VISI RAKSTI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu aktīvu pārdošanu nereti vērtē kā uzņēmumu pāreju un mēģinājumu izvairīties no nodokļu samaksas, kā rezultātā aktīvu jaunajam ieguvējam liek nomaksāt iepriekšējā saimnieka parādus. Lai tā nebūtu, darījumā iesaistītajām pusēm, bet visbiežāk tieši pircējam ir jāpierāda, ka tas patiesi ir iegādājies aktīvus, nevis pārņēmis pārdevēja uzņēmumu vai tā daļu kā aktīvu un saistību kopumu un tādējādi arī nodokļu parādus. Par uzņēmumu pārejas problemātiku VID kontekstā ir runāts salīdzinoši daudz, tomēr secināms, ka joprojām ir aktuāla VID taktika aktīvu pārdošanas darījumos par pārdevēja vēsturiski nenokārtotajām nodokļu saistībām likt atbildēt aktīvu pircējam, jo VID darījumā saskatījis uzņēmuma pāreju, norāda Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltic Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Konstatējot atbilstību formāliem kritērijiem, visbiežāk neiedziļinoties darījumā iesaistīto uzņēmumu saimnieciskās darbības apstākļos, kā arī neveicot padziļinātu faktu izvērtējumu, VID nereti pieņem lēmumu, kurā konstatēts uzņēmuma pārejas fakts. Lēmums rada negatīvas...

Tuvojoties vasarai, Valsts darba inspekcija (VDI) skaidro, ka bērns Darba likuma (DL) izpratnē (DL 37. panta pirmā daļa) ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Atbilstoši DL 37. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu. Pusaudzis DL izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu (DL 37. panta ceturtā daļa). Tā kā DL 37. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, bet pusaudzis nav uzskatāms par bērnu, pusaudzi var nodarbināt bez vecāku (aizbildņa) rakstveida piekrišanas. Informēšana par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem Darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības...

Komandējums ir darbinieka vai citas personas īslaicīga nosūtīšana uz citu pilsētu, reģionu vai valsti, lai veiktu darba pienākumus, kas saistīti ar uzņēmuma interesēm, piemēram, lai: uzturētu attiecības ar klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem, iepazītu jaunus tirgus, paplašinātu darbību, pārbaudītu darbu izpildi dažādās filiālēs vai objektos, piedalītos semināros, konferencēs u.tml. Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» izpratnē par komandējumu uzskata ar uzņēmuma vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprinātu darbinieka braucienu uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai ārvalstī (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī), vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī), lai: pildītu darba vai dienesta uzdevumus; papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju. Šie noteikumi nosaka kādus izdevumus un kādā apmērā var atlīdzināt darbiniekam par komandējuma laiku, kas nav papildus apliekami ar nodokļiem. Pamatnosacījums, lai...

Par mazumtirdzniecību 2025. gada martā un tās globālo kontekstu Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jeb reālā izteiksmē bija par 0,7% zemāks nekā pirms gada, nedaudz samazinoties arī pret martu (sezonāli izlīdzināti). Statistikā atspoguļotais reālais mazumtirdzniecības apgrozījums ir it kā pielipis līmenim, kuru sasniedza 2018. gadā. Pēc krasām šurpu-turpu svārstībām pandēmijas sākumā kopš 2021. gada vidus tas ir ļoti maz mainījies. Dati izskatās garlaicīgi, bet skaidrojums un konteksts tiem ir interesants. Lai izvērtētu tirdzniecības datu “stabilitātes” kontekstu, ir jāatzīmē, ka aprēķinātais tirdzniecības apjoms pa pastu un internetā (pirmkārt jau tieši tīmeklī) martā bija tikai par 4% augstāks nekā vidēji 2019. gadā – pirms pandēmijas sākuma un tās izraisītajām dzīvesveida un iepirkšanās paradumu lēcienveidīgajām izmaiņām. Acīmredzot šo tirgotāju reģistrācijas vietas efekts turpina ietekmēt aprēķinus par patēriņa dinamiku, kam tā nevajadzētu būt. Legāli izmaksāto algu līmenis – skaitlis, ko zinām precīzi, no 2019. gada līdz 2024. gadam auga par 48%, bet...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Gada pārskats un darbinieku labumi Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos — šoreiz par pamatlīdzekļiem un krājumiem, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, un nedaudz arī par ilgtspējas ziņojumiem. Protams, ka šai laikā gada pārskats nav vienīgā lieta grāmatvedim, tāpēc rakstām arī par komandējumiem — ko darīt, ja trūkst attaisnojuma dokumentu vai kāds no rekvizītiem dokumentos? EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Rīga dimd!Bet klusāk par Viļņu un Tallinu... RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Aiga...

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos — šoreiz par pamatlīdzekļiem un krājumiem, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, un nedaudz arī par ilgtspējas ziņojumiem. Protams, ka šai laikā gada pārskats nav vienīgā lieta grāmatvedim, tāpēc rakstām arī par komandējumiem — ko darīt, ja trūkst attaisnojuma dokumentu vai kāds no rekvizītiem dokumentos? Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs šos labumus var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus. Kādus un kuros gadījumos? Kā ar mācībām un attālināto darbu? Sākoties vasarai, pieaugs nepieciešamība pēc sezonas darbiniekiem, tāpēc noskaidrosim, par kādiem darbiem drīkst maksāt ienākumu, piemērojot tam sezonas laukstrādnieka nodokļa (SLN) 15% likmi? Tie ir sezonas rakstura darbi augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - ir noteikta par svētku dienu. Ja svētku diena 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu, vērš uzmanību Valsts darba inspekcija (VDI). Ņemot vērā, ka 2025. gadā 4. maijs iekrīt svētdienā, 5. maijs ir brīvdiena. VDI ieskatā, tā kā 2025. gada 5. maijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2025. gada 5. maijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2025. gada 5. maijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts...

Labklājības ministrija sagatavojusi jaunu valdības rīkojuma projektu, kas nodots starpministrju saskaņošanai. Rīkojuma projekts paredz 2026. gadā pārcelt divas darba dienas: darba dienu no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 17. janvāri, darba dienu no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 27. jūniju. Darba dienu pārcelšana var notikt, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Nosakot darba un atpūtas laiku, šo rīkojumu rekomendē ievērot arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām. Lasiet arī: Ja darbs iekrīt vai neiekrīt 5. maijā, kas šogad ir papildu brīvdiena Kas jāzina par atvaļinājumu tiesisko regulējumu? Apmaksājamās un neapmaksājamās brīvdienas

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" 30. pants "Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi" papildināts ar 1.7 daļu, kas ir spēkā no šī gada 1. aprīļa: "Ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tā tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar nodokļu maksātāja juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā nodokļu maksātājs nodrošina iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā." Redakcija saņēmusi jautājumus saistībā ar šīm likuma izmaiņām. Jautājumi Vai pārskata gada apgrozījums 50 000 eiro - tas ir tikai skaidras naudas apgrozījums vai kopējais apgrozījums, kas iekļauj gan bezskaidras naudas apgrozījumu, gan skaidras naudas apgrozījumu? Vai prasība attiecas tikai uz mazumtirdzniecību? Vai šī prasība attiecas arī uz uzņēmumiem, kas sniedz tikai veselības aprūpi (t.i., zobārsta pakalpojumi) vai sociālo aprūpi? Lai izprasta likuma grozījuma autoru - Finanšu ministrijas - nodomu,...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nodevusi starpministriju saskaņošanai grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". Grozījumu mērķis ir samazināt informācijas iesniegšanas administratīvo slogu taksometru skaitītāju lietotājiem, noteikt iespējas kases sistēmas lietotājiem, kuriem ir piešķirts augsts nodokļu maksātāja reitings, izmantot speciālo kārtību kases sistēmu atbilstības pārbaudes veikšanai, precizēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu pieņemšanas kārtību, kādā VID izslēdz no VID vienotās datubāzes (reģistra) elektroniskās ierīces un iekārtas un to lietotājus, apkalpojošos dienestus un atbilstības pārbaudes institūcijas, norādīts noteikumu projekta anotācijā. Ņemot vērā, ka atbilstoši MK 2019. gada 27. augusta noteikumiem Nr. 405 "Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru" taksometra skaitītāja lietotāji informāciju par katru braucienu tiešsaistes režīmā iesniedz VID, rosināts atcelt prasību darbdienas beigās iesniegt VID taksometra skaitītāja žurnālā ietverto informāciju par kopējiem darbdienas laikā saņemtajiem ieņēmumiem. Tādējādi tiktu novērsta dubulta informācijas sniegšana VID un samazināts administratīvais...

Skolēnu mācību uzņēmumiem izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas ietvaros vispārējā vai profesionālajā izglītībā, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID). To noteic Saeimā 30. aprīlī galīgajā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Finanšu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, norādījusi, ka lielā daļā gadījumu skolēni mācību uzņēmumu (MU) darbības rezultātā gūst minimālus ienākumus vai negūst tos vispār (izdevumi pārsniedz ieņēmumus). Tādējādi, lai gan MU kalpo kā līdzeklis uzņēmējspēju attīstīšanai un gūstot praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, tas nevar tiešā veidā tikt uzskatīts par saimniecisko darbību, bet tikai par daļu no mācību procesa. Turklāt skolēniem varētu būt problemātiska MU izdevumu pamatošana ar attaisnojošiem dokumentiem (tajos var netikt iekļauti grāmatvedības kārtošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti vai to var nebūt vispār). Ņemot vērā minēto, bija nepieciešams padarīt skaidru un caurskatāmu MU darbības norisi, kā arī sakārtot nodokļu regulējumu, lai skolēnam, gūstot peļņu MU darbības ietvaros, mācību procesā...

Valdības 29. aprīļa sēdē tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu var piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Saeima 2024. gada 12. decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2025. gada 1. jūlija ieviest īpašu kārtību reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Pašreizējais regulējums noteic, ka, lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt MUN, tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: paredzamais apgrozījums nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni; mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu PVN maksātāju līdz PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai. Rosinātie grozijumi likumā paredz, ka personām, kas reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2...

Latvijas Banka ar tirgus pētījumu uzņēmuma SIA RAIT Custom Research Baltic starpniecību aptaujā Latvijas uzņēmumus, lai iegūtu padziļinātu un objektīvu informāciju par Latvijas uzņēmumu pieredzi, piesaistot ārējo finansējumu, it īpaši banku kredītus, kā arī identificētu šķēršļus, kas kavē finansējuma piesaisti uzņēmējdarbības attīstībai. Latvijas Banka rūpīgi analizē dažādus ar kreditēšanu saistītus aspektus, lai noskaidrotu galvenās problēmas privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanā Latvijā, kā arī izstrādātu priekšlikumus plašākai un ērtākai finansējuma pieejamībai. Uzņēmumi, kuri saņēmuši uzaicinājumu no SIA RAIT Custom Research Baltic, aicināti piedalīties aptaujā, savukārt, ja uzaicinājums pa e-pastu nav saņemts, bet ir iespēja un vēlme dalīties ar savu kredītu saņemšanas vai atteikšanas pieredzi, lūdzam nosūtīt pieteikumu uz e-pasta adresi: [email protected], norādot uzņēmuma nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju turpmākai saziņai. Aptaujā sniegtā informācija tiks padziļināti analizēta kontekstā ar citiem Latvijas Bankas rīcībā esošajiem datiem, bet izmantota tikai Latvijas Bankas pētnieciskajiem mērķiem un publiskota tikai apkopotā veidā. Uzņēmumu sniegtie dati ir būtiski, lai rūpīgāk izprastu...

Saeimas 30. aprīļa sēdē paredzēts skatīt likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra direktīvas (ES) 2024/825 prasības, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā nodrošina patērētājiem labāku informētību un aizsardzību pret negodīgu komercpraksi, kā arī groza Zaļās pārkārtošanās akta prasību izpildi. Likumprojekts paredz papildināt Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu ar jaunām normām, lai novērstu patērētāju maldināšanu, kā arī negodīgu komercpraksi, kas saistīta ar nepatiesiem apgalvojumiem un komunikāciju par precēm, pakalpojumiem, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura vides un sociālajiem raksturlielumiem vai apritīguma aspektiem. Zaļās pārkārtošanās akts paredz, ka komercprakses īstenotājiem tiek noteikts pienākums sniegt skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, pakalpojumiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālo saturu, un tiek ieviesti īpaši noteikumi, ar kuriem tiktu novērsta negodīga komercprakse, kas šobrīd maldina patērētājus un liedz viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli, piemēram, novēršot tādas komercprakses, kas saistītas ar dažādu preču...

Finanšu ministrija izstrādājusi un līdz 7. maijam starministriju saskaņošanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz ieviest starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Nodokļu maksātājam savukārt būs ar likumu noteikts pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID, kā arī pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, noteiks Ministru kabinets. Likumā paredzēts veikt izmaiņas saistībā ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (turpmāk – CRS), kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu, un precizēti automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros saņemtās informācijas izmantošanas mērķi, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz ar šiem...