JAUNUMI

Ministru kabinets 12. augustā izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā. Grozījumi paredz noteiktiem uzņēmumiem uz diviem gadiem atlikt ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešanu, attiecīgi uzņēmumiem būs vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Šī gada 26. februārī Eiropas Komisija publicēja pirmo no tā dēvētajām “Omnibus” pakotnēm, kurā iekļauti priekšlikumi grozījumiem Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā 2022/2464/ES (CSRD). Atbilstoši šiem priekšlikumiem FM ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskatu gada atkarībā no to lieluma. Paredzēts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātesuzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2025. gada 1. janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas...

Satiksmes ministrija (SM) publiskajai apspriešanai līdz 22. augustam ir iesniegusi plānotos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trīs tonnām, liecina informācija Tiesību aktu portālā (TAP). SM skaidro, ka virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju lieluma. Grozījumi paredz arī paplašināt ceļu tīklu, uz kuriem attieksies autoceļu lietošanas nodeva, ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kas ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām. Izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties no nodevas maksāšanas, apzināti izvēloties maršrutus, kas patlaban atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas. Ministrijā skaidro, ka Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs trīs tonnām, kas pārvietojas...

Lai sniegtu informāciju par darbnespējas lapu (DNL) aktuālajiem datiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem, kā arī sniegtu priekšlikumus turpmākai rīcībai, Veselības ministrija uz 12. augusta valdības sēdi sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu". DNL izsniegšanuu regulē Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (noteikumi Nr. 409) un to uzrauga Veselības inspekcija (VI). Kā norādīts ziņojumā, 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu ir pieaudzis ne tikai VI izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms: VI kopumā izskatīja 495 (2023. gadā 404) iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 171 gadījumos, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā (79 korektīvas darbības). Saistībā ar DNL izsniegšanas pamatotību VI tika saņemti 361 iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 117 jeb 32,4 % gadījumos, savukārt 2023. gadā – 51 jeb 17,4% gadījumos. Saistībā ar izsniegšanas kārtību tika saņemti 87...

Kā noteikt, vai uzņēmuma darbinieks ir rezidents vai nerezidents un kāda šajā gadījumā ir nodokļu nomaksas kārtība? Kurā brīdī atrašanās ārvalstīs ir komandējums, bet kurā — darba brauciens? Kas notiek tad, ja cilvēku pieņem darbā, lai viņš strādātu ārvalstīs? Kāda ir kārtība, kādā konvencijas atbrīvo Latvijas nerezidenta algota darba ienākuma piemērošanu Latvijā? Par nodokļu piemērošanas jautājumiem nerezidentu īslaicīgas un/vai ilglaicīgas nodarbināšanas gadījumā Latvijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trešajās valstīs informēja Dzintars Kobitjevs, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Nodokļu piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam». Nodokļu normatīvie akti — informācijas avoti Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikti nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumu veidi, nodokļu aprēķināšanas kārtība un nodokļu ieturēšanas un maksāšanas kārtība, kā arī noteikumi attiecībā uz pārskatu aizpildīšanu. Ir jāievēro arī Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu par pievienotās vērtības nodokli (PVN) dalības maksai biedrību vai nodibinājumu rīkotajos pasākumos. VID atgādina, ka šādos gadījumos PVN piemēro atkarībā no pasākuma rīkošanas mērķa. Nevalstisko organizāciju (NVO) - biedrību vai nodibinājumu un citu sabiedrisko organizāciju - veikto darbību, kas saistīta ar sportu, tā attīstības veicināšanu un popularizēšanu, vērtē pēc konkrētu darījumu ekonomiskās būtības. Biedrība vai nodibinājums, veicot darbību, nodala: darbību, kuru veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru veic par atlīdzību, gūstot peļņu. 1. piemērs Biedrība, kas ir reģistrēta nodokļa maksātāja, rīko sporta sacensības, kuras organizētas atbilstoši sporta jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un kurās piedalās komandas no Latvijas. Ir noteikta dalības maksa, kas komandai ir jāiemaksā par piedalīšanos turnīrā. Jautājums: Vai dalības maksai ir piemērojams PVN? Atbilde: Ja dalības maksa ir noteikta tādā apmērā, ka biedrība negūst peļņu no pasākuma organizēšanas, PVN nepiemēro. To noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina lauksaimniekus, kuru saimniecisko darbību jau ir ietekmējuši šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi un to negatīvā ietekme joprojām turpinās, izmantot iespēju pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Valdība no šī gada 5. augusta līdz 4. novembrim visā valsts teritorijā ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Ārkārtējā situācija lauksaimniecībā ir atzīstama par nepārvaramas varas apstākli (force majeure). Līdz ar to nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ cietušajiem lauksaimniekiem ir pieejams valstī noteiktais atbalsts pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai. Tie lauksaimnieki, kuru saimniecisko darbību ietekmēja nelabvēlīgie laikapstākļi un kuriem jau līdz šim bija grūtības veikt nodokļu maksājumus laikus un pilnā apmērā, var vērsties VID ar iesniegumu un sadalīt nodokļu maksājumu pa daļām uz laiku līdz 1 gadam. Šajā gadījumā iesniegumā kā pamatojums jāizvēlas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 4. punkts, un iesniegumā jānorāda konkrēta lauksaimnieka situācija, apstākļi, kas izraisīja vai iespaidoja un atstāja negatīvās sekas uz saimniecisko darbību un maksājumu...

Iespējams, esat redzējuši šādus īpaši izdevīgus piedāvājumus: noliktavas izpārdošana pirms veikala slēgšanas, portatīvais dators par neticami zemu cenu vai populāra zīmola austiņas ar 70% atlaidi. Mēs visi esam saskārušies ar piedāvājumu, kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiess. Eiropas patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz padomus, kā atpazīt maldinošus piedāvājumus vai neuzticamus interneta veikalus un izvairīties no negaidītām izmaksām un citiem pārsteigumiem. Kā atpazīt maldinošu piedāvājumu: Salīdziniet cenas. Esiet īpaši piesardzīgi ar milzīgām atlaidēm un solīto ātro piegādi. Salīdziniet citu interneta veikalu piedāvātās cenas un pārliecinieties, vai produkts tiešām ir tik lēts, kā šķiet. Interneta veikali, kas piedāvā produktus par daudz zemāku cenu nekā citi veikali, var būt neuzticami. Neuzķerieties uz steigas radīšanas taktikām. Ļoti bieži "laika ierobežoti" piedāvājumi ir mārketinga viltība. Ja apmeklēsiet šo pašu interneta vietni nākamajā dienā vai pēc vairākām dienām, iespējams redzēsiet tieši to pašu "pēdējā brīža" akciju. Tas ir veids,...

Lai veidotu efektīvu un racionālu konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas procesu, 2024. gada 4. decembrī tika veikti grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV), kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, bet atsevišķas šo grozījumu normas būs jāpiemēro 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatus par 2025. gadu. Grozījumi paredz, ka no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiska personas (piemēram, universitātes, akadēmijas, koledžas, tehnikumi u.c.), un budžeta nefinansētas iestādes (piemēram, Zāļu valsts aģentūra, LR Patentu valde u.c.) pārskatus iesniedz Valsts kasei, izslēdzot ministrijas un vai citas centrālās valsts iestādi. Paredzēts, ka šāda pieeja samazinās ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm administratīvo slogu, sagatavojot konsolidētos pārskatus par to padotībā esošām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm. Mainot konsolidācijas pieeju, ministrijām, kuras līdz šim konsolidēja no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pārskatus un veica to atbilstības pārbaudi, turpinot...

Vidējais budžets, kas gadā tiek veltīts dažādu papildu bonusu nodrošināšanai vienam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares darbiniekam, ir 2046 eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory jaunākā pētījuma dati. Pētījumā, kurā piedalījās 86 organizācijas, sniedzot datus par 13 252 IKT nozares darbiniekiem, analizēts arī darba devēju viņiem piedāvātais labumu grozs. Populārākie labumi, ko piedāvā organizācijas: veselības apdrošināšana - 99%, izklaides pasākumi - 97%, iespēju strādāt attālināti - 96%, elastīgu darba laiku - bet 94%, bezmaksas uzkodas un dzērienus darba vietā - 91%, apmaksātu autostāvvietu vai autostāvvietas maksas kompensēšanu - 90% apmaksātu papildu atvaļinājumu vai brīvas dienas - 86%. Savukārt vislielākais pieejamības pieaugums ir vērojams apmaksātai autostāvvietai darba vietā vai autostāvvietas maksas kompensēšanai, atpūtas un spēļu zonu izveidei un uzturēšanai. Algu pieaugums kļuvis mērenāks Mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 6,1%, kas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo piecu gadu laikā, liecina...

Vai šampanieša Moet pudele, kura ievietota uzņēmuma reprezentācijas maisiņā un pasniegta Veselības inspekcijas darbiniecei, uzskatāma par reprezentācijas priekšmetu vai kukuli? Šādu jautājumu nācās šķetināt Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta senatoriem lietā Nr. SKK‑40/2025 (2025. gada 29. maija lēmums). Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums par interešu konfliktu) 13. panta trešās daļas 1. un 2. punktos noteikts, ka par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru. No minētā izriet, ka likums neaizliedz valsts amatpersonām pieņemt iepriekš minētos priekšmetus. Skatot lietu, Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka alkohola pudele Moet nav reprezentācijas priekšmets, jo nebija Moet ražotās pudeles uzņēmuma pārstāve. norādītais, ka pudele bija ievietota SIA „”...

Reorganizācijas procesi ir gan juridiski, gan grāmatvediski sarežģīti un var norisināties dažādās formās: pievienošanas, saplūšanas, nodalīšanas vai sašķelšanas ceļā, katrā gadījumā ir svarīgi rūpīgi izvērtēt reorganizācijas ietekmes atspoguļošanas kārtību finanšu pārskatā. Reorganizācijas uzskaites un atklāšanas pienācīga atspoguļošana finanšu pārskatā ir gan būtiska, gan sarežģīta. Tā kā normatīvie akti, kas regulē gada pārskata sagatavošanu, neparedz detalizētu kārtību reorganizācijas atklāšanai, uzņēmumiem ir svarīgi balstīties uz normatīvo regulējumu kopumā, kā arī piemērot labāko grāmatvedības praksi. Tas nodrošina, ka finanšu pārskata lietotājiem reorganizācijas ietekme tiek pasniegta skaidri, caurskatāmi un, galvenokārt, pārskatāmi bez pārpratumiem. Informāciju par reorganizāciju obligāti jāatklāj finanšu pārskata pielikumā, un tas izriet gan no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL), gan no Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (MK noteikumi Nr. 775). Attiecināmie normatīvie akti un to punkti GPKGPL: 21. pants — Pielikums:

Matu ieveidošana kļuvusi par daļu no ikdienas — vai tas būtu darbs, pasākums vai vienkārši vēlme pārliecinātai sevī. Un viens no populārākajiem veidiem, kā mainīt matu struktūru, piešķirot tiem apjomu un sievišķību, ir lokas. Taču, ja šis process tiek veikts nepareizi — mati var tikt bojāti. Tieši tāpēc būtiski saprast, kā pareizi izmantot matu lokšķēres, jo tā ir ierīce, kas karsē matus augstā temperatūrā un, ja tā tiek nepareizi lietota, var izraisīt matu lūšanu vai pat matu struktūras bojājumus. Lai mati pēc ieveidošanas neizskatītos sausi, bet gan mirdzoši un kopti, ieteicams izmantot serumu. Pēc lokšķēru lietošanas vēlams lokas neaiztikt uzreiz — ļauj tām pilnībā atdzist, tad fiksē ar vieglu laku — tad tās saglabās formu un dabiski kustēsies. Temperatūras līdzsvars Katrs matu tips prasa individuālu pieeju, un tas attiecas arī uz temperatūru, kādā lokšķēres tiek izmantotas. Pārāk zema temperatūra nesniegs noturīgu rezultātu, savukārt, pārāk augsta — sabojās matu...

Pēc sabiedrības līdzdalības normatīvā akta apspriešanā tiesību aktu projektu sadaļā publicēts viedokļu apkopojums par Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”. Viedokļu apkopojumā lasāmi gan konkrēti priekšlikumi, gan vispārējs noteikumu projekta vērtējums. Tiek ieteikts, ka mikrosabiedrības un mazas sabiedrības strukturētos elektroniskos rēķinus (e-rēķinus) savstarpējos norēķinos un darījumos ievieš pēc brīvprātības principa vai pēc savstarpējās vienošanās. Šāds viedoklis no normatīvā akta izstrādātājiem gan nav atbalstīts. No grāmatvežu puses tiek arī norādīts, ka "ja klientiem nav latvija.lv aktivizeta oficiālā e-adrese, nosūtīt e-rēķinu NAV iespējams", līdz ar to tiek izteiktas bažas, ka, ieviešot e-rēķinu, vajadzēs darbību slēgt vai darboties tikai ar darījumiem skaidrā naudā, zaudējot jau esošos sadarbības partnerus. Vērā ir ņemts izteiktais priekšlikums noteikumos skaidrāk norādīt, ka informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāsniedz tikai par izrakstītajiem, nevis saņemtajiem e-rēķiniem vai visiem e-rēķiniem. Normatīvā akta...

Eiropas Savienība (ES) neieviesīs plānotos muitas tarifus tarifus Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) precēm 93 miljardu eiro vērtībā, jo jūlijā Brisele un Vašingtona panāca tirdzniecības vienošanos. "Komisija ir pieņēmusi nepieciešamās juridiskās procedūras, lai apturētu mūsu ES pretpasākumu īstenošanu, kuriem bija paredzēts stāties spēkā 7. augustā," sacīja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs tirdzniecības jautājumos Olofs Gills. EK, kas atbild par 27 valstu bloka tirdzniecības politiku, bija sagatavojusi sarakstu ar ASV precēm, pret kurām vērst pasākumus, ja sarunās ar ASV neizdotos noslēgt vienošanos. ES pretpasākumi būtu vērsti pret virkni ASV eksporta preču, sākot no sojas pupiņām līdz lidmašīnām, automobiļiem un viskijam. Taču EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 27. jūlijā panāca vienošanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Šī vienošanās paredz, ka ES eksportam no 8. augusta ASV tiks piemērots vispārējais tarifs 15% apmērā, kas ir augstāks nekā pirms Trampa atgriešanās Baltajā namā, bet daudz zemāks nekā 30% tarifs, ko Tramps bija draudējis noteikt, ja netiktu...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izdevumi nākamā gada budžetā jāsamazina par 13,4 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni astoņus miljonus eiro plānots ietaupīt, samazinot darbinieku skaitu, 6. augustā "Delfi tv" raidījumā "Kāpēc" stāstīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa skaidroja, ka valdības uzstādījums šobrīd ir katram ministrijas resoram mazināt izdevumus. "Mums ir liels budžets, un attiecīgi daudz būs jāsamazina izdevumi, un mēs rūpīgi pie tā strādājam," teica VID ģenerāldirektore, norādot, ka Finanšu ministrija (FM) uzdevusi VID samazināt izdevumus par 13,4 miljoniem eiro. No tiem aptuveni astoņi miljoni eiro tiks samazināti tieši atalgojuma budžetā. Izdevumu samazināšanai VID plāno atlaist darbiniekus, tomēr konkrētu atlaižamo darbinieku skaitu Šmite-Roķe nenosauca, norādot, ka, kamēr nav pateikts pašiem darbiniekiem, to nevar paust publiski. Turklāt atlaižamo darbinieku skaits būs redzams augusta beigās, kad valdība nāks klajā ar kopējo samazinājuma summu. "Šis izdevumu samazinājums ir ļoti smags, būs jāatlaiž arī darbinieki, nevaram atrast cita veida izdevumus, ko mazināt. Tas nav viegls lēmums, bet...