VISI RAKSTI

Turpinot attīstīt Automatizēto importa sistēmu (AIS), ir izstrādāti vairāki funkcionalitātes papildinājumi, ko plānots produkcijas vidē uzstādīt jūnija sākumā, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. AIS sasaiste ar EMCS Turpmāk tiks nodrošināta Automatizētās importa sistēmas (AIS) sasaiste ar Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu (EMCS). Tas nozīmē, ka, iesniedzot importa deklarāciju, kurā norādītas akcīzes preces, kas tiks novietotas akcīzes preču noliktavās, notiks automātiska ievadīto datu pārbaude – deklarācijā norādītie dati tiks salīdzināti ar elektroniskajā administratīvajā dokumentā (e-AD) ievadīto informāciju. Komersantiem, deklarējot akcīzes preces, importa muitas deklarācijā, sadaļā Prece – Dokumenti – Pavaddokuments, pavaddokumenta veida “0465” vietā būs jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: “C651 – Regulas (EK) Nr.684/2009 3. panta 1. punktā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD)”, “C658 – Regulas (EK) Nr.684/2009 8. panta 1. punktā minētais alternatīvais pavaddokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (APD)”. Importa deklarācijas izdrukas Ņemot vērā komersantu ierosinājumus, ir izstrādāta importa deklarācijas izdruka, ko varēs...

Grāmatvedības digitālā transformācija ir visaptverošs process, kas ietver papīra dokumentu un manuālo darbību aizstāšanu ar digitāliem risinājumiem un automatizētiem procesiem. Šis process palīdz efektivizēt grāmatvedības funkcijas, samazināt kļūdu risku un uzlabot datu pieejamību un analīzi. Mākslīgais intelekts (MI) savukārt ir nākamais solis grāmatvedības digitalizācijā, piedāvājot vēl dziļāku automatizāciju, precizitāti un analītisko spēju. MI spēj veikt uzdevumus, kas pārsniedz tradicionālās automatizācijas iespējas, jo tas mācās no datiem, atpazīst modeļus un pat sniedz ieteikumus. Kā, izmantojot MI, grāmatvedis var kļūt par vērtīgāko biznesa partneri nevis "datu apstrādātāju"? Kāda ir MI loma grāmatvedības digitalizācijā, vai MI var palīdzēt jau tagad? Kas būs iespējams nākotnē? Kā praktiski norit grāmatvedības un uzskaites darba transformācija, kādi ir galvenie izaicinājumi, iespējas un reālie risinājumi, kas strādā jau patlaban? Ko nozīmē viedā finanšu prognozēšana, vai MI var kļūt par analītisko partneri un darboties bez cilvēciskām kļūdām? Vai MI ir arī mazo uzņēmumu iespēja? Kādi jau patlaban ir brīvi pieejamie...

Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs atbilstoši likumam «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» to var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus. Par kādiem «labumiem» nav jāmaksā algas nodoklis Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā ir noteiktas sešas pozīcijas jeb darbinieku «labumi», kurus neapliek ar algas nodokļiem, skaidroja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes loceklis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā. Likums no 2025. gada 1. janvāra nosaka, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus; ārstniecības izdevumus; izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu; izmitināšanas izdevumus un transporta izdevumus, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro. Lai varētu piemērot likuma 8. panta 15....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “X” (turpmāk – Iesniedzējs), kas sniedz svarīgus precizējumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldīšanas pakalpojumiem, īpaši situācijās, kad daļa no šīm funkcijām tiek deleģēta meitas sabiedrībai. Izziņa datēta ar 2025. gada 4. aprīli. Faktiskā situācija Iesniedzēja pamatdarbība ir fondu pārvaldīšana. Šobrīd uzņēmums dibina AIF komandītsabiedrības formā, kurā Iesniedzējs būs komplementārs (persona ar neierobežotu atbildību), bet Fonds būs komandīts (atbildība ierobežota ar ieguldījuma apmēru). Iesniedzējs darbosies kā Fonda reģistrētais ārējais pārvaldnieks un ir reģistrēts Latvijas Bankā kā AIF pārvaldnieks kopš 2021. gada 1. jūnija. Informācija par reģistrāciju ir publiski pieejama Latvijas Bankas (agrāk FKTK) uzturētajā AIF pārvaldnieku reģistrā. Lai nodrošinātu Fonda pārvaldīšanu, Iesniedzējs plāno izveidot meitas sabiedrību un nodot tai daļu no ar Fonda pārvaldīšanu saistītajām funkcijām, iespējams, tikai ieguldījumu pārvaldīšanu, vai gan ieguldījumu, gan riska pārvaldīšanu (pilnībā vai daļēji). Meitas sabiedrībā plānots piesaistīt ekspertus, kuri...

Datu Valsts inspekcija (DVI) mēdz saņemt cilvēku, kuri ir jaunas mājvietas meklējumos, jautājumus, par informācijas apjomu, ko tiem pirms mitekļa izīrēšanas pieprasa tā īpašnieks vai izīrēšanai piesaistītie starpnieki. Linda ir noskatījusi viņas vēlmēm atbilstošu dzīvokli, ko vēlas īrēt. Linda dodas apskatīt dzīvokli klātienē un pārrunāt iespējamā īres līguma noslēgšanu. Izīrētājs norāda, ka interesi kļūt par dzīvokļa īrniekiem izrādījuši vairāki cilvēki, kā arī lūdz Lindai aizpildīt viņa izveidotu anketu par sevi, norādot, ka tas nepieciešams sev atbilstošākā kandidāta izvēlei, kam izīrētājs gatavs uzticēt savu īpašumu. Linda konstatē, ka anketā prasīts norādīt vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, kontaktinformāciju, bankas kontu, informāciju par izglītību, darba vietu, stāžu pēdējā darba vietā, algu, informāciju, vai iepriekš persona ir īrējusi nekustamo īpašumu, kā arī lūgts norādīt iepriekšējo izīrētāju, ja tādi bijuši, kontaktinformāciju. Anketai pievienots lūgums iesniegt personu apliecinoša dokumenta kopiju. Attiecībā uz informāciju, kas tiek ievākta par īrnieku, būtu jānodala, kad un kādam nolūkam attiecīgā informācija tiek...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir sagatavojusi spriedumu tiesību normu piemērotājiem noderīgā lietā par Regulā (ES) Nr. 1288/20131 minēto fizisko personu mobilitātes atvieglošanai paredzēto stipendiju aplikšana ar nodokli un personiska nodokļa bāzes atskaitījuma aprēķināšanu par apgādājamo, kurš ir saņēmis Eiropas Savienības mobilitātes atbalstu (stipendiju) mācībām programmā Erasmus+. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā «Erasmus +» un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK. Bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. 2 E. P. pret Ministarstvo financija Republike Hrvatske, Samostalni sektor za drugostupanjski upravni postupak. Rakstā aplūkotā lietas EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. EST 2025. gada 16. janvāra spriedums lietā Nr. C277/232 Horvātijas pilsones (turpmāk — E.P.) apgādībā bija students, kurš 2014./2015. akadēmiskajā gadā saņēma programmas Erasmus+ mobilitātes atbalstu studijām universitātē Somijā. 2014....

Nodokļu maksātājiem, tostarp juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem, fiziskajām personām, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, biedrībām un reliģiskajām organizācijām, katru mēnesi ir pienākums deklarēt savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus. Vispārīgie deklarēšanas noteikumi paredz, ka jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā ar vienu darījuma partneri veiktie skaidras naudas darījumi, kuru kopējā summa pārsniedz 1500 eiro. Šis 1500 eiro slieksnis tiek aprēķināts, saskaitot visas skaidras naudas operācijas (naudas saņemšanu vai izsniegšanu) viena darījuma ietvaros mēneša laikā ar konkrēto partneri. Piemēram, ja par aitas vilnas piegādi mēneša laikā veiktas divas skaidras naudas iemaksas 2000 eiro un 1500 eiro, kopsumma ir 3500 eiro, kas pārsniedz 1500 eiro, un šāds darījums ir jādeklarē. Deklarācija par iepriekšējo mēnesi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz ne vēlāk kā līdz sekojošā mēneša 15. datumam. Deklarāciju var iesniegt elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), vai papīra formā. Ja darījumi veikti gan bezskaidrā, gan skaidrā naudā, jādeklarē tikai skaidrās naudas daļa, ja tā mēneša...

Satversmes tiesa trešdien, 14. maijā, ierosinājusi lietu par Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Apstrīdētā norma noteic, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes. Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā ir strīds par nostiprinājuma lūguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šajā lietā pēc kooperatīva – juridiskās personas – izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra visa tās manta kļuvusi par bezmantinieka mantu. Kooperatīva īpašumā citstarp bija nekustamais īpašums ar garāžām, kas saskaņā ar zemesgrāmatā ierakstītiem nomas līgumiem tika iznomātas tā biedriem. Saskaņā ar apstrīdēto normu, nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar fizisko personu, kooperatīva biedru, Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz tiesisko vienlīdzību, jo gadījumos, kad nekustamā īpašuma...

Naudas līdzekļu ieguldījumi akcijās vai daļās mūsdienās ir kļuvusi populārs privātpersonu papildu ienākumu avots. Bet, kā jau par gandrīz visiem ienākumiem, ir jāmaksā nodokļi. Šajā rakstā detalizētāk apskatīsim kopējo un atšķirīgo starp to, kā jāaprēķina un jādeklarē nodokļi, ja ienākums tiek gūts no ieguldījuma konta, vai tā ir peļņa no tirgošanās ar akcijām vai daļām. Rakstā tiks vērsta uzmanība uz situācijām, kad šo ienākumu gūst Latvijas rezidenti — fiziskās personas. Starp šiem ienākumu veidiem ir vairāk atšķirīgā nekā kopīgā. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau sākotnēji identificēt, kas šis būs par ienākumu avotu un kad un kā jāveic deklarēšanas darbības. KOPĪGAIS Ienākumam piemēro 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Ieguldījumu kontā var tirgoties arī ar akcijām vai daļām, saņemt dividendes un procentu ienākumus. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir informācija par IIN ieturēšanu pilnā apmērā no saņemtajiem dividenžu vai procentu pārskatījumiem, tāpat, ja dividendes nav apliekamas ar IIN, ieguldījumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš nodokļu maksātāju, tai skaitā uzņēmumu, individuālo komersantu un reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju, uzmanību uz būtiskiem skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem un darījumu deklarēšanas pienākumiem. Šie noteikumi ir izstrādāti, lai uzlabotu finanšu caurspīdīgumu un mazinātu ēnu ekonomiku, un tie ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām". Viens no galvenajiem noteikumiem paredz, ka darījuma dalībniekiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Šis ierobežojums ir spēkā neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Ierobežojums attiecas uz katru atsevišķu darījumu ar vienu darījuma partneri. Darījums likuma izpratnē ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai, piemēram, pirkums, nomas pakalpojums, aizdevums vai dāvinājums. Darījuma operācija ir naudas saņemšana vai izsniegšana viena darījuma ietvaros. Ir svarīgi saprast, ka nav pieļaujama viena darījuma summas mākslīga sadalīšana vairākās operācijās, lai apietu 7200 eiro ierobežojumu. Ierobežojums attiecas uz darījumiem ar jebkuru darījuma partneri, neatkarīgi no tā, vai...

Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus finanšu jomā, Saeima ceturtdien, 15. maijā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības finanšu tirgus digitālās darbības noturībai un mākslīgā intelekta izmantošanai. Likumprojekts noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka. Tāpat likumprojekts noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības. Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai plānota Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām, tai skaitā par visiem apstākļiem, kuri var...

No šī gada 1. maija tie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e-adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID – EDS un oficiālajā e-adresē vai arī tikai EDS. Šobrīd visiem EDS klientiem ir aktivizēti divi dokumentu saņemšanas kanāli: EDS un oficiālā e-adrese. Kopš 1. maija klients var izvēlēties, vai turpināt saņemt dokumentus abos kanālos vai tikai EDS. Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi “Saņemt dokumentu e-adresē”, tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e-adresi, ja klientam tāda būs izveidota. Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai “Saņemt paziņojumu e-pastā”, tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e-pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms jauns dokuments. Nemainot pašreizējos uzstādījumus, klients visus dokumentus, kas tiek nosūtīti EDS, turpinās saņemt un varēs aplūkot abos kanālos - gan EDS, gan savā oficiālajā e-adresē, kā arī...

Šajā lietā bija strīds par to, vai pieteicējai iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) bija jāiesniedz brīdī, kad viņa bija uzskatāma par bezdarbnieku, proti, laikā, kamēr viņai bija piešķirts bezdarbnieka statuss. Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 21. decembra spriedums lietā A4202661221 1 Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 08.05.2024. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA–405/2024 (A420266122) atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 07.07.2022. pieņēma divus lēmumus attiecībā uz pieteicējas bezdarbnieka statusu: piešķirts bezdarbnieka statuss no 20.06.2022.; atzīts, ka sakarā ar darba tiesisko attiecību uzsākšanu viņa zaudē bezdarbnieka statusu no 04.07.2022. Pieteicēja 14.07.2022. iesniegumā VSAA lūdza piešķirt bezdarbnieka pabalstu, tātad jau pēc tam, kad bezdarbnieka statuss bija zaudēts. Ar VSAA direktora 18.08.2022. lēmumu bezdarbnieka pabalstu pieteicējai atteikts piešķirt, jo atbilstoši...

Neraugoties uz to, ka visbiežāk krāpnieku mērķis ir privātpersonas, garnadžu redzeslokā regulāri nonāk arī uzņēmumi. Galvenokārt šādas krāpniecības upuri ir darbinieki, kuriem ir pilnvaras veikt maksājumus un kuriem ir piekļuve uzņēmuma finansēm un internetbankas datiem, piemēram, grāmatveži. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu risku uzņēmuma darbiniekiem kļūt par krāpnieku upuriem, un kādas prakses var palīdzēt izvairīties no viltvāržiem, stāsta “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. Finanšu krāpnieku mērķis visbiežāk ir darbinieki ar pieeju bankas kontiem, bet par krāpnieku mērķi var kļūt ikviens darbinieks – piemēram, atverot krāpnieka e-pasta pielikumu un inficējot visu uzņēmuma tīklu ar ļaunprātīgu programmatūru. Veidi, kādos krāpnieki cenšas nozagt uzņēmuma naudu, ir dažādi. Nākas saskarties ar gadījumiem, kad uzņēmumam tiek iesūtīti viltus rēķini vai avansa rēķini, izliekoties par esošu sadarbības partneri, tāpat arī, inficējot uzņēmuma tīklus ar izspiedējvīrusu, var notikt naudas izspiešana, lai atjaunotu piekļuvi. Bankas pieredze gan rāda, ka skaita ziņā biežāki gadījumi, par kuriem ziņo bankai,...

Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja jeb licence Latvijas uzņēmumu darbībām ar tādām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā. Šādu regulējumu, veicot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Grozījumiem noteikta steidzamības kārta. Tāpat paredzēts noteikt, ka licence nebūs nepieciešama arī darbībām ar akcīzes precēm, kuras pārvieto cauri Latvijai, kā arī kuras nelicencēta persona izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētai personai noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam. Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka, attīstoties darbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm. Paplašinot darbības lauku, Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam citā ES dalībvalstī. Šajā gadījumā akcīzes preču iegāde un piegāde...