JAUNUMI

Sabiedrības valdei saskaņā ar Komerclikumu kā «krietnam un rūpīgam saimniekam» jāstrādā visu dalībnieku interesēs ar nolūku gūt peļņu sabiedrībai un tās dalībniekiem. Tomēr nereti veidojas situācijas, kad mazākuma dalībniekiem rodas šaubas, vai valde tiešām rīkojas godprātīgi un sabiedrības labā. Šādos gadījumos par vienu no instrumentiem, kas mazākumam ļauj pārbaudīt, kas notiek sabiedrībā, kļūst īpašā pārbaude. Tā ir iespēja neatkarīgam revidentam izvērtēt noteiktus darījumus vai valdes rīcību, ja radušās aizdomas par pārkāpumiem vai negodprātīgu saimniekošanu. Tomēr — vai šis aizsardzības mehānisms patiešām spēj sasniegt savu mērķi?Kas ir īpašā pārbaude?Īpašā pārbaude ir likumā paredzēts dalībnieku tiesību aizsardzības mehānisms, kas ļauj neatkarīgam revidentam pārbaudīt sabiedrības darbību noteiktā jautājumā. Tās regulējums ietverts Komerclikuma 183. pantā, kas attiecas gan uz akciju sabiedrībām, gan uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Saskaņā ar šo normu dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, var pieprasīt īpašās pārbaudes veikšanu, ja ir svarīgs iemesls, piemēram, aizdomas par tirgus praksei neatbilstošiem darījumiem,...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, analizējot galvenās makroekonomiskās tendences, secināja, ka Latvijas un pasaules ekonomika attīstās mēreni un virzās uz attīstību, lai gan ne tik straujos tempos, kā varētu vēlēties. Šo procesu pavada augsta globālā nenoteiktība, ko joprojām būtiski ietekmē ASV prezidents Donalds Tramps un notikumi Ukrainas frontē, kur nevar prognozēt neko pozitīvu.Kopumā Baltijas valstīs ekonomika sāk lēni atgūties. Prognozes Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir nedaudz optimistiskākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Pēdējos ceturkšņos Latvijas ekonomiku sāk stimulēt tieši investīcijas, sevišķi ES fondu naudas ienākšana. Būvniecības sektorā ir sācies būtisks kāpums, 2025. gada trešajā ceturksnī sasniedzot 10% pieaugumu. Arī apstrādes rūpniecībā un eksportā pamazām atgriežas izaugsme. Patēriņš gan pagaidām saglabājas stagnatīvs (ap nulli), lai gan pērn trešajā ceturksnī cilvēki sākuši tērēt aktīvāk, ko apliecina mazumtirdzniecības dati.Savukārt inflācija Baltijā joprojām ir starp augstākajām ES. Pārtikas cenas veido aptuveni pusi no šī kāpuma un ir ļoti jūtīgs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir nācis klajā ar papildinājumiem metodiskajā materiālā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla, salīdzinot 2025. gada augusta versiju ar jaunāko, 29. decembrī, aktualizēto dokumentu. Šīs izmaiņas ieviešot progresivitātes elementus un precizē atbildības jomas finanšu darījumos.Lielāko ienākumu guvējiem – "solidaritātes" 3% papildlikmeSvarīgākais jauninājums, kas ieviests jaunākajā dokumentā, ir nodokļa papildu likme 3% apmērā. Tā skars tos Latvijas rezidentus, kuru kopējie gada ar nodokli apliekamie ienākumi (tostarp kapitāla pieaugums, procenti un pat neapliekamās dividendes) pārsniegs 200 000 eiro slieksni.Šī papildlikme netiks ieturēta automātiski ienākuma izmaksas brīdī – fiziskajai personai tā būs jāaprēķina un jānomaksā pašai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Lai gan noteikums stājās spēkā jau 2025. gada 1. janvārī, praktiski pirmie maksājumi valsts budžetā būs jāveic 2026. gadā, deklarējot 2025. gada ienākumus.Jauna kārtība dividenžu aplikšanai un starpnieku atbildībaiOtrs būtisks pavērsiens skars dividendes. No 2026. gada tiek ieviesta specifiska 6 % nodokļa likme dividendēm, ja tās tiek izmaksātas no peļņas,...

Labklājības ministrija informē, ka no 2026. gada 1. janvāra palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās palīdzības saņēmējiem pašvaldībās, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri sasnieguši pilngadību.Atbalsta palielinājums izriet no minimālo ienākumu reformas, kas nosaka ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu atbilstoši visu valsts iedzīvotāju ienākumu izmaiņām. Šo sliekšņu pārskatīšanas rezultātā palielinās valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts sociālās drošības jomā.Šogad garantēto minimālo ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 187 eiro (iepriekš – 166 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 131 eiro (iepriekš – 116 eiro).No jaunā gada trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 425 eiro (iepriekš – 377 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 298 eiro (iepriekš – 264 eiro). Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 680 eiro (iepriekš – 604 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 476 eiro (iepriekš...

Latvijas finanšu un uzņēmējdarbības vides eksperti Latvijas Bankas organizētajā diskusijā «Kā palielināt kreditēšanas jaudu Latvijā?» vērsa uzmanību jautājumam, vai novērotais biznesa kreditēšanas apjomu pieaugums ir ilgtspējīgs attīstības cikls vai tikai īslaicīgs uzrāviens, kas var beigties ar ierasto sabremzēšanos. Pašreizējās situācijas novērtējumsDiskusijas ievadā tika lūgts novērtēt uzņēmēju un baņķieru attiecības finansējuma pieejamības ziņā desmit ballu skalā.Viktors Grūtups, SIA Rāmkalni Nordeko īpašnieks, atzina, ka viņam personīgi sadarbība ar bankām veidojusies labi. Viņš uzsvēra, ka bankas vienmēr uztraucas par uzņēmuma finanšu veselību. Lai gan pašreizējās procentu likmes neesot pievilcīgas, kopumā nevarot pārmest bankām, jo kredītu izvērtēšanas kritēriji, galvenokārt, esot pašu projektu dzīvotspēja un veiktspēja. V. Grūtups uzsvēra, ka pašiem uzņēmējiem jāpalielina riska apetīte. Tiesa, pastāv jautājums, vai bankas ir gatavas tai sekot, vairāk riskēt un aizdot, rēķinoties, ka ne visi projekti būs sekmīgi. Viņa sniegtā atzīme banku un uzņēmēju attiecībām bija septiņi. V. Grūtups arī akcentēja nepieciešamību latviešiem būt aktīvākiem kredītņēmējiem, jo aizvien daudzi uzskata,...

Saistībā ar likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” ir uzsākts darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta, kas paredz precizēt paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju.Ministru kabineta noteikumu projekts šobrīd vēl nav pieņemts un atrodas saskaņošanas procesā. Tālāk sniegtā informācija ir skaidrojoša un atspoguļo plānoto regulējuma virzienu.Kas tiek plānots?Noteikumu projekts paredz ieviest prasību norādīt nodarbinātas personas darba vietas teritoriālo iedalījumu (pilsēta, pagasts u. tml.) atbilstoši administratīvo teritoriju klasifikatoram.Kāpēc šādas izmaiņas tiek plānotas?Plānotā informācijas uzkrāšana par darba vietu nākotnē ļautu:analizēt nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti dažādās teritorijās;izvērtēt iespējas iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē ņemt vērā ne tikai deklarēto dzīvesvietu, bet arī faktisko darba vietu.Kad tas varētu skart darba devējus?Informāciju par darba vietu paredzēts uzkrāt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.Pirmo reizi darba vieta būtu jānorāda 2027. gadā, iesniedzot paziņojumu par 2026. gadu.Prasība attiektos tikai uz darba attiecību pamata izmaksātiem apliekamiem ienākumiem.Būtiski uzsvērtNetiek prasīta konkrēta adrese –...

Daudzos uzņēmumos kafija, tēja un nelielas uzkodas darbinieku vajadzībām ir kļuvušas par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Tomēr neskaidrības par to, kā šos izdevumus pareizi uzskaitīt un vai tie ir apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), joprojām ir aktuālas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesenā uzziņā ir sniedzis skaidrojumu, kas var palīdzēt uzņēmējiem optimizēt nodokļu slogu, izmantojot personāla ilgtspējas pasākumu grozu.Izdevumu klasifikācija: kad tie nav saistīti ar saimniecisko darbību?Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, ar nodokli apliekamajā bāzē tiek iekļauti izdevumi, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Līdz šim daudzi uzņēmumi šādus ikdienas pirkumus – kā tēju vai kafiju – vienkārši iekļāva ar nodokli apliekamajā bāzē, pat nenodalot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tomēr likums paredz izņēmumu: reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus var neiekļaut nodokļa bāzē, ja tie nepārsniedz noteiktu limitu.Galvenais nosacījums – darba koplīgumsVID skaidro: lai darbinieku vajadzībām iegādāto kafiju un uzkodas varētu attiecināt uz personāla ilgtspējas pasākumiem, ir jāizpilda divi būtiski kritēriji:1....

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne savā prezentācijā dalījās ar jaunumiem tiešo nodokļu jomā, uzsverot, ka grāmatvežus 2026. gadā (ja vien netiks veikti pēkšņi grozījumi) sagaida gandrīz tikai labas ziņas.2025. gadā jau ir veikti trīs grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». A. Kaļāne sniedza ieskatu būtiskākajās izmaiņās, kas skar gan darbiniekus, gan pensionārus, gan arī jauniešus un ārvalstu investorus. Vēl decembra vidū līdz valdības sēdei nebija nonākuši plānotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība»», kuri paredz daudz būtisku uzlabojumu kā darbiniekiem, tā darba devējiem IIN aprēķināšanā un piemērošanā. Tāpēc svarīgi sekot līdzi šo noteikumu virzībai un apstiprināšanai.Darba devēju atbalsts smagu slimību gadījumosViena no labajām lietām, kas stājās spēkā pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, ir darba devēju iespēja kompensēt darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem medicīnas izdevumus smagu slimību gadījumos. Lai darba devējs...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Lai ražīgs jaunais 2026. gads! Iepriekšējais gads aizvadīts, daudz kas ir padarīts, bet vēl vairāk darbu ir priekšā. Gada noslēgumā pulcējāmies kopā ikgadējā BILANCES konferencē, lai runātu par to, kā dzīvosim tālāk. Kopumā gan finanšu ministra Arvila Ašeradena, gan Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāra Šņucina unFM Tiešo nodokļu departamenta direktores Astras Kaļānes, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes un SEB bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša prezentācijās bija redzamas pozitīvas tendences ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Par ikdienas risināmiem jautājumiem un jaunumiem grāmatvedībā un nodokļos stāstīja ilggadējie žurnāla autori un lektori, tādi kā Inguna Leibus, Ieva Liepiņa, Aldis Maldups un Ieva Aizsila. KONFERENCE Ikars Kubliņš: Bilances konferencē aktuālais: no stabilitātes nodokļu politikā līdz mākslīgā intelekta ietekmei Žurnāla Bilance ikgadējā konference «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā» aizvadītā gada novembra nogalē pulcēja plašu grāmatvežu, finanšu speciālistu un uzņēmumu vadītāju auditoriju klātienē un arī...

Pietiekami bieži atvaļinājums sākas vienā, bet beidzas otrajā mēnesī. Gada laikā tas nesagādā īpašas problēmas, savukārt decembra–janvāra atvaļinājums skar ne tikai divus mēnešus, bet arī divus taksācijas periodus (jāiesniedz ziņojumi par diviem mēnešiem, kas atrodas divos taksācijas periodos (gados), un paziņojums par fiziskajai personai iepriekšējā gadā izmaksātām summām).Pirmkārt, ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) grozījumiem (kaut arī abos mēnešos paliek vienāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme un tās pašas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes), šajos divos gados ir atšķirīgs neapliekamais minimums, kas ietekmē IIN summu. Turklāt svarīgi atcerēties, ka mums apmēram 118 tūkst. nodarbināto saņem minimālo mēneša algu, kura 2025. gada decembrī un 2026. gada janvārī ir citāda. Tātad par šiem mēnešiem tiks iesniegti divi darba devēja ziņojumi, uzrādot attiecīgus nodokļus. Arī gadījumā, ja visi nodokļi ir aprēķināti pareizi, to iekļaušana ziņojumos izlīdzināsies tikai tad, kad tiks iesniegts otrais ziņojums — par janvāri. Bet pa starpu, līdz 1....

No 2026. gada 1. janvāra fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, – tiek paredzēta iespēja izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem un pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu, proti, vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas periodāAtgādinām, ka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē MUN maksātājs ir pašnodarbināta persona.Pašnodarbinātajam ir pienākums katru gadu līdz 23. oktobrim veikt minimālās sociālās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu. Ja pašnodarbinātais (kurš vienlaikus nav darba ņēmējs) prognozē, ka viņa ieņēmumi šogad nesasniegs 2340 eiro ceturksnī (2026. gadā, kad minimālā alga palielināta līdz 780 eiro mēnesī) pašnodarbinātais var iesniegt VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa vai gada plānotajiem ieņēmumiem, un tad minimālās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.Apliecinājuma iesniegšanaApliecinājumu par plānotajiem ienākumiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot no 2026. gada 1. janvāra, jāiesniedz šādos termiņos: 1) līdz 2026. gada 19. janvārim par pilna 2026. gada plānotajiem...

Iepriekšējais gads aizvadīts, daudz kas ir padarīts, bet vēl vairāk darbu ir priekšā. Gada noslēgumā pulcējāmies kopā ikgadējā BILANCES konferencē, lai runātu par to, kā dzīvosim tālāk. Kopumā gan finanšu ministra Arvila Ašeradena, gan Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāra Šņucina unFM Tiešo nodokļu departamenta direktores Astras Kaļānes, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes un SEB bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša prezentācijās bija redzamas pozitīvas tendences ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Par ikdienas risināmiem jautājumiem un jaunumiem grāmatvedībā un nodokļos stāstīja ilggadējie žurnāla autori un lektori, tādi kā Inguna Leibus, Ieva Liepiņa, Aldis Maldups un Ieva Aizsila. Ar prieku informēju, ka piešķīrām «Gada grāmatvedis 2025» balvu Nataļjai Paramonovai, Rīgas Valsts tehnikuma vecākajai grāmatvedei un grāmatvedības profesionālo priekšmetu pedagoģei. Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Skaidrīte Pedāne, Ludzas Medicīnas centra galvenā grāmatvede. Šie vienmēr ir ļoti saviļņojoši brīži gan balvu saņēmējiem, gan viņu kolēģiem, žurnāla...

Jautājums par peļņas attiecināšanu uz Latvijas filiāli (vai pastāvīgo pārstāvniecību) kļuvis par nozīmīgu tēmu starptautisku uzņēmumu grupām, ja tām ir filiāle (vai pastāvīgā pārstāvniecība) Latvijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izdevis uzziņas, kurās atzīst, ka ieņēmumu attiecināšanas metodoloģija uz filiāli Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikta, bet šāds pienākums izrietot no starptautiskajām tiesībām.Šajā rakstā pamatosim, ka minētā tendence laikā gaitā ir attīstīta un vērsta uz dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu, bet tā nav piemērojama attiecībā uz Latvijas regulējumu. Līdz ar to starptautiskām uzņēmumu grupām, kas Latvijā veic saimniecisko darbību caur filiāli vai pastāvīgu pārstāvniecību (PP), ir brīvas izvēles iespējas, cik (un vai vispār) noteikt peļņu Latvijas pastāvīgajai pārstāvniecībai. Tā kā Latvijas pastāvīgajai pārstāvniecībai nav pienākuma pelnīt no pakalpojumu sniegšanas galvenajam uzņēmumam, ir pamatoti domāt, kāds juridiskais statuss ir tai peļņai, kas tika veidota, bet kuru nevajadzēja veidot saskaņā ar Latvijas regulējumu.1. Dubultā nodokļu aplikšanas novēršana PP un galvenā uzņēmuma darījuma gadījumāJa Latvijas PP...

Pārbaudes laiku nosaka, noslēdzot darba līgumu. Darba likums neparedz pārbaudes laika pagarināšanas iespēju, kā arī atkārtota pārbaudes laika noteikšanu. Kādas ir pārbaudes laika iespējas un ierobežojumi tā izmantošanā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) «Darba tiesību forumā 2025» skaidroja Ivo Maskalāns, ZAB Cobalt vecākais speciālists, zvērināts advokāts.Kad sākas darba attiecībasDarba attiecības tiek uzsāktas brīdī, kad darbinieks sāk veikt darba pienākumus. «Var runāt par robežu, kad persona no kandidāta kļūst par darbinieku. Šī robeža dažos gadījumos var būt skaidra, bet dažos — mazāk skaidra,» forumā skaidroja I. Maskalāns. Piemēram, ja ir kāds atlases process un tā pēdējā kārtā kandidātiem tiek uzticēti praktiski uzdevumi. Tajā brīdī kandidāts vēl nav darbinieks, un praktiskos uzdevumus, apliecinot savu piemērotību amatam, viņš varētu veikt arī bez darba līguma. Bet tiklīdz darbinieks uzņēmumā sāk veikt darba pienākumu, viņš kļūst par darbinieku un ir jābūt rakstveidā noslēgtam darba līgumam. To nosaka Darba likumā (DL) 40. pants. Tajā arī noteikts, kāda informācija...

Rakstā apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2025. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem.Balstīšanās uz piegādātāju apvienības biedra apgrozījumuSenāta 2025. gada 17. janvāra lēmumā lietā SKA–422/2025 ir skatīts jautājums par balstīšanos uz personu apvienības biedru apgrozījumu, ja viens no personu apvienības biedriem piedalās konkursā vairāku personu apvienību ietvaros. Pasūtītājs rīkoja konkursu par katastrofu pārvaldības centru būvdarbiem, un iepirkumam noteiktas četras daļas. Atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajai kvalifikācijas prasībai pretendenta vidējam gada finanšu neto apgrozījumam trīs iepriekšējo finanšu gadu laikā jābūt vismaz 8 000 000 eiro attiecībā uz katru no konkursa daļām, kurās pretendents iesniedzis piedāvājumu. Gadījumā, ja pretendents ir piegādātāju apvienība, prasību par minimālo apgrozījumu piegādātāju apvienībai ir jāizpilda, ņemot vērā apvienības biedru kopējo apgrozījumu.Piegādātāju apvienība Nordes & Betons, kuru veido SIA NORDES BŪVE un SIA LT BETONS, — iesniedza piedāvājumus iepirkuma 1. un 4. daļā, savukārt piegādātāju apvienība Nordes & Piling, kuru veido SIA NORDES BŪVE un SIA...