VISI RAKSTI

Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Ko atklāj datu spogulis Rīgas, Viļņas un Tallinas ekonomisko datu salīdzinājums atklāj Rīgai neglaimojošu ainu. Baltijas centrālā un līdz šim arī lielākā pilsēta ekonomiski atpaliek no konkurentēm jau ilgstoši. Salīdzināt triju galvaspilsētu datus tieši pilsētu robežās saražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) griezumā nav iespējams, jo Lietuvas Statistikas pārvalde neapkopo (vai vismaz nepublisko) datus par Viļņas pilsētas IKP. Šajā kontekstā salīdzinājums iespējams tikai starp Rīgu un Tallinu. Tas atklāj, ka no 2014. gada abu pilsētu dinamika mazliet svārstījusies, Rīgai «pieraujot» vistuvāk Tallinai 2015. un 2021. gadā, kad tās IKP uz iedzīvotāju pārsniedzis 82% no Tallinas IKP uz iedzīvotāju,...

Žurnāla Bilance valstspilsētu ekonomikas pētījumu ciklā dodamies uz mūsu pašu galvaspilsētu – Rīgu. Pilsētu, kas Latvijas mērogā ir nepārprotams ekonomikas līderis, bet, ja skatāmies adekvātā svara kategorijā - Baltijas kontekstā, Rīga ir pamatīgi atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētām, un pagaidām nav manāmas tendences, ka šī atpalicība varētu sākt mazināties. Spilgti par to runā skaitļi. 2022. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu Rīgas iedzīvotāju bija nedaudz virs 31 000 eiro, kamēr Tallinā un Viļņā tas bija ap 40 000. Salīdzinājumā ar Tallinu, Rīgas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd veido tikai 78%. Tas ir identisks rādītājs kā 2014. gadā – tātad progresa nav. Savukārt no Viļņas pa šo laiku esam pamatīgi atpalikuši, jo vēl 2015. gadā Rīgas IKP uz iedzīvotāju bija gandrīz līdzvērtīgs Viļņai. Situācija kļūst vēl skarbāka, ja skatāmies uz IKP pēc pirktspējas paritātes. Šis rādītājs, kas ņem vērā cenu līmeņu atšķirības, ir viens no objektīvākajiem labklājības...

Lai atvieglotu uzņēmumu dibināšanu un darbību, plānots paaugstināt slieksni, no kura nepieciešams eksperta veikts mantiskā ieguldījuma novērtējums, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), paredz ceturtdien, 8.maijā, Saeimā konceptuāli atbalstītās izmaiņas Komerclikumā. Iecerēts, ka mantiskajam ieguldījumam līdz 25 000 eiro nebūs nepieciešams novērtējums. Ja, palielinot SIA pamatkapitālu, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība būs virs 25 000, bet nepārsniegs 50 000 eiro, novērtējumu un atzinumu par to varēs sniegt uzņēmuma valde. Eksperta atzinums mantiskajam ieguldījumam SIA būs nepieciešams, sākot no 50 000 eiro. Esošais regulējums paredz, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam uzņēmuma dibināšanas brīdī, ja tas pārsniedz 5700 eiro, nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tās ir nesamērīgas prasības, pausts likumprojekta anotācijā. Tāpat plānots, ka turpmāk nebūs jānovērtē arī mantiskais ieguldījums no bezskaidras naudas aizdevuma. Ar grozījumiem iecerēts veicināt elastīgāku pieeju mantiskā ieguldījuma novērtēšanai pamatkapitāla palielināšanas vai dibināšanas brīdī, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš pauda...

Uzņēmumu digitalizācija mūsdienās vairs nav tikai futūristisks sapnis, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Prakse rāda, ka, ieviešot dažādus digitālos risinājumus, darba devēji nereti nezina, kā attiecībā uz darba ņēmējiem pareizi noregulēt šos jautājumus. Tādēļ svarīgi izprast, kā juridiski pareizi darba tiesisko attiecību jomā izmantot digitālo vidi, lai nodrošinātu gan darbinieku, gan darba devēju tiesību un pienākumu ievērošanu. Pretējā gadījumā tas var radīt nopietnas sekas pašiem darba devējiem, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025» norādīja darba tiesību eksperte Irina Rozenšteina, ZAB Ellex Klaviņš SIA asociētā partnere, zvērināta advokāte. Elektronisko dokumentu prasības Ieviešot digitālās saziņas vidi darba attiecībās, nereti tiek aizmirsts par Darba likuma prasībām. Ir gadījumi, kad Darba likums skaidri nosaka, ka darba devējam komunikācija ar darbinieku ir jānoformē rakstveidā. Piemēram, prasība par rakstveida formu ir noteikta darba uzteikuma gadījumos. Tāpat darba devējam rakstveidā jāinformē darbinieks par komandējuma apstākļiem, izmaiņām darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos, darba samaksas...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), politisko partiju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, izrunājusi aktuālo situāciju saistībā ar plānoto strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligāto ieviešanu uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra. Izvērtējot visus faktorus, LTRK uzskata, ka pašreizējos apstākļos e-rēķinu obligāta ieviešana šādā termiņā nav pieņemama. LTRK norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, gan tehniski, gan praktiski nav gatava. Pašreizējā pieredze e-rēķinu apritei darbā ar valsts iestādēm, kur šāda prasība ir obligāta kopš 2025. gada sākuma, jau atklājusi būtiskas nepilnības. Portālā latvija.lv nevar pilnvērtīgi nosūtīt visus nepieciešamos dokumentus, savukārt izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī valsts iestāžu operētājs Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams. LTRK uzsver, ka šobrīd uzņēmumiem, ja tie izmanto starpnieku šo...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Noteikumu projektu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem". Šī projekta galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā, kā arī atbalstītu aizsardzības industrijas attīstību. Noteikumu projekts aizstāj spēku zaudējušos Noteikumus Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, kas tika uzskatīti par nepilnīgiem un nepietiekami elastīgiem, radot būtisku administratīvo slogu un nenodrošinot "zaļā koridora" priekšrocības plašākam nozīmīgu komersantu lokam, kā arī neparedzēja atvieglotu kārtību trešo valstu darbaspēka piesaistei, kur dokumentu saņemšana varēja ilgt pat sešus mēnešus. Jaunais regulējums nodrošinās prioritāru publisko pakalpojumu saņemšanu ekonomikai nozīmīgiem komersantiem, kas ir atzīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Prioritāri saņemamie publiskie pakalpojumi ietver divas galvenās jomas: nekustamā īpašuma attīstību (piemēram, paātrināti būvniecības procesi, kadastra darbības, teritorijas plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums) un ārvalstu darbaspēka piesaisti (paātrināta D kategorijas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšana). Piemēram,...

Maijā Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) uzsāks kompensāciju izmaksu e-adreses lietotājiem, kuri 2024. gadā no 29. aprīļa līdz 11. decembrim nav saņēmuši paziņojumus e-pastā par e-adreses ziņojumiem, kā rezultātā radušies finansiāli zaudējumi (piemēram, laikā neapmaksāti sodi, uzrēķini, piedziņas). Kompensācijas pieprasītājs saņems Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvo lēmumu par kompensācijas apjomu un izmaksas laiku. Lēmums tiks nosūtīts uz iesniedzēja e-pastu vai e-adresi. Kompensāciju komisijas lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. Komisija, kura izskata pieprasījumus, darbosies līdz brīdim, kamēr tiks izskatīti visi saņemtie pieprasījumi. Arī izmaksas turpināsies visu 2025. gadu. Kompensācija netiks piešķirta, ja: e-adreses lietotājs bija informētas par sodu citā veidā – e-pasts, pasta sūtījums. soda piemērošana bijusi paredzama (piemēram, Jūrmalas iebraukšanas maksa, OCTA, vinjete, NĪN), nav pierādījumu par zaudējumiem. Pieteikumus kompensācijai var iesniegt līdz 11. decembrim Ziņojumu var sagatavot un iesniegt elektroniskā dokumenta veidā, nosūtot to uz e-pastu [email protected] vai e-adresē. Ziņojumā jānorāda konkrētie nesaņemtie ziņojumi, to sūtītāji un sekas,...

Ierakstot telefonsarunas ar klientiem, komersanti bieži vien neaizdomājas, ka šāda rīcība ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Proti, arī balss ieraksts kļūst par personas datiem tad, kad to var saistīt ar konkrētu cilvēku. Līdz ar to šādai datu apstrādei ir jānotiek saskaņā ar Datu regulas prasībām, informē Datu Valsts inspekcija. Piemērs. Internetveikala klienti bieži sūdzas, ka, sazinoties ar šo veikalu, nākas saskarties ar nelaipnu konsultantu attieksmi. Tādējādi uzņēmuma vadība nolēmusi, ka mēneša garumā varētu ierakstīt sarunas, lai izvērtētu darbinieku kompetenci un ētiskumu saziņā ar klientiem, pēc tam veiktu nepieciešamās darbības saziņas uzlabošanai. Vispirms šādai datu apstrādei ir jānosaka atbilstošs un pēc iespējas precīzāks mērķis, kas šajā gadījumā varētu būt konsultāciju kvalitātes novērtēšana. SVARĪGI! Iegūtos ierakstus drīkst izmantot tikai noteiktā mērķa sasniegšanai, nevis citiem, nesaistītiem nolūkiem. Tāpat apstrādei ir jāpiemēro tiesiskais pamats, kas šajā gadījumā ir pārziņa leģitīmo interešu īstenošana. To piemēro, kad komersants veic datu apstrādi, lai aizstāvētu savas intereses; šajā gadījumā...

Finansējuma pieejamība ir viens no populārajiem jautājumiem, ko uzdod topošie uzņēmēji, taču vispopulārākais jautājums ir par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Rakstā skaidrotas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Kur meklēt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai? Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi vairākas prioritātes, kas iezīmē politisko un rīcībpolitisko programmu līdz 2029. gadam. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņam ir izvirzījusi septiņas prioritātes. Viena no prioritātēm ir «Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai», kas ietver arī mērķi atvieglot uzņēmējdarbību, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas darbavietas.1 Lai sasniegtu izvirzīto mērķi ES piedāvā vairākas programmas, kas veicina uzņēmējdarbības uzsākšanu. Piemēram, «Erasmus jaunajiem uzņēmējiem» ir programma, ko daļēji finansē ES. Šī programma dod iespēju ar ES līdzfinansējumu kādu laiku pavadīt citā ES valstī un apgūt uzņēmējdarbību, strādājot un mācoties no pieredzējušiem uzņēmējiem. Apkopotā statistika rāda, ka programma «Erasmus...

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sniegusi atbildi uz Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas (LRGA) uzdoto jautājumu par to, kā saprotama likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – likums) 30. panta 1.7 daļa par iespējām norēķināties bezskaidrā naudā. Kā noprotams, šis jautājums īpaši interesē medicīnas darbiniekus, kuri sniedz pakalpojumus. Lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, ar 2025. gada 1. aprīli ir stājusies spēkā likuma 30. panta 1.7 daļa, kurā noteikts, ka gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā (t. i., tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijs) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju saviem klientiem par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā. Minētā norma neparedz vērtēt iepriekšējā pārskata gada apgrozījumu, to diferencējot,...

Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba gaitas, un tas ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati. Turklāt teju puse Latvijas pensionāru turpina strādāt galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Pirmajā vietā ierindojas kaimiņvalsts Igaunija, kur strādā 54,9% pensionāru, otrajā vietā Latvija, savukārt trešā vieta arī pieder Baltijas valstij – Lietuvā strādā 43,7% no vecuma pensijas saņēmējiem. “Darba gaitu turpināšana vecumdienās pati par sevi nav problēma, taču tas, ka teju puse iedzīvotāju to dara finansiālu apsvērumu dēļ, ir satraucoši. Piemēram, tādās valstīs kā Šveice, Nīderlande, Dānija un Norvēģija vidēji strādā 24% senioru, un no viņiem vidēji 60% izvēlas turpināt strādāt nevis papildu ienākumu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņiem patīk viņu darbs. Turpretim dati liecina, ka Latvijā tikai 26,6% no strādājošajiem pensionāriem kā iemeslu darba gaitu turpināšanai min darba prieku,” norāda Luminor aktīvu...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis normatīvo aktu apskatu nodokļu jomā par aprīli: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Sākot ar 2025. gada 1. maiju, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs uz 510 euro mēnesī. 03.04.2025. 01.05.2025. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Noteikts, ka pamatdarbības veids nosakāms saskaņā ar NACE 2.1. redakciju. Grozījumi veikti likuma 7.2 panta pirmajā daļā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs (EDS), paziņo, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja VID EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, VID EDS paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Likuma...

Digitālo pakalpojumu akts (DPA)* ir regula, kuras mērķis ir nodrošināt tiesisku tiešsaistes starpniecības pakalpojumu vidi, tai skaitā uzraudzības iestāžu iespējas vērsties pie platformām un citiem starpniecība pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar pārkāpumiem, kas skar neatļautu saturu vai neatbilstošu starpniecības pakalpojumu izmantošanu. Papildus iestādēm, kas izmeklē un novērš pārkāpumus, kuri saistīti ar neatļautu saturu vai neatbilstošu starpniecības pakalpojumu izmantošanu, DPA paredz iestādi, kurai ir koordinējošā loma saistībā ar šīs regulas efektīvu piemērošanu. Latvijas digitālo pakalpojumu koordinators kopš 2024. gada 21. jūnija ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Atbilstoši DPA prasībām digitālo pakalpojumu koordinatoram ik gadu sagatavo un publicē ziņojumu. * Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK) Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā 2022. gada 16. novembrī, bet to sāka piemērot no 2024. gada 17. februāra. Atbilstoši Latvijas digitālo pakalpojumu koordinatora pirmajam...

Lai noteiktu tiesības pašām dzīvokļu īpašnieku kopībām no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 6. maijā, konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Deputāti lēma attiecīgu likumprojektu, ko rosinājusi Ekonomikas ministrija, iesniegt izskatīšanai Saeimā. Plānots noteikt, ka darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to tās varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai. Savukārt, lai kredītiestādes varētu identificēt dzīvokļu īpašnieku kopību kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām kopībām, gan tādām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts zemes dienests jau patlaban aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus nodod Būvniecības valsts kontroles birojam, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic. Paredzēts, ka...

Gada pārskatā ir vairākas sastāvdaļas, kurās sniedzamās informācijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Par to seminārā par 2024. gada pārskata sagatavošanu informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodaļu pārvaldes speciāliste Marina Nuka. Gada pārskats ir vienots kopums, kas sastāv no divām galvenajām daļām – finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Finanšu pārskatu savukārt veido vairākas sadaļas: bilance, peļņas vai zaudējuma aprēķins, naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats un pielikums. Naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu obligāti sagatavo tikai vidējās un lielās sabiedrības. Mazajām sabiedrībām pietiek ar bilanci, peļņas vai zaudējuma aprēķinu un pielikumu. Vadības ziņojums sniedz vispārīgu informāciju par sabiedrību – tās attīstību, finanšu rezultātiem un finansiālo stāvokli. Turklāt tagad šajā ziņojumā iekļauj arī ilgtspējas ziņojumu atbilstoši jaunajam Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam. Savukārt mikrosabiedrībām Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir paredzēti vairāki atvieglojumi. Pirmkārt, tām ir atļauts nesagatavot vadības ziņojumu,...