JAUNUMI

Ministru kabineta (MK) sēdē 6. martā apstiprināts likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2019. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat apstiprināts izdevumu pārskata tvērums 2018. gadam, kas paredz turpināt pārskatīt no valsts budžeta finansētās funkcijas, lai mazinātu administratīvo slogu un īstenotu tās ekonomiskāk un racionālāk. Vienlaikus plānots sniegt izvērtējumu un priekšlikumus valsts budžeta iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai atbilstoši MK atbalstītajam darbības plānam. Saistībā ar Valsts pārvaldes reformu plānā noteiktajiem virzieniem ir plānots sākt ministriju, to padotībā esošo valsts budžeta iestāžu un citu centrālo valsts iestāžu vajadzībām izmantotā nekustamā īpašuma (administratīvo ēku) un tā apsaimniekošanas izdevumu izvērtējumu. 2018. gadā ir paredzēts izvērtēt nekustamos īpašumus Rīgas teritorijā un sagatavot priekšlikumus turpmākajai rīcībai. Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais atļauj Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu iesniegt Saeimā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi MK savu...

Valdības sēdē 6. martā atbalstīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī Revīzijas pakalpojumu likumā. Izmaiņu mērķis ir padarīt Eiropas Savienības (ES) finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, samazināt sistemātiskos riskus, kā arī nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. Grozījumi likumos izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem. Direktīvu izstrādes gaitā no ES dalībvalstu un institūciju puses tika izvērtēta līdzšinējā finanšu tirgus uzraudzības prakse, faktiski notiekošais un daļēji ar normatīvajiem aktiem neregulētās tirdzniecības darbības un kopējo finanšu tirgus pārredzamības trūkumi. Tika secināts, ka līdzšinējais normatīvais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu finanšu tirgu stabilitāti un to darbības pārredzamību. Tādējādi tika izstrādāti direktīvu projekti, lai risinātu un novērstu identificētos trūkumus. Pārņemot Direktīvu, paredzēts visaptverošs regulējums, kas nodrošinās ieguldītāju aizsardzību. Klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzība ir svarīga minētā režīma sastāvdaļa. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums...

Ministru kabinets 6. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas (DVI) izstrādāto likumprojektu “Personas datu apstrādes likums”. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteikto – Eiropas Savienības dalībvalstīm nepieciešams izstrādāt nacionālo regulējumu, lai sekmētu regulas piemērošanu. 2018. gada 25. maijā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, tiek uzsākta regulas piemērošana. Regulā tiek modernizēti jau pastāvošie personas datu apstrādes principi, vienlaikus izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā Eiropas Savienības teritorijā. Regulā ir saglabāti līdz šim personas datu aizsardzības jomā iedibināti pamatprincipi. Regula paredz šādus uzlabojumus vienotā tirgus vidē: 1) vienoti nosacījumi personas datu aizsardzībai Eiropas Savienības līmenī, kas attiecināmi uz apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu; 2) vienas pieturas aģentūras principa piemērošana uzņēmējiem: kompānijām būs jāsadarbojas tikai ar vienu datu aizsardzības uzraugošo iestādi, tādējādi nodrošinot vienkāršāku un lētāku uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā; 3) vienoti noteikumi visām kompānijām, neraugoties uz to reģistrācijas valsti. Pašlaik personas datu aizsardzības jomu regulē...

Valdība 6. martā apstiprināja Ministru kabineta noteikumus "Pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili noteikumi", kas paredz, ka līdztekus taksometru pakalpojumiem pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo transportlīdzekli varēs veikt ikviens komersants, kas būs saņēmis licenci Autotransporta direkcijā. Tāpat plānots, ka jebkuram vieglā automobiļa vadītājam, kurš veic pasažieru komercpārvadājumus, tajā skaitā arī taksometru vadītājiem, līdz 2018. gada 31. maijam būs jāreģistrējas taksometru vadītāju reģistrā, ko uzturēs Autotransporta direkcija. Turpmāk komersantiem, kas veiks pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, būs jāsaņem licence un licences kartīte. Šādus pārvadājumus varēs veikt ar transportlīdzekli, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas, un iedzīvotājiem pakalpojumu varēs piedāvāt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē speciāli izveidotā tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Pasažieri par braucienu varēs norēķināties tikai bezskaidrā naudā. Šie nosacījumi neattiecas uz taksometru pārvadājumiem – to licencēšanu turpmāk veiks deviņu republikas nozīmes pilsētu pašvaldības un plānošanas reģioni. Līdz šim pašvaldību izsniegtās licences taksometru pārvadājumiem būs spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam un...

Turpmāk bezdarbniekiem no reģioniem būs iespēja saņemt finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei nokļūšanai darba vietā vai dzīvesvietas īres izmaksu segšanai, uzsākot darbu arī Rīgā. Šādi cilvēkiem, kuriem neizdodas atrast darbu blakus savai dzīvesvietai, tiek sniegta palīdzība nokļūšanai līdz brīvajām darba vietām tuvākajos reģionos un pilsētās, kurās ir liels brīvo vakanču skaits. Minēto paredz 6. martā valdībā pieņemtie "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"". Līdz šim pasākuma „Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana” ietvaros paredzētais finansiālais atbalsts tika sniegts visās Latvijas Republikas administratīvajās teritorijās, izņemot Rīgu. Noteikumu projekts paredz, ka, lai pretendētu uz atbalstu reģionālajai mobilitātei, darba vai apmācību vietai jāatrodas vismaz 15 km attālumā no personas deklarētās dzīvesvietas (iepriekšējo 20 km vietā). Atbilstoši NVA rīcība esošajiem datiem par reģistrēto brīvo darba vietu skaitu, vidēji 68% no piedāvātajām vakancēm (brīvajām darba vietām)...

Lai komersantiem, īpaši sīkajiem un mazajiem komersantiem, atvieglotu portfeļgarantiju saņemšanu, Ministru kabineta šā gada 6. martā sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai". Atgādinām, ka aizdevumu portfelis ir kredītiestādes finanšu pakalpojumu darījumu kopums, kurā iekļauti izsniegtie finanšu pakalpojumi; savukārt portfeļgarantija ir finanšu instruments, kas nodrošina aizdevumu portfeļa zaudējumu segšanu atbilstoši garantijas likmei, nepārsniedzot ierobežotās garantijas summu. Šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos noteikts, ka darījuma garantijas maksimālais apmērs ir līdz 70%, bet kopējie zaudējumi no garantētā finanšu pakalpojumu portfeļa nevar pārsniegt 20%. Vienlaikus MK noteikumos arī noteikts, ka garantiju var piešķirt aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kuru termiņš ir no 12 mēnešiem līdz 5 gadiem un kurš nav pagarināms. Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem, garantijas apmērs palielināts no 70% līdz 80%, kas būs vēl izdevīgāk komersantiem, jo palielināsies kredītiestāžu garantētais aizdevumu portfelis no 35 miljoniem euro uz 40 miljoniem...

Iznācis žurnāla BILANCE 2018. gada Nr. 5 (425). Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Prieks, ka izcelta veselības aprūpes nozare. Intervija ar titula Gada grāmatvedis 2017 laureātu Modri Putnu NODOKĻI Ina Spridzāne: Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana īpašajā režīmā VID metodiskais materiāls: PVN piemērošana būvniecības pakalpojumiem Ņina Vasiļevska: Palīgmateriāls PVN deklarācijas un pielikumu sagatavošanai 4 FINANSES Inga Lipšāne: Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem – SFPS 15 UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība – darbības un grāmatvedības uzskaites īpatnības 2 ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: 2018. gada normatīvā regulējuma aktualitātes un citas atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem martā BILANCES ZELTA komplekta abonentiem bezmaksas pielikums "FIZISKAJĀM PERSONĀM IZMAKSĀJAMO IENĀKUMU APRĒĶINĀŠANA 2018. GADĀ ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT.

Likums „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” stājās spēkā 2017. gada 9. novembrī. Attiecībā uz Uzņēmumu reģistra funkcijām grozījumi no 2017. gada 1. decembra mainīja līdzšinējo informācijas par patiesajiem labuma guvējiem (turpmāk – PLG) iesniegšanas, reģistrēšanas, kā arī reģistrētās informācijas izsniegšanas kārtību, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI marta numurā rakstā "Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem iesniegšana komercreģistrā" informē Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece. Viņa arī apskatījusi dažādas situācijas, kuras var veidoties uzņēmumos, kā, piemēram, SIA dalībnieks, caur kuru PLG īstenojis kontroli uzņēmumā, zaudējis savu statusu. Viņa skaidro, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 18.2 panta trešajā daļā noteiktais pienākums iesniegt PLG informāciju gadījumos, ja statusu SIA zaudē dalībnieks, ar kura starpniecību PLG īsteno kontroli SIA, tulkojams paplašināti un attiecināms gan uz gadījumiem, kuros dalībnieks zaudē dalībnieka statusu (daļu atsavināšana, atteikšanās no daļām u.c.) un attiecīgi vairs nav attiecināma informācija, kas norādīta par...

2017. gadā tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs palīdzējuši atgūt 552,15 miljonus EUR, kas ir par 29,2 miljoniem EUR jeb 5,6% vairāk nekā 2016. gadā (522,86 miljoni EUR). Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits – 122 195. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore, komentējot 2017. gada darbības rezultātus, norādīja, ka “nolēmumu izpildes efektivitāte ir cieši saistīta ar parādnieka maksātspēju. Ņemot vērā, ka 2017. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados, var teikt, ka šāda izaugsme pozitīvi ietekmējusi arī nolēmumu izpildes procesa rādītājus – 2017. gadā nolēmumu izpildes procesā atgūti 552,14 miljoni EUR, kas ir par 29,2 miljoniem EUR jeb 5,6% vairāk nekā 2016. gadā (522,86 miljoni EUR). Tāpat piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaita samazinājums pēdējos gados ir netiešs apstiprinājums tam, ka ekonomiskā situācija un iedzīvotāju maksātspēja valstī ir uzlabojusies. Salīdzinoši 2017. gadā izpildei iesniegti 122 195 izpildu dokumenti, kas ir par 10,79% mazāk...

No 12. līdz 16. martam Advokatūras dienās iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Advokatūras dienas notiek jau devīto gadu, un šogad īpaši uzmanība veltīta cietušo tiesību skaidrošanai, bet konsultācijas būs iespējams saņemt arī citās jomās. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija mājaslapā www.advokatura.lv ir publiskojusi sarakstu ar Advokatūras dienu konsultāciju sniedzējiem un aicina iedzīvotājus pieteikties jau tagad. “Pērn Advokatūras dienu laikā tika sniegtas aptuveni 3000 bezmaksas konsultācijas, un ik gadu arvien vairāk iedzīvotāju izmanto šo iespēju. Šogad vairāk uzmanības pievērsīsim tieši cietušo tiesībām. Ne vienmēr pati persona apzinās, ka patiesībā varētu tikt atzīta par cietušo, un šāda konsultācija varētu būt pirmais solis sāpīgu jautājumu risināšanā. Turklāt cietušais valsts atbalstam var pretendēt brīdī, kad ir saņēmis šādu statusu, tādēļ īpaši būtiska ir iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju, pirms vēl statuss ir piešķirts,” uzsver Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs vairāk nekā 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi. Visvairāk...

Atbilstoši Civilprocesa likuma grozījumiem no 2018.gada 1.marta par blakus sūdzībām iepriekš maksātās valsts nodevas (28,46 EUR) vietā maksājama drošības nauda 70 EUR, informē Rihards Gulbis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks. Ar grozījumiem Civilprocesa likuma 449.pantā noteikts, ka, pārsūdzot Augstākajā tiesā minētā panta otrajā un trešajā daļā norādītos lēmums (t.sk. lēmumus par blakus sūdzību par tiesvedības izbeigšanu, lēmumus atteikties pieņemt prasību vai zemesgrāmatu tiesneša lēmumus), iemaksājama drošības nauda 70 EUR līdzšinējo 56,91 EUR vietā. Līdz ar to par visu veidu blakus sūdzībām turpmāk maksājama drošības nauda, kuras apmērs ir 70 EUR. Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tāpat arī tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas. Ja tiesa pārsūdzēto lēmumu par blakus sūdzību pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja blakus sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā. No 1.marta, iesniedzot...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina uz bezmaksas pavasara semināru ciklu “Starta diena", kurā jaunie uzņēmēji varēs iedvesmoties no nozares vadošajiem ekspertiem, uzzināt par pieejamo valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī nodibināt noderīgus kontaktus. “Starta diena" semināri sniegs iespēju ikvienam - jaunajiem uzņēmējiem, jau esošajiem uzņēmējiem apzināt finansējuma iespējas, kā arī iegūt priekštatu par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā. Pirmais seminārs norisināsies jau 7. martā Jēkabpilī, kura laikā interesenti uzzinās, kā pārdomāti plānot un finansēt savu ideju, ko biznesam sniedz investora piesaiste, kā arī uzklausīt uzņēmējdarbības pieredzes stāstus un vērtīgus padomus. Uz pasākumu ir aicināts ikviens interesents, kuram ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas. Inese Zīle, ALTUM valdes locekle: “Esam gandarīti, ka šie uzņēmējdarbības semināri ik gadu piesaista arvien lielāku interesentu skaitu, kas ir gatavi savu biznesa ideju iedzīvināt un vēlas iegūt zināšanas par daudzajiem pieejamajiem finansējuma...

NUMURA INTERVIJA Palielināsies datu apstrādātāju atbildība. DAIGU AVDEJANOVU, Datu valsts inspekcijas direktori, izvaicā portāla Plz.lv redaktors Ikars Kubliņš. JURISTA PADOMS Datu reģistrs – noderīgs instruments vai birokrātisks slogs? ELĪNA GIRNE, Squalio Group SIA vadošā juriste Informācijas sniegšana Konkurences padomei. MĀRIS BUTĀNS, zvērinātu advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal vecākais jurists Kriptovalūtas Latvijā: NILLTFN likuma grozījumu apskats. PAULS IĻJENKOVS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal jurists UZŅĒMUMU REĢISTRS Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem iesniegšana komercreģistrā. LAIMA LETIŅA, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece IEPIRKUMI Jauni grozījumi Publisko iepirkumu likumā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Darba līguma vai darba kārtības pārkāpuma vērtēšanas nosacījumi. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos JURIDISKIE JAUNUMI Izmaiņas valsts nodevu un spriedumu pasludināšanas kārtībā Uzlabojas maksātnespējas procesa norise Bezmaksas juridiskās konsultācijas iedzīvotājiem ABONĒT ŠEIT!

Šogad gaidāmas jaunas izmaiņas transfertcenu regulējumā, informē žurnāls "Bilance", atsaucoties uz zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partnera Jāņa Taukača teikto medijiem. Transfertcenu jomā jau līdz šim pastāvējuši gana stingri noteikumi, nosakot gadījumus, kad nepieciešama dokumentācija, kas pierāda, ka cena darījumos starp saistītām personām atbilst tirgus cenai. "Transfertcenas šobrīd ir numur viens ieņēmumu dienestu auditu izvērtējamais aspekts Polijā un citās valstīs. Es prognozēju, ka jaunajā Latvijas nodokļu sistēmā, kad uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts tikai pie dividenžu vai tām pielīdzināmo ienākumu izmaksas, transfertcenas kļūs par īpaši interesantu jautājumu arī Valsts ieņēmumu dienestam, jo tās var būt mehānisms, kā slēptā veidā izmaksāt dividendes. Tāpēc VID varētu skatīties, lai uzņēmumi, spēlējoties ar cenām, mākslīgi nepārsviestu peļņu no vienas valsts uz otru," sacījis J. Taukačs. Turklāt, pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO jeb OECD) jaunajiem pretizvairīšanās noteikumiem, jau izstrādāts likumprojekts grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kurā atrodamas vairākas "jaunas, pārsteidzošas lietas". Piemēram, daļai uzņēmumu...

Valdība 27. februāra sēdē izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā", kurš nosaka termiņus elektroniskās adreses ieviešanai valsts iestādēs. Likumprojekts paredz, ka tiešās pārvaldes iestādei oficiālās elektroniskās adreses kontu aktivizēs līdz 2018. gada 31. maijam, uzsākot informācijas apmaiņu no 1. jūnija. Savukārt valsts institūcijai, kas nav padota Ministru kabinetam, atvasinātai publiskai personai un tās iestādei, prokuratūrai, kā arī privātpersonai, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, oficiālās elektroniskās adreses kontu aktivizēs līdz 2018. gada 15. oktobrim. Plānots, ka šie termiņi līdz gada beigām ļaus valsts iestādēm sistēmu testēt, lai no nākamā gada sākuma to varētu piedāvāt iedzīvotājiem. Līdz gada beigām būs iespējams "produkcijas režīmā darbināt risinājumu iestāžu starpā, šajā periodā Valsts reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA) nodrošinot arī iespējamo pilnveidojumu veikšanu, lai ar 2019.gada 1.janvāri nodrošinātu pietiekami kvalitatīvu pakalpojumu fiziskām personām, piedāvājot iespēju izmantot e-adresi saziņai ar valsts pārvaldi, vienlaikus praktiski izslēdzot iespēju, ka kāda no valsts iestādēm e-adresi neizmanto. Tādējādi e-adreses uzsākšanas termiņš fiziskām...