JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 19.decembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.791 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī. Grozījumi izdarīti, lai noteikumus precizētu atbilstoši 2017.gada 22.novembrī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veiktajiem grozījumiem, kā arī paskaidrotu atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību. Likuma grozījumos paskaidrots, kā nosakāms apmērs dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos, kurus darba devējs veic darbinieka labā (no darba devēja līdzekļiem vai/un no darbinieka līdzekļiem uz darbinieka iesnieguma pamata) un kurus darba devējs ir tiesīgs atskaitīt no algota darba ienākuma pirms aplikšanas ar algas nodokli. Noteikumi nosaka, atbilstoši kādiem nosacījumiem fiziskā persona var iekļaut attaisnotajos izdevumos par taksācijas gadu no saviem līdzekļiem veiktas dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, ja gada laikā šādus maksājumus ir veicis arī darba devējs. Tāpat noteikumi nosaka...

Ministru kabineta komitejas sēdē 9. janvārī izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā". Tajā rosināts precizēt patentmaksu summas, nosakot vienotu patentmaksas apmēru 100 eiro Rīgas pašvaldības teritorijā un 50 eiro ārpus Rīgas - pārējās pašvaldību teritorijās (pašreiz patentmaksas ir noteiktas no 43 līdz 100 eiro atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām), kā arī turpmāk atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma. Tā paredzēts vienkāršojot patentmaksu samaksu, kā arī paredzēts piemērot samazinātās patentmaksas režīmu personām ar I. un II. grupas invaliditāti. Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka Saeima 2017.gada 28.jūlijā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas precizē patentmaksas apmēru (grozījumi likuma 15.pantā), kā arī personu loku, kam piemēro samazināto patentmaksu (grozījumi likuma 11.10 pantā). Pašlaik patentmaksām ir atšķirīgas maksas atkarībā no konkrētās profesijas. Arī saimniecisko darbības veidu sadalījums ir pārāk detalizēts un nav konsekvents. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests...

Ministru kabineta komitejas sēdē 8. janvārī izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz izveidot 29 pašvaldību sadarbības teritorijas un noteikt to administratīvos centrus. Latvijā faktiski darbojas tikai viena līmeņa administratīvi teritoriālā sistēmā, šobrīd jau 57 administratīvajās teritorijas neatbilst likuma noteikumiem, līdz ar to ir apgrūtināta efektīva valsts pārvaldes darba organizācijas attīstība, teikts likumprojekta anotācijā. Lai arī Rīgas aglomerācijā koncentrējas divas trešdaļas Latvijas ekonomikas, tā viena nav spējīga un nebūs spējīga uzturēt (dotēt) visas pārejās Latvijas sociālekonomiskās vajadzības. Latvijai ir jānodrošina attiecīga ekonomiskā aktivitāte reģionālajos centros. Kā viens no priekšnosacījumiem ekonomiskai izaugsmei un investīciju piesaistei ir pašvaldību kapacitātes nostiprināšana, kas ļautu īstenot arī pamatotu decentralizāciju un pilnveidotu teritorijas attīstības plānošanu ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, radītu priekšnosacījumus sniegt pēc iespējas kvalitatīvākus un pieejamākus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem. Likumprojekts paredz 1. pantā noteikto administratīvās teritorijas jēdzienu atgriezt līdzīgā redakcijā,kāda tā bija spēkā līdz...

Dace Pelēkā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī informēja par Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā šogad plānotajām jaunajām informācijas iegūšanas iespējām saistībā ar darījuma partnera pārbaudi. D. Pelēkā brīdināja, ka, līdzīgi kā šobrīd ar nodokļu parādnieku sarakstu, šogad VID mājaslapā tiks publicēti arī aplokšņu algu maksātāji, deklarāciju iesniegšanas termiņu kavētāji un informācija par uzņēmumu finanšu rādītājiem, lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvērtēt, kuram komersantam var uzticēties. Sīkāk D. Pelēkā stāsta šajā video fragmentā:

No šīgada bankas sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam un citām valsts iestādēm arī par ieguldījumu kontiem. Valdība 4. janvārī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumos Nr.186 "Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju", kas regulē kārtību, kādā notiks informācijas pieprasīšana un saņemšana no kontu reģistra. Līdz šī gada sākumam informācijas aprite starp bankām un valsts iestādēm notika par maksājumu kontiem un pieprasījuma noguldījumu kontiem, taču atbilstoši likuma “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, kas Saeimā tika pieņemts 2017.gada 23.novembrī, un stājušies spēkā 2018.gada 1.janvārī, regulējumam, tagad paredzēts sniegt informāciju arī par ieguldījumu kontu – kredītiestādē vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā atvērtu kontu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. Likuma par IIN grozījumi, kas pieņemti Saeimā 2017.gada 22.novembrī un stājušies spēkā šāgada 1.janvārī, definē jēdzienu "ieguldījumu konts" kā atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju (kredītiestādi) un nodokļu maksātāju (konta īpašnieku)...

Žurnāla "Bilance" šāgada 1. numurā publicēta intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktori Vitu Narnicku, kurā runāts par topošās VID maksājumu apstrādes sistēmas plānotajām iespējām, t.sk. vienotā nodokļu konta un uzkrājuma principa ieviešanu ieņēmumu uzskaitē. Ieskatam piedāvājam nelielu fragmentu no intervijas. Kādi būs jaunās maksājumu apstrādes informācijas sistēmas sniegtie galvenie ieguvumi VID klientiem? Ko VID varēs paveikt ātrāk un efektīvāk? Jaunā sistēma būs balstīta uz procesu pārvaldību. Piemēram, nodokļu maksātājs iesniedz deklarāciju, un sistēma pati deleģē nodokļu inspektoru, kuram šī deklarācija jāpārbauda, turklāt arī kontrolē, lai inspektors to paveiktu laicīgi. Sistēmā būs iestrādātas arī norādes, kas rūpēsies par to, lai inspektori pieļautu mazāk kļūdu, līdz ar to VID darbā samazināsies cilvēciskā faktora risks. Būs arī citi labumi, piemēram, saprotamāk tiks atspoguļota aprēķinātā nokavējuma nauda. Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu daudzi aprēķini kļūs uzskatāmāki un saprotamāki. Vai varēs cerēt arī uz ātrāku rīcību, piemēram, attaisnoto izdevumu atmaksā un līdzīgos gadījumos? Mēs...

Ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Viena no izmaiņām skar reģistrācijas slieksni Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā – tas ir samazināts no 50 000 eiro uz 40 000 eiro. Finanšu ministrija atgādina, ka, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID PVN maksātāju reģistrā obligāti ir jāreģistrējas visiem tiem iekšzemes nodokļa maksātājiem, kuru ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro. Finanšu ministrija aicina iekšzemes nodokļa maksātājus, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis. Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN...

Pēc Tiesībsarga iniciatīvas Satversmes tiesā ierosināta lieta par tiesiskās vienlīdzības principa un tiesību uz īpašumu pārkāpumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā personām, kurām pieder domājamās daļas no ēkām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros konstatējis trūkumus Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr. 148 normā, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina kārtību fiziskām personām par divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Šāda norma nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuriem pieder divu vai vairāku dzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos un kurās ir deklarēta viena persona uz katru īpašnieku, tādējādi radot arī šo personu tiesību uz īpašumu pārkāpumu Noteikumi paredz, ka, piemēram, 300m2 lielā viena dzīvokļa privātmājā, kurā ir deklarēta vismaz viena persona, nekustamā īpašuma nodoklis tiek rēķināts 0,2 – 0,6% no kadastrālās vērtības par visu platību, savukārt, ja mājas (divu dzīvokļu) platība ir 300m2 un tajā ir deklarētas divas personas, bet šī māja ir...

Kopš 2017. gada 1.oktobra, kad sākās pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā tika saņemti 12 882 pieteikumi. Uz 2018. gada 2.janvāri pieņemti 8283 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 91 027 665,92 eiro. Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 5714 fiziskās un 7168 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 4918 fiziskām personām par kopējo summu 10 935 766,24 eiro, t.sk. 7 905 382,57 eiro pamatparāds, 529 426,33 eiro nokavējuma nauda un 420 957,03 eiro soda nauda, un 4016 juridiskajām personām par kopējo summu - 79 043 591,46 eiro, t.sk. 65 573 458,10 eiro pamatparāds, 8 977 995,46 eiro nokavējuma nauda 4 492 137,90 eiro soda nauda. Kā zināms, nodokļu atbalsta pasākuma ievaros, kuram varēja pieteikties no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam varēja pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. VID pieļauj, ka...

Ceturtdien, 4. janvārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām. Reizi divos gados līgumcenu robežvērtības pārskata Eiropas Komisija, lemjot par nepieciešamajām izmaiņām. Regulas par publisko iepirkumu Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām pieņemtas 2017.gada 18.decembrī un publicētas Eiropas Oficiālajā vēstnesī 2017.gada 19.decembrī. Jaunās prasības stājas spēkā un ir piemērojamas līdz ar 2018.gada 1.janvāri. Attiecīgi jaunās robežvērtības Publisko iepirkumu likumam noteiktas: publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro; publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 135 000 eiro līdz 144 000 eiro; PIL 6.panta pirmās daļas 2.punktā minēto iepirkumu veikšanai līgumcena palielināta no 209 000 eiro līdz 221 000 eiro. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam: publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro; publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 418 000 eiro līdz 443 000 eiro. Aizsardzības...

Lai veicinātu valsts pārvaldes konkurētspēju, Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ceturtdien, 4. janvārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojektā paredzēti vairāki grozījumi, nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā profesionāli, motivēti nodarbinātie, lai veiksmīgi varētu turpināt valsts pārvaldes reformas, kuru mērķis ir virzīties uz mazu, profesionālu, uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi. Ņemot vērā jaunākās darba tirgus tendences, ik gadu palielinās vidējās darba samaksas apjoms privātajā sektorā – pērn vidējā mēnešalga paaugstinājusies par 6,3 %, kas ir lielākais darba samaksas kāpums kopš 2008. gada. Tuvākajos gados tiek prognozēts vēl lielāks darba samaksas pieaugums. Tāpat katru gadu palielinās nodarbināto skaits, kas pamet darbu valsts pārvaldē (2016. gadā darbu ministrijās pārtrauca 18,5 % jeb 593 nodarinātie, 2017. gada oktobrī atsevišķās ministrijās jau 16–18 % nodarbināto pārtraukuši darbu). Valsts pārvaldē nodarbināto mēnešalgas augstākā, vidējā, zemākā līmeņa vadītājiem un augsti kvalificētiem ekspertiem (10. – 16. mēnešalgu grupa) šobrīd ir ievērojami...

Komersantiem, kas sniedz darba devējiem personāla atlases pakalpojumus darbam Latvijā paredzēts mazināt administratīvo slogu. Turpmāk atsevišķie licences saņēmēja pienākumi netiks attiecināti uz komersantiem, kas sniedz personāla atlases pakalpojumus Latvijas darba devējiem. To nosaka ceturtdien, 4. janvārī valdības sēdē pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumos „Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība". Turklāt ar minētiem grozījumiem tiek noteikts, ka personāla atlases pakalpojumu sniedzēji, ievērojot pakalpojuma būtību, nav tiesīgi pieprasīt un saņemt jebkādu samaksu no darba meklētājiem. Jau šobrīd ir noteikts, ka komersanti, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir paredzēts saņemt samaksu no darba devēja, nav tiesīgi pieprasīt un saņemt jebkādu samaksu no darba meklētājiem, tādējādi minētajam grozījumam ir precizējošs raksturs. Tāpat grozījumos ir paredzēts, ka personām, kas saņem darbiekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs, ir jānodrošina tādi darba samaksas nosacījumi, kas garantē vismaz par normālo darba laiku paredzēto minimālo mēneša darba samaksu attiecīgajā valstī. Tas nepieciešams tāpēc,...

Valdība ceturtdien, 4. janvārī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Likumprojekts paredz, ka par lauksaimniecības zemes nomas līguma reģistrāciju pašvaldībā, kā arī par iesnieguma izskatīšanu pašvaldībā lauksaimniecības zemes iegādes gadījumā, ir maksājamas valsts nodevas. Valsts nodevu apmērs un maksāšanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos. Grozījumi likumā izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2017. gada 14. augusta sēdē uzdotajam uzdevumam Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", paredzot, ka izdevumi, kas saistīti ar tiesiskuma uzraudzību darījumos ar lauksaimniecības zemi, ir jāsedz šo darījumu veicējiem. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" vēl jāapstiprina Saeimai.

NUMURA INTERVIJA Personas datu sardzē. Saruna ar IVO KRIEVU, zvērinātu advokātu, Eiropas personas datu aizsardzības speciālistu (CIPP/E), Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes locekli JURISTA PADOMS Uzņēmumu grupas grāmatveži ir NILLTEN likuma subjekti. UNA PETRAUSKA, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja Jaunas prasības naudas atmazgāšanas apkarošanā Uzņēmuma pārejas tiesiskie aspekti. MAIJA KESTERE, zvērināta advokāte, PwC Legal Kā aizstāvēt savas tiesības Satversmes tiesā? IKARA KUBLIŅA ieskats profesionālajā konferencē "Juridiskie aspekti biznesā" Kam ir tiesības un kā iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā IEPIRKUMI Par iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu. Iepirkumu uzraudzības biroja informācija TIESU PRAKSE Par tiesībām atskaitīt izdevumus no fiziskās personas saimnieciskās darbības ienākumiem. ARTŪRS ŠEVČUKS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal jurists Augstākās tiesas atziņas darba strīdos 2017. gadā. 7. turpinājums. Sākumu sk. 2017. gada jūlija – decembra numuros. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos JURIDISKĀS ZIŅAS Noteiktas jaunas ES līgumcenu robežvērtības Veidos Fizisko...

Inga Pumpure, grāmatvedības un nodokļu konsultante, žurnāla "Bilance" konferencē pagājušā gada 24. novembrī sniedza pārskatu par jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, īpaši pievēršoties detalizētākam skaidrojumam, par kādiem izdevumiem nodoklis būs, bet par kādiem - nebūs jāmaksā. Šajā video fragmentā I. Pumpure analizē, kas tiks uzskatīts par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām, bet kas - pieskaitīts pie saistītajām izmaksām un apliekams ar nodokli: