JAUNUMI

Labklājības ministrija apkopojusi svarīgākās izmaiņas sociālajā jomā 2019. gadā, par kurām iespējams informēt arī pirms nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas. No 2019. gada 1. janvāra: Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2019. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2019. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 6 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Gadījumos, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra: Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās...

Lai nodrošinātu iespēju uzņēmumiem 2017.gada finanšu pārskata pielikumu iesniegt kā papīra veidā sagatavotā finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju, valdība otrdien, 16. janvārī, pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumos Nr.399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu"". Grozījumi noteikumos paredz, ka arī 2017. gada pārskatu pielikumus varēs iesniegt kā papīra veidā sagatavotā finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju. Tāpat grozījumi precizē finanšu pārskata pielikumā vai piezīmēs iekļaujamo informāciju. Tā tiek papildināta ar 6.sadaļu, kas izriet no 2017.gada 24.janvārī pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (305.4 punkts) - informācijas uzrādīšanu saistībā ar posteņu pārklasifikāciju. Pārējā pielikumā norādāmā informācija paliek nemainīga, tiek mainīta tikai struktūra, kādā tā būs jānorāda. Informācija par posteņu pārklasifikāciju būs jānorāda tikai tām sabiedrībām, kas būs izvēlējušās ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus atzīt, novērtēt, norādīt finanšu pārskatā un sniegt paskaidrojošu...

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Līdz ar to bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas ir 215 eiro, no septiņu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 258 eiro (pie 2018. gada minimālās darba algas – 430 eiro). To nosaka otrdien, 16. janvārī, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Audžuģimenes noteikumi””. Tā kā šo pabalstu izmaksā pašvaldības, tad atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem valsts piešķirs mērķdotāciju pašvaldībām 50 procentu apmērā no finanšu pieauguma par pabalsta bērna uzturam apmēra palielināšanu. Pabalsts bērna uzturam noteikts analoģiski, kāds tas ir valstī noteikts attiecībā uz minimāliem uzturlīdzekļiem, kādu ik mēnesi ir pienākums vecākam nodrošināt katram bērnam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Līdz ar to pabalsta apmērs bērna uzturam nosakāms divkāršais (abiem vecākiem kopā jānodrošina uzturlīdzekļi dubultā apmērā) valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērs...

Lai pilnveidotu regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 16.janvārī, noslēdza darbu pie grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”. Izmaiņas paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam (VVD). Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par sešiem procentiem. Katru gadu līdz 15.maijam degvielas piegādātājam būs jāsniedz VVD datus par iepriekšējā gadā Latvijā piegādātās degvielas un enerģijas daudzumu, kā arī siltumnīcefekta gāzu intensitāti piegādātajā degvielā. Ja degvielas piegādātājs nebūs samazinājis siltumnīcefekta gāzu emisijas, viņam varēs likt samaksāt valsts budžetā 0,01 procentu no degvielas piegādātāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, kas attiecas uz degvielas apriti, tostarp piegādi un tirdzniecību. Ostās būs jāuzstāda kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas līdz 2021.gada decembrim, lai ierobežotu gaistošos ķīmiskos savienojumus,...

Šā gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā. PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā. Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies Latvijā sniegt kādu no jaunajiem minētajiem maksājumu pakalpojumiem, būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licence. Šī licence dos tiesības pakalpojuma sniedzējam strādāt visā Eiropas Savienībā. Savukārt licences, kuras izsniegs uzraudzības iestādes citās ES dalībvalstīs, dos tiesības to dalībvalstu inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem...

Akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības ar tajās norādīto beigu termiņu, kuras izsniegtas līdz 2018.gada 12.janvārim, ir spēkā ar tajās norādītajiem nosacījumiem līdz termiņa beigām vai līdz pirmajai pārreģistrācijai. Savukārt līdz 2018.gada 12.janvārim izsniegtās akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības, kuru derīguma termiņš nav noteikts, ir spēkā ar tajās norādītajiem nosacījumiem līdz 2018.gada 31.decembrim vai līdz pirmajai pārreģistrācijai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iesniegumu nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrācijai vai anulēšanai iespējams iesniegt, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu: www.eds.vid.gov.lv Minētās izmaiņas saistītas ar to, ka 2018.gada 4.janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.16 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, kā rezultātā zaudē spēku Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.302 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gadā ir 8,62 miljardi EUR, kas ir par 0,60 miljardiem EUR jeb 7,5 % vairāk nekā 2016.gadā. Tādējādi VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns 2017.gadam izpildīts 101,1 % apmērā. To galvenokārt veicināja četru lielāko nodokļu (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa) ieņēmumi. Ieņēmumu pieauguma temps 2016.gadā un 2017.gadā bija visai līdzīgs. Tomēr, atšķirībā no 2016.gada, kad straujāk pieauga nenodokļu ieņēmumi, pērn pieaugumu nodrošināja tieši nodokļu ieņēmumi. 2017.gadā nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājušies par 0,67 miljardiem EUR jeb 8,8 %. Sākot ar 2017.gada februāri, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, palielinās ienākumus saņēmušo darba ņēmēju skaits (2016.gadā bija vērojama pretēja tendence). Tas kopā ar darba ienākumu pieaugumu veicināja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielināšanos un plāna izpildi. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, bija straujākais pēdējo piecu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP). LTRK ir nepieņemami, ka Ekonomikas ministrija pērnā gada pašā nogalē jeb 28.decembrī iesniedza Ministru kabinetam attiecīgo noteikumu grozījumus, aicinot tikai divas organizācijas sniegt savu viedokli līdz 3.janvārim, nekonsultējoties un procesā neiesaistot tās organizācijas, tostarp LTRK un LOSP, kuru biedrus tas tieši ietekmēs un kas jau ilgstoši iesaistījušās diskusijās par obligātās iepirkumu komponentes jautājumiem. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie Ministru kabineta grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. "Veids, kā pašreiz tiek "aizmuguriski" veikti grozījumi...

Iznācis žurnāla BILANCE 2018. gada 2. (422.) numurs. Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA VID speciālistu komandu intervē Ikars Kubliņš: Kādas izmaiņas 2018. gadā sagaida VID EDS lietotājus. Maija Grebenko: 2018. gada grozījumi likumdošanā, kas skars katru fizisko personu NODOKĻI Ņina Vasiļevska: Palīgmateriāls PVN deklarācijas un pielikumu sagatavošanai Inga Pumpure: Jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija 2 Valts Stūrmanis: Pievienotās vērtības nodokļa sistēma un trīsstūrveida darījumi Redakcija: Kāpēc jāgroza likums «Par nodokļiem un nodevām» FINANSES Edijs Orols: Kas ir finanšu vadība ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Vai drīkst nepiemērot VID atsūtīto minimumu un citas atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi janvārī un februārī ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT!

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) izdevusi "Latvijas statistikas gadagrāmata 2017" - 611 lappušu biezais krājums latviešu un angļu valodā satura ziņā ir visapjomīgākais no visām CSP izdotajām statistikas publikācijām. "Latvijas statistikas gadagrāmata ir vispusīgākā statistiskās informācijas publikācija par tautsaimniecību un sociālekonomiskajiem procesiem valstī," rezumē CSP priekšniece Aija Žīgure. Publikācijā dati atspoguļoti par 2016. gadu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Jaunajā statistikas gadagrāmatā izveidotas vairākas jaunas kartes teritoriālajās vienībās - pastāvīgo iedzīvotāju vidējais vecums, Latvijas valsts piederīgo pilsoņu īpatsvars, Latvijā dzimušo Latvijas valsts piederīgo nepilsoņu īpatsvars, precēto iedzīvotāju īpatsvars. Vairākas kartes, kuras iepriekšējās gadagrāmatās bija skatāmas administratīvajās teritorijās, tagad apskatāmas arī teritoriālajās vienībās, piemēram, demogrāfiskā slodze, pastāvīgo iedzīvotāju etniskais sastāvs u.c. Gadagrāmatu var lejupielādēt tīmeklī www.csb.gov.lv/gadagramata_2017 Izmantojot 2000. gada tautas skaitīšanas datu ģekodēšanā iegūtos rezultātus, izveidotas kartes par iedzīvotāju skaita izmaiņām, iedzīvotāju iekšzemes migrāciju u.c. Citas jaunajā gadagrāmatā ievietotas jaunās kartes ir Natura 2000 dabas aizsardzības teritorijas un vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās administratīvajās teritorijās. Statistikas...

Šī gada 2.janvāri darbību uzsāka jaunā tehnoloģiskā eParaksta platforma, kas aizstāja 2006.gadā radīto sertifikācijas pakalpojumu risinājumu. Tāpat eParaksta lietotājiem pieejams jauns portāls eParaksts.lv, kurā dokumentus iespējams parakstīt gan ar eID un eParaksta karti, gan ar jaunu mobilo lietotni eParaksts mobile. Pirmajās desmit jaunās eParaksta tehnoloģiskās platformas darbības dienās eParaksts ar eID, eParaksta karti un portālā eParaksts.lv lietots jau vairāk kā 204 000 reižu, informē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Pirmo reizi, kopš eParaksta ieviešanas, portāls dokumentu parakstīšanai lietots teju tik pat aktīvi kā tradicionāli populārākais eParakstīšanas rīks - LVRTC izsniegtā eParaksta karte. Pērn eParaksts ik nedēļu lietots vidēji 100 000 reižu. Šāda eParakstīšanas intensitāte saglabājas arī šī gada sākumā. Lietotne, kas nepieciešama dokumentu parakstīšanai portālā eParaksts.lv, pieejama viedtālruņos ar Android un iOS operētājsistēmām, un tās saņemšanai pieteikušās jau 6650 personas. Lai nodrošinātu klientiem ērtu pieteikšanos darbam jaunajā portālā, tiek nodrošināti vairāki pakalpojuma līguma parakstīšanas veidi - attālināti, parakstot dokumentus ar eID...

Personāla atlases uzņēmuma "WorkingDay Latvia" interneta mājaslapā veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka darba alga 2017. gadā ir palielinājusies vien 20% strādājošo. 46% respondentu atzina, ka alga ir palikusi nemainīga, 5% - nemainīga, bet ir nākuši klāt citi "labumi", bet, ka alga 2017. gadā ir samazinājusies, atzina 29% respondentu. Pavisam aptaujā piedalījās vairāk nekā 500 respondentu. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē šobrīd ir pieejama informācija par iepriekšējā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kur ir redzams, ka vidējā darba alga valstī, pret attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir augusi par 6.7%. Ekonomiskā izaugsme valstī paātrinās un darba tirgus ir aktīvs - Finanšu ministrija 2017. gadā prognozēja bezdarba līmeņa samazinājumu valstī līdz 8.9% un 2018. gadā 8.2%. Tikmēr Rīgā bezdarba līmenis pagājušā gada novembrī jau bija vien 4.2%, kas nozīmē, ka Rīgā ir pilnīga nodarbinātība, jo ap 4-5% skaitās dabiskais bezdarbs, kas veidojas no darbavietas maiņas vai sezonāla rakstura nodarbinātības. Tomēr darba tirgus uz pārmaiņām ekonomikā reaģē ar...

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams. Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka arī nerezidentam gadījumā, ja komercsabiedrība sadala dividendēs peļņu, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri, aprēķinātās dividendes iekļauj UIN bāzē un apliek ar nodokli. UIN likme ir 20 % no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes. Turklāt,nosakot taksācijas perioda ar UIN apliekamo bāzi, ar UIN apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Komercsabiedrība nodokli piemēro gan rezidentiem, gan nerezidentiem aprēķinātajām dividendēm. Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu...

Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas izskatīts Valsts sekretāru sanāksmes 4. janvāra sēdē, paredz uzlabot esošo digitālās komercijas nosacījumu regulējumu, kā arī noteikt jaunus nodokļu administrēšanas pasākumu veidus Precizēta termina “struktūrvienība” definīcija Likuma 1.panta 24.punktā ir noteikts, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma. Informatīvās tīmekļa vietnes, kuras neatbilst struktūrvienības definīcijai, bieži piedāvā izvietot reklāmas, tādējādi tīmekļa vietne arī tiek izmantota ienākumu gūšanai, t.i, saimnieciskajai darbībai. Turklāt VID kontroles pasākumu laikā ir identificējis maz apmeklētas tīmekļa vietnes, kas piedāvā izvietot reklāmas par maksu,...

Valsts kontrole 2018. gadā turpinās palielināt lietderības un atbilstības revīziju īpatsvaru, veicot sistēmiskas pārbaudes sabiedrības labklājībai un valsts attīstībai svarīgās nozarēs. To vidū būs, piemēram, revīzija par valsts mērķdotācijas izlietojumu pašvaldībās pedagogu atlīdzībai un stipendiju piešķiršanas sistēmu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtējums, gan revīzija par Latvijas kibertelpas aizsardzības efektivitāti un finansējuma efektivitāti zemessardzei. Tiks veiktas pārbaudes par Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras rekonstrukciju un pašvaldības dotācijām biedrībām un nodibinājumiem. Pastāvīgā revidentu uzraudzībā būs valsts budžeta līdzekļu izlietojums Latvijas valsts simtgades pasākumiem ne tikai šogad, bet arī turpmākajos gados. “Valsts kontroles mērķis ir noskaidrot un ziņot sabiedrībai, vai rīcība ar valsts, pašvaldību un Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva. Lietderības revīzijas ļauj vērtēt sarežģītus un sistēmiskus jautājumus dažādās nozarēs un motivē izpildvaru pārskatīt un optimizēt stagnējošas sistēmas,” plānoto palielinājumu lietderības revīzijām skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Labklājības un veselības jomā tiks uzsākta revīzija gan veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā,...