JAUNUMI

Valsts sekretāru sanāksmē 22. februārī izsludināts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Ar to iecerēts pieņemt vairākas jaunas izmaiņas saistībā ar sociālo iemaksu veikšanu. Pirmkārt, likumprojekts paredz, ka, saistībā ar pāreju uz vienoto nodokļu kontu, no 2021. gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam undarba devēja ziņojuma par obligātajām iemaksām iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam. Grozījumu projektā noteikts, ka darba devējam, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai valsts iestādes lēmumu par darba samaksas piedziņu, līdz ar darba samaksu ir pienākums samaksāt arī obligātās iemaksas un iesniegt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām. Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā arvien biežāk vēršoties personas, kuras ir civiltiesiskā kārtībā tiesājušās ar darba devēju par darba samaksu. Tiesu spriedumos ir noteikts darba devēja pienākums izmaksāt personai nesaņemto darba samaksu, bet nekas nav minēts par nodokļu nomaksu. Lai nodrošinātu...

1. martā spēkā stāsies regulējums, kas tiesās ievieš jauna satura un formas saīsinātos spriedumus un lēmumus, to paredz grozījumi Civilprocesa likumā, kas Saeimā pieņemti gala lasījumā 2017. gada 14. decembrī (par citiem likuma grozījumiem lasiet šeit). Jaunais regulējums paredz atteikties no līdzšinējā Civilprocesa likuma (CPL) 187.panta otrās daļas formulējuma „sarežģītā lietā” izmantošanas, ievērojot mērķorientētu pieeju, kas vienlaikus balstīta uz atteikšanos no esošā regulējuma formulējuma “saīsinātais spriedums” izpratnes un satura, tā vietā paredzot jaunu “saīsinātā sprieduma” formulējuma izpratni, formu un saturu, kā arī pilnībā atsakoties no līdzšinējā “pilna sprieduma” formulējuma. Likuma izmaiņas ievieš saīsināta satura formas tiesas spriedumus konkrētos gadījumos, kas noteikti CPL 194. pantā: ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību un tiesa prasību apmierina; aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā; vienkāršotās procedūras lietās; lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē. Vienkāršotas procedūras lietās (iepriekš – mazam apmēram pakļautas prasības) un lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma...

Ņemot vērā banku likvidatoru pārmērīgu atlīdzību komercbanku likvidācijas gadījumos, kas saistīta ar viegli realizējamiem aktīviem, Finanšu ministrija (FM) rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību. FM aicina šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. Šobrīd no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.). Jāuzsver, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem...

Š.g. 1. martā stāsies spēkā jauni tehniskās apskates noteikumi "Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates un tehniskās kontroles uz ceļa", kas pilnveidos transportlīdzekļu tehniskās apskates kārtību. Kopumā tiks saglabāts šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtēšanu transportlīdzekļu tehniskajā apskatē. Jaunajos noteikumos tiek pārņemta Eiropas Savienības (ES) direktīva par tehnisko apskati, un atbilstoši direktīvai MK noteikumos tiks nostiprinātas prasības, kas jau šobrīd tiek īstenotas attiecībā uz tehniskās apskates stacijām un to aprīkojumu, inspektoru kvalifikāciju, apskates procesa un kvalitātes uzraudzību. Bez tam atbilstoši direktīvai tiks precizētas un atsevišķos gadījumos arī paaugstinātas prasības attiecībā uz atsevišķu trūkumu vai bojājumu vērtējumiem tehniskajā apskatē (piemēram, transportlīdzekļa bremžu darbība, gaismas ierīces u.c.). Tāpat jaunajos noteikumos būs izmaiņas transportlīdzekļu trūkumu un bojājumu numerācijā un turpmāk tā būs vienota visā ES. Tas nozīmē, ka, iegādājoties automobili jebkurā ES valstī, pēc trūkumu un bojājumu numerācijas varēs ērti pārliecināties par pēdējā tehniskajā apskatē fiksētajiem trūkumiem un bojājumiem.

Sadarbībā ar AS "Sadales tīkls", AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) Ekonomikas ministrija radusi vairākus risinājumus, kā elastīgi uz laiku samazināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā pie noteiktiem nosacījumiem to atjaunot, tādējādi būtiski samazinot elektroenerģijas izmaksas visiem sezonāla rakstura elektroenerģijas patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Tāpat rasts tehnisksrisinājums, kā obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētās daļas kopējo apmēru izlīdzināt uz vairākiem gadiem, kas ļaus samazināt OIK fiksētās daļas straujāku pieaugumu visiem patērētājiem. Vienlaikus energointensīvo uzņēmumu ieguvums šobrīd nedaudz samazināsies, taču četru gadu periodā tas tiks atgūts, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) jau patlaban ir iespēja atteikties no jaudas līdz 6 mēnešiem. Līdz šā gada 1. aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai šādos gadījumos būtu arī iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz 9 mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu virs 100 ampēriem...

Partiju apvienība "Latvijas Reģionu Apvienība" Saeimas frakcijas deputāti 26. februārī plkst.11.30 tiekas ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, lai uzklausītu skaidrojumus par krīzi, kas skārusi Latvijas finanšu nozari un banku sektoru, kā arī pārrunātu aktuālos ar nodokļu reformas ieviešanu saistītos jautājumus. Tiešo video translāciju no tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu būs iespējams vērot arī LRA Facebook lapā (https://www.facebook.com/latvijasregionuapvieniba). Tikšanās laikā ar ministri LRA frakcijas deputāti un nozaru pārstāvji pārrunās pārrunās jautājumus, kas saistīti ar: jaunās nodokļu politikas ieviešanas gaitu un tās atstāto negatīvo iespaidu uz mazaizsargātām iedzīvotāju grupām; samazinātā PVN ieviešanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem - kādus rezultātus šī reforma ir devusi un vai tā nebūtu jāpaplašina uz visu pārtikas klāstu - kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs; ministrei tiks prasīts skaidrojums par Finanšu ministrijas (FM) pakļautībā esošā Valsts ieņēmuma dienesta (VID) nespēju atrisināt ar kases aparātu ieviešanu saistītās problēmas, kas apgrūtina Latvijas uzņēmēju darbu. Nellija Kleinberga, LRA Saeimas...

Šī gada 15. janvārī stājās spēkā 2017. gada 14. decembrī Saeimā pieņemtais likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šī likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem stāsies spēkā šā gada 1.martā. Šie grozījumi ievieš jaunas saturiskas izpratnes saīsināta satura un formas tiesas nolēmumus un “pilna” sprieduma sastādīšanas lūgumu noteiktiem tiesas nolēmumiem civilprocesā, un paredz sprieduma pasludināšanas kārtības izmaiņas un izmaiņas attiecībā uz spriedumu sagatavošanas un pasludināšanas termiņiem. Ar grozījumiem tiek paaugstināts prasības summas slieksnis lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā (iepriekš – mazam apmēram pakļautās prasības), ieviestas drošības naudas par blakus sūdzībām un noapaļotas visas CPL paredzētās valsts un kancelejas nodevas. Paredzams, ka grozījumi nodrošinās tiesvedības procesa atbilstību mūsdienīgai izpratnei par ātru, kvalitatīvu un efektīvu tiesas procesu, to samērojot ar tiesībām uz taisnīgu tiesu un paaugstinās tiesvedības procesa kvalitāti, atslogojot tiesu darbu un nodrošinot lietu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu. Rezultātā, paredzams, ka civillietu izskatīšana kopumā kļūs ātrāka,...

Sērijā Bilances Bibliotēka iznācis atkārtots un atjaunots 8. izdevums grāmatai "Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi". Grāmatas autore ir Inguna Leibus, ekonomikas doktore, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras profesore, daudzu zinātnisku un praktisku rakstu autore. "Tā ir labākā dāvana pašnodarbinātajai personai!" - tā grāmatas priekšvārdā uzsver Mg. sci. oec. Maija Grebenko, žurnāla BILANCE redaktore. Grāmatveža profesionālā dzīve kļūst arvien sarežģītāka. Mainās ne vien nodokļu likmes, bet arī likmju piemērošana. Grāmatvedim nemitīgi jāpatur prātā neskaitāmie varianti, meklējot risinājumu ikdienišķajos darbos. 2018. gadā ir grozīti gandrīz visu nodokļu likumi. Diemžēl šis process notika lielā steigā. Tas nozīmē, ka visiem speciālistiem praktiskajā jomā ik pēc brīža rodas kārtējais jautājums par grozīto normu piemērošanu, tādēļ bez uzticama padomdevēja palīdzības iztikt ir arvien grūtāk. Pašnodarbināto personu darbības uzskaitē 2018.gadā notikušas būtiskas izmaiņas - nodokļu aprēķini kļuvuši sarežģītāki, līdz ar to arī iespējamas kļūdainas situācijas.Šī grāmata būs lielisks palīglīdzeklis pašnodarbinātajām personām, kuras veic uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, orientēties...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu par alkoholisko dzērienu inventarizāciju un akcīzes nodokļa starpības summas aprēķināšanu saistībā ar akcīzes nodokļa likmes maiņu 2018. gada 1.martā. Atgādinām, ka Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" no 2018.gada 1.marta tiek mainītas akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot). Apstiprināts noliktavas turētājs: gada 1.martā inventarizē: akcīzes preču noliktavas uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumus (neatkarīgi no tā, vai nodokļa marka uzlīmēta uz akcīzes preces vai nē), par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem; akcīzes preču noliktavā uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu krājumus, ja par attiecīgajām akcīzes precēm nodoklis samaksāts saskaņā ar likuma 23.panta trīspadsmito daļu un tās ir atdotas atpakaļ attiecīgajā akcīzes preču noliktavā. 2) 15 dienu laikā (ieskaitot dienu, kad notiek nodokļa likmju maiņa), t.i., līdz 2018.gada 15.martam,aprēķina akcīzes nodokļa starpību un VID EDS iesniedz dokumentu: Akcīzes nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule un Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons 22. februārī parakstīja aktualizēto vienošanos par sadarbību ar mērķi mazināt apstrādes rūpniecības nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, īpaši grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. Atkārtoti noslēgtās sadarbības vienošanās ietvaros BRA apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas vērsti uz asociācijas biedru pienākuma - noteiktajā termiņā un pilnā apmērā veikt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu samaksu - izpildi. Asociācija arī apņemas sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī par savām aktivitātēm apstrādes rūpniecības nozares darbības sakārtošanā. Tāpat asociācija apņemas iepazīstināt savus biedrus ar VID sniegto informāciju par jaunāko VID praksi tiesību aktu piemērošanā un jauniem iestādes pakalpojumiem. VID, ņemot vērā asociācijas sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un izmantot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu...

Ekonomikas pārliecinošā virzība ir ļāvusi mazināt bezdarbu arī pērnā gada 4. ceturksnī, kad tā līmenis kritās par 0.4 procentpunktiem līdz 8.1%. Ekonomikas izaugsmes temps ļauj prognozēt tālāku situācijas darba tirgū uzlabošanos, norāda Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts. Atrast vai nomainīt darbu kļūs vieglāk un ātrāk. Lielākas iespējas būs reģiona centros un pilsētās, īpaši Rīgā un Pierīgā. Reģionos iespēju būs mazāk, kaut pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams arī tur. Taču tas, vai būs interesenti, noteiks atalgojums, sadzīves apstākļi. To trūkums būs viens no mudinājumiem iedzīvotājiem turpināt migrēt uz pilsētām, gan mainīt nodarbošanos. Līdz ar to pārskatāmā nākotnē situācija darba tirgū būs arvien pretrunīgāka. Darbu turpinās meklēt pietiekami liels iedzīvotāju skaits - 2017. gada beigās to darīja 85.4 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir resurss ar ko jāstrādā, lai risinātu trūkstošā darbaspēka jautājumu. Tāpat ir jādomā par stimuliem, kas liktu darba tirgū iesaistīties arī ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem - 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju skaits bija 434...

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 22. februārī publicējusi ikgadējo Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskatu 2018, kurā izvērtēta situācija 43 valstīs, t.sk. Latvijā, laika periodā no 2007.-2016. gadam dažādu finanšu instrumentu jomā, kā arī sniegts vērtējums par politikas iniciatīvām, kas sekmē finansējuma pieejamību komersantiem; šogad īpaša vērība pievērsta aizdevumu garantiju atbalsta programmu darbības novērtēšanai. OECD atzinīgi novērtējusi MVK iespēju piekļūt finansējumam izaugsmes nodrošināšanai Latvijā. Tāpat OECD eksperti novērojuši, ka samazinājies MVK skaits, kas pieteikuši bankrota procedūru, banku aizdevumu procentu likmes Latvijā turpina samazināties, neatmaksāto aizdevumu apmērs sarūk, savukārt MVK izsniegto banku aizdevumu apmērs un īpatsvars lēnām pieaug. Kaut baku aizdevumu kopējais apmērs joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, vienlaikus OECD norāda, ka laika periodā no 2014.-2016. gadam ievērojami pieaudzis veikto riska kapitāla ieguldījumu apmērs, šo gadu laikā pat dubultojoties. Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskata mērķis ir izvērtēt un sniegt informāciju par jaunākajām tendencēm...

Latvijā 2017. gadā veikts 441.2milj. kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS "Latvijas Pasts" un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu (t.i., vidēji dienā vairāk nekā 1.3 milj. maksājumu). To kopapjoms bija 248.1mljrd. eiro., informē Latvijas banka. Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10.5%. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita)un klientu kredīta pārvedumi (38.1% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2017. gada beigās Latvijā bija izdoti 2.3 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 016 bankomātu. Latvijā 2017. gada beigās bija 4.03 milj. klientu norēķinu kontu jeb divi norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju. Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada janvārī ir 745,88 milj. EUR. Tas ir par 41,51 milj. EUR jeb 5,9 % vairāk nekā 2017.gada janvārī. Būtiskākais pieaugums joprojām ir darbaspēka nodokļiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi 2018.gada janvārī, salīdzinot ar 2017.gada janvāri, palielinājušies par 21,17 milj. EUR jeb 9,8 % un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 11,21 milj. EUR jeb 8,5 %. Ieņēmumu pieaugumu nodrošina gan nodarbināto skaita, gan to ienākumu pieaugums. Tomēr, neskatoties uz VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu, līdz šī gada janvārī plānotajiem ieņēmumiem pietrūkst 12,38 milj. EUR. Visbūtiskāk gan PVN ieņēmumu plāna, gan VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāna izpildi 2018.gada janvārī ietekmējusi PVN ieņēmumu samazināšanās par 6,15 milj. EUR jeb 2,9 %, salīdzinot ar 2017.gada janvāri. PVN ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tas nosaka, ka PVN pārmaksa, kam neizpildījās tūlītējās atmaksas nosacījumi, ir jāatmaksā 10 dienu laikā pēc taksācijas gada pēdējā taksācijas...

Sanākot uz kārtējo Saeimas plenārsēdi, 22.februārī deputātus uzrunās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību. Saeimas sēdē pirmajā lasījumā deputāti lems par Vispārējās izglītības likuma un Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. Savukārt galīgajā lasījumā kā steidzamus Saeima skatīs grozījumus Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Tie rosināti, lai novērstu situāciju, ka sabiedrisko organizāciju reģistrā nenoteiktu laiku tiek uzglabāta informācija par tām organizācijām, kuras faktiski nedarbojas un atbilstoši likumam patlaban nav tiesīgas veikt sabiedrisko darbību. Otrajā lasījumā darba kārtībā ir Uzņēmumu reģistra likuma grozījumi par kooperatīvajām sabiedrībām reģistrā norādāmās informācijas apjoma samazināšanu un vienotās atlīdzības likuma grozījumi par ģimenes atbalsta pasākumu nodrošināšanu karavīriem mācību komandējumu laikā ārvalstīs. Pirmajā lasījumā vēl plānots lemt par izmaiņām Revīzijas pakalpojumu likumā, kas precizēs regulējumu revīzijas pakalpojumu sniegšanas jomā, un grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas...