JAUNUMI

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka 2018.gadā pensijas vecums būs 63 gadi un 3 mēneši, pensijas vecums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā 61 gads un 3 mēneši. Piešķirot vecuma pensiju 2018.gadā, kapitāla indekss, kuru izmantos pensijas sākuma kapitāla un periodā no 1996.gada līdz 2016.gadam uzkrātā pensijas kapitāla aktualizācijai, būs 1,0786. 2018.gadā tiks pārskatītas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās un pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, veicot piemēroto kapitāla indeksu izlīdzināšanu. Pensiju pārskatīšana notiks automātiski, iesniegums nav nepieciešams. Ja, pārskatot pensiju, pensijas apmērs palielināsies, pensijas starpību no 2018.gada 1.janvāra VSAA izmaksās ne vēlāk kā septembrī. 2018. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām būs 250 eiro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs, – 23%. No 2018.gada 1.jūlija palielinās piemaksas pie valsts pensijas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksa par stāža gadu...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2017. gada 29. decembrī ierosināja lietu "Par Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.2.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam". Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes 105. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu." Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148) 3.2.1. apakšpunkts nosaka: "Fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, šo saistošo noteikumu 3.1 punktā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30 m2 no...

No 2018. gada 1. janvāra darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska - to paredz obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana. Taču uz papīra recepšu veidlapām turpinās izrakstīt: individuāli kompensējamās zāles, M saraksta zāles un medicīniskās ierīces; ja zāļu iegādi pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība; ja pacients izmantos recepti kādā no ES dalībvalstīm, Islandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā vai Šveicē; personai, kura nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā; ja e-receptes izrakstīšana E-veselības sistēmā nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ. E-darbnespējas lapas tiek atvērtas, pagarinātas un noslēgtas E-veselības sistēmā. Informāciju par noslēgto e-darbnespējas lapu darba devējs nākamajā dienā redz savā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā. Arī iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par E-veselībā noslēgto B darbnespējas lapu iedzīvotājs var iesniegt elektroniski, izmantojot VSAA e-pakalpojumu. Lai iegādātos e-receptes zāles, aptiekā jāuzrāda sava personas apliecība (eID) vai pase (iegādājoties zāles savam nepilngadīgajam bērnam, papildus jānosauc bērna vārds un uzvārds). Savukārt, lai iegādātos citam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis pirmos divus hibrīda kases aparātus - "UVS HFB.V.7.1. TPPOS 1.0" un "UVS HFB.V7.1 FastFood 1". Par šīm iekārtām ir saņemts apliecinājums, ka tie atbilst normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām. Abi hibrīda kases aparāti pēc funkcionalitātes viens no otra īpaši neatšķiras. Atšķirība iezīmējas lietotāja interfeisā jeb saskarnē, kurā tiek reģistrēti darījumi. Šīs iekārtas ir paredzētas nodokļu maksātājiem, kuru uzņēmumā vai tā struktūrvienībā kases aparātos reģistrētais darījumu slieksnis ir, sākot no 350 000 eiro. Tiek ņemti vērā iepriekšējā gada rādītāji. Tāpat šie kases aparāti būs piemēroti uzņēmējiem, kuriem saimnieciskajā darbībā nepieciešams lietot kases aparātu saslēgumā ar datoru. Papildus informējam, ka darījumu reģistrācijai ir jānotiek hibrīda kases aparātā, t.i., no datorā esošās grāmatvedības vai noliktavas programmas var pieprasīt tikai informāciju (piem. preču vai pakalpojumu kodus, klientu lojalitātes programmas datus), kā arī no hibrīda kases aparāta var nosūtīt datus uz šīm programmām atskaišu sagatavošanai. Ja uzņēmējs vēlas darījumu reģistrēt grāmatvedības vai...

Satversmes tiesas 22. decembrī pieņemtais spriedums apliecina, ka tikai Konkurences padome ir tiesīga lemt par naudas soda apmēriem konkurences tiesību pārkāpumu lietās. Tas nozīmē, ka arī turpmāk tiesas varēs lemt tikai par pieteikuma noraidīšanu un iestādes lēmuma atcelšanu vai atcelšanu daļā un nevarēs mainīt Konkurences padomes noteiktā soda apmēru pēc saviem ieskatiem. Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma. Apgabaltiesas ieskatā tiesību norma, kas paredz, ka tiesa var grozīt un noteikt konkrētu administratīvā akta saturu iestādes vietā tikai tad, ja tiesību normās tas tieši ir paredzēts, ierobežo administratīvās tiesas kompetenci, un liedz nodrošināt Satversmē noteiktās personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes tiesa, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, atsaucās uz varas dalīšanas principu, norādot, ka administratīvās lietas ierosināšana un administratīvā akta jeb lēmuma izdošana ir Konkurences padomes kompetencē, savukārt tiesas kompetencē ir lemšana par šī akta tiesiskumu. Tāpat tiesa uzsvēra, ka administratīvais process iestādē ir vairāk piemērots lietderības apsvērumu izdarīšanai nekā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2017. gada novembrī. Banku sektors kopumā 2017. gada vienpadsmit mēnešos darbojās ar peļņu 237 miljonu eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās 11 Latvijas bankas un četras (no kopumā piecām) ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ~93%). Banku sektora kopējais nebanku noguldījumu apmērs novembrī būtiski nemainījās, saglabājoties 20.1 miljardu eiro apmērā. Nedaudz pieauga iekšzemes klientu noguldījumi, t.sk. finanšu institūciju (par 9% jeb 62.4 miljoniem eiro) un mājsaimniecību (par 1% jeb 62 miljoniem eiro), savukārt valdības noguldījumi saruka (par 9% jeb 181 miljonu eiro). Nedaudz samazinājās arī ārvalstu klientu noguldījumu atlikums (par 0.2% jeb 18 miljoniem eiro). Iekšzemes uzņēmumu kredītportfelis novembra laikā pieauga par 0.7% jeb 47.4 miljoniem eiro, tomēr banku sektora kredītportfeļa kopējais atlikums samazinājās (par 0.5% jeb 77.5 miljoniem eiro), jo saruka gan ārvalstu klientu, gan iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis (attiecīgi par 5%...

Ārkārtas Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē 28. decembrī secināts, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā ir atzīstamas kā valsts mēroga dabas katastrofa. Šogad rudens lietavu un plūdu izraisītie postījumi ir radījuši jūtamas sekas visā Latvijā, tajā skaitā arī mežsaimniecībā. Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs un KVP priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Dūklavs, atklājot KVP ārkārtas sēdi norādīja, ka tas, kas notika lauksaimniecībā, kur bija būtiski redzams uzkrātais mitrums, ir arī novērojams mežsaimniecības nozarē. KVP sēdē tika atzīts, ka saskaņā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas arī mežsaimniecībā ir definējama kā valsts mēroga dabas katastrofa. Atzīstot šādu definējumu ir iespējams cietušajām personām mežsaimniecībā izmanot nepārvaramās varas atrunu līgumsaistību neizpildes gadījumos, kad tā radusies tieši rudens lietavu un plūdu ietekmē. Atzīstot šāda mēroga katastrofu, netiek paredzētas kompensācijas no valsts puses mežsaimniecībā strādājošajiem. Kā vienojās Krīzes vadības padomes sēdes locekļi, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā un ar...

Ar 2018. gada 1. janvāri Latvijā, ārstam nozīmējot un farmaceitam aptiekā izsniedzot valsts kompensējamos medikamentus, obligāti jālieto E-veselības sistēmas e-recepte, tāpēc Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) vērš iedzīvotāju uzmanību uz to, ka zāļu saņemšana aptiekās prasīs ilgāku laiku nekā pašlaik, īpaši gadījumos, kad pieļaujamo izņēmumu dēļ pacientam būs izrakstīta papīra recepte, kā arī tad, ja būs izrakstītas vairākas receptes. Izrakstītās valsts kompensējamo zāļu papīra receptes farmaceitam aptiekā būs jāievada sistēmā jeb jāelektronizē. Līdz ar to farmaceitiem aptiekā pieaugs darba slodze. Tai pat laikā aptiekā iedzīvotājiem jāsaņem farmaceitiskā aprūpe: konsultācijas un citi paredzētie pakalpojumi, norāda Dace Ķikute, LFB prezidente. LFB aicina ārstus parakstīt valsts kompensējamās zāles e-veselības sistēmā, aizpildot visus nepieciešamos receptes laukus, lai izslēgtu gadījumus, kad zāles nepilnīgas informācijas dēļ nav iespējams izsniegt un jālūdz pacients atkārtoti vērsties pie ārsta. Iedzīvotājiem LFB atgādina, ka svarīgi informēt ārstu, ja Jums vai Jūsu tuviniekam, kaimiņam utml. paredzētās zāles uz aptieku saņemt dosies cits cilvēks, lai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu, kuru publicējam saīsinātā versijā. Iesniedzējs vēlas internetā iegādāties un vēlāk, iespējams, pārdot kripto (virtuālo) valūtu, piem. Bitcoin u.c. vai iegādāties par kripto valūtu preces vai pakalpojumus. Kripto valūtas iegāde tiks veikta internetā ar pārskaitījumu vai kredītkarti. Iesniedzējs iesniegumā uzdod jautājumus: Kādi dokumenti nepieciešami, lai iesniedzēja grāmatvedībā varētu iegrāmatot Kripto valūtas iegādes darījumu, kurš veikts internetā un par kuru Iesniedzējs norēķinājies ar kredītkarti vai ar bankas pārskaitījumu? Vai kā pietiekošs darījumu apliecinošs dokuments ir uzskatāms e-pasta apstiprinājums par darījumu un bankas konta izraksts par naudas samaksu? Ņemot vērā, ka iegādājoties internetā, iespējams gadījums, ka darījumu apliecinošu dokumentu atsūta vienas valsts rezidents, bet nauda tiek pārskaitīta (vai noņem no kredītkartes) citas valsts rezidents, t.sk. no saraksta, kas noteikts gada 26.jūnija Ministru Kabineta noteikumos Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (vai otrādi). Kādas nodokļu sekas ir šādā gadījumā un vai kādā...

Grāmatvedības programma mūsdienās uzņēmumam ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas darba sastāvdaļu, kas ne vien atvieglo finanšu jautājumu kārtošanu, bet arī palīdz "turēt roku uz pulsa" un pastāvīgi vērot biznesa "veselības stāvokli". Taču grāmatvedības programmas ir dažādas. Vājas piedāvā vien uzskaitīt ienākošo un izejošo naudu, darbiniekiem samaksātās algas un izrēķina valstij maksājamos nodokļus, kamēr labas programmas pārņem daļu no biznesa vadības sistēmu funkcijām, ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem padarot uzņēmumu darbu efektīvāku. Gadu mija ir piemērots laiks jaunas grāmatvedības programmas ieviešanai, lai atvieglotu grāmatveža un vadītāja darbu nākamajā cēlienā, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo nodokļu reformu. Izvēloties to, jāpievērš uzmanību, ko programma spēj. Analizēt ieņēmumus no tirdzniecības vietām Pat nelieliem uzņēmumiem, kuri tirgojas vai sniedz pakalpojumus plašākā ģeogrāfiskā teritorijā, ir svarīgi zināt, kā kurā tirdzniecības vietā veicies, vai kādas sekmes guvis katrs pārdevējs/pakalpojuma sniedzējs. "Labā grāmatvedības programmā var aplūkot ne vien to, cik naudas ieņemts katrā veikalā vai stendā, bet arī kuras dienas vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2018. gada 2. janvāra darbu pārtrauks VID Dobeles klientu apkalpošanas centrs. Turpmāk Dobeles un tuvējo pašvaldību iedzīvotāji visus VID pakalpojumus klātienē varēs saņemt tuvākajā VID klientu apkalpošanas centrā Jelgavā, Lielajā ielā 6, bet biežāk izmantotos - arī valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC) Tērvetē adresē "Sprīdītis", Kroņauce, un Aucē, Jelgavas ielā 1. Lēmums par VID Dobeles klientu apkalpošanas centra slēgšanu tika pieņemts VID klientu apkalpošanas centru atrašanās vietu optimizēšanas ietvaros. Tā paredz pakāpenisku VID apsaimniekojamās un nomājamās platības samazināšanu, saglabājot finansiāli izdevīgākos variantus, savukārt darba vietas tiek pārceltas uz citām VID rīcībā esošām telpām, sekmējot darba telpu ekonomiskāku izmantošanu. Latvijā darbojas jau 78 VPVKAC, kuros iedzīvotāji pašlaik un arī turpmāk varēs saņemt biežāk klātienē izmantotos VID pakalpojumus, proti, gada ienākumu deklarācijas pieņemšanu gan papīra formātā, gan palīdzību, iesniedzot to elektroniski, iesniegumu pieņemšanu par elektroniskajām algas nodokļu grāmatiņām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu reģistrēšanu/anulēšanu. Darbinieki...

Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati par uzņēmumu apgrozījuma īpatsvaru internetā 2016. gadā liecina, ka Latvijas e-komercijas attīstības rādītājs* ir 9%. Mūsu kaimiņvalstīs tirdzniecība internetā ir attīstītāka - Lietuvā šis rādītājs sastāda 13%, savukārt Igaunijā - 16%, atklāj iMarketings.lv digitālā mārketinga aģentūra, kura veikusi detalizētāku analīzi. E-komercijas attīstības rādītājs parāda, cik liels uzņēmumu apgrozījums tiek saņemts, pārdodot preces/pakalpojumus internetā (gan fiziskām, gan juridiskām personām) salīdzinājumā pret kopējo uzņēmumu apgrozījumu. "Dati uzrāda, ka 9% no Latvijas uzņēmumu apgrozījuma tiek saņemts, pārdodot preces/pakalpojumus internetā (gan fiziskām, gan juridiskām personām). Pārējā apgrozījuma daļa (91%) tiek saņemta, realizējot preces/pakalpojumus offline vidē (ne internetā). Lai gan Latvijai šis e-komercijas rādītājs ir zemākais rādītājs Baltijā, tomēr, ja salīdzinām attīstības dinamiku, redzam, ka Latvijai Baltijas valstu vidū 2016. gadā - attiecībā pret 2015. gadu - ir bijusi straujākā izaugsme - par 28,5 %,” skaidro Dr. Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs. Lietuvai e-komercijas attīstības kāpums ir par 18,2%, bet...

Ar mērķi veicināt Latvijas konkurētspēju ārvalstu tirgos un piesaistīt gan ārvalstu tiešās investīcijas Latvijai, gan vietējās investīcijas, palielinot potenciālo un esošo eksportētāju un investoru informētību par iespējām eksporta un investīciju jomā Latvijā veidos eksporta un investīciju informācijas sistēmu (EIIS). Plānots, ka EIIS tiks izstrādāta un uzņēmējiem būs pieejama no 2019. gada. Līdz ar EIIS izveidi paredzēts uzlabot potenciālo un esošo eksportētāju un investoru informētību par eksporta un investīciju jomas aktualitātēm, palielināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) darbinieku produktivitāti un pilnveidot klientu apkalpošanas procesus, kā arī samazināt eksportētāju un investoru slogu informācijas iegūšanas procesā un saziņā ar LIAA. Šobrīd uzņēmējus interesējošā informācija ir sadrumstalota dažādās valsts iestāžu informācijas sistēmās un tās apkopošanai un atrašanai ir nepieciešami būtiski resursi, kas kavē lēmumu pieņemšanu un neveicina ārējo tirgu apgūšanu un investīciju piesaisti. Lai to risinātu EIIS tiks apvienota informācija no uzņēmējdarbības atbalsta sistēmām, to strukturizējot un personalizējot atbilstoši...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras profesore, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī sniedza ieskatu izmaiņās, kas skar pašnodarbināto personu grāmatvedības uzskaiti no nākamā gada. Šajā video fragmentā I. Leibus stāsta par būtiskajām izmaiņām pašnodarbināto pamatlīdzekļu uzskaitē. Ja līdz šim pamatlīdzeklis bija jāatzīst jau no 427 eiro, tad no nākamā gada tie būs 1000 eiro. Ja inventārs iegādāts par mazākām summām, to varēs uzreiz atzīt pie saimnieciskās darbības izdevumiem (protams, ja vien tas ir saistīts ar saimniecisko darbību). Jaunums ir arī tas, ka turpmāk būs divas pamatlīdzekļu aprēķina metodes - procentos un gados. Nodokļu maksātājs pats varēs izvēlēties, kuru no tām izmantot, taču to vēlāk nedrīkstēs mainīt.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 7.decembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas 2017.gada 20.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.253 (6080) un stājas spēkā 2018.gada 3.janvārī. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – likums) veikti šādi grozījumi: Paplašināts sabiedrību loks, kurām atļauts sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Līdz grozījumiem šo iespēju varēja izmantot tikai lielajās valsts kapitālsabiedrībās, savukārt ar likuma grozījumiem sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem varēs visas lielās kapitālsabiedrības. Precizēts likumā lietotā termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojums, nosakot, ka arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta komercsabiedrība, kuru likumā noteiktajā kārtībā kontrolē tās mātes sabiedrība, var būt koncerna meitas sabiedrība. Veikti grozījumi likuma 5.pantā, kas saprotami paskaidro, ka noteikums par diviem pārskata gadiem pēc kārtas attiecībā uz sabiedrību kategorijām noteikto kritēriju robežvērtību ievērošanu attiecas gan uz likumā noteikto atbrīvojumu un atvieglojumu izmantošanu, gan...