JAUNUMI

Saeima 30.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu”, ar ko Latvija atzīst Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Līdz ar to Latvija varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Likumā noteikts, ka detalizēta deklarācija ar nosacījumiem Starptautiskās tiesas jurisdikcijas ierobežošanai un īstenošanai būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tostarp jānosaka termiņš, kādā citai valstij jāinformē Latvija par nodomu vērsties pret mūsu valsti Starptautiskajā tiesā. Tāpat likumā iekļaušanai deklarācijā uzskaitīti nosacījumi, uz kādiem Latvija atzīst Starptautiskās tiesas jurisdikciju, tostarp atsauce uz Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību un nacionālās drošības interešu aizsardzību saistībā ar bruņoto spēku uzņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm. Līdz ar Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvija izpildīs saistības, kuras uzņēmusies, ratificējot ANO Statūtus. Līdz šim Starptautiskās tiesas jurisdikciju ir atzinušas 72 valstis, tostarp 23 Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu, Igauniju. Starptautiskā tiesa izveidota 1945.gadā un ir galvenā ANO juridiskā institūcija....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir pieņemti Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Noteikumi nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) noteikto normu piemērošanas kārtību nodokļa maksātājiem konkrētos gadījumos. Noteikumi punkti skaidro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pantu un tajos lietoto terminu piemērošanu, ar nodokli apliekamās bāzes noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus, likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē nodokļa bāzes apmēru, kā arī likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamos piemērus. Noteikumu 1.pielikumā ir noteikti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas piemēri: Nodokļa bāzes noteikšana; Pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu izvērtēšana; Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmās daļas piemērošana; Ar konsultatīvajiem pakalpojumiem tieši saistīto izdevumu attiecināšana. Noteikumu 2.pielikumā ir noteikti preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtības noteikšanas piemēri par katru tirgus cenas vai darījuma tirgus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 14.novembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.675 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Grozījumi veikti, lai noteikumus precizētu atbilstoši 2017.gada 28.jūlijā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veiktajiem grozījumiem, kā arī paskaidrotu atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību. Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmāk, fiziskajai personai ir pienākums deklarēt ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem un aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli neatkarīgi no tā, vai ienākuma izmaksātājs ir ieturējis iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā un kāda nodokļa likme ir piemērota. Ienākums no uzņēmuma līguma Ienākuma izmaksātājs, pie kura ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un tiek izmaksāts tikai ienākums no uzņēmuma līguma, izmaksas brīdī piemēro 20 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ienākumam līdz 20 004 euro un 23 procentu likmi ienākumam virs 20 004...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “A”, reģ.Nr.(…) (turpmāk – Iesniedzējs), 2017.gada 25.oktobra iesniegumu Nr.7-2017 par uzziņas sniegšanu (turpmāk – iesniegums) un informē. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs paskaidro, ka tas 2017.gada 16.oktobrī iesniedzis pieteikumu nodokļu atbalsta pasākumam nodokļa pamatparāda summai, kāda tā bijusi uz 2017.gada 1.jūniju. Atbalsta pasākumā samaksas termiņš Iesniedzējam bija piešķirts. Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likuma 7.panta otro daļu pēc tam kad VID iesniegts iesniegums par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā, nodokļu maksātājam nav tiesību iesniegt deklarāciju precizējumus, kuri attiecināmi uz nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāda rašanās periodu. Iesniedzējs informē, ka tas sakarā ar tematiskās pārbaudes veikšanu no 2017.gada 1.novembra, bija iesniedzis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas precizējumus par jūlija un augusta mēnesi, kas esot noraidīti ar atbildi – “Nodokļu maksātāja iesniegtais dokumenta “PVN taksācijas perioda deklarācija” par taksācijas periodu no 01.08.2017. līdz 31.08.2017. precizējums nav pieņemts, jo VID ir reģistrēts iesniegums par pieteikšanos...

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Regula) piemērošana, kas paredz vienotu regulējumu visā ES teritorijā, tiks uzsākta 2018. gada 25. maijā. Ja šobrīd spēkā ir Direktīva 95/46, kas katrā valstī ir ieviesta ar nacionāliem tiesību aktiem, tad Regula ir tieši piemērojama un tai ir tāds pats spēks kā jebkuram citam Latvijas likumam. Regulas noteikumus piemēro vienlīdzīgi gan valsts, gan privātajam sektoram. Datu aizsardzības prasības eksistē Latvijas nacionālajā regulējumā jau tagad. Kopš 2000. gada darbojas Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas nosaka pienākumus pārziņiem (kompānijas un organizācijas, kuri apstrādā, (t.i. vāc, glabā, izmanto, nodot, apmainās) personas datus (vārds, uzvārds, adrese, personas kods, tālruņa numurs, ģimenes stāvoklis, dati par veselību, īpašumu u.c.)) un tiesības datu subjektiem (cilvēkiem, kuru dati tiek apstrādāti). Regula precizē eksistējošos noteikumus un pielāgo tos jaunām tehnoloģijām, ļaujot cilvēkam daudz vairāk kontrolēt, kas notiek ar viņa datiem. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norāda, ka pēc Regulas spēkā stāšanas 2016.gadā katrai...

Saeima 30.novembrī otrajā lasījumā izskatīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai (piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības). Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Veselības apdrošināšanas iemaksas personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, kalendārajā gadā no 2020.gada būs piecu procentu apmērā no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas (2018.gadā...

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati apliecina pirms mēneša publicēto IKP ātro novērtējumu un šā gada 3. ceturksnī ekonomika ir augusi par 5,8%, kas ir bijusi straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm pēdējo 5 gadu laikā, norāda Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs. IKP dinamika izmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu Būtisks stimuls izaugsmē bija investīciju pieaugumam. Šā gada 3. ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā bija par 1/5 lielāki nekā pirms gada. Investīcijas mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 25 %, bet mašīnās un iekārtās - par 13%. Savukārt ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) ir palielinājušies par 17%. Investīciju dinamiku turpina pozitīvi ietekmēt gan augošais ārējais, gan iekšējais pieprasījums, ES struktūrfondu investīciju pieejamības paplašināšanās, kā arī kreditēšanas apjomu pieaugums. Saglabājoties investīcijām labvēlīgai videi, kā arī ņemot vērā augsto jaudu noslodzi, arī turpmāk var...

Kā informē Labklājības ministrija, 2017.gada 27.jūlijā un 22.novembrī Saeimā pieņemtie gozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmē un sociālo iemaksu veikšanas kārtībā autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem. VSAOI likme tiek palielināta par 1 procentpunktu – no 34,09% uz 35,09%, kur 0,5 procentpunkts palielinās darba devēja iemaksām un 0,5 procentpunkts - darba ņēmēja veiktajām iemaksām. Pašnodarbinātajam likme paaugstinās par 1 procentpunktu. Pašnodarbinātā VSAOI likme 2018.gadā - 32,15% (31,15% + 1%). Sociālo iemaksu pieaugumu noteic jauns apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana, kā arī šo iemaksu veicējiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (pilnu pakalpojumu grozu). Grozījumi par VSAOI likmes palielināšanu stāsies spēkā vienlaikus ar «Veselības aprūpes finansēšanas likumu», kas Saeimā 1.lasījumā pieņemts 2017.gada 5.oktobrī. Izmaiņas skārušas arī autoratlīdzības izmaksātājus, kam no saviem līdzekļiem no izmaksājamās autoratlīdzības apmēra jāveic 5% VSAOI. Izmaksātājs 5% VSAOI veic un deklarācijas iesniedz 1 reizi mēnesī. Šī iemaksa...

Vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt, un tās pieauguma temps ir būtiski straujāks nekā iepriekšējos divos gados, norāda Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente. Šogad 3.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija par 7,5% lielāka nekā pirms gada, un bija 925 eiro. Papildus spiedienu uz darba samaksas kāpumu rada situācija darba tirgū, galvenokārt atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķos darba tirgus segmentos. Kopumā vidējā bruto darba samaksa šogad trīs ceturkšņos pieauga par 7,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Darba samaksa 3.cetruksnī gada griezumā pieauga gandrīz līdzīgi gan privātajā sektorā - par 7,7%, gan sabiedriskajā sektorā - 7,8%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2017.gada 3.ceturksnī bija par 4,5% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 954 eiro un 913 eiro). Darba samaksa 2017.gada 3.ceturksnī turpināja pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un operācijās ar nekustamo īpašumu. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, veicot saimniecisko darbību internetā, jāatceras par nepieciešamību reģistrēt tīmekļa vietni kā struktūrvienību, ja tā atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 24.punkta definīvijai: “Struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma.” Proti, ja tīmekļa vietnē ir iespējams pasūtīt (arī rezervēt) un/vai apmaksāt preci vai pakalpojumu, tādu tīmekļa vietni jāreģistrē kā struktūrvienību. Nodokļu maksātāja struktūrvienību VID reģistrē nodokļu maksātājs, kurš ir izveidojis struktūrvienību (galvenais uzņēmums), 10 dienu laikā no lēmuma par struktūrvienības izveidošanu pieņemšanas. Struktūrvienību iespējams reģistrēt Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Reģistri". Strādāt šajā sadaļā...

Kā informā Valsts ieņēmumu dienests (VID), salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, šajā sarakstā vairs nav atrodami 4 092 nodokļu maksātāji. Liela daļa no tiem savus nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti; vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. Savukārt no jauna sarakstā iekļauto 4 337 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15.datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt noteiktos maksājumu samaksas termiņus un cer, ka arī turpmāk arvien vairāk uzņēmēju arī tajos gadījumos, kad nodokļu parāds tomēr ir izveidojies, savlaicīgi vērsīsies VID, lai izmantot likumos noteiktās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Aktuālais nodokļu parādnieku saraksts pieejams VID tīmekļa vietnē un tajā var atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2017. gada oktobrī. Banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos desmit mēnešos darbojās ar peļņu 255 miljonu eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās 13 Latvijas bankas un trīs (no kopumā piecām) ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 95.4%). Banku sektora kopējais nebanku noguldījumu apmērs oktobrī pieauga par 1.6% jeb 326.4 miljoniem eiro, t.sk. palielinājās gan iekšzemes klientu noguldījumi (kopumā par 2.0% jeb 240 miljoniem eiro, t.sk. nefinanšu uzņēmumu noguldījumi - par 5.7% jeb 220 miljoniem eiro un mājsaimniecību - par 0.8% jeb 45.7 miljoniem eiro, savukārt finanšu institūciju noguldījumi saruka par 7.5 % jeb 56.6 miljoniem eiro), gan ārvalstu klientu noguldījumi (par 1.1% jeb 85.6 miljoniem eiro). Oktobra beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums sasniedza 20.1 miljardu eiro. Kopējā kredītportfeļa atlikums oktobrī pieauga par 0.8% jeb 109.2 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 9.novembrī Saeimā ir pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas stājas spēkā 2017.gada 6.decembrī. Likumā "Par grāmatvedību" veikti šādi grozījumi. Grāmatvedības kārtošanas organizēšana valsts un pašvaldību budžetu finansētajās iestādēs Likuma 3.pants ir papildināts ar piekto daļu, kurā noteikts, ja valsts vai pašvaldību budžeta finansētās iestādes (t.sk. aģentūras) sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām valsts vai pašvaldību budžeta finansētajām iestādēm (t.sk. aģentūrām), tās nav uzskatāmas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējām. Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš Līdz šim 8.panta trešajā daļā bija noteikts, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti jāiegrāmato ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti - pārskata perioda beigās. Grozījumos mainīts nosacījums par obligāto prasību - arī turpmāk ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti būs jāiegrāmato ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts,...

Saeimas akceptu22. novembrī guvis Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais, jaunais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kā arī Labklājības ministrijas (LM) virzītie grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas attiecas uz visiem autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem. Līdz ar to noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēta radošo personu atbalsta pasākumu programmas, ko administrēs Valsts Kultūrkapitāla fonds, izveide un darbība. Par radošo personu paredzēts noteikt autoru vai izpildītāju Autortiesību likuma izpratnē, ja persona ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kā arī rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā, dejā, literatūrā un kinematogrāfijā, un zinātniskajā jaunradē attiecīgajās radošajās jomās. Tāpat, lai pretendētu uz radošās personas statusu, autora darbiem vai izpildījumiem būs jābūt publiskotiem vismaz 3 gadu laikā pirms statusa iegūšanas, kā arī personai ar savu radošo vai zinātnisko darbību būs jāsniedz ieguldījums profesionālās mākslas un kultūras attīstībā. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un...

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēde, izskatot Administratīvās rajona tiesas tiesneša jautājumu par augstskolas administratīvā personāla darba tiesisko attiecību strīda pakļautību, secināja, ka šāds strīds nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Lietā par augstskolas rektora piemēroto rājienu katedras vadītājam disciplināri sodītais iesniedza prasības pieteikumu pilsētas tiesā. Tiesa ierosināja civillietu par rektora rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu un rājiena atcelšanu. Par rektora lēmumu pieteicējs vērsās arī universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā, kas izbeidza lietu, jo konstatēja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā jau tiek izskatīts jautājums par pieteicējam piemēroto disciplinārsodu. Nepiekrītot šim lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā par Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu, un tiesa ierosināja lietu par šā lēmuma atcelšanu. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar iesniegumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu. Augstskolu likuma 26.pants nosaka augstskolas personāla tiesības un pienākumus. Panta astotā daļa paredz, ka augstskolas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas šķīrējtiesā. Šī, līdzīgi kā procesā iesaistītās augstskolas Satversmes...