JAUNUMI

Kā sekmēt nozaru darba devēju un darba ņēmēju abpusēju sadarbību? Kā būtiski uzlabot darba apstākļus? Kādas ir nozares koplīguma priekšrocības un izaicinājumi? Par šiem un citiem jautājumiem sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) - piektdien, 15.decembrī, aicina diskutēt ekspertus, uzņēmējus, politikas un valsts iestāžu pārstāvjus. Konference "Nozaru koplīgums - kvalitātes zīme" no plkst. 9.00 līdz 13.00 norisināsies ALTUM konferenču zālē, Rīgā, Doma laukumā 4. Piedalīties aicināti publiskās pārvaldes, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un mediju pārstāvji. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Vēlamies aktualizēt pozitīvo pieredzi, ko var sniegt koplīgums nozares līmenī, lai veicinātu ekonomisko attīstību. Nozaru ģenerālvienošanās ir izplatīta ES un īpaši Skandināvijas valstīs, kur sociālais dialogs nozaru līmenī ir ļoti attīstīts. Sekojot citu valstu piemēriem, vēlamies palīdzēt sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā nozaru līmenī, sekmējot nozaru darba devēju un darba ņēmēju abpusēju sadarbību." Uz priekšrocībām norāda arī LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Nozares ģenerālvienošanās ir visām...

sagatavojusi veideo ierakstu semināram "Nodokļu izmaiņas pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem, IK un ZS īpašniekiem) 2018. gadā" SEMINĀRU VADA Dr. oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem 15.decembris ir datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai atteiktos vai pieteiktos mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam. Izvērtējiet savu nodokļa maksātāja statusu! SEMINĀRA PROGRAMMA 1. Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā: - saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu atzīšana; - pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojums; - atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošana; - iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes; - avansa maksājumi. 2. Izmaiņas pašnodarbināto personu un autoru sociālajā apdrošināšanā: 3. Darba samaksas nodokļu izmaiņas. 4. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. 5. Izmaiņas patentmaksas maksātājiem. 6. Mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana. 7. Būtiskākās izmaiņas PVN uzskaitē. 8. Atbildes uz jautājumiem. Iegādājoties videoierakstu, Jūs dzirdēsiet arī lektores atbildes uz semināra dalībnieku jautajumiem un saņemsiet izdales materiālu. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu. Iegādāties video...

Dace Pelēkā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī informēja par nodokļu kontroles pasākumiem, kurus dienests turpina veikt attiecībā uz uzņēmumiem, par kuru godprātīgu darbību rodas šaubas. D. Pelēkā uzsvēra, ka VID pirms oficiālu pārbaužu uzsākšanas allaž brīdina uzņēmumus, aicina novērst neatbilstības vai sniegt paskaidrojumus, piemēram, par pārāk zemām, nozarei neatbilstošām algām. Daļa no uzņēmumiem šīs iespējas izmantojot, taču ne visi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Darba devēja un darbinieka iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi (ar līdzekļu uzkrāšanu)", kurā norādīts, ka darba devējs no darbinieka mēneša darba ienākuma ir tiesīgs atskaitīt: 1) no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumus, kas kopā nepārsniedz 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā; 2) no darbinieka līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumus, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu (t.i., nodokļa maksātāja attaisnotos izdevumus), kas kopā ar 1) punktā minētajiem maksājumiem nepārsniedz 10 % no darbinieka mēneša bruto darba samaksas. Darba devējam ir pienākums iesniegtVID “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām” (turpmāk – paziņojums). Aizpildot paziņojumu, no darba devēja līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumus darba devējs uzrāda: paziņojuma 05.rindā “Ieņēmumi” – par...

Ministru kabinets (MK) 12. decembrī izdeva noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība"", informē Iekšlietu ministrija. Līdz ar to Valsts policija (VP) autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti. Izdotie noteikumi nosaka: autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; institūcijas, kas ir tiesīgas apstrādāt informāciju; kārtību, kādā informāciju iekļauj sistēmā un saņem no tās, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību un tās glabāšanas termiņus. VP izstrādātās elektroniskās sistēmas pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Sistēmai ir sasaiste ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas Ceļu policijas reģistru, kas nodrošina administratīvā pārkāpuma protokolu reģistrēšanu un uzskaiti. Tiesības saņemt informāciju no autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmas ir operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesām, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm - attiecīgās iestādes darbību regulējošajos...

Ministru kabineta komiteja 11. decembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu profesionālā maģistra studiju programmās. Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi sekmēt juridiskās izglītības kvalitātes celšanos. Nepieciešamība pēc vienota eksāmena ieviešanas saistāma ar augstskolu atšķirīgajām vērtēšanas sistēmām, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi kvalitātes strauju kritumu. Tā kā jurista profesija ir saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu citām personām, ir svarīgi, ka prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai ir pietiekami augstas. Noteikumu projekts nosaka vienotu kārtību kvalifikācijas eksāmena norisei visās augstskolās, kurās īsteno profesionālo maģistra studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Juristus, kas jau ieguvuši profesionālā maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens neietekmēs. Kvalifikācijas eksāmena norise paredzēta elektroniskajā vidē, kas samazinās eksāmena ieviešanas un nodrošināšanas izmaksas, tāpat arī kvalifikācijas eksāmena norise augstskolas elektroniskajā vidē atvieglos komisijas locekļu darbu. Plānots, ka kvalifikācijas eksāmens tiks...

Valdībā 12. decembrī apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.-2021.gadā" un MK noteikumi "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtība". Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izvirzījusi deviņus virzienus, kuros turpmākajos četros gados tiks fokusēts zinātnieku darbs. Īpaši izcelta drošība - gan energoapgādes, gan tehnoloģiju, gan sabiedrības jomā. Izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis uzsver, ka prioritātes definētas tā, lai zinātnieki koncentrētu savu darbu uz mūsu valstij un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. “Mums ir nepieciešama iespējami plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs. Es īpaši gribētu izcelt matemātiku, nozari, kas ir pamatā gan IT attīstībai, gan visu pārējo zinātņu nozaru, tai skaitā sociālo un pat humanitāro zinātņu pētījumiem. Fokuss uz sabiedrības vajadzībām ir svarīgs arī fundamentālajai zinātnei, lai tā varētu veidot šo, mums nepieciešamo, zināšanu bāzi - gan mūsu ekonomikai, gan kvalitatīvai izglītībai un uzņēmumu veiktspējai,” norāda izglītības un zinātnes ministrs. Prioritārie virzieni zinātnē...

Valdība 12.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par lauksaimniecības zemes nomu ar izpirkuma tiesībām". Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" normas paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra pašvaldības, kuru īpašumā ir neapbūvēta lauksaimniecības zeme, to var nodot nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem fiziskām personām, kurām nepieder lauksaimniecības zeme, par nomas maksu 4,5 procenti no zemes kadastrālās vērtības. Ja nomnieks izmantos izpirkuma tiesības, nomas maksa tiks ieskaitīta izpirkuma maksā. Izpirkuma tiesības var izlietot ne agrāk kā nomas līguma ceturtajā gadā. Noteikumi nosaka arī iesniedzamos dokumentus, līguma nosacījumus, līguma slēgšanas un izbeigšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā fiziskās personas, kurām nepieder lauksaimniecības zeme, var pretendēt uz pašvaldību piedāvāto lauksaimniecības zemi ar izpirkuma tiesībām. Informācija par pašvaldības piedāvāto lauksaimniecības zemi nomai ar izpirkuma tiesībām tiks publicēta pašvaldības tīmekļvietnē. Ja uz vienas un tās pašas lauksaimniecības zemes nomu būs pieteikušies vairāki nomas tiesību pretendenti, pašvaldība rīkos izlozi. Nomātās...

No 2018. gada 1. janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu, būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro. To paredz 12. decembrī valdībā pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu””. Savukārt par divu bērnu aprūpi tiks piemērots koeficients 1,3, bet par trīs un vairāk bērnu aprūpi - tiek piemērots koeficients 1,6. Tādējādi audžuģimenei, kura aprūpēs divus bērnus, atlīdzības apmērs būtu 222 eiro mēnesī, bet audžuģimenei ar trīs bērniem un vairāk - 274 eiro mēnesī. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem Latvijā uz 2017. gada septembri atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu saņēma 466 audžuģimenes. No 2018. gada 1. janvāra palielināsies arī atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi, ko paredz valdības sēdē pieņemtā „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un piemaksu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 22.novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme Likumā ir precizēts gada apliekamā ienākuma apmērs, kuram tiek piemērota atšķirīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) likme. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir: 20 % gada ienākumam līdz 20 004 euro; 23 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro; 31,4 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro. Ja mēneša laikā viens ienākuma izmaksātājs izmaksā gan ar algas nodokli apliekamo ienākumu, gan cita veida ar nodokli apliekamos ienākumus (kuriem nepiemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieaugumam, noteikto 20 % likmi, nodokļa likmi atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, kā arī likmi 3 %, 5 %, 10 %, 15 % un 22 %): ienākumiem, kas nav apliekami ar algas nodokli, piemēro 23 %...

Kultūras ministrija sagatavojusi informatīvo materiālu, kurā norādījusi, kādu profesiju pārstāvji ir tiesīgi saņemt autoratlīdzības un attiecīgi tiem piemērot attaisnotos autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu. Šis materiāls var kalpot kā pierādījums Valsts ieņēmumu dienestam, ja rodas strīds par to, ko saprast ar autoru un autoru darbu. Šis saraksts var nebūt arī pilnīgs, jo šaubu gadījumā jāņem vērā Autortiesību likumā noteiktie aizsargājamie un aizsargājamie atvasināmie darbi, kur 4. panta 12. punkts paredz "citus autoru darbus". Nodokļa maksātājam ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētos zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, šādā apmērā: 50% apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas: 1. par dramatiskiem, muzikāli dramatiskiem darbiem un to izpildījumiem teātra režisors, aktieris, cirka mākslinieks 2. par horeogrāfiskiem darbiem, pantomīmām un to...

Par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem, informē Finanšu ministrija. Veselībai 2018. gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 milj. eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 milj. eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 milj. eiro. Ekonomiskajai darbībai tiek novirzīts 16,5% jeb 1 475,3 milj. eiro nākamā gada budžeta līdzekļu, tajā skaitā 4,4% tautsaimniecībai (enerģētikai, rūpniecībai, būvniecībai, sakariem u.c.), 7,3% eiro lauksaimniecībai (mežsaimniecībai, zivsaimniecībai un medniecībai) un 4,8% jeb transportam (autoceļiem, sabiedriskajam transportam un dzelzceļam), bet izglītībai – 8,4% jeb 756,4 milj. eiro budžeta līdzekļu. 13,3% jeb 1 190,6 milj. eiro budžeta līdzekļu tiek novirzīti Eiropas Savienības fondu maksājumiem, dotācijām pašvaldībām un starptautiskajai sadarbībai (7,1%), valsts parāda vadībai un iemaksām Eiropas Komisijas budžetā (5,8%) un Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai un Ministru kabinetam (0,4%). Tāpat atpūtai,...

NUMURA INTERVIJA Lai darbotos kā Šveices pulkstenis. Saruna ar zvērinātu advokātu JĀNI LAGZDIŅU, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadītāju JURISTA PADOMS Zaudējumu atlīdzība par konkurences tiesību pārkāpumu. LĪNA LAZDIŅA, zvērināta advokāta palīdze, KPMG Zvērinātu advokātu birojs Kā ziņot par konkurences pārkāpumu? Vai lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā tiešām nav spēkā? JĀNIS GAVARS, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal jurists Dividenžu, to izmaksu un nodokļu piemērošanas regulējums no 2018. gada 1. janvāra Kam pievērst uzmanību, lasot līgumu. KARĪNA OZERSKA, juriste, K. Ozerskas juridiskā prakse ATBILD JURISTS Atbildes uz lasītāju jautājumiem darba tiesisko attiecību jomā. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs A. Kazačkovs un partneri TIESU PRAKSE Tiesu prakses atziņas publiskajos iepirkumos. 1. turpinājums. Sākumu sk. 2017. gada novembra numurā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Augstākās tiesas atziņas darba strīdos 2017. gadā. 6. turpinājums. Sākumu sk. 2017. gada jūlija – novembra numuros. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī darba ņēmējus. Galvenās izmaiņas darba ņēmēju gadījumā attiecas uz minimālās darba algas būtisku paaugstināšanu, kā arī to, kā tiks aprēķināti algas nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un uz iespējām atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. Paaugstināta minimālā mēneša darba alga No nākamā gada minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no pašreizējiem 380 euro uz 430 euro. Paaugstināts neapliekamais minimums pensionāriem No nākamā gada neapliekamais minimums pensionāriem tiks paaugstināts no pašreizējiem 235 euro mēnesī līdz 250 euro mēnesī, 2019.gadā vēl uz 270 euro mēnesī un 2020.gadā - uz 300 euro mēnesī. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielai daļai darba ņēmēju nākamgad no algas būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) sācis darbu un plāno līdz 2022. gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (turpmāk - MAIS). Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu. Pašreizējā sistēma ir novecojusi gan tehniski, gan morāli, un sāk kļūt traucējoša uzņēmējdarbībai. Jaunajā sistēmā būs ietvertas visas nepieciešamās funkcijas, lai augstā kvalitātē varētu apstrādāt lielu datu apjomu. Līdz ar MAIS ieviešanu būs iespējams realizēt valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus un ieviest caurskatāmu, sabiedrībai saprotamu nodokļu nomaksas administrēšanu. Veiksmīgi īstenojot iepirkuma procedūru, 2017. gada 24.novembrī VID noslēdza līgumu par MAIS izstrādi ar A/S Exigen Services Latvia, kura uzdevums turpmāko piecu gadu laikā būs nodrošināt modernas un visām nodokļu administrēšanas prasībām atbilstošas informācijas sistēmas izstrādi. Ar MAIS izstrādātāju atrunātā kopējā līguma summa tiešas izmaksas valsts budžetam nerada. Par katru līguma ietvaros paredzēto darbu pie līguma...