JAUNUMI

Jauno ES personas datu aizsardzības regulu zinātāji gaida ar lielām bažām. Tā ietekmēs lielāko daļu uzņēmumu, organizāciju un valsts iestāžu, jo paredz jaunus noteikumus personas datu aizsardzībai un apstrādei visā Eiropā. Taču dažādi pētījumi liecina, ka pagaidām par šādas regulas esamību zina un uztraucas vien aptuveni trešā daļa uzņēmumu. Pieejai vajadzētu būt nopietnākai, jo soda nauda par prasību neievērošanu var sasniegt pat 4% no gada apgrozījuma! Minētās regulas piemērošana tiks uzsākta 2018. gada 25. maijā. Tās mērķis ir pasargāt ikviena pilsoņa privātumu, ierobežojot uzņēmumu iespējas nelegāli rīkoties ar privātpersonu datiem pret viņu gribu, aizsargāt ES tirgu no lielā tehnoloģiju uzplaukuma un fundamentāli sakārtot normatīvos aktus personas datu jautājumos. Iepriekš spēkā bija 1995. gadā pieņemts dokuments ar atsevišķām modifikācijām vēlākajos gados, kas neatbilda milzīgajam pasaules un ES tehnoloģiskā izrāviena kontekstam. Šī regula tiek uzskatīta par lielāko normatīvo aktu atjaunojumu Eiropā pēdējo 20 gadu laikā. Kas būtu jāzina par ES vienotās personas datu regulu?...

Valsts ieņēmumu dienests (VID), Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Auto Asociācija pastiprina aktivitātes lietoto automašīnu tirdzniecības jomā, gan pastiprinot kontroles automašīnu tirdzniecībā, gan informējot patērētājus un paplašinot tiem pieejamās informācijas apjomu. Visām pusēm sadarbojoties, patērētāju informēšanas kampaņas "Pārbaudi - Pērc - Lietoto” mājas lapā www.percgudri.lv ir apkopota informācija par to, kā Latvijā iegādāties drošu un pārbaudītu auto, pircējam saglabājot savas patērētāja tiesības un kā, pašam pircējam nezinot, nekļūt par nozieguma līdzdalībnieku. Kā preses konferencē informēja Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs, auto nozare Latvijā veido 7% no IKP un nodarbina vairāk nekā 4% no valstī nodarbināto iedzīvotāju skaita. Savukārt no visas ēnu ekonomikas auto nozare sastāda 28%, kas ir lielākā ēnu ekonomikas sfēra Latvijā. Lai mazinātu ēnu ekonomiku auto tirdzniecības nozarē, VID īsteno dažāda veida pārbaudes. Tiek pārbaudīti gan automašīnu tirdzniecības plači, gan automašīnu tirdzniecības uzņēmumi, gan arī fiziskās personas, kuras veic nereģistrēto saimniecisko darbību. Pieejamie dati...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.decembrī izskatīja biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (turpmāk - AKKA/LAA) un Konkurences padomes kasācijas sūdzības strīdā par biedrībai piemēroto Ls 45 645,83 sodu. Tiesa uzklausīja procesa dalībniekus par iesniegtajām kasācijas sūdzībām un Eiropas Savienības Tiesas sniegtajām atbildēm uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā. Augstākā tiesa noteica, ka spriedums lietā būs pieejams 2018.gada 5.janvārī. Konkurences padome bija saskatījusi pārkāpumus AKKA/LAA darbībā, piemērojot autoratlīdzības tarifus par mūzikas publisku atskaņošanu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās. Ar 2013.gada 2.aprīļa lēmumu Konkurences padome konstatēja pieteicējas - biedrības AKKA/LAA - darbībās Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta „a” apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu (ļaunprātīgi izmantojusi dominējošu stāvokli) un uzlika naudas sodu Ls 45 645,83 apmērā. Aprēķinot pēdējā finanšu gada apgrozījumu naudas soda noteikšanai, Konkurences padome ieskaitīja apgrozījumā arī savākto atlīdzību, kas tiek nodota autoriem, norādot, ka biedrību neto apgrozījums konkurences tiesībās jāaprēķina pēc...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gada 11 mēnešos ir 7,83 miljardi EUR, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 100,6 % apmērā, un ir par 0,54 miljardiem jeb 7,4 % EUR vairāk nekā 2016.gada 11 mēnešos. Lielākais ieņēmumu pieaugums 2017.gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kas galvenokārt arī nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi 2017.gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, palielinājušies par 228,01 milj. EUR jeb 9,9 % un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 157,61 milj. EUR jeb 11,5 %. Jāatzīmē, ka ieņēmumu pieaugumu veicināja gan darba ienākumu pieaugums, gan darba ņēmēju, kas saņēmuši darba ienākumus, pieaugums pēc pagājušajā gadā vērojamā samazinājuma. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2017.gada 11 mēnešos atmaksāti 116,16 milj. EUR, kas ir par 27,03 milj. EUR jeb 30,0 % vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Atmaksu straujais pieaugums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 22.novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veikti šādi būtiski grozījumi attiecībā uz darba ņēmēju, darba devēju un pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas): Noteikts, ka profesionāls sportists ir darba ņēmējs. Profesionālam sportistam obligāto iemaksu objekts ir divas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2 x 430 = 860 eiro). Ja profesionālam sportistam aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par 860 eiro, obligātās iemaksas no starpības starp 860 eiro un sportistam aprēķināto obligāto iemaksu objektu aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Profesionāli sportisti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai. Noteikts, ka mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai. Pašnodarbinātai personai tāpat kā līdz šim, ja tās ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas (430 eiro mēnesī) apmēru, ir jāveic obligātās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2017.gada 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Piemērojamās nodokļa likmes Jaunā redakcijā ir izteikts likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkts, nosakot, ka ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 vai 12 procentu apmērā saskaņā ar likuma 42.pantu. PVN samazinātās likmes piemērošana pārtikas produktu piegādēm iekšzemē Ar 2017.gada 22.novembra grozījumiem likumā ir noteikts, ka iekšzemes PVN maksātājs ar 2018.gada 1.janvāri piemēro PVN samazināto likmi 5 procentu apmērā tādām pārtikas produktu piegādēm, kas ir svaigi augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav termiski vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti, un kuri ir minēti likuma pielikumā “Augļi, ogas un dārzeņi, kuriem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā”,. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā...

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien, 7.decembrī, sagatavojot Saeimas lēmuma projektu, noslēdza darbu pie kolektīvā iesnieguma “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!” izskatīšanas. Lēmuma projektā teikts, ka saskaņā ar šī gada novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā no nākamā gada Latvijā tiks ieviesta PVN samazinātā likme piecu procentu apmērā. To piemēros Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, tādējādi vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tiek atzīts par apmierinātu saistībā ar prasību PVN samazināt Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Attiecībā uz iniciatīvas autoru ierosinājumu palielināt PVN līdz 31 procentam saldinātajiem dzērieniem un konditorejas izstrādājumiem, kuri satur mākslīgi iegūtas transtaukskābes, un produktiem, kuriem pievienotais sāls daudzums pārsniedz 1,25 gramus uz 100 gramiem produkta, Mandātu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs uzsver, ka jāņem vērā valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2020.gadam, kas neparedz nodokļu paaugstināšanu. Savukārt saistībā ar ierosinājumu par PVN likmes samazināšanu citiem iesniegumā minētajiem...

Eiropas Komisija 5. decembrī publicējusi 17 ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melno sarakstu, kuras tā atzīst par tā dēvētajām nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem. Melnajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas bija atteikušās sadarboties un mainīt savu attieksmi pēc gandrīz vienu gadu ilgām konsultācijām. Šajā sarakstā ir iekļautas: Amerikāņu Samoa, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Barbadosa, Dienvidkoreja, Grenada, Guama, Makao, Māršala salas, Mongolija, Namībija, Palau, Panama, Samoa, Sentlūsija, Trinidāda un Tobago, Tunisija. ES soda sankcijas pret šī saraksta valstīm un teritorijām vēl nav apstiprinātas. Risks tikt ietvertām melnajā sarakstā un tikt pakļautām sankcijām ir pamudinājis daudzas valstis un teritorijas sadarboties ar ES, un tā ir zīme, ka pat publiska apkaunošana vien būs ietekmīga, sacīja Eiroparlamenta deputāts Toms Vandenkendelāre no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas. Tādas valstis ar augstākiem nodokļiem kā Francija ir mudinājušas gan izveidot šo sarakstu, gan vērsties pret nodokļu paradīzēm arī pašā ES. Tādas...

Eiropas Komisija 30. novembrī iepazīstināja ar jauniem instrumentiem, kuri palīdzēs aizsargāt Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu pret krāpšanu un novērst nepilnības, kuras dara iespējamu liela mēroga krāpšanu PVN jomā. Kā zināms, oktobrī Eiropas Komisija ierosināja vērienīgu ES PVN sistēmas reformu un nāca klajā ar plānu par ceturtdaļgadsimtā lielāko ES PVN noteikumu reformu. Arī 2016. gada rīcības plānā PVN jomā ir sīki izskaidrota vajadzība izveidot vienotu Eiropas PVN zonu, kas ir vienkāršāka un drošāka pret krāpšanu. Jauno noteikumu mērķis ir veicināt uzticēšanos dalībvalstu vidū, lai tās varētu vairāk apmainīties ar informāciju un palielināt sadarbību starp valstu nodokļu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm. Dalībvalstis varēs apmainīties ar būtiskāku informāciju un ciešāk sadarboties šādu darbību apkarošanā. Lai gan dalībvalstu nodokļu iestādes jau apmainās ar noteiktu informāciju par saimniecisko darbību un pārrobežu tirdzniecību, šī sadarbība lielā mērā ir atkarīga no informācijas manuālas apstrādes. Tajā pašā laikā ES tiesībaizsardzības iestādēm netiek sistemātiski nodota PVN informācija...

Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), Veselības ministriju (VM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) 7.decembrī rīkoja informatīvu semināru, kurā tika izskaidrotas nākamgad gaidāmās izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un to ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem – par šiem jautājumiem informēja LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktores vietniece Airīna Dreimane un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.  Semināra uzstāšanās sākas 1:37 minūtē. Video vēlams skatīt Google Crome pārlūkā. Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes piemērošanā autoratlīdzības izmaksai un IIN likmes piemērošanu nerezidentiem, kā arī informāciju par attaisnotajiem izdevumiem izklāstīs VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās nodaļas metodikas nodaļas vadītāja Inese Kemzāne. Par izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas skar autoratlīdzību izmaksātājus un saņēmējus, informēs VM valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane – Umbraško un Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Anita Jurševica. Semināra darba kārtība Jau ziņots -...

Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī sniedza ieskatu svarīgākajās normatīvo aktu izmaiņās grāmatvedības jomā. Dažas no tām paredz, ka no civiltiesiskās apdrošināšanas, kas no šāgada 1. jūlija bija jāsaņem visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem, ir atbrīvotas valsts iestādes, kuras sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām valsts iestādēm, jo tas nav uzskatāms par grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu. Citas izmaiņas paredz, ka grāmatvedības reģistru iegrāmatošanu varēs veikt nevis līdz gada beigām, bet ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo finanšu pārskata periodu.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ir izdoti Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, kas 2017.gada 4.decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.240(6067), stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Šie noteikumi nosaka:Noteikumu pielikumā ir vairāki piemēri par neapliekamā minimuma aprēķināšanu un piemērošanu. Piemēri gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai par nepilnu taksācijas gadu 1. piemērs Nodokļa maksātājs līdz 2016. gada 31. jūlijam ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā, tādēļ viņam par šo laiku neapliekamais minimums saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta ceturto daļu nav piemērojams. Ar 1. augustu nodokļa maksātājs ir sācis strādāt. Aprēķinot darba algu, viņam tiek piemērots minimālais mēneša neapliekamais minimums 75 euro. Diferencēto neapliekamo minimumu nodokļa maksātājam piemēro par pieciem mēnešiem (no 1. augusta līdz 31. decembrim): DNM = GNMmax / 12 x 5 – 0,0403 x (AI – AImin / 12...

Labklājības ministrija sagatavojusi apkopojumu par svarīgākajām izmaiņām sociālajā jomā no nākamā gada. No 2018. gada 1. janvāra: Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2018. gada septembrim. Tiesības uz slimības pabalstu būs cilvēkiem, kuriem būs noteikts kvalifikācijas periods, t.i., sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad...

Saeima ceturtdien, 7.decembrī, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Tie rosināti, lai pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un stingrāk uzraudzītu sadzīves atkritumu pārvadājumus Latvijā. Galīgajā lasījumā plānots lemt arī par grozījumiem Lauku atbalsta dienesta likumā, kas rosināti, lai mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu atbalsta pasākumu pārraudzību lauksaimniekiem. Plānots, ka drīzumā dokumentus valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai varēs iesniegt tikai elektroniski. Izskatīšanai otrajā lasījumā sagatavoti grozījumi likumā par Zemes dzīlēm, un tie paredz pagarināt zemes dzīļu izmantošanas laiku. Savukārt, lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, otrajā lasījumā Saeima vērtēs grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”. Pirmajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas karavīriem, kuri kopā ar ģimeni atrodas ilgstošā mācību komandējumā, paredz atbalsta pasākumus, kas saistīti ar uzturēšanās ārvalstī izdevumu kompensēšanu. Saeima lems arī par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes...

Trešdien, 6. decembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis 2018. gada valsts budžetu, kā arī vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā. Šogad noritējis nozaru ministriju budžeta izdevumu padziļinātās pārskatīšanas process, rodot nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā 81,1 miljonu eiro bija iesējams novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Kopā 2018. gada budžetā papildus piešķir 336,3 miljonus eiro prioritāro pasākumu finansēšanai. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo specialistu darba samaksas palielināšanai un citiem svarīgajiem pasākumiem papildus tiks novirzīti 235 miljoni eiro. Tāpat ir iezīmēts skaidrs ceļš veselības...