JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 12.oktobrī, galīgajā lasījumā lems par Sociālā uzņēmuma likumprojektu, kas noteiks regulējumu sociālajai uzņēmējdarbībai, tādējādi veicinot sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmējot sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī saistītiem grozījumiem Brīvprātīgā darba likumā, kas sociālajiem uzņēmumiem noteiks tiesības organizēt brīvprātīgo darbu. Saeimā galīgajā lasījumā arī lems par likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kubas Republiku. Šis būs pirmais divpusējais nolīgums starp ES un Kubu, un ar to tiks izveidots tiesiskais regulējums ciešākam politiskajam dialogam un sadarbībai. Tāpat galīgajā lasījumā plānots izskatīt likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt protokolu par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas grozījumiem saistībā ar nepieciešamību paātrināt sūdzību izskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tādējādi nodrošinot arī Latvijas iedzīvotājiem ātrāku sūdzību par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem izskatīšanu. Darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā iekļauti Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma grozījumi. Izmaiņas nepieciešamas, lai sabiedriskā transporta sarakstu varētu papildināt ar vieglajiem automobiļiem, ko varēs izmantot vietās,...

Fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākums no saimnieciskās darbības mēnesī ir vismaz 380 euro, - reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) valsts budžetā. Iemaksas jāveic no brīvi izraudzītas saimnieciskās darbības ienākuma daļas, kas nav mazāka par 380 euro mēnesī. 2017.gadā saimnieciskās darbības veicējs kā pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi no saimnieciskās darbības ir sasnieguši vismaz 380 euro. Obligātās iemaksas veic no summas, kas nav mazāka par 380 euro mēnesī. Par šī gada 3.ceturksni (jūlijs - septembris) iemaksas jāveic līdz 2017.gada 16.oktobrim. Kā aprēķināt un veikt obligātās sociālās iemaksas? Pašnodarbinātie obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu, no kura veicamas obligātās iemaksas, nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Obligāto iemaksu apmēru aprēķina, reizinot obligāto iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda attiecīgajā gadā ir noteikta pašnodarbinātajam.

Labklājības nozares nozīmīgākie pasākumi 2018. gadā ir ģimenes valsts pabalsta palielināšana, atbalsts audžuģimenēm un adoptētājiem, dažādu sociālo programmu attīstība: tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izveide un esošo pilnveidošana. Šiem prioritārajiem pasākumiem paredzēti 39,3 miljoni eiro. Lielākā daļa no nepieciešamā papildu finansējuma nākamajam gadam – 28,2 milj. eiro – paredzēti ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstu. Konkrētu piedāvājumu paredzēts piedāvāt tuvākā laikā, kad šis jautājums tiks skatīts Saeimā. Audžuģimeņu un adoptētāju atbalstam būs 2,96 miljoni eiro. No nākama gada 1. janvāra pabalsts bērna uzturam audžuģimenē minimālais apmērs palielināts līdz 215 eiro līdz 6 gadu vecumam, 258 eiro no 7 gadiem. Pieaugs arī atlīdzība par audžuģimenes darbu: par 1 bērna aprūpi audžuģimene saņems atlīdzību 171 eiro, par 2 bērniem – 222 eiro, bet par 3 un vairāk bērniem – 274 eiro. Ieguvums būs sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana par audžuģimeņu vecākiem – pensijai, pret bezdarbu, invaliditāti. Līdz šim...

Pēdējā laikā Valsts policijā ir saņemti vairāku personu iesniegumi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar piedāvājumiem akciju un valūtu tirdzniecībā. Valsts policija (VP) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atgādina iedzīvotājiem par pastāvošajiem riskiem, iesaistoties šaubīgos darījumos, un aicina izmantot tikai tādu uzņēmumu pakalpojumus, kas saņēmuši attiecīgu atļauju. VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (GKrPP ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā ir saņemti iesniegumi, kurus vieno līdzīgas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Piemēram, potenciālais klients saņem no nezināmas personas telefona zvanu, kurā zvanītājs piedāvā iesaistīties darījumos ar akciju vai valūtu tirdzniecību. Pēc vairākkārtējas saziņas daļa uzrunāto personu piekrīt darījumu veikšanai. Tad zvanītāji detalizēti skaidro, kādā veidā notiks darījumi, norādot, ka darījumu veikšanai ir izveidota interneta vides vietne, kurā būs redzami gan klienta veiktie darījumi, gan jau ieguldītā nauda, gan gūtā peļņa. Personas, uzticoties pakalpojumu piedāvātājiem, pārskaita naudu. Pēc naudas pārskaitīšanas personām maldīgi ir iespēja redzēt pārskaitījuma summu vietnē. Turpmāk zvanītāji aicina nepārtraukti palielināt...

Līdz šī gada 20.oktobrim darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs var iesniegt pieteikumus Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai un nodarbināt savā uzņēmumā jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. Pirmo pusgadu NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro), otro pusgadu - 160 eiro apmērā (jaunietim ar invaliditāti - 240 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. ESF projekta "Jauniešu garantijas" pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim"...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta valdības konsekvento nostāju, virzot nākamā gada valsts budžetu, kas neparedz ārpuskārtas nodokļu izmaiņas un jaunu iniciatīvu finansēšanu. Organizācija pauž atbalstu tam, ka ministri spējuši vienoties par to, ka nodokļi un nodevas tiek saglabātas tādas, kā tās ir apstiprinātas nodokļu reformā, turot solījumu par laikus pieņemtiem grozījumiem un stabilitāti. LTRK arī vēlas norādīt, ka pozitīvi vērtējami valdības centieni pārskatīt piešķirtā budžeta izlietojumu, meklējot iekšējās rezerves, taču darbs varēja būt vēl sekmīgāks, jo organizācijas veiktā uzņēmēju aptauja parādīja, ka bizness uzskata, ka ietaupīt būtu iespējams 10 līdz 20% no kopējā finansējuma. Tādējādi organizācija vēlas, lai uzsāktais darbs turpinātos un ministrijas meklētu iespējas ne tikai realizēt noteiktos mērķus jau esošā budžeta ietvaros, bet spētu samazināt tēriņus kopumā. "Lai arī tika atrasta samērā neliela summa (lai gan lielāka nekā pērn), pārskatot finanšu izlietojumu valsts sektorā, mēs atbalstām šo virzienu un uzskatām, ka iesāktais ir jāturpina, meklējot arvien jaunu izdevumu...

Otrdien, 10. oktobrī, Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja 2018. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā. Šogad veiksmīgi noritējis nozaru ministriju budžeta izdevumu padziļinātās pārskatīšanas process, rodot nepieciešamo finansējumu prioritāriem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā 81,1 miljonu eiro bija iespējams novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Kopā 2018. gada budžetā valdība papildus piešķīra 336,3 miljonus eiro prioritāro pasākumu finansēšanai. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo speciālistu darba samaksas palielināšanai un citiem svarīgajiem pasākumiem papildus tiks novirzīti 235 miljoni eiro. Tāpat valdība ir...

Izdevumos par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem pēdējos piecos gados (no 2013. līdz 2017. gadam) iztērēto summu, kas pārsniegusi attaisnoto izdevumu līdzšinējo limitu (215 eiro gadā), nodokļu maksātāji varēs hronoloģiskā secībā prasīt "atmaksāt" (samazināt apliekamo ienākumu) turpmākajos piecos gados, paredz 5. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr.336 "Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem"". Tātad vēl nākamgad iedzīvotāji varēs pieprasīt samazināt apliekamo ienākumu par attaisnotajiem izdevumiem, kas pārsnieguši atmaksu limitu, ja tie radušies 2013. gadā, 2019. gadā pēdējais gads, par kuru varēs pieprasīt vēl neatmaksātos izdevumus, būs 2014. gads, 2020. gadā - 2015. gads utt. Vienlaikus šāda izņēmuma kārtība attieksies tikai uz šo konkrēto, pēdējo piecu gadu laikposmu. Citādi arī turpmāk attaisnotos izdevumus (un to limitu pārsnieguma daļu) varēs atprasīt vienīgi par iepriekšējiem trim gadiem (piemēram, par 2018. gadu tos varēs atprasīt 2019., 2020. un 2021. gadā). Jāatceras gan, ka katrā gadā kopējā...

Nākamā gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem eiro (sasniedzot 1,014 miljardus eiro) būšot lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Papildu pieejamais finansējums tikšot ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai. Rezultātā 2018.gadā papildu 13,2 miljoni eiro tiks novirzīti onkoloģijas jomai, ļaujot nodrošināt ārstu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus un ārstēšanu vairāk kā 137 tūkstošiem pacientu, kā arī vairāk kā 29 tūkstošiem pacientu kompensējamos medikamentus. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt papildu 28,6 miljonus eiro, tai skaitā ambulatorajai aprūpei – 12,6 miljonus eiro. Tādējādi tiks palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms par 434,8 tūkstošiem un samazinātas gaidīšanas rindas uz pakalpojumu saņemšanu par 15% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Plānots, ka tas ļaus samazināt ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu, salīdzinot ar 2017.gada sākumu, par 16,2 dienām (no 40,39 līdz 24,19), savukārt ambulatoro speciālistu pakalpojumu gaidīšanas rindu garumu par 40,2 dienām (no 100,48...

Otrdien, 10. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi. Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai. Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē. Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē: https://izsoles.ta.gov.lv. Ar likumprojektu vienlaikus iecerēts atteikties no kustamas mantas pārdošanas otrajā izsolē ar lejupejošu soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli, bet sākot solīšanu no 75% no pirmās izsoles sākumcenas. Tādējādi samazinot iespēju personām apzināti veicināt mantas pārdošanu par pazeminātu cenu. Izņēmuma gadījumos tiks ieviesta mantas...

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus atbalsta programmā uzņēmējiem “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā”. Līdz ar grozījumiem būtiski tiks palielināta atbalsta intensitāte mazajiem un vidējiem komersantiem (MVK) nākošajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas atvieglos komersantu, jo īpaši MVK, iespējas piesaistīt līdzfinansējumu atbalsta jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Līdz šim publiskā līdzfinansējuma likme visiem komersantiem (mazie, vidējie, lielie komersanti) bija noteikta vienādā apmērā – 35%. Līdz ar grozījumiem programmas atlases otrajā kārtā tiks palielināta publiskā līdzfinansējuma likme no projekta iesniegumā norādītajām kopējām attiecināmajām izmaksām: sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem – 55%, vidējiem komersantiem – 45%, lielajiem komersantiem - 35% apmērā. Atbalsta programmas otro projektu iesniegumu atlases kārtu plānots izsludināt šā gada oktobra beigās. Komersantu atbalstam pieejams finansējums būs vairāk kā 34 milj. EUR. Detalizētāk ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 10. maija noteikumos Nr.293 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.4.pasākuma...

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi noteikumus par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām, ko valdība otrdien, 10.oktobrī, akceptēja. Noteikumi paredz plašāku atbalsttiesīgo pasākumu sarakstu, kā arī precizē nosacījumus ES atbalsta saņemšanai. Šāgada pavasarī ES tika pieņemti vairāki tiesību akti, kas paredzēja jaunus ražotāju organizāciju atzīšanas un atbalsta saņemšanas nosacījumus. Tādēļ noteikumi precizēti atbilstoši jaunajām ES normatīvo aktu prasībām, lai stiprinātu augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju intereses un veicinātu taisnīgāku pievienotās vērtības sadali visā piegādes ķēdē. Pagaidu ārkārtas atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām ES ieviesa pēc tam, kad Krievija aizliedza ievest noteiktus ES izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktus, tostarp arī augļus un dārzeņus. Importa aizliegums strauji radīja nestabilu situāciju augļu un dārzeņu tirgū, tāpēc augļu un dārzeņu nozarei ES tika paredzēti pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumi. Patlaban situācija neilggadīgo kultūru tirgū ir uzlabojusies, bet ilggadīgajām kultūrām, lai pielāgotos jaunajiem tirgus apstākļiem, ir nepieciešams vairāk laika. Tādēļ pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumi ilggadīgajām kultūrām saglabāsies. ...

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Tajā veiktās izmaiņas nosaka zemāku slieksni, sākot no kura obligāti jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, kā arī paplašina tās darbības jomas, kurām tiek piemērots īpašais PVN maksāšanas režīms jeb t.s. reversais PVN. Sākot no 2018.gada 1.janvāra nodokļu maksātājam nebūs obligāti jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Taču sasniedzot 40 000 eiro 12 iepriekšējo mēnešu laikā, tas būs jādara obligāti gan privātpersonām, gan komersantiem. Šāds nosacījums mazina nodokļu maksātājiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas arī mazina risku, ka PVN maksātāju reģistrā reģistrējas fiktīvi uzņēmumi, proti, tādi, kuriem jau sākotnēji nav nodoma veikt reālu saimniecisko darbību un kurus turpmāk izmanto PVN izkrāpšanas shēmās. Sākot no 2018.gada 1.janvāra vēl vairākām nozarēm...

Autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 380 euro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,13 % apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 380 euro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 380 euro mēnesī. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vai iesniedzot iesniegumu elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 380 euro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas...

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gada deviņos mēnešos ir 6,37 miljardi EUR, kas ir par 49,79 milj. EUR vairāk nekā tika plānots, tai skaitā nodokļu ieņēmumi ir 6,07 miljardi EUR, kas ir par 75,99 milj. EUR jeb 1,3 % vairāk nekā tika plānots. 2017. gada deviņos mēnešos plānoto ieņēmumu apmēru visvairāk pārsniedza iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi. Tiem ir arī lielākais pieaugums, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka ir pieaudzis gan nodarbināto personu skaits, gan viņu darba ienākumi. Iesniegtie darba devēju ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli liecina, ka darba ienākumi, no kuriem nodokļus budžetā maksāja 2017.gada deviņos mēnešos, vidēji vienam darba ņēmējam palielinājušies par 7,7 %, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu. 2017.gada deviņos mēnešos ir veiktas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 106,17 milj. EUR apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, tas ir par 24,55 milj....