JAUNUMI

Valdībā izskatītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz mainīt normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanas kārtību no ienākuma, kas gūts izmantojot kredītiestādes piedāvāto pakalpojumu “ieguldījumu konts”. Likumprojektā tiek definēts jēdziens “ieguldījumu konts” – atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju (kredītiestādi) un nodokļu maksātāju (konta īpašnieku) atvērts konts (vai kontu kopums), kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumiem ar finanšu instrumentiem, termiņnoguldījumiem, valūtas maiņu u.tml. Likumprojektā tiek iekļauts, ka ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs var būt kredītiestāde u.tml. iestāde (Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts rezidents), kas ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam vai tam pielīdzināmam pakalpojumu sniedzēja rezidences valsts regulējumam. Nodokļu maksātājs (konta īpašnieks) informēs ieguldījumu pakalpojuma sniedzēju par ieguldījuma konta statusa piešķiršanu kontam (vai kontu kopumam). Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Kontu reģistra likumā noteiktajām prasībām, informē Valsts ieņēmumu dienestu par...

Likmprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko 3. oktobrī izskatīja Ministru kabinets, paredz, ka, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) tikai līdz pēctaksācijas gada 15.martam saņem informāciju par taksācijas gada solidaritātes nodokli, kas pārskaitīts kā IIN avanss, likuma grozījumi paredz, ka personas, kuru gada ienākums pārsniedz 55 000 euro, deklarāciju varēs iesniegt tikai no 1.aprīļa (deklarācijas iesniegšanas beigu termiņš – 1.jūnijs tāpat kā līdz šim). Saistībā ar VID prognozētā gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru precizēts periods, par kādu nosaka šo diferencēto neapliekamo minimumu. Tāpat tiek precizēta metodika, kā tiek noteikts diferencētais neapliekamais minimums, ja nodokļa maksātājs ir saimnieciskās darbības veicējs. Atkarībā no nodokļa maksātāja situācijas vai nu tiek ņemts vērā pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumus, vai arī prognozētie saimnieciskās darbības ienākumi (šajā gadījumā faktiskos pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumus neņem vērā). Likumprojektā iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresijas pirmais slieksnis ir noteikts 20 000 euro gadā. Savukārt algas nodokļa piemērošanai pirmais progresijas...

Finanšu ministrija sniegusi savu redzējumu jautājumā, ko aktualizējusi Valsts kontrole saistībā ar iespēju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) rast risinājumu, lai potenciālie mantinieki pirms mantojuma lietas ierosināšanas varētu iegūt datus par mirušās personas nodokļu pārmaksu esību un apmēru, kā arī informēt sabiedrību par šāda pakalpojuma pieejamību un kārtību informācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Atbilde lasāma valdībā 3. oktobrī izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" Finanšu ministrija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka informāciju par mantinieku apstiprināšanu mantojuma tiesībās Valsts ieņēmumu dienests iegūst ar nobīdi laikā (notāram nav pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu par personas apstiprināšanu mantojuma tiesībās), var būt situācijas, kad atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā pieejamajai informācijai nodokļu pārmaksas un parādi attiecas uz mirušo personu (mantojuma atstājēju), bet faktiski uz konkrēto brīdi šīs tiesības un saistības jau ir ieguvusi cita persona (mantinieks). Līdz ar to sniegt informāciju par mirušās personas saistību un tiesību apjomu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu, kāpēc nodokļu atvieglojumi netiek automātiski piemēroti pensionāriem ar invaliditāti, kā to savā revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" norādījusi Valsts kontrole, sniedzam precizējošu skaidrojumu. Informācija par invaliditātes statusu savā algas nodokļu grāmatiņā ir jānorāda personai pašai. VID nav tiesīgs personas vietā informāciju par personas invaliditāti (vai jebkādu citu informāciju) norādīt darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Vēl jo vairāk – informācija par invaliditātes statusu ir uzskatāma par sensitīviem personas datiem, kurus persona var brīvi izvēlēties savam darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nenorādīt. Tādējādi, aprēķinot vecuma pensiju vai darba algu, nodokļu atvieglojumi par invaliditāti personai netiek piemēroti, taču persona tos var atgūt nākamajā gadā, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju. Šādu kārtību nosaka likums un, lai to mainītu, būtu jāveic grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, noteiktos gadījumos paredzot VID tiesības personas vietā veikt atzīmes algas...

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk - LTAB), atsaucoties uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Ministru Kabinetā akceptētajiem OCTA likuma grozījumiem, uzsver, ka turpmāk, līdzīgi kā līdz šim, OCTA nebūs jāiegādājas gadījumos, ja auto netiek izmantots. Ministru Kabinetā 3. oktobrī tika atbalstīti grozījumi OCTA likumā, kas paredz arī normu, ka turpmāk OCTA transportlīdzekļiem jāiegādājas arī tad, ja tas netiek izmantots ceļu satiksmē, bet tiek lietots vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. "Finanšu ministrijas vakar medijiem izplatītā ziņa par minētajiem OCTA likuma grozījumiem acīmredzami interpretēta nepareizi, kā rezultātā daudzi mediji ziņu virsrakstos publicējuši maldinošu informāciju, ka OCTA būs jāiegādājas pat tad, ja auto netiek izmantos ceļu satiksmē," stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. "Vēlamies precizēt, ka jaunie grozījumi attiecas nevis uz transportlīdzekļiem, piemēram, motocikliem, kas laikapstākļu dēļ ziemā tiek nolikti garāžā, bet gan tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās, pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes u.c. transportlīdzekļi," skaidro J.Abāšins. "Ja ģimenes auto...

NUMURA INTERVIJA Ceram uz uzņēmēju godprātību! Saruna ar Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas, grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta direktori JANU SALMIŅU JURISTA PADOMS Pārtraukumi darbā, grozījumi Darba likuma 145. panta trešajā daļā. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Kad piedāvāt un kad pieprasīt akciju (kapitāla daļu) atpirkšanu. JĀNIS GAVARS, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal jurists Jauns instruments darbinieku motivēšanas jomā – personāla opcijas. IEVA TILLERE-TILNERE, zvērināta advokāte , KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece Mantiskās attiecības jāsakārto laikus. SANDRA STĪPNIECE, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Nekustamā īpašuma ieguvēja ievešana valdījumā. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ATBILD JURISTS Atbildes uz lasītāju jautājumiem. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs A. Kazačkovs un partneri TIESU PRAKSE Augstākās tiesas atziņas darba strīdos 2017. gadā. 4.turpinājums. Sākumu sk. 2017. gada jūlija, augusta un septembra numurā . KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Puses un tās pārstāvja piedalīšanās tiesas...

Valsts kontrole, noslēdzot revīziju par Saimnieciskā gada pārskatu ( Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem), sniegusi atzinumu ar iebildēm, norādot, ka trūkumi atklāti gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atzīst,ka svarīgi ir skaidri spēles noteikumi no politikas veidotāju puses un vienlīdzīga un godprātīga attieksme pret nodokļu maksātājiem gan attiecībā uz lielo nodokļu iekasēšanu (PVN, akcīzes nodoklis), gan konkrētām iedzīvotāju grupām nozīmīgiem nodokļu atvieglojumiem: "Mēs regulāri dzirdam to, ka vajadzību ir vairāk, nekā valsts budžetā līdzekļu. Tāpēc vēršam sabiedrības un valsts iestāžu uzmanību uz to, kā valstij veicas ar budžeta piepildīšanu un meklējam atbildi uz jautājumu, kas ir vajadzīgs, lai nodokļu maksātāji būtu motivēti samaksāt nodokļus noteiktajā apmērā un termiņā." Valsts kontrole uzsver, ka Finanšu ministrija atbild par nodokļu politikas veidošanu. Šī gada maijā Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātās...

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta pirmā daļa nosaka, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. No 2018.gada 1.janvāra stājas spēkā likums ”Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (pieņemts Saeimā 2017.gada 28.jūlijā), kas paredz, ka saimnieciskās darbības veicējs, aprēķinot ienākumus, var piemērot ierobežotu izdevumu apjomu. Saimnieciskās darbības veicējam pienākums veikt obligātās iemaksas kā pašnodarbinātai personai iestājas tad, ja viņa ienākumi sasniedz valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī. Valdība 3. oktobra sēdē atbalstījusi Labklājības ministrijas izstrādāto likuma grozījumu projektu, kas paredz, ka, ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības veicējs kā pašnodarbināta persona obligātās iemaksas veiks no saviem līdzekļiem 32,13%, tad, nosakot ienākumu, nav pamata ierobežot izdevumu apjomu. Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka, aprēķinot ienākumus obligāto iemaksu objektam, neņem vērā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos ar saimniecisko darbību saistītos izdevumu ierobežojumus. Līdz ar to saimnieciskās darbības veicējiem samazināsies nodokļu slogs, jo,...

Saeima šā gada 27. jūlijā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas noteica, ka no 2018.gada 1.janvāra autoratlīdzības izmaksātājam būs pienākumu no saviem līdzekļiem veikt 5% obligātās iemaksas no autoratlīdzības apmēra pensiju apdrošināšanai. Tā kā no likuma tiek izslēgta 6.panta četrpadsmitā daļa, tad autoratlīdzības saņēmējs vairs nevarētu arī izvēlēties no autoratlīdzības veikt vai neveikt obligātās iemaksas. Tādējādi izriet, ka autoratlīdzības saņēmējam, kura ienākumi no autoratlīdzībām mēnesī sasniegtu vai pārsniegtu valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, būtu jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajam. Lai nepalielinātu administratīvo un nodokļu slogu, valdībā 3. oktobrī atbalstītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" paredz, ka autoratlīdzības saņēmējam, kurš ir reģistrēts kā darba ņēmējs un par kuru obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju tiek veiktas mēnesī vismaz no valstī noteiktās minimālās darba algas, nebūs jāreģistrējas un jāveic obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai. Likumprojekta anotācijā gan norādīts, ka vienlaikus likumā nosakāms, ka šos nosacījumus nepiemēro...

Valdība 3.oktobrī apstiprināja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto 5 procentu likmi Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem, bet ne termiski vai kā citādi apstrādātiem, piemēram, saldētiem, sālītiem, kaltētiem. Lai nebūtu neskaidrību, likumam izveidots jauns pielikums, kurā uzskaitīti augļi, ogas un dārzeņi, kam no nākamā gada būs jāpiemēro pazeminātā 5 procentu PVN likme. Prognozēts, ka PVN samazinātās likmes 5 procentu apmērā ieviešana svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību un var samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī mazināt ēnu ekonomikas negatīvās sekas legāli strādājošajos uzņēmumos. Tā kā PVN tiešā veidā ietekmē pārtikas produktu gala cenu, piemērojot PVN samazināto likmi 5 procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, ir gaidāms mazumtirdzniecības cenu samazinājums (Informatīvajā ziņojumā tiek prognozēts, ka cenu samazinājums var sniegties līdz pat 6,7 procentu apmēram), palielinot pārtikas pieejamību iedzīvotājiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar...

Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumprojektu. Likumprojekta tālāku virzību 3. oktobra sēdē apstiprināja valdība. Likumprojektā noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēta radošo personu atbalsta pasākumu programmas izveidi un darbību. Likumprojekts paredz regulēt radošās personas statusa piešķiršanu tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likumprojekts nosaka, ka par radošu personu ir atzīstama fiziska persona - autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, kura ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kura rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus likumprojektā noteiktajās radošajās jomās, kuras radītie darbi vai izpildījumi vismaz 3 gadu periodā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publicēti vai publiskoti Autortiesību likuma izpratnē, kura ar savu radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, ko apliecina attiecīgajā...

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas. To paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē atbalstītais likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā". Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma. Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5 procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem. Līdz ar to šobrīd aktīvu un fiksēto pārvaldes ienākumu pieaugums apsteidz saistīto izmaksu pieaugumu. Tāpēc, aktīviem turpinot...

Vairums nevalstisko organizācijas no NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu skaidrot līdzšinējo budžeta pieņemšanas necaurspīdīgo procesu un aicināja Ministru prezidentu nodrošināt, lai valsts budžeta projekta veidošanas procesā tiktu ieviests mehānisms nevalstisko organizāciju pilnvērtīgai iesaistīšanai valsts budžeta izstrādes procesā - gan konsultāciju procesā, gan arī priekšlikumu sniegšanā Finanšu ministrijai bez nozaru ministriju starpniecības, lai nodrošinātu to, ka budžeta pieņemšanas procesā būtu uzklausītas sabiedrības intereses un vajadzības. Iemesls šādas vēstules nosūtīšanai bija ministru prezidenta M. Kučinska publiskie izteikumi “(..) ministriju budžetos ir iestrādāts atbalsts atsevišķām nevalstiskajām organizācijām” . Bet NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, kurā izskata un sniedz rekomendācijas nevalstiskā sektora un sabiedrības interešu horizontālajiem jautājumiem, tai skaitā finansējuma pieejamību, par šādu procesu netika informēta, līdz ar to radot bažas par procesa objektivitāti. Tāpat ir zināms, ka budžetā ir pieprasīts papildus finansējums NVO atbalstam 6,5 miljonu apmērā, kas ir apsveicami, īpaši apzinoties, ka nākamajā...

Ministru kabineta 3.oktobra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", lai paplašinātu Altum īstenotās mājokļu garantiju programmas mērķauditoriju, sniedzot iespēju Latvijā noturēt un piesaistīt augstas kvalifikācijas speciālistus. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai; plānots, ka tie stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī. Šobrīd Altum garantijas nekustamā īpašuma iegādei var saņemt ģimenes, kurās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Līdz ar izstrādātajiem grozījumiem tiek rosināts paplašināt mājokļu garantiju programmas mērķagrupu: ar personām, kuras ieguvušas profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu, un ar personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, ietverot nosacījumu, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu. “Līdz ar mājokļu garantiju programmas paplašināšanu veicināsim mājokļu pieejamību gan ģimenēm ar bērniem, gan personām ar augstāko vai profesionālo izglītību, līdz ar to motivēsim augstas kvalifikācijas speciālistus palikt uz dzīvi Latvijā. Vienlaikus tiks uzlabota Latvijas uzņēmējdarbības vide un sekmēta jaunu...

Ministru kabinets (MK) 3. oktobra sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas, cita starpā paredz, ka OCTA attiecībā uz transportlīdzekļiem veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Atbilstoši Ceļu satiksmes likumā ietvertajai ceļu satiksmes negadījuma definīcijai negadījums var būt noticis jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, ja tajā iesaistīts transportlīdzeklis. Likumprojektas anotācijā skaidrots, ka ar grozījumiem tiek noteikts, kādām personām nav nepieciešams veikt OCTA: 1) tiesīgajam lietotājam, kas ir darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās (kā līdz šim bija noteikts spēkā esošajā OCTA likuma 3.panta otrās daļas redakcijā); 2) transportlīdzekļa īpašniekam, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no uzskaites noņemtu transportlīdzekli nodevis tirdzniecībai tirdzniecības uzņēmumam (komersantam). Grozījuma būtība ir noteikt, ka turpmāk tirdzniecības uzņēmums (komersants) būs atbildīgs par OCTA veikšanu tirdzniecībai paredzētiem transportlīdzekļiem un līdz ar to transportlīdzekļa īpašniekam nebūs jābūt atbildīgam par OCTA veikšanu...