JAUNUMI

Par inventarizācijām uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs. Atsevišķu objektu inventarizēšanai vadītājs nosaka noteiktu inventarizācijas komisijas sastāvu (to paredz MK noteikumu Nr.585 51.punkts). Inventarizācijas komisijas personālsastāvu un inventarizācijas sākšanas un pabeigšanas termiņu uzņēmuma vadītājs nosaka ar rakstisku rīkojumu. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par materiāli lietišķo vērtību saņemšanu un nodošanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros un aprēķinātiem atlikumiem (MK noteikumu Nr.585 55.punkts). Pirms materiāli lietišķo vērtību faktiskā stāvokļa pārbaudes sākšanas inventarizācijas komisija: iepazīstas ar inventarizējamo objektu un inventarizācijas instrukciju, kā arī sastāda inventarizācijas plānu; pārbauda, vai visas skaitļošanas un mērīšanas ierīces ir precīzas un lietošanas kārtībā; noskaidro, vai visi dokumenti, arī pēdējie dokumenti par ķermenisko lietu saņemšanu, atsavināšanu vai likvidāciju, ir reģistrēti attiecīgajos reģistros. Ja tas nav izdarīts, paredz laiku minēto darbību veikšanai un inventarizāciju sāk tikai pēc tam, kad šīs darbības veiktas. Inventarizācijas veikšana Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Inventarizācijas sarakstu sastāda, ievērojot šādas prasības (MK noteikumu...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem darbaspēka apsekojuma datiem šā gada 2. ceturksnī turpināja sarukt gan darba meklētāju, gan nodarbināto skaits, kas arvien vairāk iezīmē pieaugošās darbaspēka novecošanās problēmas darba tirgū. Neraugoties uz nodarbinātības līmeņa pieaugumu, nodarbināto skaits 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājās par 0,8% jeb 6,8 tūkstošiem. Kopā gada 2. ceturksnī nodarbināti bija 891,7 tūkstoši iedzīvotāju jeb 62,6% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Jāatzīmē, ka nodarbināto skaita samazināšanos no vienas puses ietekmēja produktivitātes pieaugums (2. ceturksnī produktivitātes pieaugums lēšams par gandrīz 5%), gan negatīvās demogrāfijas tendences – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās par 14,7 tūkstošiem (darba tirgū ienākošo skaits ir mazāks nekā izejošo skaits). Līdzvērtīgi nodarbināto samazinājumam, turpināja samazināties arī darba meklētāju skaits. Darba meklētāju skaits gada 2. ceturksnī saruka par aptuveni 8 tūkstošiem, salīdzinot ar 2016.gada 2. ceturksni, bet bezdarba līmenis - par 0,6 procentpunktiem un bija 8,9%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo...

Nesen publicējām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu par izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem, kas stāsies spēkā 2018. gadā saistībā ar 2017.gada 27.jūlijā ieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (skaidrojumu var lasīt šeit). Pēc šīs ziņas portāla lasītājiem radās vairāki jautājumi, tostarp, kā tiks rēķināts ienākums tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuri ir nodarbināti kā algoti darbinieki pie autoratlīdzības izmaksātāja un kā - ja autoratlīdzības saņēmējs nav darba attiecībās ar autoratlīdzības izmaksātāju, taču ir darba attiecībās ar citu darba devēju. VID sniedzis atbildi, kurā skaidro, ka autoratlīdzību saņēmējs likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē ir pašnodarbināta persona. Ja personas ienākums, ko tā gūst, saņemot autoratlīdzību, pārsniedz minimālās algas apmēru, tad tai būs pienākums veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātai personai no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu. Tādējādi, nosakot, vai veicami VSAOI maksājumi kā pašnodarbinātai personai ir vērtējams tikai saņemtās autoratlīdzības ienākuma apmērs. Tiem,...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča "Bilances TV" skaidro, kā notiek parādu piedziņa situācijās, kad parādu pieprasa kādas citas valsts nodokļu administrācija. Ja šī valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai, ja tā ir valsts, ar kuru noslēgta nodokļu konvencija, VID šādā gadījumā ir tiesības pagarināt termiņu nodokļa atmaksai līdz vienam gadam, neprasot atļauju parāda pieprasītāja valstij, savukārt ar pārējām valstīm situācija esot dažāda: "Ir tādas valstis, kas var prasīt nodokļu atmaksu no mūsu uzņēmumiem, bet mēs nevaram ietekmēt situāciju, un ir arī tādas valstis, ar kurām sadarbība vispār nenotiek":

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) vadošās amatpersonas un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (turpmāk – LVRA) vadītāji un biedri piektdien, 11. augustā, pārrunājuši vairākus nozīmīgus sadarbības jautājumus, kā arī panākuši vienošanos veidot kopīgu darba grupu nozares likumdošanas iniciatīvu virzīšanai. Tikšanās laikā LVRA informēja VID pārstāvjus par veiktās aptaujas rezultātiem, kuras laikā tika aptaujāti LVRA biedri, aicinot dalīties savā pieredzē par VID veiktajām klātienes pārbaudēm viņu uzņēmumos. Asociācija atzina, ka lielākā daļa uzņēmēju aptaujā bija pauduši pozitīvu viedokli, atzīstot, ka sadarbība ar VID darbiniekiem pārbaužu laikā ir bijusi konstruktīva un korekta. Vienlaikus tika norādīts uz dažiem aspektiem, kuros tomēr nepieciešami uzlabojumi un pieejas maiņa no VID darbinieku puses. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule: “Mēs apzināmies, ka būtiskas izmaiņas procesos, kas gadiem ir notikuši nemainīgi, nenotiek dažu dienu laikā. Taču mēs visi pilnveidojamies, mainās mūsu domāšana un pakāpeniski mēs virzāmies uz arvien labāku sadarbību. Galvenais, uz ko mēs aicinām uzņēmējus...

Sakarā ar sabiedrībā pēdējā laikā izskanējušiem minējumiem par to, kad un kam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par lietotu automašīnu pārdošanu, kāda ir ar PVN apliekamā vērtība, atgādinām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu. Par to, kad var piemērot īpašo PVN režīmu darījumos ar lietotām automašīnām, lasiet šeit. Tālāk VID skaidrojums par pārdošanas vērtību, iepirkuma vērtību, ar PVN apliekamā vērtību. Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par automobiļa piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par automobiļa piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar PVN apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas...

Valsts Datu inspekcija sniegusi skaidrojumu, vai mājas pārvaldniekam pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma ir tiesības izsniegt citu dzīvokļu īpašnieku personas datus saturošu informāciju (dzīvokļa īpašnieka vārdu, uzvārdu, deklarētās/faktiskās dzīvesvietas adresi u.c.), kas nepieciešama dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces sasaukšanai. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 2.panta 9.punktu par personas datu apstrādes atbilstību FPDAL ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus (šajā gadījumā pārzinis ir mājas pārvaldnieks). Pārzinim personas datu apstrāde ir jāveic, ievērojot FPDAL 7.pantu, proti, personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem (tas ir, ja pastāv tiesisks pamats). Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī FPDAL 10.panta pirmās daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā....

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) maziem un vidējiem komersantiem atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai nodrošina inovāciju vaučeru programmas ietvaros. Šis ir viens no veidiem, kā LIAA atbalsta inovatīvu ieceru īstenošanu, kopīgi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Inovāciju vaučeri uzņēmums var izmantot ar jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi saistītu darbību finansēšanai. Jauns produkts šajā programmā ir preces un pakalpojumi, kuri ir pilnīgi jauni vai kuriem ir uzlabotas to funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids, savukārt jauna tehnoloģija šajā programmā ir izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā, kas uzlabo ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesu vai metodes. "Atbalsta instruments attiecas uz jauniem produktiem, taču tas ļauj arī turpināt attīstīt ražošanā jau esošus produktus - piemēram, tehnoloģiski pagarinot to derīguma termiņu, uzlabojot izturību vai citas īpašības", skaidro LIAA Tehnoloģiju pārneses departamenta direktors Edgars Babris. Viņš uzsver, ka atbalsta mehānisms ir vienkāršs un ātrs, izstrādāts, lai būtu maksimāli draudzīgs uzņēmējam. "Vēl pirms pieteikuma iesniegšanas LIAA speciālisti nodrošina...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 27.jūlijā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Ar likuma grozījumiem mainīta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligāto iemaksu) likme. Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, obligāto iemaksu likme ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs. Noteikts pienākums pašnodarbinātajiem, kas nav autoratlīdzību saņēmēji, veikt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Pašnodarbinātai personai tāpat kā līdz šim, ja tās ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu. Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, papildus obligātajām iemaksām, kas tiek noteiktas līdzšinējā kārtībā, tai reizi ceturksnī ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 5 procentu apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Par neskaidrībām un konstatētajām kļūdām, reģistrējot kvītis un biļetes un iesniedzot pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā par to izlietojumu". Grozījumi izdarīti 09.08.2017. VID atgādina, ka reģistrētu kvīti vai biļeti lieto tie nodokļu maksātāji, kuri, ievērojot normatīvos aktus par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas var nelietot. VID vērš uzmanību uz biežāk konstatētajām kļūdām, kuras pieļauj nodokļu maksātāji. – Kā piereģistrēt kvītis (biļetes) VID: Nodokļu maksātājs grāmatiņās brošētas kvītis (biļetes) vai arī kvīšu (biļešu) numurus reģistrē VID, iesniedzot pamatotu rakstisku iesniegumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) – nodokļu maksātājs EDS izvēlas dokumentu „Jauns”, dokumentu grupu „Citi”, dokumenta veidu „Kvīšu numuru reģistrācijas iesniegums” vai „Biļešu numuru reģistrācijas iesniegums” un aizpilda iesniegumu vai papīra formā VID klientu apkalpošanas centros. – Kurš datums ir uzskatāms par kvīšu (biļešu) reģistrācijas datumu: VID reģistrēto kvīšu (biļešu) vai kvīšu (biļešu)...

Labklājības ministrs Jānis Reirs 11. augustā preses konferencē par jauniešu nodarbinātību un Nodarbinātības valsts aģentūras īstenoto Eiropas Savienības fonda projektu “Jauniešu garantijas”, tā rezultātiem un turpmāk plānoto. "Jaunieši, kuri iepriekš nestrādāja un nemācījās, ir auditorija, kur paliekošu rezultātu var sasniegt tikai ar rūpīgu darbu un individuālu pieeju ikvienam dalībniekam,” akcentēja labklājības ministrs Jānis Reirs, norādot, ka nodarbinātības veicināšana un praktiskais atbalsts cilvēkam ir jāveido atbilstoši mūsdienu prasībām, kad centrā ir cilvēks, bet apkārt viegli sasniedzami un izprotami pakalpojumi un atbalsts. Kopš programmas uzsākšanas 2014. gadā Latvijas jauniešu bezdarba līmenis ir nokrities zem Eiropas Savienības vidējā rādītājā, tāpēc Latvijai starptautiskais finansējums pēc 2018. gada vairs nepienāktos. Labklājības ministrs uzsvēra, ka sarunās ar Eiropas Komisiju rasta iespēja turpināt programmu līdz pilnīgai finansējuma apguvei. Savukārt tālāk atbalstu jauniešu nodarbinātības veicināšanai plānots integrēt kopējās bezdarbnieku atbalsta programmās. Pateicoties "Jauniešu garantijas” projektam, kopš tā īstenošanas: 31 736 bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem ir iekārtojušies patstāvīgā darbā; 406...

Valsts darba inspekcija (VDI) apkopojusi datus par nelaimes gadījumiem darbā. PēcVDI rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 14.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 100 cilvēki šogad ir guvuši smagus miesas bojājumus (pagājušajā gadā 106). Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas VID ir saņēmusi informāciju par daudziem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem. Minēsim atsevišķus piemērus, kas liek aizdomāties par attieksmi pret darba drošību. Piemēram, vīrietis, 53, pašizgāzēja vadītājs, veda izrakto grunti pa karjerā uzbērto pagaidu ceļu. Braucot atpakaļgaitā ar iekrauto kravu, transportlīdzeklis noslīdēja no ceļa un iegāzās ūdens tilpnē. Darbinieks gāja bojā. Vīrietis, 55, automobiļa vadītājs, gāja bojā, veicot automašīnas detaļas demontāžu. Darbinieks tika piespiests ar kravas automašīnas kabīni. vīrietis, 35, mehāniķis, veica treilera – puspiekabes atbrīvošanu no koka bluķiem (balstiem) ar traktora kausu. Negadījuma brīdī darbinieks pārvietojās gar...

Ministru kabinets (MK) 8. augustā pieņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izstrādātos noteikumus “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība”, kurā precizētas tiesību normas un terminoloģija saistībā ar civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu, informē Iekšlietu ministrija. Jaunie MK noteikumi noteiks un regulēs agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtību. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likums nosaka, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu – mērķtiecīgu un nekavējoties veicamu cilvēku un atbildīgo institūciju informēšanu par katastrofu vai katastrofas draudiem un nepieciešamo rīcību. Vienotajā agrīnās brīdināšanas sistēmā, kuru pēc informācijas saņemšanas par katastrofu aktivizē VUGD, ietilpst trauksmes sirēnas, kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru loma ir ziņot par katastrofu un tās draudiem pēc iespējas ātrāk un lielākam cilvēku skaitam, kā arī informēt par turpmāko rīcību. Jaunajos noteikumos ir paredzēts, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo VUGD informāciju par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeimā ir pieņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml. Informējam par svarīgāko, kas jāzina par jauno likumu. Sākumu skatīt šeit. Nodokļa atvieglojumi Likumā ir noteikts nodokļa atvieglojums ziedotājiem (likuma 12.pants), kuru var piemērot nodokļa maksātājs, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Nodokļa maksātājs var izvēlēties vienu...

2017.gada 28.jūlijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID skaidro grozījumu būtību. Par mikrouzņēmumu apgrozījumu Mainīts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Kalendāra gadā pieļaujamais apgrozījums nevar pārsniegt 40 000 euro. Likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka 2018. un 2019.taksācijas gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs var nepiemērot 20 % mikrouzņēmumu nodokļa likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam līdz 52 000 euro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada apgrozījums vai tā gada apgrozījums, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, pārsniedza 40 000 euro. Par darbinieka nodarbināšanu mikrouzņēmumā Fiziskā persona kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks vienlaikus var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā. VID noteikts pienākums līdz 2018.gada 1.februārim Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informēt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus par darbiniekiem, kuri 2017.gada 31.decembrī tiek nodarbināti arī pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Ja mikrouzņēmumu nodokļa...