JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, kas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Ar 2019.gada 1.janvāri tiks izslēgts likuma pārejas noteikumu 9.punkts, kas nosaka termiņu jaunai transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtībai, kura paredz nodokļa maksātājam maksāt nodokli par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu, nevis par pilnu kārtējo kalendāra gadu (pēc būtības avansa veidā), kā tas noteikts patlaban, tādējādi saglabājot šobrīd esošo transportlīdzekļa nodokļa maksāšanas kārtību. Turklāt, lai pēc pārejas noteikumu 9.punkta izslēgšanas spēkā nestātos jaunā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtība, likuma 5.pants precizēts, paredzot to pašu regulējumu, kas bija spēkā līdz grozījumiem.

Vēlreiz vēršam uzmanību, ka 2017.gada 27.jūlijā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tajā iekļauts jauns regulējums, kas attiecas uz autoratlīdzību saņēmējiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka no likuma ir izslēgta norma, kas ļāva autoratlīdzības saņēmējam neveikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai, ja tas ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem autoratlīdzību. Tādējādi autoratlīdzību saņēmējam, ja tā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātai personai no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu. Likums ir papildināts, nosakot, kas ir autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājs. Autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājam, izņemot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ir noteikts pienākums no saviem līdzekļiem maksāt obligātās iemaksas 5 % apmērā no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) tās saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī iesniegt VID ziņojumu par veiktajām iemaksām pensiju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis Latvijā pirmo sertificēto kases sistēmu, kas paredzēta autostāvvietu, iebraukšanas nodevas pilsētā un citu maksājumu pieņemšanai. Kases sistēma ar elektronisko kontrollenti "MF S9" atbilst jaunajām prasībām Ministru kabineta noteikumos Nr. 95, un tās apkalpojošais dienests ir SIA "BMS Tehnoloģija", informē uzņēmums. Sertificētā kases sistēma paredzēta maksājumu pieņemšanai par automašīnas stāvvietu, iebraukšanu slēgtā teritorijā un nodevu iebraukšanai pilsētās kā, piemēram, Jūrmalā, kā arī citus maksājumus ar monētām un/vai bankas kartēm. Šobrīd šādi apmaksas automāti tiek izmantoti Rīgas un Daugavpils pilsētu maksas autostāvvietās, Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas iekasēšanas vietās un vairākās privātās autostāvvietās. Līdz ar jauno kases aparātu sistēmas ieviešanas regulējumu, uzņēmumam bija nepieciešams ieguldīt papildu investīcijas jauna kases sistēmas programmnodrošinājuma izstrādē un biznesa strukturizēšanā, norāda SIA "BMS Tehnoloģija" projekta vadītājs Ivars Liepa. "Tāpat kā citi uzņēmēji Latvijā, esam ieguldījuši daudz darba, laika un investīcijas, lai būtu gatavi jaunajām kases aparātu tehniskajām prasībām. Jaunas un pielāgotas IT programmas izveide...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ir sagatavojusi elektronisku informatīvu ceļvedi angļu valodā par darba atļauju noformēšanas procesu tiem ārzemniekiem, kuri nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu pilsoņi un kurus paredzēts nodarbināt Latvijā. Informatīvais ceļvedis pieejams vietnē http://workinlatvia.liaa.gov.lv/ un palīdzēs darba devējiem, kā arī darba ņēmējiem no ārvalstīm iepazīties ar uzturēšanās un darba atļauju (tiesības uz nodarbinātību) noformēšanas procesu. Turpmāk šis ceļvedis tiks papildināts ar informāciju par citiem darba atļauju noformēšanas veidiem (piemēram, darba atļauju izsniedzot kopā ar vīzu), materiāliem citās valodās un plašāku informāciju par imigrācijas, nodarbinātības un saistīto regulējumu Latvijā. Ceļvedis izveidots viedās imigrācijas politikas ietvaros, kas ir speciāla politika ar mērķi piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku jomās, kur Latvijā fiksēts speciālistu deficīts, vienlaicīgi novēršot masveidīgu lēta darbaspēka ievešanu no ārvalstīm vai visu uz ārvalstniekiem attiecināmo ierobežojumu atcelšanu. Politikas īstenošana noris pārdomāti un sadarbībā ar darba devējiem, pilnveidojot ar darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeimā ir pieņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml. Turpmāk par svarīgāko, kas jāzina par jauno likumu. Nodokļa maksātāji Nodokli maksā iekšzemes uzņēmumi (tai skaitā personālsabiedrības), no valsts vai pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti budžetā, pastāvīgās pārstāvniecības un ārvalstu komercsabiedrības un citas ārvalstu personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā. Nodokli maksā arī individuālie...

Saeima 2017.gada 27.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Par iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas sliekšņa samazināšanu Ar 2017.gada 27.jūlija grozījumiem likumā ir noteikts, ka iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 euro. Par īpašu PVN piemērošanas režīmu būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei Ir paplašināts likuma 142.pantā minētais būvniecības pakalpojumu loks, kam tiek piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība, un noteikts, ka šī kārtība ir piemērojama arī būvizstrādājumu piegādei. Par īpašu PVN piemērošanas režīmu metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem Likums papildināts ar jaunu 143.4pantu, kurā noteikts, ka PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība piemērojama metālizstrādājumu...

Valdības sēdē 8. augustā apstiprināts jauns Finanšu ministrijas izstrādāts noteikumu projekts "Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem". Noteikumi apvieno trīs šobrīd spēkā esošus Ministru kabineta noteikumus, kas skar muitas kontroles jautājumus. Muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Līdz 2017.gada 1.augustam kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi Nr.396 “Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai” (turpmāk - MK noteikumi Nr.396). Jaunie noteikumi kopumā pārņem minēto MK noteikumu Nr.396 normas ar dažiem precizējumiem un izmaiņām, piemēram, ir noteikta jauna kārtība, preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas, Valsts ieņēmumu dienests (VID), ievērojot preču uzraudzības iespējas, nodot atbildīgā glabāšanā lēmuma saņēmējam, līdz brīdim, kad ir izpildāms lēmums par turpmāko rīcību ar šīm precēm. Lēmuma saņēmējs sniegs VID rakstisku apstiprinājumu, kurā norādīs, ir vai nav pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz preci, kā arī norāda to, ka piekrīt preču iznīcināšanai....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz šī gada 15.augustam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas jūlijā pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 30.augustam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma...

„Augstākās tiesas 2016.gada spriedumi un lēmumi” ir jau divdesmit pirmais Augstākās tiesas nolēmumu krājums, ar ko tiek turpināta Latvijas Senāta kopš 1995.gadā atjaunotā tradīcija katru gadu grāmatas veidā saglabāt vēsturei liecību par augstākās tiesu instances darbu un juridiskās domas virzības tendencēm. „Tā ir starptautiski pieņemta tradīcija un prakse – neskatoties uz jauno tehnoloģiju arvien plašāku ienākšanu mūsu dzīvē, gada nozīmīgākos un juridiski interesantākos augstākās tiesu instances nolēmumus izdot grāmatā,” norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Tiesas savos nolēmumos aizvien biežāk atsaucas uz tiesu praksi, jo īpaši – Augstākās tiesas nolēmumu atziņām. Tas skaidrojams gan ar vispārējās juridiskās domas attīstību, gan tiesu nolēmumu plašāku pieejamību. No vairāk par 4100 lietām, kas izskatītas kasācijas instancē 2016.gadā, šim krājumam atlasīti 75 nolēmumi, kuri, Augstākās tiesas ieskatā, ir bijuši vissvarīgākie judikatūras attīstībai. Skaidrojums tam, kāpēc publicēšanai izvēlēti konkrētie nolēmumi, atrodams anotācijās (gan latviešu, gan angļu valodā), kas pievienotas katrai krājuma daļai. Krājumu veido trīs daļas –...

Starptautiskas uzņēmumu grupas uzņēmumiem, kuri ir Latvijas Republikas nodokļu rezidenti, līdz šī gada 31.decembrim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pārskats par grupas saimnieciskās darbības veidiem un finansēm 2016.gadā. VID aicina uzņēmējus līdz 31.augustam paziņot VID, vai pārskatu iesniegs kā mātes uzņēmums, aizstājējmātes uzņēmums vai kā starptautiskas uzņēmumu grupas vienība. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstis, to skaitā Latvija, sākot ar 2017.gadu, ir apņēmušās īstenot kopīgus pasākumus , kas mazina iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas transfertcenu vai citos darījumos, kuru rezultātā var notikt nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2016.gada 25.maija direktīvu dalībvalstīm ir pienākums ieviest šādu starptautisko kārtību, sākot ar 2017.gadu. Tādējādi šī gada 4.jūlijā Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.397 “Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti” , kuros noteikts, ka uzņēmumiem pārskata veidā ir jāiesniedz informācija par grupas finansēm un saimnieciskās darbības veidiem. Latvijas Republikā pienākums sagatavot un iesniegt pārskatu ir...

Ministru kabinets 8. augustā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu paketi ar grozījumiem kooperatīvo sabiedrību regulējumā, kas paredz būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību darbībā, kā arī novērš līdzšinējā praksē konstatētās problēmas. Likumprojektu pakete ietver jaunu likumprojektu "Kooperatīvo sabiedrību likums" un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", kas paredz šādas izmaiņas. Turpmāk kooperatīvās sabiedrības netiks iedalītas komersantos un nekomersantos (komersanta statuss kooperatīvajās sabiedrībās būs noteikts vien gadījumā, ja tas izrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likumā). Vairs nav paredzēts izdalīt kooperatīvo sabiedrību veidus (dzīvokļu, laivu un garāžu īpašnieku, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu u.c.). Ja attiecīgās nozares ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atsevišķs regulējums konkrētās nozares tiesību subjektiem (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu, mežsaimniecības pakalpojumu vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības), šāds regulējums ir jāiestrādā atsevišķā normatīvajā aktā. Izmaiņas paredz arī atvieglotu kooperatīvo sabiedrību dibināšanas kārtību - nav obligāta dibināšanas sapulce, precizētas tiesības un pienākumi, samazināts statūtos norādāmās informācijas apjoms. Tiks stiprinātas arī...

Ministru kabinets 8.augusta sēdē pieņēma lēmumu piešķirt papildu finansējumu 2,5 miljoni eiro apmērā Attīstības finanšu institūcijai Altum mājokļu galvojumu atbalsta programmas finansēšanai, kas nodrošinās programmas turpināšanu līdz šā gada beigām. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas bijusi ļoti pieprasīta - kopš programmas uzsākšanas 2014. gadā Altum sniedzis 6 063 galvojumus gandrīz 41 miljona eiro apmērā. Šodien piešķirtais papildu finansējums ļaus vēl aptuveni 1530 ģimenēm ar bērniem iegādāties mājokli ar valsts atbalstu. Iedzīvotāju interese par programmu nemazinās, līdz ar to valdībai jārod risinājums programmas turpināšanai.” Lai ģimenēm ar bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets 2014. gada 5. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Atbalsta programmas ietvaros a/s “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo...

Ministru kabineta 8.augusta sēdē, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr.469 "Noteikumi par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai", pieņemts lēmums paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Paralēlais aizdevums ir ilgtermiņa investīciju aizdevums ar paaugstinātu kredīta risku. Paralēlo aizdevumu komersanti var saņemt Attīstības finanšu institūcijā Altum kopā ar Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības finansējumu. Turpmāk valsts atbalsts paralēlo aizdevumu veidā būs pieejams arī lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum ir izvērtējusi situāciju ar finansējuma pieejamību lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī saņemtā informācija no komercbankām liecina, ka arī lielie saimnieciskās darbības veicēji sastopas ar finansējuma nepieejamību dažādu investīciju projektu realizācijai. Atbalstam pieejamais kopējais apjoms būs EUR 5 980 000. Atbilstoši sabiebrības Altum pieņēmumiem, vidējā aizdevuma summa (līdz 35% no kopējās aizdevuma summas) būs EUR 400 000 - 500 000, tādejādi kopumā atbalstu varēs saņemt 12-15 lielie saimnieciskās darbības veicēji konkurētspējas uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Tāpat...

Ministru kabinets 8.augustā apstiprināja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz atvieglot un paātrināt krimināllietu izmeklēšanu. Kriminālprocesa likuma grozījumu mērķis ir paātrināt vienkāršu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un turpmāku kriminālprocesa virzību, kā arī panākt soda piemērošanu iespējami īsākā laikā. Šobrīd policija mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā iegulda lielus resursus, ko daudz lietderīgāk būtu novirzīt smagāku noziegumu izmeklēšanai. Likumprojekta mērķis ir atteikties no formālām, dublējošām procesuālajām darbībām un radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanai, kā arī ātrākai un vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu. Paredzēts arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā. Priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem piedāvāja Valsts policija, pamatojoties uz Eiropas Komisijas projektā gūtajiem secinājumiem par astoņu Eiropas Savienības valstu pieredzi vienkāršotā kriminālprocesu lietvedībā, un minētie priekšlikumi tika izdiskutēti ar Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru. Projektā gūtā pieredze liecina, ka šobrīd Latvijā izmeklēšanas iestādei likuma nosacījumi neļauj pietiekoši efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti un izmeklēšanas darbību fiksēšanā izmantot tikai tehniskos...

Valdība 8.augustā apstiprināja rīkojumu projektus “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2017.gadā” un “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2017.gadā” , kas ietver profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem no valsts budžeta līdzekļiem uzsāks dzēst studiju un studējošā kredītu. 2017. gada budžetā šim mērķim kopumā paredzēti 2 398 212 eiro, kas ļauj uzsākt kredīta dzēšanu 406 studiju kredīta un 200 studējošā kredīta ņēmējiem. Kredīta dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem ir viens no mehānismiem, lai stimulētu topošos speciālistus izvēlēties sabiedrības interesēm atbilstošas studiju jomas un profesionālās darbības īstenošanas vietu. Tā, veselības jomā studiju kredīts turpmāk primāri tiks dzēsts speciālistiem, kuru darbavietas atrodas reģionos ārpus Rīgas un Rīgas reģiona. Tas ir būtisks motivējošs faktors, lai veicinātu jauno ārstniecības speciālistu piesaisti darbam reģionos. Ministru kabineta rīkojuma projektu Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo, pamatojoties uz citu ministriju, izglītības pārvalžu un augstskolu sniegto informāciju par profesijām un speciālistu skaitu, kuri varētu pretendēt uz...