JAUNUMI

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un iesniedz tos izvērtēšanai Ministru kabinetam. Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017. gada beigās paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošanu, kas kopā ar AS “Latvenergo” dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā. Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu valdība apņēmusies noturēt OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību. Gadījumā, ja netiks rasts jauns risinājums OIK izmaksu samazināšanai, ar 2019. gada aprīli vidējais OIK pieaugs līdz 40,01 EUR/MWh, bet ar 2020. gada aprīli – līdz 40,48 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Tādēļ, lai novērstu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija izvērtējusi dažādus iespējamos scenārijus, tostarp...

Otrdien, 29.augustā, Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra”. Līdz ar to no 2018. gada 1. janvāri mainīsies valsts nodevu apmēri par ziņu saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra. Noteikumi veicinās elektroniskās pārvaldes attīstību, proti, noteikumu projekts paredz diferencēt valsts nodevu apmēru ne tikai atkarībā no termiņa, kādā sniedzama informācija, bet arī informācijas sniegšanas veida, paredzot zemāku valsts nodevas apmēru par informācijas saņemšanu elektroniskā veidā, salīdzinot ar izziņu drukātā formā. Piemēram, personai, kura vairāk nekā divas reizes kalendāra gadā saņem visu reģistrā esošo informāciju (drukātā formā) par sevi un saviem bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem, vai par aizbildnībā vai aizgādnībā esošo personu, valsts nodeva būs 15 eiro, savukārt persona, kura vēlēsies saņemt informāciju, kas parakstīta ar drošu elektronisko parakstu – 7,50 eiro. Savukārt, informācijas saņemšanas izmaksas par vienas personas dzīvesvietas adresi, ja persona pieprasa aktuālo informāciju par savu, sava bērna, kurš jaunāks par 18 gadiem,...

Pirmdien, 28.augustā Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē tika skatīti valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultāti un priekšlikumi to izmantošanai 2018.gada budžeta izstrādes procesā. Pārskatot valsts budžeta izdevumus un sekmīgas sadarbības ar nozaru ministrijām rezultātā, sagatavoti priekšlikumi par valsts budžeta politikas un nozaru finansēšanas politikas jomām. Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Būtiski, ka pateicoties aktīvai ministriju iesaistei, jau ir ieviestas izmaiņas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, kā pamata kritērijus izvirzot – pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un strukturālās reformas. Tāpat, lai sakārtotu IKT jomu sadarbībā ar VARAM un nozares ekspertiem ir izstrādāts plāns publisko pakalpojumu piegādes un IKT jomas analīzei vidējā termiņā. Tās ietvaros plānots īstenot gan IKT pārvaldības, gan IKT risinājumos balstīto administratīvo funkciju, gan publisko pakalpojumu sniegšanas optimizāciju. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir identificēti pieejamie...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 2018.gada valsts budžeta veidošanai jānotiek atbildīgi, vispirms pārskatot izdevumus un atsakoties no liekajiem tēriņiem, lai pēc tam lemtu par papildu iniciatīvu realizēšanu. Biedrība valdību aicina izvērtēt iespēju izstrādāt nulles budžetu. Lai arī pirmdien, 28.augustā, pēc ārkārtas valdības sēdes tika paziņots, ka atrasti 61,3 miljoni eiro, pārskatot ministriju izdevumus, LTRK uzskata, ka lieko tēriņu ir vairāk un jāturpina strādāt pie valsts izmaksu samazinājuma. “Mums ir prieks, ka vismaz kaut kādu naudu ir izdevies atrast, bet uzsāktais darbs ir jāturpina, samazinot gan budžeta izdevumus, gan publiskajā sektorā strādājošo skaitu, gan veicot citas reformas, kas vērstas uz atteikšanos no liekā,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. LTRK jau vairākus gadus norāda, ka ministrijām un atbildīgajām iestādēm vajadzētu atteikties no tiem tēriņiem, kuri nav nepieciešami. LTRK aicina izturēties pret valsts budžetu atbildīgi un neprasīt papildu līdzekļus jaunām iniciatīvām, bet gan censties strādāt efektīvi un izlietot piešķirto finansējumu saimnieciski un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi Kredītiestāžu korespondentattiecību nodibināšanas un uzturēšanas normatīvos noteikumus. Tajos ir noteiktas prasības kredītiestādēm veikt atbilstošus izpētes pasākumus pirms korespondentattiecību uzsākšanas un visā to laikā. Arī pašreiz spēkā ir FKTK normatīvie noteikumi "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm", taču jauni noteikumi izstrādāti, lai pilnībā nodrošinātu skaidru izpratni, kā, kam un kādā apmērā kredītiestādei jāpievērš uzmanība, veicot klienta - respondenta un tā veikto darījumu izpēti, ņemot vērā klienta - respondenta un kredītiestādes darījumu attiecību specifiku un ar klienta - respondenta darbību saistītos riskus. Noteikumu prasībām stājoties spēkā, kredītiestādei var būt nepieciešami papildu resursi, lai nodrošinātu atbilstošu klientu - respondentu izpēti un darījumu uzraudzību. FKTK apstiprinājusi Maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpētes un darījumu uzraudzības normatīvos noteikumus, kuri izstrādāti kredītiestādēm, dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm, licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm un dalībvalstu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu filiālēm,...

Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 12.panta pirmajā daļā un 13.panta pirmajā daļā noteiktās kompetences ietvaros norāda, ka paziņojumi, kas atbilst ISPL 1.panta 3.punktā noteiktajam, ir atzīstami par komerciāliem paziņojumiem, un tādējādi šādu paziņojumu sūtīšana ir jāveic, ievērojot ISPL un Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) noteikumus. Inspekcija vērš uzmanību uz to, ka komerciālo paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts ISPL 9.pantā. Komerciālu paziņojumu uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisku saziņas veidu ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana vai, ja pastāv visi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9.panta otrās daļas nosacījumi, turklāt papildus ievērojot ISPL 9.panta ceturto daļu. Savukārt komerciālu paziņojumu uz juridiskās personas elektroniskā pasta adresi ir atļauts sūtīt bez iepriekš saņemtas piekrišanas, taču ievērojot šā likuma 9.panta ceturto daļu, tas ir, ja tiek lietota derīga elektroniskā pasta adrese, uz kuru komerciālā paziņojuma saņēmējs varētu sūtīt...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) saņēmis Bigbank AS Latvijas filiāles (turpmāk – Banka) rakstveida apņemšanos, kurā Banka atzīst, ka ir izdarījusi pārkāpumu laika periodā no 2014.gada 11.janvāra līdz 2016.gada 29.jūlijam, un apņemas atmaksāt līgumsaistībās esošajiem patērētājiem ieturētos kreditora zaudējumus, kas radušies Bankai, veicot parāda piedziņu (turpmāk – Zaudējumi). Banka ir atzinusi, ka ir izdarījusi pārkāpumu laika periodā no 2014.gada 11.janvāra līdz 2016.gada 29.jūlijam, pieprasot patērētājiem segt Zaudējumus, un apņēmusies atmaksāt līgumsaistībās esošajiem patērētājiem ieturētos Zaudējumus, kas aprēķināti laika periodā no 2014.gada 11.janvāra līdz 2016.gada 29.jūlijam, ja patērētājs rakstveidā apliecina, ka nepiekrīt Zaudējumiem un to apmēram un līdz 2017.gada 31.decembrim vēršas Bankā ar attiecīgu iesniegumu, norādot Zaudējumu atmaksas veidu. Banka ir apņēmusies atmaksāt Zaudējumus apmērā, kas pārsniedz uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma pamata izdoto 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktā noteikto izdevumu maksimālo apmēru, t.i. EUR 17 (septiņpadsmit...

Latvijas Banka ir izveidojusi sistēmu, lai bankas var piedāvāt saviem klientiem ātros maksājumus jeb zibmaksājumus - iespēju pārskaitīt naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā dažās sekundēs jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā. Banku klienti - privātpersonas un uzņēmumi varēs veikt zibmaksājumus ar brīdi, kad Latvijas Bankas sistēmai vai citai ar to savienotai Eiropas zibmaksājumu sistēmai būs pieslēgušās vairākas Latvijas bankas. Zibmaksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot banku klientu maksājumus dažu sekunžu laikā un dodot iespēju saņemto naudu uzreiz izmantot tālāk. Šī ir ļoti būtiska pārmaiņa, jo līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā bija iespējami tikai darbadienās un naudas pārskaitījums prasīja vairākas stundas. Moderno tehnoloģiju valodā runājot, zibmaksājumi ir WhatsApp naudai! "Noslēdzies pirmais svarīgais posms, lai bankas un to klienti varētu izmantot patiešām ātru un mūsdienīgu maksājumu servisu. Nacionālā centrālā banka ir izveidojusi modernu mūsdienu tehnoloģiju laikmetam atbilstošu infrastruktūru...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors pretkrāpšanas kustības #atkrāpies! ietvaros informē, ka noslēgusies teju 10 gadus ilga tiesvedība krimināllietā pret 13 personām par slimības pabalstu izkrāpšanu lielā apmērā, izmantojot 13 personu fiktīvu nodarbinātību un viltojot darba nespēju apliecinošus dokumentus. Virsprokurors skaidro, ka 2007. gada 30. novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra tiesai nodeva minēto krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, savukārt vēl deviņām citām personām celta apsūdzība par Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Noziedzīga nodarījuma rezultātā, dažādos noziedzīgās grupas sastāvos, kopumā 13 krāpšanas gadījumos no valsts budžeta izkrāpti personām piešķirtie slimības pabalsti 15 413,55 latu (21 931,51 eiro) apmērā. Noziedzīgie nodarījumi īstenoti 2004. gadā un 2005. gadā. Laika posmā no 2008. gada 25. februāra līdz 2010. gada 15.decembrim krimināllieta iztiesāta pirmās instances tiesā. Kopumā pirmās instances tiesā notika 28 tiesas sēdes, kurā lieta daļā apsūdzības iztiesāta ar pierādījumu pārbaudi. Ar...

Darbaspēka trūkums nebūs iemesls, kas liks uzņēmējiem palielināt algas darbiniekiem, sevišķi, ja uzņēmums dzīvo no Eiropas investīcijām un reāli, pats par sevi, pastāvēt nemaz nevar, uzskata Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, lidostas "Jūrmala" valdes locekle, SIA Next Maritime Baltic valdes priekšsēdētāja. Tā ir atbilde uz finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas publiski pausto, ka darbaspēka trūkuma dēļ uzņēmēji būs spiesti darbiniekiem maksāt lielākas algas. Kompetentu darbaspēku trūkums ir bijis vienmēr, ne tikai krīzes laikos, bet arī "labajos" laikos. Uzņēmums nevar un nedrīkst būt ķīlnieks starp valsti un darba ņēmēju, tas, pirmkārt, nerada konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. Otrkārt, lai uzņēmums varētu paaugstināt saviem darbiniekiem algas ir jāpaaugstinās arī uzņēmuma ienākumiem. Uzņēmējs nav labdaris, tas nevar ilgstoši nodarboties ar biznesu kā ar savu hobiju, kuru pats sponsorē. Ja uzņēmējs investē darbiniekos, pašsaprotami, ir jābūt arī atgriezeniskai saitei no darbinieka. Šobrīd Latvija Eiropā produktivitātes ziņā ir viena no pēdējām vietām. Tas nozīmē, ka darbinieku...

Kopš SOLVIT centra izveides Latvijā 2004. gadā līdz 2016.gadam tika saņemtas un risinātas 23 uzņēmēju sūdzības. Vidēji ik gadu tiek risinātas tikai divas uzņēmēju lietas. Turklāt lielākā daļa no tām nav bijušas vērstas pret Latvijas valsts iestādēm, bet gan citu valstu iestādēm. Savukārt, šī gada jūnijā un jūlijā ir saņemtas 11 uzņēmēju sūdzības, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits SOLVIT centra Latvijā pastāvēšanas laikā. Turklāt visas uzņēmēju sūdzības ir saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, par Latvijas valsts iestāžu rīcību. Vislielākais sūdzību skaits ir saņemts par Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā˶Par zemes privatizāciju lauku apvidos˝, kas stājās spēkā š.g. 1.jūlijā. Minētie grozījumi paredz, ka zemi var iegūt tikai tādi darījuma subjekti, kas ir saņēmuši Eiropas Savienības (ES) pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2.pakāpei, ja tie ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 24. augustā valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par aktuālajiem izglītības un veselības jautājumiem. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Situācija izglītības jomā tiešā veidā skar darba devējus, jo izglītots, kvalificēts darbaspēks ir ieguvums ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstij kopumā un ir virzītājspēks tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ nepieciešams uzlabot izglītības kvalitāti gan vidusskolas segmentā, gan profesionālās un augstākās izglītības līmenī.” NTSP sēdē vienojās pedagogu atalgojumu skatīt kompleksā ar skolu tīkla reformu un valsts ekonomisko izaugsmi. Pamatojoties uz Izglītības likuma 53. panta otro daļu, apstiprināt Ministru kabinetā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku 2018. – 2022. gadam līdz šī gada 15. oktobrim. Tāpat darba devēji aicināja atbalstīt ierosinājumu paplašināt Izglītības trīspusējās sadarbības apakšpadomi, paplašinot tās darbību un iekļaujot arī vispārējās izglītības jautājumus. Savukārt, izskatot veselības aprūpes jautājumus, LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra: “Ļoti svarīgi turpināt iesāktās reformas un...

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) 24.augustā informēja par apstiprinājumu Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozēm, norādot, ka tās kopumā ir reālistiskas. Vienlaikus makroekonomikas prognozes apstiprināja aizdomas par ekonomikas "uzsilšanu", kas prasa īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, tajā skaitā rezervju veidošanu, valsts parāda samazināšanu, nevis fiskālu ekspansiju. Padome atzīmē, ka valdība katru gadu izmanto visas iespējamās atkāpes no Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā -0,5% budžeta mērķa. Būtīskākie riski, uz ko norāda FDP: Finanšu ministrija piesardzīgi vērtē ES fondu apguves tempu, bet FDP aicina kritiski vērtēt nozaru kapacitāti piesaistīt ES fondus. Bezdarba līmeņa prognozes 2020. gadam tuvojas 2006. gada līmenim, kas liecina par potenciālām grūtībām cilvēkresursu piesaistē un iespējamu darba tirgus uzsilšanu. 2017. gada dati liecina par ekonomikas cikla augšupeju – iespējams, ka izmaiņas tautsaimniecībā ir saistītas ar ekonomikas cikliskumu, nevis strukturāliem faktoriem. "Makroekonomiskā vide ir labvēlīga visiem tirgus dalībniekiem, bet darba tirgus apstākļi ir īpaši labvēlīgi tieši darba ņēmējiem. Tas liecina par potenciālām grūtībām cilvēkresursu piesaistē un...

Ņemot vērā ar komersantu panākto vienošanos par sadarbību, Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2017. gada 23.augustā ir pieņēmis lēmumu atjaunot SIA “Internet” saimniecisko darbību, līdz ar to arī domēnu “ss.lv”. Lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu pieņemts, jo komersants jau ir nodevis VID rīcībā daļu pieprasītās informācijas par sludinājumu portālā “SS” ievietotajiem sludinājumiem. Tāpat uzņēmums ir rakstiski paudis apņemšanos arī turpmāk sadarboties ar VID un sniegt tam nepieciešamo informāciju. Līdz ar saimnieciskās darbības atjaunošanu tiek atjaunota arī citu uzņēmumam piederošo domēna vārdu darbība. Lēmums par saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. VID cer uz turpmāku konstruktīvu sadarbību, kuras ietvaros komersants pildīs rakstveidā pausto apņemšanos. Vēršam uzmanību, ka strīdā starp sludinājumu portālu “ss.lv” un VID tika iesaistīts mediators -auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers” (PwC) kopā ar zvērinātu advokātu biroju "PricewaterhouseCoopers Legal". Mediācijas mērķis bija panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu. "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais partneris Jānis Lagzdiņš gan norādīja, ka diemžēl Administratīvā procesa...

Valsts sekretāru sanāksmē 17. augustā izsludināti kārtējie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem plānota Vienotā nodokļu konta ieviešana. Tas paredzēts ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem, uzņēmējdarbības riska valsts nodevai, valsts nodevai par numerācijas lietošanas tiesībām, citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, piemēram, patentmaksai, maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu, maksājumiem par Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu, un ar tiem saistītiem maksājumiem (turpmāk – VID administrētie nodokļu maksājumi), izņemot nekustamā īpašuma nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksājumiem, jo šo nodokļu ieņēmumu uzskaiti un administrēšanu nodrošina attiecīgi pašvaldības un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Attiecībā uz VID muitas iestāžu administrētajiem maksājumiem (ievedmuitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, un akcīzes nodoklis (importējot)) vienotā nodokļu konta risinājumu piemēros ar brīdi, kad Centrālo muitas informācijas sistēmu integrēs MAIS, t.i., MAIS , tiks nodrošināta arī VID muitas iestāžu administrēto maksājumu uzskaite....