JAUNUMI

Saeima 27. un 28.jūlijā ārkārtas plenārsēdē galīgajā lasījumā pieņēma vairākus likumus nodokļu reformas īstenošanai. Nodokļu politikas reformas likumu paketē ietilpst: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums; Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”; Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”; Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”; Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli; Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”; Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai. Kā uzsvērusi Finanšu ministrija, būtiskākie nodokļu reformas pasākumi ir darbaspēka nodokļu reforma, uzņēmumu ienākumu nodokļa reforma, fiskāli kompensējošie pasākumi, kas pārsvarā kompensē iespējamos budžeta ienākumu zudumus saistībā ar diviem iepriekšminētiem pasākumiem, kā arī pasākumi, kas veltīti ēnu ekonomikas apkarošanai. Tas, ko reformētājiem pārmet uzņēmumi – iztrūkst valsts budžeta izdevumu daļas reformēšana, lai novērstu nelietderīgus tēriņus un pat budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Iespējams, tas tiks...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 25.jūlijā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.433 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40), kas 2017.gada 27.jūlijā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.148 (5975). Atbilstoši 2017.gada 20.aprīlī Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājās spēkā 2017.gada 1.jūnijā) Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 bija nepieciešami precizējumi. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotie termini ir precizēti atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 vārds “rekonstruēts” aizstāts ar vārdu “pārbūvēts”, bet vārds “renovēts” aizstāts ar vārdu “atjaunots”. Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50.pants ir papildināts ar jaunu 7.1daļu, kas nosaka pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) 0 procentu likmes tiešu piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrēta Sabiedroto spēku štāba personāla locekļiem un viņu apgādājamiem Sabiedroto spēku...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzīst, ka kā sociālais partneris vairāk nekā gadu sadarbībā ar valdību un sadarbības partneriem aktīvi strādājusi pie priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu un rastu iespējami labākos risinājumus ilgtspējīgai valsts attīstībai. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas nodokļu politikā ir izstrādāta tik vērienīga reforma. “Kopsaucēja rašana un kompromisa māksla ir izšķirošas gan sociālā dialogā, gan lēmuma pieņemšanas brīdī. Lai arī šobrīd ir redzamas atkāpes no sākotnējā nodokļu reformas projekta, svarīgākie pamatmērķi – konkurētspēja, salīdzinoši motivējoša sistēma godīgai uzņēmējdarbībai un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšana – ir saglabāti,” uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Lai celtu uzņēmumu konkurētspēju un nodrošinātu investīciju pieaugumu, ir ieviesta viena no būtiskākajām izmaiņām pieņemtajā nodokļu reformā, par kuras nepieciešamību īpaši uzstāja darba devēji – 0% likme reinvestētajai, nesadalītajai uzņēmumu peļņai. Tāpat darba devēji, izprotot nepieciešamību palielināt veselības aprūpes finansējumu, atbalstīja obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, jo galvenais nodokļu reformas mērķis bija ne tikai valsts un uzņēmumu...

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, kas 27. jūlijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nosūtīts starpministriju saskaņošanai, paredz paplašināt valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei galvojuma saņēmēju loku - iespēju galvojumu piešķirt ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem. Paredzēts, ka minētā uzdevuma izpildes termiņš būs 2018. gada 1. janvāris. Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, personām, kas ieguvušas augstāko izglītību ir arī vecuma grupā, kurā, pamatojoties uz mājokļu dzīves cikla iedalījumu, ir nepietiekoši finanšu uzkrājumi pirmās iemaksas veikšanai, proti vecumā līdz 35 gadiem. Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekts paredz, ka atbalstu mājokļu atbalsta programmas ietvaros papildus šobrīd noteiktajam kritērijam var saņemt arī persona, kura ieguvusi profesionālo vai augstāko izglītību un kura nepārsniedz 35 gadu vecumu. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. pantā ir noteikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi , tostarp personām: par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā...

Finanšu ministrija vienojās ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātiem un radusi kompromisu ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) ziedošanas atbalsta sistēmas saglabāšanai, vienlaikus apzinoties, ka ziedojumu apjoma kritums pēc jaunās sistēmas ieviešanas varētu sasniegt 40%. Jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu Saeimas ārkārtas plenārsēdē nepaguva skatīt 27. jūlijā, paredzams, ka likums gala versijā tiks pieņemts šodien, 28. jūlijā. Nevalstiskās organizācijas apzinās, ka nodokļu reformā paredzētā reinvestētās peļņas ieviešana ir būtiska visai Latvijas tautsaimniecībai, lai arī pašā pamatā maina ierasto sistēmu ziedošanas atbalsta jautājumā. Vairāku sarunu rezultātā NVO un Finanšu ministrija nonāca līdz piedāvājumam, ka atbalsts ziedotājiem būs samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 75% (līdzšinējo 85% vietā) no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm (iepriekš no peļņas). Šis priekšlikums tika prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātiem, kas piedāvājumu atbalstīja. Par priekšlikumu vēl jābalso Saeimas deputātiem, tāpēc...

Saeimas ārkārtas plenārsēdē 27. jūlijā līdzās nodokļu politikas reformai veltītajiem likumprojektiem steidzamajā galīgajā lasījumā pieņemti arī grozījumi Darba likumā. No sākotnēji piedāvātā varianta gan izslēgtas tās strīdīgās normas, piemēram, kas attiecas uz arodbiedrību biedriem, par kurām netika panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem. Likumā iekļauts jauns pants, kas noteic stundas algas likmes aprēķināšanu - dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Attiecībā uz virsstundu darba apmaksu Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja formulējumu, ka vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu...

Lai gan Energoefektivitātes likumā noteiktais termiņš obligātai prasību izpildei strauji tuvojas, Latvijas lielie uzņēmumi nebūt nesteidz īstenot likumdevēju izvirzītās prasības. Atgādinām, ka 2016. gada 29. martā stājās spēkā Energoefektivitātes likums, kas nosaka lielajiem uzņēmumiem līdz 2017. gada 1.decembrim veikt pirmo energoauditu, ieviest un sertificēt energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu. Saskaņā ar likumu lielais uzņēmums ir komersants, kurā nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro, un gada bilance kopumā - 43 miljonus eiro. Lai izpildītu Energoefektivitātes likuma prasības, analoģiski pienākumi attiecināmi arī uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem, kā jau minēts iepriekš, prasību izpildes termiņš ir 2018. gada 1.aprīlis. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem līdz šī gada jūnija sākumam no 234 lielajiem uzņēmumiem Energoefektivitātes likuma prasības izpildījuši vien 112 uzņēmumi, bet vēl 10 prasības izpildījuši daļēji. Kā liecina Inspecta Latvia novērojumi, arī jūlijā uzņēmumi nav kļuvuši aktīvāki, raisot bažas par likumā noteikto prasību veiksmīgu izpildi līdz...

Tiesībsargs aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”. Tiesībsargs, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā tiesiskās vienlīdzības principam, aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši. Pirmkārt, tiesībsargs norādījis uz tiesiskās vienlīdzības principa un tiesību uz īpašumu pārkāpumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā personām, kurām pieder domājamās daļas dzīvokļu īpašumos nesadalītās ēkās, kur nodokļa atvieglojums saistīts ar noteiktu dzīvojamo platību 30 m2 uz vienu īpašumā deklarēto personu. Salīdzinot šos īpašniekus ar personām, kurām ir dzīvokļu īpašumi vai viena dzīvokļa mājas, kurām šādi ierobežojumi nav noteikti, tiesībsarga ieskatā veidojas atšķirīga attieksme, kurai nav leģitīma mērķa, un tā nav attaisnojama. Otrkārt, tiesībsargs ir konstatējis, ka pašvaldība īsteno atšķirīgu attieksmi pret mājokļu īpašniekiem atkarībā no īpašumā deklarētās personas pilsonības, piemērojot nodokļa atvieglojumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Šādi atvieglojumi ir liegti, ja īpašumā ir deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts...

Ņemot vērā, ka periodiski tiek saņemtas ziņas par pirmsskolas vecuma bērnu atrašanos dzīvesvietā vai sabiedriskās vietās bez pieaugušo uzraudzības, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai bērnu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. VBTAI informē, ka pirmsskolas vecuma bērns, kurš tikai mācās pazīt lietas un situācijas pēc būtības, vēl nespēj kritiski izvērtēt situāciju un pieņemt racionālus lēmumus. Tas rada augstus riskus situācijās, kad var tikt apdraudēta bērna dzīvība vai veselība. Tāpat pirmsskolas vecuma bērns nespēj pasargāt otru bērnu, kurš atstāts viņa uzraudzībā, no potenciāli bīstamām situācijām un trešās personas apdraudējuma. Paliekot mājās vieniem, mazi bērni var izjust bailes par ikdienišķām skaņām, kā arī baidīties no citām situācijām, kas atkarīgs no viņu pieredzes. Atstājot bērnu nepieskatītu, atrodoties mājās vienam, bērns jūtas vientuļš un pamests, kas var...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 26.jūlijā, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja nodokļu politikas reformu un 12 ar to saistītus likumprojektus. Saeimas ārkārtas sēde aizsākās 27. jūlijā plkst. 14 un turpinās 28. jūlijā no plkst. 10, tās gaitai var sekot līdzi tiešraidē http://www.saeima.lv/. Atgādinām vēlreiz galvenos reformas piedāvājumus. Precīzas izmaiņas likumos taps skaidrākas, kad deputāti būs nobalsojuši par vai pret daudzajiem priekšlikumiem likumu pilnveidošanai, tāpēc sekojiet informācijai portālā. Nākamgad minimālo algu plānots palielināt līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un...

Valsts kanceleja sagatavojusi valsts pārvaldes reformu plānu, ko 27.jūlijā plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Tādējādi plāns tiek nodots iestāžu un iedzīvotāju vērtēšanai, analizēšanai un apspriešanai. Valsts kanceleja turpinās sarunas ar ministrijām un to iestādēm, kā arī uzklausīs sociālo partneru un iedzīvotāju vērtējumu par plānā iekļautajām idejām. Valsts kancelejas izstrādātais reformu plāns paredz paaugstināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti par 6 % trīs gadu laikā. Tas ir komplekss darbu kopums, kur viens no piedāvātajiem risinājumiem ir atbalsta funkciju centralizācijas iespējas, piemēram, grāmatvedībai un personāla lietvedībai. Kā reformu plāna praktiskas izpildes piemērs jau minams Valsts kancelejas, Valsts administrācijas skolas un Pārresoru koordinācijas centra kopīgais pilotprojekts - no nākamā gada 1. janvāra visa grāmatvedība tiek nodota Valsts kasei, kas ļaus strādāt efektīvāk, kā arī samazināt nodarbināto skaitu. "Efektivitāte valsts pārvaldē ir tā joma, kuru nepieciešams būtiski pilnveidot. Tā strādāt vairs nevaram. Valsts pārvaldes iestādēm arī jāmaina savs domāšanas veids, jāmeklē risinājumi, kā strādāt labāk, efektīvāk, lietderīgāk....

Nevalstiskās organizācijas (NVO) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka spēkā esošajā nodokļu regulējumā pastāvēja nodokļu atlaide uzņēmumiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām. Valdība, pieņemot valsts nodokļu politikas pamatnostādnes un to ieviešanai paredzētos nodokļu likumu projektus, bija paredzējusi šīs nodokļu atlaides atcelt. Ņemot vērā nevalstisko organizāciju protestus un Saeimas deputātu priekšlikumus, kā šo Latvijas sabiedrībai bīstamo ideju apturēt, šobrīd valdība ir uzsākusi diskusijas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un piedāvā izmaiņas, taču vienlaikus, pieprasot veikt citu nodokļu likmju palielināšanu, lai it kā "kompensētu" budžeta iztrūkumu, kas esot radies, pārdalot budžeta līdzekļus citām vajadzībām, kas līdz šim bija paredzēti NVO. Nevalstiskās organizācijas ir izbrīnītas par šādu valdības un Finanšu ministrijas komunikāciju un aicina to pārtraukt. Nevalstiskās organizācijas iebilst pret šādu dažādu Latvijas sabiedrības interešu pretnostādīšanu, īpaši situācijā, kad minētajiem jautājumiem nav saistības. Līdz šim gan NVO, gan uzņēmēji mierīgi varēja līdzpastāvēt un veiksmīgi pildīt arī valsts budžeta plānus. NVO Finanšu ministriju un valdību šādu situāciju...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz šī gada 4. augustam pieņem darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr.9.1.1.1/15/I/001 ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, saņemt ESF finansiālu atbalstu, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus. Izveidojot subsidētās darba vietas NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba devēji saņem dotāciju nodarbināto bezdarbnieku un darba vadītāju atalgojumam, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no bezdarbnieka darba algas dotācijas daļas. Ja subsidētās darba vietas izveidotas bezdarbniekiem ar invaliditāti, darba devēji saņem vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanas un iegādes izmaksām, lai pielāgotu darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. ESF projekta "Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem" ietvaros tiek nodarbināti ilgstošie bezdarbnieki, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus, to vidū arī bezdarbnieki vecumā virs 55 gadiem un bezdarbnieki ar apgādājamiem, bezdarbnieki ar invaliditāti, kā arī bezdarbnieki ar bēgļa vai alternatīvās...

Līdz šī gada 10.augustam darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs var iesniegt pieteikumus Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai uz 6 mēnešiem un nodarbināt savā uzņēmumā jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. Pirmo pusgadu NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. ESF projekta "Jauniešu garantijas" pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz...

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi. Rezultātā ministrija izstrādājusi grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos, kas sakārto un precizē prasības saistībā ar pedagogu algu likmēm un darba slodzi, mazinot darba samaksas nevienlīdzību starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem. Grozījumi arī palielina izglītības iestāžu autonomiju un nosaka stingrāku finanšu disciplīnu pašvaldībām saistībā ar valsts mērķdotācijas izlietojumu. Valdība 25. jūlijā apstiprināja IZM sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, “Speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība" un “Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs”. Būtiskākās izmaiņas •Tiks nodrošināts papildus finansējums pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēm kas,...