JAUNUMI

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šogad no iedzīvotājiem visvairāk elektroniski ir saņēmusi iesniegumus slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanai un pārrēķināšanai. Tomēr tikai daļa cilvēku, kuriem ārsts darbnespējas lapu B reģistrējis E-veselības sistēmā, izmantojuši priekšrocību slimības vai maternitātes pabalstu pieprasīt portālā www.latvija.lv elektroniski, nedodoties uz VSAA vai Valsts un pašvaldības vienotajiem klientu apkalpošanas centriem. 2017.gada 1.pusgadā VSAA pieņēmusi 249,3 tūkstošus lēmumu par slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanu vai pārrēķināšanu. No tiem 7,1 tūkstotis lēmumu pieņemti, pamatojoties uz elektroniski izsniegtajām darbnespējas lapām B. Tomēr tikai 40 procentos gadījumu pabalstu pieprasītāji izvēlējušies arī iesniegumus iesniegt elektroniski. VSAA atgādina, ka personām, kurām ārsts darbnespējas lapu B ir reģistrējis E-veselības sistēmā un to noslēdzis pēc darbnespējas perioda, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu, VSAA ir jāiesniedz tikai iesniegums. Visērtāk to izdarīt, aizpildot iesniegumu portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. Ja ārsta izsniegtā darbnespējas lapa B nav reģistrēta E-veselības sistēmā, tad vēl arvien ir spēkā iepriekšējā darbnespējas...

Tiesībsargs prasa Saeimai līdz šī gada 1.septembrim novērst Ārstniecības likuma pārejas noteikumu neatbilstību Satversmei. No Satversmes 107. panta izriet, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, tostarp ir tiesības uz atbilstošu atlīdzību par virsstundu darbu. Jebkurš darbs, kas pārsniedz normālo darba laiku, t.i., 40 stundas nedēļā, ir uzskatāms par virsstundu darbu, un atbilstoši ir atlīdzināms, piešķirot piemaksu 100% apmērā no noteiktās algas likmes vai papildu apmaksātu atpūtas laiku. Tiesībsargs: “Vai maz pastāv loģisks un reizē tiesisks pamatojums, kādēļ mediķiem piemaksa par virsstundu darbu ir vien 10%, nevis 100%? Varu jums atbildēt – nepastāv!” Nesen kā pieņemtais regulējums joprojām ierobežo ārstniecības personu un neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigāžu darbinieku tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par virsstundu darbu. Tiesībsargs uzskata, ka parlaments imitē darbību un nerod tiesisku risinājumu. Tiesībsargs: “Ņemot vērā esošo situāciju, aicinu Saeimu vēlreiz pārskatīt mediķu darba samaksas jautājumus un viest tiesiskas korekcijas. Neatbilstību novēršanai Saeimai šoreiz ir dots...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā. Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa. Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. "Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka...

Saeimas Prezidijs 20.jūlijā apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu 2018.gadam. Tas plānots 22,04 miljonu eiro apmērā, līdzšinējo funkciju veikšanai paredzot finansējumu 2017.gada līmenī. Vienlaikus nākamgad plānots finansējums vairākiem vienreizējiem pasākumiem. Papildu līdzekļi rezervēti saistībā ar 13.Saeimas vēlēšanām, lai nodrošinātu likumā noteikto vienreizējo pabalstu izmaksu deputātiem, kuri netiek pārvēlēti nākamajā Saeimā. Atzīmējot valsts simtgadi, arī Saeima rīkos vairākus svinīgus pasākumus. Tāpat plānots, ka jubilejai par godu Latviju apmeklēs vairāk ārvalstu viesu, piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentāriešu delegācija. 2018.gadā plānots ieguldīt līdzekļus Saeimas ēku pieejamībā, nomainot novecojušus liftus un invalīdu pacēlāju. Tāpat finansējums paredzēts Saeimas ēku kompleksa drošības pilnveidošanai. Plānoti pasākumi gan kiberdrošības jomā, gan ēku iekšējā un ārējā perimetra aizsardzības uzlabošanai. Nākamgad plānots ieguldīt arī datu drošības pilnveidošanā, modernizējot serveru sistēmu un attīstot ugunsmūri. Nākamgad plānots uzsākt Saeimas Sēžu zāles informatīvās sistēmas, tostarp elektroniskās balsošanas sistēmas, nomaiņas projektu, ņemot vērā, ka līdzšinējā tehnika ir uzstādīta pirms 20 gadiem un ražotājs tai vairs nenodrošina tehnisko...

Labklājības ministrija rosina atcelt normu, kas paredz mainīt maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtību. To paredz likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas ceturtdien, 20.jūlijā, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem Saeimā. Līdz ar to no 2018. gada 1. janvāra nemainīsies paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas kārtība. Iepriekš ar grozījumiem bija paredzēts, ka no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim personai, kurai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto perioda daļu nosakot no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmēra (vecāku un slimības pabalstam) vai 70% apmēra (maternitātes un paternitātes pabalstam) (likuma pārejas noteikumu 31., 34.punkts). Minēto...

Konkurences padome (KP) secina, ka kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) sertificēšanas pakalpojumu sniegšana un ierīču izplatīšana pēc jaunajām prasībām, kas stājās spēkā 1. jūlijā, noris saskaņā ar godīgas konkurences principiem. KP uzsāka apstākļu noskaidrošanu par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem pārejas posmā uz jaunajām prasībām atbilstošu EKA izmantošanu pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas saņemtajiem iesniegumiem. Asociācija iesniegumos lūdza KP izvērtēt, vai abas aparātu atbilstības pārbaudes institūcijas - SIA “KPMG Baltics" un SIA “Ernst & Young Baltic" - nav pieļāvušas konkurences pārkāpumus un vai līdz ar izmaiņām nav nodrošināts viena uzņēmuma monopolstāvoklis EKA izplatīšanas jomā. Pašlaik tiesības sertificēt jaunus EKA modeļus un noteikt esošo EKA atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām ir divām institūcijām - SIA “KPMG Baltics" un SIA “Ernst & Young Baltic". Abi uzņēmumi bija vienīgie no desmit pretendentiem, kas atbilda normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tādējādi tika reģistrēti kā atbilstības pārbaudes institūcijas. Vienlaikus šāds institūciju skaits KP...

No 2018. gada 1.janvāra pašvaldību sociālajiem dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jānosaka katram klientam, kas saņem, vai pieprasa sociālās aprūpes pakalpojumu, aprūpes līmenis un atbilstoši šim līmenim jāpiemeklē un jānodrošina piemērotākais sociālais pakalpojums. To nosaka Ministru kabineta "Sociālās aprūpes pakalpojumu noteikumi”, kas ceturtdien, 20.jūlijā, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā personas saņem sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā un institūcijā, kritērijus aprūpes līmeņa noteikšanai un klientu izvērtēšanai, no valsts budžeta finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un kvalifikāciju, kā arī klienta aprūpes līmenim atbilstošu pakalpojumu finansēšanas kārtību. Tāpat noteikumu projekts paredz pakāpeniski palielināt nepieciešamo speciālistu skaitu valsts sociālās aprūpes centros, lai nodrošinātu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanu un uzlabotu personu ar smagiem garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitāti. Aprūpes līmeņu ieviešanas nepieciešamība izriet no virzības uz sabiedrībā balstītiem, pēctecīgiem un klienta individuālajām vajadzībām atbilstošiem sociāliem pakalpojumiem, kā arī,...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2017. gada 19. jūlijā ierosināja lietu “Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”. Apstrīdētās normas 2017. gada 1. jūnija likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. pants paredz izteikt likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 54. panta otrās daļas otro teikumu “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības” šādā redakcijā: “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: 1) no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 2) no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 3)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu. Likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības. Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem. Tas, kuru tieši no likumos noteiktajām iespējām nodokļu maksātājam būs iespējams izmantot, galvenokārt nosaka nodokļu parāda rašanās iemesls un nodokļu veids, kurā parāds izveidojies. Svarīgi ir ievērot iesniegšanas termiņu un vērsties VID...

Ministru kabinets 18. jūlija sēdē izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā". Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu: termiņu, kādā noguldītājs zaudē savas prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu; iemaksu noguldījumu garantijas fondā aprēķina kārtību, u.tml.; termiņu, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un nodokļu (nodevu) administrācijai ir tiesības vērst piedziņu pret noguldītāja naudas līdzekļiem kredītiestādes un/vai krājaizdevu sabiedrības noguldījumu nepieejamības gadījumā; noguldījumus, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība; daļējas garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Kā norādīts tiesību akta anotācijā, grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi, kopš konstatēta noguldījumu nepieejamība vai izbeigušies apstākļi, kas ir pamats garantētās atlīdzības izmaksas atteikumam. Veicot garantēto atlīdzību izmaksas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir saskārusies ar gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir bloķējis noguldītāja kontu noguldījumu piesaistītājā, tomēr pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās kredītiestādē, piecu gadu laikā nav veiktas darbības, lai minēto...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz 1.augustam pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” (Nr. 7.1.1.0/15/I/001) ietvaros. Pasākums „Apmācība pie darba devēja” ir NVA reģistrētā bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus un ietver tādas profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Vajadzīgo darbinieku praktiskajai apmācībai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. NVA darba devējam nodrošina dotāciju bezdarbnieka ikmēneša darba algai: pirmo divu mēnešu laikā dotācijas apmērs ir 160 eiro mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā - 120 eiro un pēdējos divos mēnešos - 90 eiro. NVA nodrošina arī ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tāpat NVA apmaksā izdevumus (līdz 28,46 eiro) par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam un piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem...

Šogad jūlijā aprit trīs gadi, kopš, sastādot testamentu pie notāra, nav vairs nepieciešami liecinieki, un šo gadu laikā divtik pieaudzis pie notāriem taisīto testamentu skaits. Kā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, tas veicinājis to, ka sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā. Līdz 2014. gada 1. jūlijam testatoram jeb cilvēkam, kurš vēlējās savu mantu novēlēt kādam ar testamentu, to noformējot pie notāra, bija jāpieaicina divi liecinieki, kas nav radinieki vai ģimenes locekļi. Tas bija ne vien sarežģīti, bet arī sadārdzināja testamenta izmaksas, jo valsts reģistros tika veikta liecinieku identitātes pārbaude. Vienlaikus ar atteikšanos no lieciniekiem, taisot publisku testamentu, Latvijā tika izveidots Publisko testamentu reģistrs. Tajā atrodami dokumenti, kas pie notāriem tapuši kopš 1993. gada 1. septembra un satur pēdējās gribas rīkojumus, kā arī dokumentus, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ šos rīkojumus. Tā valsts...

Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka 19. jūlijā stājas spēkā grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz turpmāk atklāt pie atbildības sauktā tiesneša vārdu un uzvārdu. Grozījumi likumā veikti ar mērķi veicināt tiesas darba atklātumu un nodrošināt sabiedrībai vieglāku nolēmuma uztveramību. Grozījumi likumā paredz, ka tiesneša disciplinārlietā pieņemto lēmumu pēc tā spēkā stāšanās publicē tīmekļa vietnē (tiesas.lv), aizsedzot to informācijas daļu, kas atklāj personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Publicējot disciplinārlietā pieņemto lēmumu tīmekļa vietnē, lēmumā pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegts. Minētās izmaiņas būs attiecināmas arī uz tiem lēmumiem prokuroru disciplinārlietās, kas pārsūdzēti Disciplinārtiesā. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver: "Tiesu sistēma kļūst atklātāka. Tieslietu ministrija turpina darbu pie augstāku informācijas atklātības standartu attiecināšanas arī uz citu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu - zvērinātu tiesu izpildītāju un notāru - izdarītajiem pārkāpumiem". Irēna Kucina uzskata, ka tiesu varas darbības atklātums, tostarp par tiesu...

Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē 19. jūlijā darba kārtībā ir jautājums par nodokļu reformā paredzētajām izmaiņām attiecībā uz peļņas nodokļa atlaidi par ziedojumu biedrībām un nodibinājumiem, tostarp sporta organizācijām. “Nodokļu politikas reforma, kas patlaban ir izskatīšanā Saeimā, tostarp paredz samazināt līdzšinējo peļņas nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām. Kā šāda iecere, kas faktiski paredz finansējuma samazinājumu sabiedriskajām organizācijām, turpmāk ietekmēs to darbu, piemēram, atbalsta sniegšanā sportistiem, spriedīsim rītdienas apakškomisijas sēdē. Saprotot situācijas nopietnību, plānojam arī sniegt savus priekšlikumus,” pauž Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks. Patlaban plānots, ka uzņēmumi, kas ziedo, varēs izvēlēties vienu no trim iespējām – samazināt ar nodokli apliekamo peļņu par ziedoto summu, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no iepriekšējā gada peļņas, vai arī par summu, kas nedrīkstēs pārsniegt trīs procentus no iepriekšējā gada kopējās darbiniekiem samaksātās bruto algas, no kuras nomaksāts sociālais nodoklis. Tāpat paredzēta iespēja samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli dividendēm par 30 procentiem no ziedotās...

Šogad 1. septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta (MK) 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” normas, kas paredz būtiskas izmaiņas un atbildību saimnieciskas darbības un publiskos objektos. Šīs izmaiņas ir saistošas dažādu publisko objektu atbildīgajām personām, apsaimniekotājiem un juridiskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību objektos. Būtiskākā izmaiņa noteikumos paredz, ka telpās, kur izmantoti gāzes aparāti ar jaudu lielāku par 50kW, jāuzstāda detektori, kas signalizētu par gāzes noplūdi. Šis noteikums, neatkarīgi no ierīces jaudas, jāievēro arī tad, ja gāzes ierīce atrodas ēkas cokolstāvā vai pagrabā. Gāzes noplūdes detektori var laicīgi identificēt gāzes noplūdi gan šķidrā, gan jau dabīgā agregāta stāvoklī, kad tā ir vieglāka par gaisu un uzkrājas pie telpas griestiem. Tā kā propāna, metāna un butāna gāzu noplūdei ir augsta sprādzienbīstamība, šis noteikums palielina drošības līmeni publiskajos objektos. Gāzes noplūdes gadījumā iedzīvotājiem ir jāzvana Gāzes avārijas dienestam: 114. Izvēloties piemērotāko gāzes detektoru, atbildīgajai personai vajadzētu pievērst uzmanību, lai attiecīgā iekārta...