JAUNUMI

Ņemot vērā to, ka š.g. 3.jūlijā ģimenes ārsti ir uzsākuši streiku, Valsts darba inspekcija ir sagatavojusi sekojošu skaidrojumu: Darba strīdu likuma 2.pants nosaka, ka darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju. Savukārt no Darba likuma 2., 28. un 39.panta izriet, ka tikai darba līgums ir darba tiesisko attiecību rašanās pamats. Ģimenes ārstu darbību, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, regulē normatīvie akti un līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir publisko tiesību līgums starp ģimenes ārstu un Nacionālo veselības dienestu. Neatkarīgi no ģimenes ārsta darbības juridiskās formas (pašnodarbināta persona, komercsabiedrība, darba ņēmējs), minētais līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenodibina ģimenes ārstam darba tiesiskās attiecības. Taču ģimenes ārstu iebildumi un streika iemesli...

2017. gada 4.jūlijā valdība pieņēma četrus Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas rada tiesisko pamatu vienotas pakalpojumu pārvaldības ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās. MK noteikumi "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, sniegšanas un kvalitātes kontroles kārtība" definē valsts pārvaldes pakalpojuma jēdzienu, uzskaiti un to, kā iestādes pakalpojumus apraksta valsts pārvaldes pakalpojumu katalogā. Noteikumi paredz, ka valsts un pašvaldību iestādēm būs vienuviet jāpublicē visu sniegto pakalpojumu apraksti un saņemšanas nosacījumi. Tāpat noteikumi paredz minimālos pakalpojumu izpildes rādītājus, kas iestādēm jāuzskaita un jāņem vērā, pilnveidojot savā kompetencē esošos pakalpojumus. MK noteikumi "Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi" nosaka portāla www.latvija.lv izmantošanas un pārvaldības kārtību, portāla pārziņa un valsts pārvaldes iestāžu pienākumus un atbildību, informācijas apmaiņu starp tiem, kā arī kārtību, kādā aktualizējama portālā ietvertā informācija. Noteikumi paredz arī portāla lietotāju atbalsta funkcijas - konsultāciju sniegšanas kārtību, līdz ar to padarot portāla www.latvija.lv lietošanu vēl ērtāku un pieejamāku gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. MK noteikumi "Valsts un pašvaldību vienoto...

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, ko rada transports, Eiropas Savienības dalībvalstis apņēmušās nodrošināt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) saražotas enerģijas īpatsvars transportā 2020. gadā ir vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transporta sektorā (AER 10% mērķis). Lai veicinātu AER izmantošanu transporta sektorā Latvijā no 2009. gada 1. oktobra ir ieviesta prasība nodrošināt 5% biodegvielas piejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai. Tomēr šī prasība nav attiecināma uz dīzeļdegvielu, kuru izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, jūras transporta flotes kuģu dzinējos un aviācijas transporta dzinējos. Tā kā spēkā esošais normatīvais regulējums neierobežo arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamas dīzeļdegvielas tirdzniecības periodu, degvielas tirgotāji arī vasaras periodā ir izvēlējušies tirgot arktiskiem un bargiem ziemas apstākļiem paredzētu dīzeļdegvielu. 2016. gadā kopumā realizētas 78 tūkst. tonnas dīzeļdegvielas ar biodegvielas piejaukumu, kas ir gandrīz par 80% mazāk nekā 2015. gadā, kad tika realizētas 346 tūkst. tonnas dīzeļdegvielas ar biodegvielas piejaukumu. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča "Bilances TV" skaidro, kuri uzņēmumi - nodokļu parādnieki tiek iekļauti nodokļu parādnieku sarakstā. Sarakstā nonāk tie uzņēmēji (juridiskas personas vai saimnieciskās darbības veicēji), kuru parāds valstij pārsniedz 150 eiro. Nokavējuma nauda netiek aprēķināta piecu dienu laikā no samaksas termiņa iestāšanās - ja šo piecu dienu laikā nauda ienāk, tad nokavējuma nauda netiks aprēķināta un uzņēmums netiks uzskatīts par parādnieku. Šīs piecas dienas kalpo tam, lai parādnieku sarakstā netiktu iekļauti uzņēmumi, kuri nodokli samaksājuši pēdējā brīdī un nauda nodokļu nomaksas datumā nav paspējusi ienākt Valsts kasē.

Valdība, apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. - 2021.gadam, pieņēma lēmumu, ka Finanšu ministrijai, sagatavojot jauno Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumprojektu, ir jāvienojas ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) par tādu nodokļu regulējumu, kas nodrošina pietiekamu uzņēmēju ekonomisko motivāciju ziedot NVO. Diemžēl Finanšu ministrija gandrīz divu mēnešu laikā nav atradusi laiku sarunai ar NVO par iecerētajām izmaiņām. Tāpēc NVO vērsušās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska ar lūgumu uzdot Finanšu ministrijai nodrošināt īstu un atvērtu dialogu ar NVO, diskusiju rezultātā saglabājot ekonomisku motivāciju uzņēmējiem ziedot NVO. Daudzu nozaru NVO pārstāvji jau aprīlī pauda savu satraukumu par Finanšu ministrijas iecerēm faktiski atteikties no uzņēmēju ekonomiskas motivēšanas ziedot NVO. Pašreiz spēkā esošais regulējums ļauj uzņēmējiem saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu, ja tas izvēlas ziedot daļu no uzņēmuma peļņas NVO. Sākotnējās Finanšu ministrijas ieceres paredzēja šo stimulu atcelt vispār. Pēc asiem daudzu nozaru NVO protestiem pēdējā mirklī Ministru kabineta apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018. - 2021.gadam tika...

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina politiķus būt apdomīgiem un minimālo algu celt pakāpeniski nevis uzreiz viena gada laikā par 50 eiro, jo tas var būt liktenīgi pietiekoši daudziem uzņēmumiem reģionos, kur var sākties darbinieku atlaišana, tādējādi iedzīvotājiem pilnībā zaudējot ikmēneša ieņēmumus. Daudzi uzņēmumi, īpaši reģionos nespēšot nodrošināt pusgada laikā tik strauju produktivitātes kāpumu, lai izturētu minimālās algas radīto izmaksu palielinājumu. Par piemēru LTRK min kādu reālu uzņēmumu, kas pašreiz strādā ar minimālu rentabilitāti, bet spēj reģionā nodarbināt 250 darbiniekus. Rezultātā minimālās algas palielinājums 50 eiro vienam darbiniekam darba devēja, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pieaugums gadā izmaksās aptuveni 184 tūkstošus eiro papildu. “Var saprast darbiniekus, kuri noteikti priecātos par algas pieaugumu, bet diemžēl lielā daļā gadījumu, kā var redzēt no iepriekš minētā piemēra, cilvēks vienkārši var palikt bez darba un algas vispār, jo uzņēmējam nāksies vai nu samazināt strādājošo skaitu vai pieņemt...

Starptautiskajiem uzņēmumiem būtu jāatklāj nodokļu maksājumu apjoms un valsts, kur tie veikti. Jāatklāj informācija arī par nodokļu maksājumiem ārpus ES. Noteikumi attiektos uz uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir vismaz 750 miljoni eiro. Lieliem starptautiskajiem uzņēmumiem jāpublisko informācija par katrā valstī nomaksāto nodokļu apjomu, paredz otrdien Eiropas parlamenta (EP) balsojumā atbalstīts noteikumu projekts. Komerciāli sensitīvas informācijas gadījumā būtu iespējams piemērot izņēmumus. Noteikumu mērķis ir uzlabot nodokļu pārredzamību, ļaujot sabiedrībai uzzināt, kādus nodokļu maksājumus un kurās valstīs veikuši lieli starptautiskie uzņēmumi. Publiski pieejama nodokļu informācija Saskaņā ar noteikumiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums sasniedz 750 miljonus eiro, katrā nodokļu jurisdikcijā būtu jāpublisko pēc vienota parauga sagatavots ienākuma nodokļa pārskats. Šie dati būtu bez maksas pieejami uzņēmuma mājas lapā. Uzņēmumiem pārskats arī būtu jāreģistrē publiskā, Eiropas Komisijas pārvaldītā reģistrā. Informācija, kas uzņēmumiem būtu jāpublisko: galvenā uzņēmuma nosaukums un attiecīgos gadījumos visu tā meitasuzņēmumu saraksts, īss to darbību veida apraksts un to attiecīgā ģeogrāfiskās atrašanās vieta; darbinieku...

Valsts kontrole analizējusi, kā valsts pārvalde rīkojas ar uzkrāto informāciju. Secināts, ka par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un e-pārvaldes jomu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ilgstoši ir apzinājusies problēmas datu apritē, taču nav paredzējusi konkrētus risinājumus. Tikmēr 75 iestādes uztur 178 valsts informācijas sistēmas. Lai sniegtu iedzīvotājiem pakalpojumus, iestādēm būtu savā starpā jāapmainās ar informāciju, taču šādas apmaiņas nodrošināšana praksē ir smagnējs un resursietilpīgs process. Atsevišķos gadījumos cilvēkiem pat nākas pildīt kurjera funkciju, no vienas iestādes citai piegādājot informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājiem tiek atkārtoti pieprasīta informācija, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Iestādēm tā jāiegūst pašām, sadarbojoties savā starpā primāri elektroniskā veidā. Informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm netiek mērķtiecīgi koordinēta. VARAM vairāk kā desmit gadus ir zināmas problēmas šajā jomā. Tomēr ministrijas fokuss bijis uz ERAF projektu administrēšanu IKT jomā, kur katru gadu tiek investēti vidēji 16 milj. euro ERAF līdzekļu,...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Sanita Lukumiete informē par svarīgākajiem aspektiem, kas saistīti ar VID nodokļu kontrolēm. Viens no VID nodokļu kontroles veidiem ir tematiskās pārbaudes. Šoreiz īsumā par to, kas ir tematiskā pārbaude, kā tā tiek veikta, kas tajā tiek pārbaudīts un kādas sekas šīs pārbaudes rezultātā var iestāties. Tematiskā pārbaude ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā. Tematiskā pārbaude, atšķirībā no nodokļu audita vai datu atbilstības pārbaudes, var netikt iepriekš paziņota. Tematiskā pārbaude ilgst 30 dienas un tās rezultāts ir tematiskās pārbaudes akts. Pārkāpumu konstatēšana nerada tiešas nodokļu sekas, bet tādā gadījumā var tikt uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā (ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās...

Otrdien, 4. jūlijā, Ministru kabinets (MK) nodokļu reformas ietvaros atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā un likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. Nodokļu reforma konceptuāli ir apstiprināta, taču šobrīd norit aktīvs darbs pie nodokļu reformas pirmajā paketē iekļauto likumprojektu grozījumu apstiprināšanas. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likums paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu no 2019. gada 1. janvāra, proti, nodokļa maksātājiem nodokli vairs nevajadzētu maksāt avansā par visu kalendāro gadu, kā līdz šim, bet nodokļa samaksa tiktu veikta par transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Savukārt grozījumi likumprojektā paredz šādas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņas atcelšanu, tādējādi veicinot plānotās nodokļu izmaiņas valstī, jo, mainot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību, 2019. gadā veidotos šī nodokļa ieņēmumu samazinājums, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu 46,4 miljonu eiro apmērā. Tāpat MK sēdē tika apstiprināti grozījumi Pievienotās vērtības...

Finanšu ministrijas pieteiktās nodokļu reformas ietvaros jau ar 2018. gadu pilnveidos fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību. Tāpēc, lai varētu veikt fizisko personu, tai skaitā amatpersonu, ienākumu un izdevumu analīzi, Finanšu ministrija sagatavojusi attiecīgus grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Likumprojekta grozījumi nosaka pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus, līdz pēctaksācijas gada 1. februārim (reizi gadā) sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par tiem klientiem (Latvijas Republikas rezidentiem), kuru konta debeta un kredīta apgrozījumu par iepriekšējo gadu pārsniedz 15 000 eiro, norādot bankas konta atlikumu iepriekšējā kalendāra gada 31.decembrī, kā arī konta debeta un kredīta apgrozījumu par iepriekšējo gadu. Tāpat likumprojekts paredz paplašināt to gadījumu skaitu, kad sabiedrībai ir tiesības piekļūt VID rīcībā esošajai informācijai, tajā skaitā arī attiecībā uz fiziskajām personām: darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks, fiziskajām personām un valdes locekļiem, kuri ir administratīvi sodīti...

Finanšu ministrijas pieteiktās nodokļu reformas ietvaros jau nākamgad fiziskās un juridiskās personas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs pieteikties uzkrātās nokavējuma un soda naudas dzēšanai, noteiktā termiņā nomaksājot izveidojušos nodokļu parādus. Atbalsts nodokļu maksātājam ir paredzēts uz visiem nodokļu veidiem, kas ieskaitāmi valsts budžetā un ko administrē VID. Likumprojekta par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem radušos nodokļu parādu slogu un palielināt budžeta ieņēmumus. Šobrīd nodokļu parāda apmērs, kas būtu attiecināms uz minēto priekšlikumu, ir aptuveni 163 miljoni eiro. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus. Vidējais piedzenamā parāda apmērs ir 1570 eiro uz vienu šādu parādnieku. Privātpersonu vidū visbiežāk šādās situācijās nonāk nodokļa par kapitāla pieauguma nemaksātāji, jo, pārdodot īpašumu, cilvēks nereti aizmirst vai nav zinājis, ka šāds nodoklis ir jāmaksā. Tāpat grūtības piedzīvo salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kuriem nav paveicies ar sadarbības partnera izvēli, jo tie...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā, kas pieņemti un/vai stājas spēkā 2017.gada jūnijā Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību”” 2016.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, kas stājās spēkā 2016.gada 15.jūlijā, papildinot likuma 6.pantu ar 2.1 un 2.2daļu, kas paredz iespēju pašvaldībai, izdodot saistošos noteikumus, noteikt zemāku nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, nekā tas paredzēts likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ietvertajā vispārējā kārtībā. Līdz ar to noteikumi pārskati papildināti ar atsauci uz likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 6. panta 2.1 daļu, nodrošinot iespēju pārskatu aizpildītājiem sniegt precīzu informāciju par piemērotajām nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, kuras piešķīrusi pašvaldība....

Lai mazinātu ēnu ekonomiku lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā, Ministru kabineta sēdē otrdien, 4. jūlijā, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par tirdzniecības organizēšanu tirgos un ielu tirdzniecībā. Negodprātīgu tirgotāju izskaušanai noteiktas papildu tiesības un pienākumi tirdzniecības organizatoram un tirgus pārvaldītājam: tiesības ierādīt tirdzniecības dalībniekam tirdzniecības vietu tirgus teritorijā, ja tas izpildījis visus nosacījumus un veic godprātīgu uzņēmējdarbību; no šā gada 1. oktobra izveidot tirdzniecības dalībnieku uzskaites reģistru tirgos un nodrošināt piekļuvi tam uzraudzības un kontroles iestādēm; noteikt gadījumus, kad tirgus pārvaldītājs var vienpusēji lauzt nomas līgumu vai cita veida vienošanos par tirdzniecības vietas izmantošanu ar tirdzniecības dalībnieku. Savukārt ēnu ekonomikas mazināšanai paplašinātas tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras un noteikts, ka no 2018. gada 1. janvāra ielu tirdzniecības organizatora un tirgus pārvaldītāja darbību uzraudzīs un kontrolēs arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un pašvaldības policija. Kā zināms, jau 2016. gadā aizsākās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) iniciētas diskusijas...

Nostiprinot līdzšinējo sadarbību, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (turpmāk – LVRA) prezidents Jānis Pinnis 2017. gada 4. jūlijā parakstīja vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu. Līdz ar vienošanās parakstīšanu tiek aizsākta arī VID un LVRA kopīgā izglītojošā akcija “Prasi čeku!”. Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sekmēt atbilstošu atalgojumu un godprātīgu nodokļu nomaksu nozares uzņēmumos, kā arī caurskatāmus un pilnīgus pārskatus par gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. “Nav noslēpums, ka ēdināšanas bizness ir viena no jomām, kur krāpšanās ar nodokļiem ir bieži sastopama un grūti kontrolējama. Aprēķini liecina, ka Latvijā restorānu sektorā nodokļos netiek ieņemts vairāk nekā 60 miljoni eiro gadā. Ja mums izdotos panākt, ka kaut neliela daļa no šīs summas tiek nomaksāta, tas būtu ievērojams ieguldījums valsts sociālajā budžetā” – atzīst...