JAUNUMI

NUMURA INTERVIJA Iepirkumu regulējuma atšķirības Baltijas valstīs. Ikara Kubliņa saruna ar zvērinātu advokātu RAIVO RAUDZEPU, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošo speciālistu IEPIRKUMI Priekšizpēte paredzamās līgumcenas noteikšanai. Iepirkumu Uzraudzības biroja informācija JURISTA PADOMS Hipersaišu brīvība un tās robežas. MĀRTIŅŠ GAILIS, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu birojs Ellex Kļaviņš Darba uzteikums saistībā ar darba līguma grozījumiem. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte JAUNS LIKUMS Jaunuzņēmumu darbības nosacījumi un iespējas. Piezīmes pēc LIAA semināra TIESU PRAKSE Augstākās tiesas atziņas darba strīdos 2017. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Pievienotās vērtības nodokļa kompensēšana zemes nomas tiesiskajās attiecībās. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Nosacījumi preču piegādes atbrīvojumam no PVN. Sagatavots pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma lietā C-21/16 ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT. Par žurnāla iepriekšējiem numuriem uzziniet šeit. Abonentiem pieejams žurnāla E-arhīvs.

Sākot ar 2017. gada 1. jūliju, īstenojot maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību atbilstoši jaunajam regulējumam, Maksātnespējas administrācija papildu esošajiem administratoru uzraudzības līdzekļiem veiks pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru prakses vietās vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā, lai pārliecinātos par maksātnespējas procesa norises atbilstību normatīvo aktu prasībām. Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina norāda, ka Maksātnespējas administrācija īstenos gan plānotas, gan neplānotas pārbaudes atbilstoši iestādes izstrādātajam uzraudzības pasākumu plānam. Vienlaikus uzraudzības pasākumu efektivitātes paaugstināšanai Maksātnespējas administrācija ir veikusi visu maksātnespējas procesa administratoru un procesu riska līmeņa izvērtējumu, kas tiks ņemts vērā uzraudzības pasākumu plānošanā un īstenošanā. Jāatzīmē, ka Maksātnespējas administrācijai ir tiesības ierasties arī tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas prakses vietā vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā. Maksātnespējas administrācijai īstenojot piešķirtās tiesības ierasties uzraugošās personas vai administratora prakses vietā pārbaužu veikšanai, vidējā termiņā un ilgtermiņā tiks sasniegts Pamatnostādnēs ietvertais politikas virziens – administratora profesijā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar amatam atbilstošām zināšanām,...

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas (EK) Izaugsmes ģenerāldirektorātā Briselē izskatīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) sūdzību par Latvijā veiktās kases aparātu reformas neatbilstību Eiropas Savienības pamatnostādnēm. LTA prezidents Henriks Danusēvičs paskaidroja asociācijas nostāju par to, ka kases aparātu reformai jābūt efektīvai un tādai, kas neapgrūtinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību Latvijā, kā arī tehnoloģiju ieviešana jāveic par saprātīgām izmaksām. EK tika iepazīstināta ar sertifikācijas izmaksām, sākot ar Rīgas reģionā esošu kases automātu (autostāvvietās u.tml.) - 16 000 eiro, peldbaseinā uzstādītu kases sistēmu - 18 000 eiro, autoostas tirdzniecības automātiem kopumā par sertifikāciju jāmaksā aptuveni 40 000 eiro un Latvijas ražotājam ar savu veikalu tīklu 210 000 eiro. Jaunie noteikumi attiecas arī uz medicīnas pakalpojumu sniegšanas vietām, piemēram, doktorātā attālā Latvijas novadā sertifikācija prasīs 1200 eiro. Patlaban sabiedrībā tiek spriests par ģimenes ārstu, ārsta palīgu un medicīnas māsu nepietiekamo atalgojumu - šī summa salīdzinājumā ar mediķu algām ir ļoti liela. LTA arī informēja EK...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina apmācīt darba devējiem vajadzīgos speciālistus un darbiniekus pasākumos "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma" un "Apmācība pie darba devēja" (Praktiskā apmācība), kas tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda(ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" ietvaros. "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma" "Apmācību pēc darba devēja pieprasījuma" organizē un finansē NVA, tā ir iespēja darba devējam apmācīt savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, tiek izsludināta apmācības īstenotāju pieteikšanās nepieciešamās apmācību programmas īstenošanai, savukārt ja darba devējam nepieciešami darbinieki, kuru apmācībai jāizstrādā jauna izglītības programma, izglītības iestāde sadarbībā ar darba devēju var izstrādāt jaunu izglītības programmu konkrētā uzņēmuma prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanai. Lai organizētu bezdarbnieku apmācību, darba devējam NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums, kurā jānorāda fiziskās vai juridiskās personas nosaukums, kontaktinformācija, izglītības programma vai iegūstamā kvalifikācija, apmācāmo bezdarbnieku skaits, prasības kandidātiem, darba alga,...

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Padomes sēdē tika apspriests jautājums par banku nozares atbilstības stiprināšanu, īpašu uzmanību pievēršot ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju saraksta izpildei Latvijas bankās. Padome bija vienisprātis, ka kopš 2016.gada ir sasniegts būtisks progress augstāko standartu nodrošināšanai noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas jomā, ko bankas turpina patstāvīgi uzlabot. Tā ietvaros ir būtiski arī uzlabot kontroles mehānismus finanšu sankciju ievērošanai un izpildei, kur viens no soļiem būtu vienotu vadlīniju izstrāde banku nozares līmenī. Padome vienojās vadlīnijas izstrādāt līdz 2017.gada oktobrim. Vadlīniju ietvaros plānots iezīmēt valstis un teritorijas pēc risku līmeņa, kas rada patstāvīgus un būtiskus nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas draudus. Tāpat tiks noteikts arī kopīgs minimālais standarts visām LKA bankām attiecībā uz klientu riska valstu un teritoriju vērtēšanu. Šobrīd katra banka izmanto savus standartus klientu izvērtēšanā. Latvijas bankas pastāvīgi veic kontroles mehānismu pilnveidošanu, lai paaugstinātu atbilstības standartus, laicīgi identificētu un pārvaldītu iespējamos riskus,...

Valsts kontrole revīzijā ir vērtējusi naudas sodu piemērošanas praksi Valsts ieņēmumu dienestā. No 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. eiro apmērā. Taču revīzijā secināts, ka sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53 % no uzliktajiem naudas sodiem. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu. Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80 % naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu. Revīzijā konstatēta atšķirīga VID rīcība līdzvērtīgos gadījumos. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) par katru pārkāpumu ir noteikta soda apmēra amplitūda. VID var izvēlēties...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017.gada 28.jūnija noteikumi №107 «Grozījumi «Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2017.gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvajos noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumi №340 «Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 30.jūniju.

Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumi №359 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumos №721 «Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 30.jūniju.

Saeimas 2017.gada 22.jūnija likums «Grozījumi Sporta likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.jūliju.

Saeimas 2017.gada 15.jūnija likums «Grozījumi Meža likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 30.jūniju.

Saeimas 2017.gada 22.jūnija likums «Grozījums likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 13.jūliju.

Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumi №338 «Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumi №349 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumos №455 «Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma «Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā» īstenošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 28.jūniju.

Saeimas 2017.gada 15.jūnija likums «Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 13.jūliju.