JAUNUMI

2017. gada 21. jūnijs ir kļuvis par dienu, kad tie, kas ticēja, ka nodokļu reforma ir solis pretī izaugsmei, cilvēku aizbraukšanas no Latvijas apturēšanai un jaunu darbavietu radīšanai šajā valstī, ir kļuvuši par skeptiķiem. Rīta pusē presē paustais valdības viedoklis, ka vienīgais valsts budžeta "cauruma aizbāšanas" instruments ir mūsu visu maciņi, manuprāt, ir klaja necieņas izrādīšana pret valsts iedzīvotājiem - nodokļu maksātājiem, atklātā vēstulē pauž Agnese Pastare. Solītā jaunā nodokļu politika, kuras virsmērķis ir (bija?) saskaņots ar sociālajiem partneriem, kuru starpā biju arī es, mani kolēģi, darbabiedri, konkurenti un sadarbības partneri - politika, kuras "rāmis" bija apspriests garās un plašās sanāksmēs, darba grupās, tērējot savu laiku, nesaņemot par to ne centa atlīdzības. Politika, kuras ideja Igaunijai ir ļāvusi gūt tādu izrāvienu, par kuru tagad Latvija var tikai sapņot, šī pati politika tagad ir pārvērsta par farsu. Valdības un ministriju solījumi, kas tika pausti gan publiski, gan darba grupās viennozīmīgi bija vērsti un...

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu. To paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko 22.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. ES direktīva paredz, ka visām dalībvalstīm līdz 2018. gadam ir jānodrošina likumdošanā kontrole un atbildība par odometru rādījumu grozīšanu. Par transportlīdzekļa odometra rādījumu izmainīšanu, palielinot vai samazinot odometra uzskaitīto transportlīdzekļa nobraukumu, fiziskajām personām paredzēts naudas sods līdz 100 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 1000 eiro. Tāpat administratīvā atbildība noteikta par odometra rādījumu izmainīšanas pakalpojuma piedāvāšanu vai sniegšanu. Naudas sods fiziskajām personām noteikts līdz 200 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 2000 eiro. Ceļu satiksmes un drošības dienests (CSDD) automašīnu nobraukuma kontroli jau tagad veic tās reģistrācijas brīdī un tehniskās apskates laikā - informācija ir pieejama CSDD mājaslapā. Ārkārtas situācijā autoīpašniekam var vērsties ar lūgumu veikt odometru pārbaudi arī autorizētos autoservisos. Likuma izmaiņas konstatētas krāpniecības gadījumā ļaus vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumi par viltojumu un pirātisma ietekmi Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas publicēts 21. jūnijā, pievērš uzmanībuviltotu preču plūsmai un to tirdzniecības vērtībai pasaulē. Pētījumu dati atklāj, ka galvenais viltoto preču avots joprojām ir Ķīna, informē Latvijas Republikas Patentu valde. Pētījums “Viltojumu un pirātisma ietekme Eiropas Savienībā: 2017. gada situācijas analīze” tapis kopprojekta ietvaros, sadarbojoties EUROPOL un EUIPO struktūrvienībai Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centram. Pētījums pamatojas uz 2015. gadā veiktā pētījuma rezultātiem, atjauninot galvenos secinājumus un piedāvājot jaunu ieskatu jaunajās tendencēs. Pētījums apstiprina, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi ir svarīgs organizēto noziedzīgo grupu ienākumu avots. Tiek lēsts, ka tiešsaistes tirgi ir galvenie izplatīšanas kanāli viltotām precēm. Digitālajā pasaulē aizsargāta satura izplatīšana tiešsaistē tika identificēta kā nopietns problēmjautājums, kas rada papildus uzdevumus izpildiestādēm. Noziedznieki lielākoties paļaujas uz ražotājiem, kuri atrodas ārzemēs, bet pēc tam organizē viltotu preču ievešanu, transportēšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu ES....

Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumi №341 «Noteikumi par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību veidiem un organizēšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 23.jūniju.

Rīgas Domes 2017.gada 23.maija saistošie noteikumi №256 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošajos noteikumos №198 «Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 22.jūniju.

Saeimas 2017.gada 8.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību»»Likums stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumi №324 «Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 17.jūniju.

Saeimas 2017.gada 15.jūnija likums «Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 6.jūliju.

Saeimas 2017.gada 8.jūnija likums «Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 6.jūliju.

Saeimas 2017.gada 8.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 23.jūniju.

Saeimas 2017.gada 8.jūnija likums «Grozījumi Muzeju likumā»Likums stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.

Saeimas 2017.gada 8.jūnija likums «Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 23.jūniju.

Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumi №337 «Kārtība, kādā interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 23.jūniju.

Saeimas 2017.gada 8.jūnija likums «Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.jūliju.

Saeimas 2017.gada 8.jūnija likums «Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 23.jūniju.