JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 16.martā, galīgajā lasījumā lems par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā. Līgums nosaka ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par Satversmes tiesas likuma grozījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanos gadījumā, kad tiesa pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla lēmuma pieņemšanai un aptur tiesvedību līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim. Deputāti skatīs arī galīgajam lasījumam sagatavotos grozījumus Valsts civildienesta likumā. Tie nepieciešami, lai noteiktu, ka ierēdni valsts interesēs var pārcelt profesionālā dienesta karavīra amatā. Izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas sēdes darba kartībā ir grozījumi trīs likumos, kas rosināti, lai pilnveidotu Latvijas armijas sadarbību ar sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā (ES), un likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt Eiropas Padomes Konvencijas...

Arī daudzbērnu ģimenes pirmās pakāpes augšupējiem radiniekiem – vecāka, audžuvecāka vai aizbildņa mātei vai tēvam - pienāksies nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums. Šāds priekšlikums otrdien, 15.martā, atbalstīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, virzot izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Nodokļa atvieglojumu daudzbērnu ģimenes bērnu vecvecāki varēs saņemt, ja attiecīgais īpašums, kur dzīvesvieta deklarēta arī daudzbērnu ģimenei, ir viņu īpašumā. “Šāds risinājums būtu taisnīgs situācijās, kad daudzbērnu ģimene dzīvo kopā ar bērnu vecvecākiem viņiem piederošā īpašumā, jo praksē bieži vien maksu par īpašumu samaksā pati ģimene, kas arī faktiski ir attiecīgā nekustamā īpašuma mantinieki,” priekšlikuma būtību raksturo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Patlaban noteikts, ka nodokļa atvieglojumu 50 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas piemēro, ja nekustamais īpašums pieder arī kādam no daudzbērnu ģimenes bērniem. Komisijā atbalstīts priekšlikums, kas paredz maksimālo nodokļa atvieglojuma summu no līdzšinējiem 427 palielināt līdz 500 eiro. ...

Pārbaudot populārākos Latvijas interneta veikalus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja būtiskus pārkāpumus saistībā ar patērētāju maldināšanu par preču cenām un piemērotajām atlaidēm. Pēc vairāk kā pusgadu ilga aktīva darba ar komersantiem PTAC secina, ka situācija ir uzlabojusies, tomēr vēl aizvien ir interneta veikali, kuros tiek piedāvātas nepārtrauktas atlaides un norādīto cenu un atlaižu patiesums ir apšaubāms. Patērētājiem ne vienmēr sniegta skaidra informācija par atteikuma tiesībām un preču pārbaudi atteikuma tiesību periodā, tādejādi ierobežojot to izmantošanu. Šī gada 15. martā PTAC Starptautiskās patērētāju tiesību dienas ietvaros pievienojas patērētāju organizācijām visā pasaulē, lai aicinātu veidot “digitālo pasauli, kurai patērētāji var uzticēties”. Bieži vien atlaižu piedāvājumos patērētājiem nācies saskarties ar maldinošu informāciju par preces sākotnējo cenu vai ar īpašā piedāvājuma termiņa vairākkārtēju pagarināšanu, tāpēc viens no aspektiem, kuram īpaši pievērsta uzmanība, ir veids, kādā interneta veikali norāda preču cenas. 2016.gada augustā PTAC uzsāka komercprakses izvērtēšanu 20 Latvijas interneta veikalos. Tika atklātas vairākas patērētājus maldinošas...

Lai mazinātu strīdus starp būvuzņēmējiem un publisko iepirkumu pasūtītājiem, būvniecības nozares uzņēmumi rosina jaunu ēku būvniecībā pāriet uz apvienotajiem projektēšanas un būvniecības iepirkumiem, savukārt rekonstrukcijas projektos veikt daudz padziļinātāku priekšizpēti. Priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir nosūtījusi gan Ekonomikas ministrijai, gan Finanšu ministrijai. "Ir divi galvenie cēloņi, kāpēc šobrīd veidojas strīdi starp pasūtītāju un būvnieku. Pirmkārt, rekonstrukcijas projektos, neveicot pienācīgu izpēti, nav iespējams pilnīgi novērtēt veicamo darba apjomu, kā rezultātā grūti prognozēt būvniecības darbu izmaksas. Īpaši tas raksturīgs situācijās, kur tiek veikti demontāžas darbi. Otrs faktors, kas jāņem vērā, ir zemā sagatavoto projektu kvalitāte un neatbilstība normatīvajiem aktiem, kas atklājas tikai būvdarbu veikšanas laikā, jo pasūtītājam nav pienācīgas kompetences novērtēt sagatavoto projektu," uzsver Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība prognozē, ka rosinātās izmaiņas ne vien nodrošinās augstāku kvalitāti, bet vienlaikus ļaus arī daudz precīzāk noteikt paredzamo darba apjomu un līdz ar to arī kopējo projekta budžetu. Tāpat...

GRĀMATVEDĪBA Svetlana Saksonova: Kāpēc un kā uzņēmumu speciālistiem ir jānosaka bezzaudējuma slieksnis produktiem vai pakalpojumiem Maija Grebenko: Darba likuma grozījumi «sasnieguši» pilngadību Maija Grebenko: Grozījumi MK noteikumos Nr. 827 par VSAOI un IIN Maija Grebenko: Jaunuzņēmuma darba ņēmēju apdrošināšana NODOKĻI Ina Spridzāne: Par PVN jaunumiem 2017. gadā Vineta Vizule: Kas būtisks nodokļu reformas melnrakstā? FINANSES Justīne Sofija Jaunzeme: Starptautiskie finanšu pārskatu standarti maziem un vidējiem uzņēmumiem UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Kristīne Zubkāne: Jaunais Publisko iepirkumu likums Jūlija Loseva: Tīmekļa vietne kā struktūrvienība NODERĪGI Redakcija: Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 7.martā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.133 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (turpmāk – noteikumi), kas 2017.gada 10.martā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.52 (5879) un stājās spēkā 2017.gada 11.martā. Grozījumi veikti, lai noteikumus precizētu atbilstoši 2016.gada 23.novembrī pieņemtajam Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veiktajiem grozījumiem. Darba devēja ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli iesniegšanas kārtība jaunuzņēmumiem, kuri piemēro atbalsta programmu fiksēta maksājuma veikšanai Jaunuzņēmums iesniedz ziņas par darba ņēmējiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā un termiņos. Atkarībā no darba ņēmēja statusa un izvēlētā pensiju līmeņa, kurā tiek veiktas apdrošināšanas iemaksas par jaunuzņēmuma darbiniekiem, noteikumi nosaka pienākumu sniegt atsevišķu darba devēja ziņojumu. Darba devēja ziņojums (noteikumu 3.pielikums) ir papildināts ar jaunām...

Lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas otrdien, 14.martā, konceptuāli atbalstītie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un lai pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sacīts likumprojekta anotācijā. Grozījumi paredz, ka ierobežojumi varēs attiekties uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū vai nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekli. Tāpat tas varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, uzglabāšanai vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju un kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatus, vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā. Valdībai būs jānosaka pienākumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām un jālemj par atļaujas izsniegšanu, piemēram, attiecībā uz būtiskas līdzdalības, izšķirošās ietekmes iegūšanu, uzņēmumu pāreju...

Saeimā iesniegti priekšlikumi veikt virkni svarīgu grozījumu Komerclikumā attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībām (AS), informē advokātu biroja "Sorainen" partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus un juriste Natālija Šestakova. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti otrajā un arī galīgajā lasījumā, tad tie atvieglos vai precizēs vairākus aktuālus kapitālsabiedrību darbības jautājumus. Starp būtiskākajiem priekšlikumiem ir: atvieglota AS pamatkapitāla palielināšanas procedūra, kura paredzēs, ka noteiktos gadījumos būs ierobežotas akcionāru pirmtiesības uz jaunajām akcijām, t.sk. konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā. Arī vispārējais pirmtiesību izmantošanas termiņš tiks saīsināts no 30 dienām uz 15 dienām, līdzīgi kā tas ir jau noteikts SIA gadījumā, nosacītais pamatkapitāls AS, piemēram, konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā, kas uzliks par pienākumu akcionāru sapulcei vienlaicīgi pieņemt lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu obligāciju konversijas apmērā, savukārt komercreģistrā tiks ierakstīta informācija par maksimālo summu, par kādu valde vēlāk varēs veikt faktisko akciju emisiju, lai nodrošinātu obligāciju konversiju; šis būs jauns institūts Komerclikumā, kas aizsargās...

Latvijā un daudzviet citur pasaulē 26. martā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu, atgādina Ekonomikas ministrija. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 26. martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Pāreja atpakaļ no vasaras laika atkal notiks 2017. gada 29. oktobrī. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – par vienu stundu atpakaļ. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un...

Ministru kabinets (MK) 14. martā atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas nosaka jauno profesiju standartu, profesionālās kvalifikācijas prasību un nozares kvalifikāciju struktūru apstiprināšanas un publiskošanas kārtību. Profesiju standartus, profesionālās kvalifikācijas prasības un nozaru kvalifikāciju struktūras apstiprinās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome, un MK noteiks obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību sarakstu. Šajā sarakstā iekļautos profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī nozaru kvalifikāciju struktūras paredzēts publiskot Valsts izglītības satura centra mājaslapā. Līdz šim Profesionālās izglītības likumā nebija noteikts, kas apstiprina profesijas standartu, profesionālās kvalifikācijas prasības (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikācijas struktūru. Tas radīja situāciju, ka profesionālās izglītības sistēma nevarēja elastīgi un operatīvi reaģēt uz izmaiņām darba tirgū, jo profesiju standartu izstrādes un saskaņošanas process bija ilgstošs un komplicēts, kas ilga vismaz vienu vai pusotru gadu, jo profesiju klasifikators tiek aktualizēts tikai 2 reizes gadā un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, lai lietotājs veiktu darbības ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kuras VID vienotajā datubāzē (reģistrā) reģistrētas atbilstoši iepriekšējām tehniskajām prasībām (reģistrētu, pārtrauktu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, kā arī pārvietotu vai izslēgtu tās no VID vienotās datubāzes (reģistra)), turpmāk lietotājiem minēto darbību veikšanai nepieciešamie dokumenti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). Lai pieteiktu elektronisko ierīču un iekārtu reģistrēšanu, lietotājam VID EDS izvēlnē jāizvēlas sadaļa “Dokumenti”, no dokumentu saraksta jāizvēlas sadaļa “No veidlapas” – “Citi” – “Informācija VID klientu apkalpošanas centriem”. Šajā izvēlnē detalizēti jānorāda reģistrējamās elektroniskās ierīces vai iekārtas veids, reģistrācijas adrese, Grand Total, šasijas numurs, kā arī “Browse” laukā obligāti jāpievieno ieskenēta iekārtas tehniskā pase (ierakstam tehniskajā pasē jāsakrīt ar pēdējo Z-atskaiti). Iekārtas tehniskajā pasē obligāti jābūt apkalpojošā dienesta ierakstam par ierīces vai iekārtas uzstādīšanu (sagatavošanu uzstādīšanai) konkrētajā lietotāja adresē. Informējam, ka lietotājam ir iespēja VID EDS automātiski veikt...

Bez tiem kases aparātiem, kas tiek izmantoti tirdzniecībā, Latvijā ir tūkstošiem kases automātu un informatīvo sistēmu, kas arī pakļautas jaunajai "reformai". Šī brīža Ministru kabineta (MK) noteikumi par "Kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļa, modifikācijas un programmas versijas atbilstības pārbaudi" nosaka, ka ir veicama atbilstības pārbaude katram modelim, modifikācijai un programmatūras versijai. Piemēram, uzstādot kases aparātu un tā darbībai vajadzīgo programmu peldbaseinā, kopējās izmaksas sastāda 50 000 eiro. Pagājušā gada decembrī kļuva zināms, ka būs jāveic šīs programmas un aparātu sertifikācija, kas izmaksās vairāk kā 10 000 eiro. Ņemot vērā, ka katrs šāds objekts ir unikāls un atšķirīgs, tas nozīmē, ka katram jāveic atsevišķa sertifikācija - vai tā ir stāvvieta, peldbaseins, sporta halle, vai tamlīdzīgi, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Šobrīd Latvijā tādu sistēmu un kases automātu ir vairāk kā 200. Tātad tikai pirmreizēja šo sistēmu un aparātu atbilstības novērtēšana izmaksāšot tautsaimniecībai ne mazāk kā 3...

Gan jaunajiem grāmatvežiem, gan arī pieredzējušiem profesijas lietpratējiem, kuriem jau izstrādāta sava darba rutīna, varētu būt interesanti ieskatīties oficiālajās vadlīnijās par to, kā pareizi jālabo grāmatvedības reģistri un attaisnojuma dokumenti. Vadlīnijas, par pamatu ņemot normatīvos aktus, apkopotas Finanšu ministrijas publicētajā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatā mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām". Ja tiek laboti attaisnojuma dokumenti vai grāmatvedības reģistri, labojumu jāizdara ar jaunu ierakstu, kas labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Svarīgi ievērot, ka nepareizos grāmatvedības ierakstus nedrīkst dzēst - to nosaka MK noteikumu Nr.585 28.punkts. Grāmatvedības reģistrus var labot, lietojot negatīvus skaitļus (storno). Ja tiek laboti papīra dokumenta veidā sagatavotie attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri, kļūdainos ierakstus pārsvītro un katru labojumu atrunā ar ierakstu „Labotam ticēt”, apliecinot šo ierakstu ar labojumu veikušās personas personisko parakstu, norādot personiskā paraksta atšifrējumu (vārda iniciāli un uzvārdu vai vārdu un uzvārdu), kā arī labojuma iemeslu un labojuma datumu. Savukārt par attaisnojuma dokumentu labojuma dokumentu var izmantot grāmatvedības...

Šobrīd publiskajā telpā sākusies aktīva diskusija par 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reinvestētai peļņai ieviešanu Latvijā. Ekonomikas ministrija (EM) gadu mijā to iestrādāja Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā (UVPP), tagad par to runā arī Latvijas banka (LB) un Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformas kontekstā. Produktivitātes, konkurētspējas, investīciju un kapitāla pieejamībā Latvija joprojām būtiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem, un tieši nodokļu politika ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar ko valsts var piesaistīt ārvalstu investoru uzmanību un veicināt konkurētspējas un produktivitātes kāpumu. Tomēr jāņem vērā, ka, tāpat kā jebkurš cits, arī šis instruments pats par sevi rezultātu nerada. Būtiski ir piemeklēt pareizo tā konfigurāciju un meistarīgāko pielietojumu, pauž Rīgas Tehniskās universitātes ekonomikas zinātņu doktors Māris Jurušs. 1. Kur mēs esam? Investēšanas aktivitātes Latvijā, kā arī kopumā ES pēdējos gados ir mērenas. Zems investīciju līmenis bremzē pamatlīdzekļu atjaunošanos un modernizāciju, vājinot valsts konkurētspēju un izaugsmes potenciālu. No visām Baltijas valstīm augstākais investīciju līmenis ir...

Latvijā pensiju apmērs tiek pārskatīts, veicot pensiju indeksāciju. Un te ir jāpatur prātā, cik liela konkrētajā gadā ir vidējā summa, no kuras iemaksas veikuši sociālo iemaksu veicēji. Tas ir svarīgi tāpēc, ka likums „Par valsts pensijām” nosaka, ka valsts pensijas vai tās daļas apmērus, kas nepārsniedz pusi no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, tiek pārskatīts 1. oktobrī. Pensiju indeksācijas aprēķinos tiek ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss valstī, kā arī 50% (iepriekš 25%) no apdrošināšanas iemaksu summas reālā pieauguma procentiem. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskata visu valsts pensijas apmēru. Vienkāršāk sakot, šāda indeksācijas kārtība nodrošina personām ar maziem ienākumiem visas pensijas indeksāciju, savukārt personām ar salīdzinoši lieliem ienākumiem – daļu pensijas indeksāciju. Beidzamo reizi, 2016. gada oktobrī tika indeksētas pensijas vai tās daļa, kas nepārsniedza 332 eiro un tika piemērots indekss 1,0186. Piemēram, 200 eiro liela pensija tika indeksēta pilnā apmērā,...