JAUNUMI

Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumi №175 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos №554 «Kārtība, kādā izsniedz atļauju tādu šķirņu sēklu izvietošanai tirgū, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 31.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumi №173 «Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2017.gadā»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumi №172 «Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 31.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumi №169 «Noteikumi par Maksātnespējas administrācijas amatpersonu un darbinieku dienesta apliecībām»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 31.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 14.marta noteikumi №146 «Noteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumi №162 «Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 17.marta noteikumos №130 «Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 29.martu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017.gada 28.marta noteikumi №59 «Grozījumi «Likviditātes prasību, to izpildes kārtības un likviditātes riska pārvaldīšanas normatīvajos noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.aprīli.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2017.gada 27.marta lēmums №1/9 «Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodika»Lēmums stājas spēkā ar 2017.gada 31.martu.

Saeimas 2017.gada 16.marta likums «Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 29.martu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017.gada 28.marta noteikumi №58 «Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.aprīli.

Valsts ieņēmumu dienesta Metodiskais materiāls par mikrouzņēmumu nodokli

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari. Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm. FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%. Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir uzsācis īstenot vienu no pēdējo gadu lielākajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem “Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija”, kas kopumā būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti. Projekta laikā tiks uzsākta maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) izstrāde un ieviešana, kas kvalitatīvi augstākā līmenī aizstās esošo nodokļu informācijas sistēmu, kura tika izstrādāta un darbojas kopš 1996.gada. Līdz ar MAIS ieviešanu tiks īstenotas daudzas nodokļu administrēšanas procesu automatizācijas iespējas, kā arī pilnveidotas sistēmas iespējas pārskatu sagatavošanā, tā būtiski uzlabojot VID efektivitāti un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Projektu “Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija” VID plāno realizēt vairākās kārtās. 2017.gada 13.martā VID noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru par projekta pirmās kārtas “Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija. MAIS kodols” projekta īstenošanu, finansējuma piešķiršanu un uzraudzību. Projekta 1. kārtas ilgums ir 36 mēneši.

No 1. aprīļa valsts garantētos uzturlīdzekļus to pieprasītājiem ir iespējams saņemt vienkāršāk un trīs reizes ātrāk. Vienlaikus uzturlīdzekļu parādnieki varēs noslēgt vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGFA) par parāda atmaksu, savukārt tiem, kuri uzturlīdzekļus nemaksās - aizliegs izmantot transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas tiesības. Līdz ar aprīļa sākumu gaidāmas trīs būtiskas izmaiņas, kas nodrošinās ērtākus risinājumus uzturlīdzekļu saņemšanai un efektīvākas metodes parādu piedziņai ar UGFA starpniecību. Turpmāk valsts garantētos uzturlīdzekļus būs iespējams iegūt līdz pat trim reizēm īsākā termiņā (līdzšinējo aptuveni 9 mēnešu vietā 3 mēnešu laikā). Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros, uzreiz vēršoties UGFA. Vēl viens būtisks jauninājums - ir iespēja parādniekam piedalīties parāda segšanā savu finansiālo iespēju robežās. Ja parādnieks objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus pilnā apmērā un tāpēc uzturlīdzekļi parādnieka vietā tiek izmaksāti no fonda administratīvā procesa ietvaros, parādnieks ar UGFA varēs noslēgt vienošanos un atbilstoši...

Jaunuzņēmumiem par darbiniekiem būs jāmaksā fiksētais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksājums, kura apmērs ir sociālā nodokļa likme no divām minimālajām mēnešalgām (patlaban - 760 eiro). Fiksēto maksājumu aprēķina, obligāto iemaksu likmes darba ņēmēja daļu ieturot no darbinieka algas, un darba devēja likmes daļa tiek maksāta no darba devēja līdzekļiem, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu jaunuzņēmumiem. Tāpat jaunuzņēmuma darbiniekam ar darba devēja starpniecību būs jāveic arī papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Darbinieks pats varēs izvēlēties - maksāt vai nu papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (izvēli varēs izdarīt tikai vienreiz). Papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā jābūt vismaz 10 procentu apmērā no darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātā bruto ienākuma (kas nav lielāks par obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru gadā) un fiksētā maksājuma objekta starpības. VID sniedz arī...