JAUNUMI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017.gada 7.marta noteikumi №50 «Grozījumi «Kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvajos noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 10.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumi №124 «Grozījums Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos №306 «Noteikumi par prasībām uz iepakojumiem izvietojamiem brīdinājumiem par ietekmi uz veselību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 10.martu.

Eiropas Komisijas 2017.gada 3.marta regula №378 «Komisijas Regula (ES) 2017/378 (2017.gada 3.marts), ar ko attiecībā uz konkrētām aromatizējošām vielām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1334/2008 I pielikumu»Regula stājas spēkā ar 2017.gada 24.martu.

Saeimas 2017.gada 23.februāra likums «Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 8.martu.

Satversmes tiesa 8. martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-07-01 “Par Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 92. un 105. pantam”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – AS DNB banka – 2011. gadā izsolē iegādājās nekustamo īpašumu (dzīvokli). 2015. gadā procesa virzītājs – izmeklētājs – pirmstiesas kriminālprocesa laikā pieņēma lēmumu atzīt minēto īpašumu par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot to īpašniekam, kas nekustamo īpašumu bija zaudējis noziedzīga nodarījuma – krāpšanas – rezultātā. Kriminālprocesa gaitā tika noskaidrots, ka izkrāptais nekustamais īpašums vēlāk tika pārdots citai personai, kura savas īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Pēc tam dzīvoklis nonācis Pieteikuma iesniedzējas īpašumā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tās tiesības uz īpašumu un esot pretrunā tiesiskās paļāvības principam. Valstij esot pienākums aizsargāt īpašuma tiesības, kas ir nostiprinātas zemesgrāmatā, tostarp labticīga ieguvēja īpašuma tiesības. Apstrīdētās normas neatbilstot vienlīdzības principam. Personas, kas savas tiesības...

Finanšu ministrijas februāra nogalē prezentētās nodokļu reformas priekšlikumi paredz ieviest jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modeli, kas no esošā UIN modeļa atšķirtos ar to, ka nodokļa uzlikšanas atlikšanu līdz peļņas sadales brīdim piemērotu nevis aprēķinātajai peļņai, bet no uzņēmuma “izejošajai”, t.sk., arī ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām, reprezentācijas izmaksām u.c. materiālajiem labumiem. Vienlaikus uzņēmums nevarēs piemērot esošās UIN atlaides un pamatlīdzekļu paātrināto norakstīšanas kārtību. Sadalīto peļņu apliktu ar UIN, uzrēķinot 20/80 (25%) jau sadalītās peļņas neto summai, kas atbilst 20% bruto summai (dividende + nodoklis). Piemēram, uzņēmums veicis dividenžu maksājumu 100 EUR apmērā, tātad uzņēmumam no saviem līdzekļiem jāsamaksā papildu UIN 25 EUR, kas ir 20/80 no 100 EUR. Ar UIN apliktu arī patstāvīgās pārstāvniecības sadalīto peļņu no Latvijā gūtā ienākuma. Darījumos starp galveno uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību būtu jāievēro izstieptās rokas princips (arm’s length) – darījumu jāvērtē kā darījums, kas veikts starp nesaistītajām personām. UIN maksāšanas pienākums saistībā ar dividenžu izmaksu...

Lai veicinātu Latvijā ražotās lauksaimniecības produkcijas izcelsmes izsekojamību, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā, Ekonomikas ministrija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". Preču izcelsmes valsts kontroles veicināšanai plānots noteikt papildu pienākumus pašvaldībai: izsniegt izziņu tirdzniecības dalībniekiem, kurā sniegta informācija par pašu audzēto svaigo augļu, dārzeņu, ogu un svaigās gaļas izcelsmi; reizi mēnesī informēt Valsts ieņēmumu dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu par izsniegtajām atļaujām ielu tirdzniecībai un ielu tirdzniecības organizēšanai, norādot tirdzniecības dalībniekus un realizējamo preču grupas. Negodprātīgu tirgotāju izskaušanai rosinām noteikt papildu tiesībastirdzniecības organizatoram un tirgus pārvaldītājam: pienākumu sekot līdzi pašvaldības izziņā minētās informācijas precīzai norādei tirdzniecības vietā un tam, lai tirdzniecības dalībnieks tirdzniecības vietā korekti norāda informāciju par sevi un pārdotu tikai ielu tirdzniecības atļaujā minētās preces vai tirgus gadījumā tikai pieteikumā minētās preces; tiesības...

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" , kas patlaban iesniegti Saeimā, paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. Izmaiņas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas. Likumprojekts paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām: Plāna projekts "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2018.-2020.gadam" Plāns paredz sniegt lielāku valsts atbalstu pensijas vecuma personām ar lielu darba stāžu, palielināt ģimenes valsts pabalstu ģimenēm ar vairākiem bērniem, kā arī citus atbalsta pasākumus. Plāns par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu ceturtdien, 9.martā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē atzinumu sniegšanai. Tas vēl jāapstiprina valdībā, dodot uzdevumu Labklājības ministrijai sagatavot attiecīgo normatīvos aktus. Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: "Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un izteikta ienākumu nevienlīdzība. No vienas puses, skaitļi rāda, ka iedzīvotāju kopējie ienākumi aug, tomēr tajā pašā laikā cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos ikdienā neizjūt. Situācijai ir jāmainās. Tāpēc ar šo dokumentu uzsākam plašākas diskusijas par tiesību aktos noteiktajiem ienākumu apmēriem un atbalstu, lai nepieciešamības brīdī aizsargātu sabiedrības daļu ar zemākajiem ienākumiem."...

Ceturtdien, 9. martā, stājas spēkā grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kuru mērķis ir veicināt bērnu tiesību ievērošanu. Turpmāk gadījumos, kad ir nepieciešams atzīt vai noteikt paternitātes faktu, izpildīt tiesas spriedumu adopcijas apstiprināšanas vai atcelšanas lietā, būs iespējams pārreģistrēt Latvijas valstspiederīgo bērna dzimšanas faktu, ja sākotnēji bērna dzimšana ir reģistrēta dzimtsarakstu iestādē ārvalstīs. Šobrīd liels skaits Latvijas valstspiederīgo, dzīvojot un strādājot ārvalstīs, bērna dzimšanas fakta reģistrāciju veic attiecīgā dzimtsarakstu iestādē ārvalstīs un gadījumos, kad bērna vecāki, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, nevar uzrādīt laulības apliecību, vai arī bērna vecāki nav laulībā, bērna dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā tiek ierakstītas ziņas tikai par bērna māti, tādejādi reģistri arī vēlāk netiek papildināti ar attiecīgām ziņām par bērna tēvu. Līdzīgas situācijas rodas arī gadījumos, kad tiek apstiprināta vai atcelta adopcija, proti, ir gadījumi, kad Latvijas Republikas spriedumu nereti nav iespējams izpildīt, kad nepieciešams papildināt bērna dzimšanas reģistru ar ziņām par vecākiem (adoptētājiem), ja bērna...

Piedāvājam vēlreiz pārlasīt ieteikumus, kas jāņem vērā biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtotājiem. Minētie normatīvo aktu grozījumi attiecas arī uz gada pārskatiem par 2016. gadu. Ministru kabinets 2014. gada 2. decembrī ir izdevis noteikumus Nr. 732 “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumos Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 808) un noteikumus Nr. 731 “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 14. novembra noteikumos Nr. 928 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 928), kas stājušies spēkā 2015. gada 1. janvārī un piemērojami gada pārskatiem par 2015. gadu un nākamajiem pārskata gadiem. Minētie MK noteikumu Nr. 808 un Nr. 928 grozījumi: saskaņo normu, kas biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām atļauj kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā atbilstoši likumā „Par grāmatvedību” noteiktajam un skaidro to; precizē atsevišķus ieņēmumu posteņus; nosaka Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā sniegt detalizētu informāciju par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem; nosaka, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atvasinājumi elektroniskā formā, kas sagatavoti par 2016.gadu un tiem sekojošiem periodiem, iesniedzami Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajos termiņos VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97.panta pirmajā daļā noteikts, ka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata atvasinājumu sabiedrība iesniedz VID ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. VID vērš uzmanību, ka ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 31.jūlijam ieskaitot, ja pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu) atļauts iesniegt: koncerna mātes sabiedrību (kuras sagatavo konsolidētos gada pārskatus) gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus; Koncerna mātes sabiedrība, kura nesagatavo konsolidētos...

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk - LTAB), kurš administrē OCTA Garantijas fondu, pilnveidojis līdzekļu atgūšanas veidus no tiem autovadītājiem, kas izraisījuši CSNg bez OCTA apdrošināšanas, bet kavē vai izvairās no zaudējumu segšanas Garantijas fondam. "Mūsu mērķis ir rast efektīvākas metodes, kā sabalansēt Garantijas fonda ienākumus un izdevumus, kas ir visu autoīpašnieku interesēs, jo obligātie atskaitījumi Garantijas fondā tiek veikti no ikviena spēkrata īpašnieka iegādātās OCTA polises," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Lai sekmētu ātrāku un efektīvāku līdzekļu atgūšanu Garantijas fondā, LTAB turpmāk ciešāk sadarbosies ar apdrošinātājiem, apmainoties ar informāciju par tiem klientiem, kuri pretendē uz OCTA apdrošināšanas atlīdzību un vienlaikus ir arī Garantijas fonda parādnieki. "Esam izstrādājuši mehānismu, kā tiesiskā ceļā saņemt Garantijas fondā līdzekļus no autoīpašniekiem - likumpārkāpējiem, kas iepriekš izraisījuši CSNg bez OCTA un radījuši zaudējumus Garantijas fondam un paralēli arī pretendē saņemt no apdrošinātāja OCTA atlīdzību," informē LTAB valdes priekšsēdētājs. "Pērnā gada beigās apdrošinātāji uzsāka veikt iemaksas Garantijas...

Jaunajām automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu trešdien, 8.martā, konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, skatot sagatavotos grozījumus "Ceļu satiksmes likumā". Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados. Grozījumi paredz, ka Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim un piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas Latvijā. Otrā tehniskā apskate būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc pirmreizējās apskates. Savukārt, sasniedzot četru gadu vecumu, turpmākās tehniskās apskates šādām automašīnām būs jāveic katru gadu. Patlaban likums noteic, ka iepriekš nereģistrētai automašīnai pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā. Turpmākās tehniskās apskates automašīnām jāveic katru gadu. Likumprojektu vēl nepieciešams saskaņot ar visām atbildīgajām ministrijām, bet deputāti šodien šo ideju...

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats, atgādina zvērinātu advokātu birojs SORAINEN partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus un zvērinātu advokātu palīgs Toms Vilnis. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras, atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, un sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu,kurām gada pārskats un konsolidētais gada pārskatas (ja tāds tiek gatavots) ir jāiesniedz VID septiņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tiek arī atgādināts, ka, sākot ar 2016. pārskata gadu, gada pārskatu jāparaksta ne tikai valdei vai tās pilnvarotam valdes loceklim, bet arī sabiedrības grāmatvedim vai ārpakalpojuma grāmatvedim (kritēriji noteikti Gada...