JAUNUMI

Ministru kabinets 7.martā atbalstīja Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu - tiesisku regulējumu trauksmes celšanas stiprināšanai un veicināšanai sabiedrības interesēs. Pēc apstiprināšanas valdībā likumprojekts jāskata Saeimai. Trauksmes celšana (angļu val. - whistleblowing) ir pamatotas informācijas sniegšana par iespējamu pārkāpumu, kas apdraud vai var apdraudēt sabiedrības intereses un kuru trauksmes cēlējs novēro saistībā ar savu darba pienākumu pildīšanu (piemēram, korupcija, būvniecība, publiskie iepirkumi, vides drošība vai veselības apdraudējums). Savukārt trauksmes cēlējs likumprojekta izpratnē var būt jebkurš cilvēks, kurš godprātīgi ziņo par iespējamu pārkāpumu. Trauksmes cēlējs pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, novēro pildot darba pienākumus un sniedz par to pamatotu informāciju. Lai mainītu sabiedrības attieksmi par trauksmes celšanu kā sabiedrībai vērtīgu rīcību, būtiski nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojektā paredzēts nodrošināt trauksmes cēlēju anonimitāti, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, tiesības trauksmes cēlējam vērsties tiesā. Pēdējos gados speciāli likumi trauksmes cēlēju aizsardzībai stājušies spēkā vairākās Eiropas valstīs, tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu...

Līdzīgi kā 2015.gadā arī pērn, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, privātajos pensiju plānos turpinājās tādas tendences kā dalībnieku skaita pieaugums un jauns dalībnieku veikto iemaksu vēsturiskais maksimums, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 2016.gadā privātajos pensiju plānos tika iemaksāti 71.8 milj. eiro, t.i. par 6.3% vairāk nekā gadu iepriekš. Dalībnieku iemaksas gada laikā pieauga par 7.2%, savukārt darba devēju iemaksas par 0.8% atpalika no iepriekšējā gada līmeņa. 2016.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 380.6 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 15.2%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 30.8 milj. eiro jeb par 42% vairāk nekā 2015.gadā, t.sk. 98% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2016. gadā bija 3.2% un individuāliem plāniem tas bija robežās no 0.75% līdz 7.5%. Atsevišķiem plāniem augstāku ienesīgumu sasniegt palīdzēja arī ASV dolāra vērtības kāpums pret eiro. Gada beigās 46% no pensiju plānu portfeļa veidoja...

Datu valsts inspekcija (DVI) informē, ka 2017.gada februārī DVI direktore, izvērtējot saņemtos lietas materiālus, kā arī veiktās datu apstrādes apjomu, mērķi, pārkāpuma raksturu, personas, kas tika saukta pie administratīvās atbildības, mantisko stāvokli, pieņēma lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu juridiskai personai par personas datu apstrādi, piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo naudas sodu juridiskai personai – 11 400 EUR apmērā. Juridiskā persona komerciāliem nolūkiem ilgstošā laika periodā publicēja personas datus sociālās tīklošanās vietnēs, tajā skaitā www.facebook.com un www.twitter.com bez Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktā tiesiskā pamata, tas ir, konkrētajā gadījumā, bez personas, kuras dati (vārds, uzvārds un fotoattēls) tika publicēti, piekrišanas, un izplatīti neierobežotam cilvēku skaitam ne tikai Latvijā, bet pasaulē. DVI norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par nelikumīgām darbībām ar personas datiem, izsakot brīdinājumu vai uzliekot naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 570 EUR, amatpersonām —...

Uz pirmo sēdi martā sanāca darba grupa jauna mediju tiesiskā regulējuma izveidei; tās uzdevums - izstrādāt priekšlikumus jauniem, mediju vidi regulējošiem normatīvajiem aktiem, kas ar laiku aizstātu likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Priekšlikumus jaunam likumprojektam paredzēts izstrādāt līdz š.g. 1.novembrim. Darba grupa izveidota saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam atrunāto; darbs pie pamatnostādnēm aizsākās 2014.gada nogalē. Tas iezīmēja nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus mediju darba tiesiskajā regulējumā, nostiprinot Latvijas mediju vides daudzveidību un drošumspēju. Strādājot pie tiesiskā regulējuma uzlabošanas, saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēs panākto vienošanos, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā mediju reģistrācijas process un mediju caurskatāmība, kā arī žurnālistu tiesiskās aizsardzības un žurnālistu avotu aizsardzības jautājumiem. Izstrādājot jauno mediju vides tiesisko regulējumu, ir jāņem vērā arī tādi aspekti kā jaunākās mediju vides izmaiņas, mediju darbība dažādās konverģentās platformās un mediju lietotāju un mediju redaktoru mijiedarbība satura veidošanā. Līdz 2018.gadam paredzēts izveidot vienotu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība” Noteikumi nosaka kārtību: 1. kādā atbilstoši Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. panta otrajai daļai no elektroenerģijas nodokļa atbrīvojama elektroenerģija, ko izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos, kā arī mājsaimniecību lietotāji; 2. kādā atbilstoši likuma 6. panta trešajai daļai no nodokļa atbrīvojama elektroenerģija, kas piegādāta citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām; 3. kādā atbilstoši likuma 6. panta piektajai daļai elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, nodokli aprēķina atbilstoši likmei 0 euro par vienu megavatstundu. Spēku zaudē MK 2007. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 382 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība” 24.01.2017. 03.02.2017. Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra noteikumi “Grozījumi Ministru...

Valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes atlīdzības politikas izstrādes gaitā Ministru kabinets uzdeva Pārresoru koordinācijas centram (PKC) veikt regulāru izpēti par vidējo atlīdzības apmēru vadībai privātajos uzņēmumos. Īstenojot valdības uzdevumu, PKC publicē SIA "Civitta" veikto salīdzinošo pētījumu par atlīdzības apmēru privātajās kapitālsabiedrībās Baltijas valstīs. Pētījuma mērķis ir sniegt objektīvus un praktiski pielietojamus datus par valdes locekļu atlīdzību privātā sektora uzņēmumos, kā arī galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, tai skaitā dažādās nozarēs, lai pilnveidotu esošo atlīdzības politiku publiskajās kapitālsabiedrībās un spētu tajās piesaistīt profesionālākos vadītājus kapitālsabiedrību pārvaldībā. PKC vadītājs P. Vilks par pētījuma rezultātiem: "Esošās atlīdzības politikas regulāra pārskatīšana, atbilstoši vadības līmeņa speciālistu atlīdzībai privātajā sektorā, ļauj veidot konkurētspējīgu atalgojuma politiku augstākā līmeņa vadītājiem valsts kapitālsabiedrībās, apzinoties sarežģītos pārvaldības uzdevumus, īstenojot gan komerciālos, gan nekomerciālos mērķus. Pētījuma rezultāti rāda, ka esošais regulējums par atlīdzības apmēru un piemērojamajiem koeficientiem valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzībai ir samērā tuvu atlīdzībai privātajā sektorā un valsts kapitālsabiedrības atalgojuma...

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ziņo, ka ir publicēts Eirobarometra Nacionālais ziņojums par Latviju. Tajā noskaidrots, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi par nozīmīgākajām ES problēmām uzskata imigrāciju un terorismu, liecina Eirobarometra 86 aptaujas rezultāti. Šīs problēmas visā Eiropā par nozīmīgākajām tika atzītas arī pagājušā gada pavasarī, tiesa, šoreiz tās minētas retāk. Kā Latvijā, tā citur Eiropā pieaudzis to cilvēku īpatsvars, pēc kuru domām lietas ES virzās pareizā virzienā. Aicināti nosaukt divas galvenās ES šī brīža problēmas, 57% Latvijā aptaujāto cilvēku minēja imigrāciju, bet terorismu nosauca 45%. Visā ES šādas atbildes sniedza attiecīgi 45% un 32% aptaujāto. Valsts līmenī par svarīgāko problēmu Latvijas iedzīvotāji savukārt uzskata veselības un sociālās aprūpes sistēmu (42%), kā otro būtiskāko minot bezdarbu (30%). Pārējie eiropieši kā būtiskākās savas valsts problēmas visbiežāk minējuši bezdarbu (30%) un imigrāciju (26%). Salīdzinot ar pagājušā gada pavasari, Latvijā palielinājusies cilvēku uzticība masu medijiem un vairumam varas institūciju. Latvijā ES uzticas 45% pilsoņu -...

Rīgas dzīvokļu īpašniekiem 1. janvārī spēkā stājušies grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz vairākus jaunievedumus. "Rīgas namu pārvaldnieks" stāsta, kas jāzina rīdziniekiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Nopērc dzīvokli - ziņo namu apsaimniekotājam Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums rakstveidā informēt mājas pārvaldnieku par īpašuma tiesību maiņu (piemēram, ja dzīvoklis tiek pārdots, dāvināts, mantots u.tml.) un jaunajam dzīvokļa īpašniekam pārvaldniekam ir jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošs dokuments. Tas nozīme, ka uzreiz pēc dzīvokļa iegādes, īpašniekam jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja un jānoslēdz apsaimniekošanas līgums. Ar šādu risinājumu plānots novērst gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks. Šādu gadījumu praksē ir daudz, kad pārvaldniekam/apsaimniekotājam netiek savlaicīgi paziņots par īpašuma atsavināšanu, tāpēc rēķini tiek izrakstīti un nosūtīti apmaksai pēdējam pārvaldniekam zināmajam dzīvokļa īpašniekam, kurš ierakstīts Zemesgrāmatā vai ar kuru noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums. Likumā nav paredzētās sankcijas, gadījumā, ja īpašnieks nepaziņo par atsavināšanas faktu vai par...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 22.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kurzemes Vārds”pieteikums par Datu valsts inspekcijas lēmuma atcelšanu. Ar lēmumu „Par personas datu dzēšanu internetamājas lapā www.kurzemes-vards.lv” SIA „Kurzemes Vārds” noteikts nodrošināt, lai informācija par privātpersonu, kura savulaik sniegusi interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds”, vairs nebūtu pieejama pieteicējas mājaslapā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar SIA „Kurzemes Vārds” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Privātpersona, kas bija piekritusi sniegt interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds” un to publicēt papīra formātā, iebilda pret sniegtās intervijas pieejamību interneta vidē ilgstošā laika posmā. Datu valsts inspekcija laikrakstam „Kurzemes Vārds” uzdeva, lai tās mājaslapā vairs nebūtu pieejama informācija par trešo personu un viņas ģimenes locekļiem, tajā skaitā nebūtu pieejama arī izmantojot Google vai citas interneta meklētājprogrammas. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav veikusi pilnīgu pretējo interešu izvērtējumu. Augstākās tiesas ieskatā, apelācijas instances tiesa pamatoti ņēmusi...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Administratīvo lietu departamenta praksi muitas lietās un ar muitas lietām saistītos jautājumos. No 2016.gada 1.maija ir uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas Nr.952/2013 jeb tā saucamā jaunā Muitas kodeksa piemērošana. Ar jauno Muitas kodeksu ir izveidots jauns ietvars muitas tiesību regulējumam. Tomēr šis regulējums ir veidots uz iepriekšējā Muitas kodeksa pamatiem un tajā ir saglabāti būtiskākie iepriekšējā regulējuma elementi. Ievērojot minēto, līdz šim izveidotā Augstākās tiesas prakse būs lielā mērā noderīga arī jaunā Muitas kodeksa piemērošanai. Līdz ar to nolūkā atvieglot jaunā Muitas kodeksa piemērošanu ir apkopota līdzšinējā Augstākās tiesas prakse, kas veidota, piemērojot iepriekšējo Muitas kodeksu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas nolēmumi, kas sagatavoti muitas lietās laikā no 2010.gada līdz 2016.gadam. Apkopojumā iekļautas arī Administratīvās apgabaltiesas spriedumos paustās atziņas lietās, kurās Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka tai nav radušās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu...

Monogrāfijā izdots RISEBA asociētā profesora, uzņēmēja A.Prohorova pētījums "Uzņēmumu ienākumu nodoklis Latvijā un Igaunijā: tā ietekme uz uzņēmējdarbību, investīcijām, bezdarba līmeni, nodokļu ieņēmumiem un valsts ekonomisko izaugsmi" . Monogrāfijā tiek pamatots līdz peļņas sadales brīdim atliktā UIN ieviešanas lietderīgums. Šāda UIN maksāšanas sistēma Igaunijā pastāv kopš 2000.gada. Pētījumā ir veikta Igaunijas un Latvijas uzņēmumu uzņēmējdarbības aktivitātes un finanšu rādītāju, tiešo ārzemju investīciju apjomu un virknes makroekonomisko rādītāju salīdzinošā analīze laika periodam no 1996. līdz 2015.gadam. Tāpat ir aprēķināta iespējamā Latvijas IKP papildu pieauguma un budžeta nodokļu ieņēmuma papildu pieauguma prognoze gadījumā, ja Latvijā tiktu ieviests UIN atliktais maksājums. Monogrāfijā iegūtie rezultāti apliecina Dž. Keina (John Keynes) multiplikatora teoriju, P.Samuelsona (Paul Samuelson) multiplikatora-akceleratora un investīciju paātrinājuma teorijas, kā arī A. Lafera (Arthur Laffer) budžeta koncepcijas aktualitāti. Kā atzīst Dr. oec. Vjačeslavs Dombrovskis, domnīcas CERTUS valdes priekšsēdētājs: "Anatolijs Prohorovs ir faktiski pirmais pētnieks šo sešpadsmit gadu laikā, kas ieguldījis milzīgu darbu, lai sistēmiski izpētītu...

piedāvā noskatīties video ierakstā e-semināru "Gada pārskata par 2016. gadu sastādīšanas īpatnības un aktualitātes" Seminārs notika 28. februārī SEMINĀRU VADA Inga Pumpure, finanšu vadības maģistre, grāmatvede - ārpakalpojumu sniedzēja, grāmatvedības un nodokļu konsultante, Latvijas Biznesa un profesionālo sieviešu asociācijas prezidente Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu. PROGRAMMA 1. Gada pārskata sastādīšanas pamatprincipi un formas: * gada pārskata sastāvs dažādām kategorijām; * finanšu pārskata sagatavošanas nosacījumi; * bilances posteņu novērtēšana un paskaidrošana; * atvieglojumi un atbrīvojumi mikrosabiedrībām; * gada pārskata sagatavošana, apstiprināšana; * gada pārskata pārbaude – pilna revīzija vai ierobežotā pārbaude? 2. Likuma normu skaidrojumi MK noteikumos Nr. 775: * bilances posteņu novērtēšana un inventarizācija: ** ilgtermiņa ieguldījumu posteņi; ** krājumu posteņi; ** pašu kapitāla posteņi; ** kreditoru novērtēšana un klasifikācija. * jaunums – darba vai produktīvo dzīvnieku vai augu grāmatvedības uzskaite un novērtēšana; * peļņas vai zaudējuma aprēķina posteņi, to pārbaude. 3. Finanšu pārskatu elektroniskā noraksta forma (MK noteikumi...

Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi №105 «Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumi №74 «Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi №118 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 28.aprīļa noteikumos №207 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros» pasākumu «Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai» un «Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 3.martu.