JAUNUMI

Jaunuzņēmumiem par darbiniekiem būs jāmaksā fiksētais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksājums, kura apmērs ir sociālā nodokļa likme no divām minimālajām mēnešalgām (patlaban - 760 eiro). Fiksēto maksājumu aprēķina, obligāto iemaksu likmes darba ņēmēja daļu ieturot no darbinieka algas, un darba devēja likmes daļa tiek maksāta no darba devēja līdzekļiem, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu jaunuzņēmumiem. Tāpat jaunuzņēmuma darbiniekam ar darba devēja starpniecību būs jāveic arī papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Darbinieks pats varēs izvēlēties - maksāt vai nu papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (izvēli varēs izdarīt tikai vienreiz). Papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā jābūt vismaz 10 procentu apmērā no darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātā bruto ienākuma (kas nav lielāks par obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru gadā) un fiksētā maksājuma objekta starpības. VID sniedz arī...

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimā ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, ar kuru ratificē Latvijas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu. Konvencija paredz stabilu nodokļu maksāšanas režīmu attiecībā uz dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām. Izcelsmes valstī dividendes un procentu ienākumi tiks atbrīvoti no nodokļa uzlikšanas, ja to patiesais labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents, kas nav fiziska persona. Savukārt autoratlīdzības ienākums, ja tā patiesais labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents, arī fiziskās personas gadījumā tiks atbrīvots no nodokļa uzlikšanas. Tāpat konvencijā paredzēti nosacījumi, kas novērš ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas, kā arī ietver normu, kas paredz strīdu risināšanas kārtību, tostarp to izskatīšanas laiku. Konvencija arī radīs likumīgu pamatu Latvijas un Japānas kompetento...

Ceturtdien, 30.martā, svinīgā Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākuma laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniedza īpaši šim pasākumam darinātas balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule: “Uzņēmumi ar lielo nodokļu maksātāju statusu ir nodrošinājuši vairāk nekā 90 % no kopējiem uzņēmējdarbības nodokļu ieņēmumiem. Jaunākie dati atklāj, ka lielo nodokļu maksātāju kopējā valsts budžetā iemaksātā summa ir 6,6 miljardi eiro, un šī summa ir ar pieaugošu tendenci. Tomēr valstij jebkurš bizness ir svarīgs, arī mazais. Jo arī no mazajiem uzņēmumiem ilgtermiņā rodas ilgtspējīgs bizness, kas nodrošina pozitīvu augsni jaunām, radošām idejām, un mūsu valsts iedzīvotājiem dod darba vietas.” Balvas un atzinības rakstus saņēma 2016.gada lielākie nodokļu maksātāji šādās nominācijās. Jāatzīmē, ka šogad tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 28.martā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nolēma apturēt tiesvedību un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Augstākās tiesas ieskatā, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lēmumā secinājusi, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5 daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, radītais Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajos trijos teikumos noteikto personas pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. Augstākās tiesas ieskatā, sabiedrības ieguvums no konkrēta nodokļu maksātāja potenciālo nodokļu vai nodevu parādu segšanas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas apmērā ir relatīvi mazs, ņemot arī vērā, ka gadījumā, ja pārmaksa sasniedz 8000 Ls, tad tā tomēr tiek atmaksāta uzreiz. Taču ekonomiskais slogs, ko nodokļa maksātājam uzliek likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta...

Lai sekmētu godīgu konkurenci un veicinātu brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi, šī gada 30. martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās. Šogad katrā kategorijā tiks pasniegta tikai galvenā balva, taču ir palielināts konkursa kategoriju skaits. Jau rīt balvas un atzinības raksti tiks pasniegti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tiks godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija. Balvas un atzinības rakstus 2016.gada nominētie lielākie nodokļu maksātāji saņems šādās nominācijās: lielākais nodokļu maksātājs Latgales plānošanas reģionā mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā; lielākais nodokļu maksātājs Zemgales plānošanas reģionā mazo,...

Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā lems par Psihologu likuma projektu. Jaunais likums mūsu valstī regulēs psihologu profesionālo darbību, un plānots, ka tas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par izmaiņām Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz atvieglot reģistrācijas kārtību veterinārārstiem, nosakot, ka turpmāk tas būs jādara tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā. Savukārt, lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, deputāti trešajā lasījumā skatīs grozījumus Jūras kodeksā. Tas ļaus kontroles iestādēm efektīvāk nodrošināt kuģošanas drošības noteikumu ievērošanu uz ūdens. Vēl izskatīšanai galīgajā lasījumā sēdes darba kartībā ir izmaiņas Kriminālprocesa likumā. Grozījumi nepieciešami, lai, pārņemot direktīvas prasības, noņemtu šķēršļus Eiropas Savienības valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu. Izskatīšanai otrajā lasījumā darba kārtībā ir Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumprojekts, kas nepieciešams, lai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai radītu efektīvākus tiesiskos priekšnoteikumus. Pirmajā lasījumā Saeima konceptuāli lems par grozījumiem Dzīvnieku...

Jau no sestdienas, 1.aprīļa Latvijā mainīsies nosacījumi klientu autorizācijai un darījumu veikšanai internetbankās - papildus ierastajām kodu kartēm tiek ieviesti arī jauni, inovatīvi un droši risinājumi. Tādēļ Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina visus banku klientus pārliecināties, ka arī pēc 1.aprīļa tiem būs pieejamas internetbankas ar atbilstošiem pieejas rīkiem. "Maksājumu drošības pastiprināšanai notiek izmaiņas internetbanku pieejas risinājumos, tādēļ aicinām visus klientus, kam vēl nav pilnīgas skaidrības par šo jautājumu, sazināties ar savu banku un izvēlēties sev ērtāko un izdevīgāko autentifikācijas līdzekli. Risinājumu klāsts ir plašs - bankās ir padomāts gan par aktīviem mobilo ierīču lietotājiem, gan arī par klientiem, kas nevar vai nevēlas izmantot jaunākos tehnoloģiskos rīkus," stāsta Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja. Banku veiktās izmaiņas pieejā internetbankām un maksājumu veikšanā ir saistītas ar paaugstinātām IT drošības prasībām, kas iekļautas Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos. Kodu kartēm pievienosies citi ērti un droši autentifikācijas risinājumi...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 29.martā, trešajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Izmaiņas rosinātas, lai motivētu karavīrus turpināt profesionālo dienestu pēc iespējas ilgāk, kā arī mudinātu atgriezties profesionālajā dienestā pēc atvaļināšanās. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, beidzoties līguma termiņam, – viņu izdienas pensijas aprēķinam piemēros 55 procentu bāzi. Patlaban šādu bāzi piemēro, ja karavīrs tiek atvaļināts maksimālā vecuma vai slimības dēļ, vai vienības likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, bet pārējos gadījumos – 40 procentus no dienesta atalgojuma vidējā apmēra par pēdējiem pieciem gadiem. Izdienas stāžā, kas ļauj pretendēt uz izdienas pensiju, ieskaitīs gan profesionālajā dienestā, gan obligātajā aktīvajā militārajā dienestā nodienēto laiku. Kā skaidro Aizsardzības ministrijā, karavīra maksimālais vecums katrā pakāpē ir noteikts atšķirīgs, un bieži vien virsnieki, kuri ieguvuši augstāku pakāpi, nevar nodienēt līdz maksimālajam vecumam, jo...

Otrdien, 28.martā, valdība atbalstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) projekta “E-iepirkumu un e-izsoļu platformas attīstība” iekļaušanu vienotās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) mērķarhitektūrā. Projekts tiks īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu un tā finansējuma kopējais apjoms ir 2 000 000 eiro. Projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti darbības procesi un izstrādātas un publicētas nozares informācijas atkalizmantošanas datu kopas. Projekta mērķi ir atvieglot Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem dalību iepirkumu procesā, veicot jaunus elektroniskos pakalpojumus un pilnveidojot EIS funkcionālās iespējas, t.sk. sasaisti ar e-CERTIS portālu, kā arī atvieglot komersantiem dalību starptautiskajos iepirkumos, nodrošinot atkalizmantojamu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) datu pieejamību EIS platformā. Iecerēts arī nodrošināt elektronisko iepirkumu darījumu un iepirkumu datu atvēršanu sabiedrībai, kā arī paplašināt elektroniski pieejamo datu apjomu un procesu izpildes elektronizācijas līmeni publiskajos iepirkumos saistīto personu starpā. Latvijā vidējais publisko iepirkumu skaits gadā ir 15 000 iepirkumu, kuru kopējā summa vidēji veido 2,5 miljardi eiro gadā. Pieņemot,...

Aicina apmeklēt semināru "Par būtisko grāmatvežiem 2017.gadā" Seminārs notiks 19. aprīlī, plkst. 10 - 14.30, Jēkabpils, Viestura ielā 35, SIA "Margret" ("Gaļas nams") semināru zālē SEMINĀRU VADA Mag. sci. оec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas „Darba likums un grāmatvedība” autore SEMINĀRA PROGRAMMA 1. Kas jāņem vērā grāmatvedim, veicot algas, atvaļinājuma un citu summu aprēķinus 2017. gadā: - precizētās Valsts sociālās apdrošināšanas likuma normas; - mainītās sociālo iemaksu likmes 2017. gadam; - darba ņēmēju kategoriju paplašināšana; - ziņojums par VSAOI un IIN kļūst citāds; - valdes locekļu domājamā ienākuma nodokļi un pārskati; - taksistu sociālo iemaksu avansi un ikmēneša pārskati; - 2017. gada grozījumi sociālo pabalstu piešķiršanā. 2. Atvaļinājuma naudas aprēķins, ja darbiniekam: - noteikts normālais darba laiks darba dienās; - noteikts nepilns darba laiks; - noteikta summētā darba laika uzskaite. 3....

Valdība otrdien, 28. martā, pieņēmusi noteikumus, kas atļauj ikvienam uzņēmumam gada pārskata (par pagājušo, 2016. gadu) pielikumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) kā papīra veidā sagatavotā finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju. Kā zināms, līdz šo noteikumu (Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumos Nr.399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu") pieņemšanai iespēja finanšu pārskata pielikumu EDS iesniegt tikai kā papīra veidā sagatavotā finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju bija tikai tiem uzņēmumiem, kuriem atļauts sagatavot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Izmaiņas, šogad ieviešot pārejas periodu un ļaujot šādi gada pārskatu pielikumus iesniegt visām komercsabiedrībām, pieņemtas, lai gan VID, gan uzņēmēji un grāmatveži varētu labāk pielāgoties jaunajām prasībām pārskata pielikuma iesniegšanai VID EDS sistēmā. "Šāds pārejas noteikums atļaus iesniegt VID EDS visām sabiedrībām, neatkarīgi no lieluma, finanšu pārskata pielikumu skenētā veidā par 2016.gadu un līdz ar to VID...

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule ceturtdien, 23. martā, uzstājoties Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru sapulcē, izteica VID skatījumu par Finanšu ministrijas iecerēto Latvijas nodokļu sistēmas reformu. VID ģenerāldirektore uzsvēra, ka dienests ir iesaistīts reformu izstrādes procesā jau no paša sākuma, sekojot līdzi, vai izmaiņas būs iespējams efektīvi administrēt, vai tās nesīs labumu nodokļu maksātājiem, atvieglojot birokrātisko slogu. I. Cīrule kā pozitīvu piemēru minēja plānotās izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā, sakot, ka tas krietni atvieglos šī nodokļa administrēšanu:

Otrdien, 28.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību. Izmaiņas noteikumos paredz precizēt kultūraugu kodu sarakstu, saskaņā ar kuru tiek nodrošinātas iespējas dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem nodarbināt sezonas laukstrādniekus ar īpaši samazināto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likmi. Grozījumi paredz papildināt noteikumu pielikumā esošo kultūraugu kodu sarakstu ar jauniem kodiem, kā arī koriģēt esošos kodus atbilstoši kārtībai, kādā lauksaimnieki varēs pieteikties vienotajam platību maksājumam saskaņā ar izmaiņām tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem. Šobrīd jau noteikts, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) nodrošina piekļuvi informācijas sistēmai, ja sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa izmaksātājs vienotā platības maksājuma pieteikumā ir norādījis vismaz vienu no noteikumu pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem. Izmaiņas nosacījumos sagatavotas, lai dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem būtu pieejams papildinātais un precizētais kultūraugu saraksts, uz kura pamata, sākot ar 2017. gada 1.aprīli, notiek pieteikšanās sezonas laukstrādnieku reģistrēšanai LAD informācijas sistēmā. Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms būtiski samazina...

Mazo uzņēmēju aptaujā 73,9% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem uzskata, ka Latvijā ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms mazajiem uzņēmumiem. No izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9%, guvis Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban piedāvātais modelis “MUN 2.0”. Tas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 000 EUR), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma. Papildu EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, un atteikties no nodokļu deklarācijām. Aicinājums piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par vairākiem nodokļu variantiem tika izsūtīts marta vidū teju 46 tūkstošiem mazo uzņēmumu visā Latvijā. Aptauju veica EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS. Kopumā aptaujas anketas aizpildījuši 3 986 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eur. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā. Mazais uzņēmums `17 –...

Šā gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tiek atvērts brīvai konkurencei. Līdz ar to šā gada 3. aprīlī par aktīviem tirgus dalībniekiem kļūs komersanti un citas juridiskās personas, kurām līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs un sev piemērotākais piedāvājums, un jānoslēdz jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums. Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātu cenu plus 20%. Ekonomikas ministrija aicina uzņēmējus sekot līdzi norisēm tirgū un līdz šā gada 15. jūnijam izvēlēties savu tirgotāju un izdevīgāko piedāvājumu. Šobrīd gatavību sākt aktīvu darbību dabasgāzes tirgū pauduši 15 komersanti, ar kuriem var iepazīties Regulatora tīmekļvietnē publicētajā tirgotāju reģistrā: https://www.sprk.gov.lv/aktuali/dabasgazes-tirgotajiem. Par tirgotāju piedāvājumiem ir iespējams uzzināt: vēršoties pie konkrētā tirgotāja; tirgotāja publicētajā informācijā tā tīmekļa vietnē; tirgotāja individuāli izplatītajā informācijā katram dabasgāzes lietotājam. Ekonomikas ministrijas mērķis bija dabasgāzes...