JAUNUMI

Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi №107 «Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 2.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi №108 «Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.martu.

Saeimas 2017.gada 16.februāra likums «Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 17.martu.

Saeimas 2017.gada 16.februāra likums «Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 17.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra noteikumi №99 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumos №339 «Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi №112 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumos №291 «Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 2.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumi №74 «Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.martu.

Saeimas 2017.gada 16.februāra likums «Grozījumi likumā «Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 4.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi №113 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumos №516 «Noteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumiem un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 2.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumi №78 «Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 3.aprīli.

Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi №103 «Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi №104 «Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.martu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicējusi atbildes uz jautājumiem, skaidrojot jaunos autentifikācijas noteikumus internetbankās. 1. Kas ir droša divu faktoru klientu autentifikācija jeb stingrā autentifikācija? Autentifikācija ir attālināts kādas personas atpazīšanas process. Finanšu pakalpojuma lietotājam i-bankās tas nozīmē, ka pirms dot atļauju veikt darījumu, tiek noskaidrots vai lietotājs ir tā persona, par ko uzdodas. Parasti atpazīšanas (autentifikācijas) līdzekļi balstās uz kādu no trim elementiem vai faktoriem: • lietotājs kaut ko zina (piem., paroli vai identifikācijas numuru - PIN), • lietotājam kaut kas pieder (piem., magnētiskā karte, viedkarte, kodu kalkulators u.c.), • pamatojoties uz lietotāja biometriskajām īpašībām (piem., balss, pirkstu nospiedumi u.c.). Stingrā autentifikācija ir process, kurā tiek izmantoti vismaz divi no iepriekšminētajiem autentifikācijas faktoriem, piemēram, kodu kalkulatora kods un PIN kods. Turklāt vienam no šiem elementiem ir jābūt unikālam un otrreiz neizmantojamam. Šī iemesla dēļ statiska parole un kods no kodu kartes netiek uzskatīts par stingro autentifikāciju. 2....

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka publicējis paziņojumu, paužot viedokli, ka centieni reformēt Latvijas nodokļu sistēmu ir "pat ļoti apsveicami un esmu samērā pārliecināts, ka izmaiņas, kuras piedāvā LR Finanšu ministrija un Latvijas banka, varētu sasniegt izvirzītos mērķus. Tomēr pie zināmiem nosacījumiem". "Pirmkārt, jau labu laiku Latvijā tiek runāts par salīdzinoši lielo nodokļu slogu darbaspēkam. Šajā kontekstā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšana darbaspēkam no 23 uz 20%, pat ja ne visos gadījumos kā to paredz reforma, izskatās kā pareizs solis, kas varētu palīdzēt mazināt arī aplokšņu algas. Arī minimālo algu pie liela aplokšņu algu līmeņa var celt samērā droši - šī iniciatīva, manuprāt, ir apsveicama un var būt labs instruments aplokšņu algu izskaušanai", uzskata A. Sauka. Tomēr, pie augsta aplokšņu algas līmeņa kā tas ir Latvijā (aptuveni 18%, atbilstoši SSE Riga ēnu ekonomikas indeksa datiem), esot jāizvairās no pārlieku lielas diferencēšanas. Proti, apliekot ar lielākiem nodokļiem...

Finanšu ministrija nākusi klajā ar nodokļu sistēmas reformu piedāvājumu, un kā viens no priekšlikumiem tajā pieteikta 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes piemērošana reinvestētajai peļņai jeb, citiem vārdiem, UIN pārlikšana no uzņēmumā saņemtās peļņas uz sadalāmo peļņu, kā arī dažādu UIN atbrīvojumu atcelšana. RISEBA asociētais profesors Anatolijs Prohorovs nupat laidis klajā pētījuma monogrāfiju "Uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) Latvijā un Igaunijā: tā ietekme uz uzņēmējdarbību, investīcijām, bezdarba līmeni, nodokļu ieņēmumiem un valsts ekonomisko izaugsmi", kurā ar faktiem un skaitļiem parāda, kādus rezultātus mūsu kaimiņvalsts tautsaimniecībai devusi 0% reinvestētās peļņas likmes ieviešana Igaunijā, kas notika jau 2001. gadā. UIN reforma Igaunijas ekonomikā devusi virkni ļoti pozitīvu efektu, secināms no A. Prohorova apkopotajiem datiem. "Jaunā UIN sistēma būtiski uzlaboja uzņēmumu kapitāla struktūru, likviditāti un samazināja parāda finansējuma apjomu uzņēmumos, un tas kļuva par būtisku Igaunijas uzņēmumu izdzīvošanas faktoru 2008.–2009. gada finanšu krīzes periodā. Pašu kapitāla attiecība pret kopējo aktīvu apjomu mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos...