JAUNUMI

2018.gadā ir viena darba diena, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, - pirmdiena, 30.aprīlis (iekrīt starp svētdienu, 29.aprīli un otrdienu, 1.maiju), tāpēc ir lietderīgi pārcelt iepriekš minēto darba dienu uz sestdienu, informē Labklājības ministrija. Rīkojuma projekts "Par darba dienas pārcelšanu 2018.gadā", kas ceturtdien, 23.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā, paredz darba dienu, kas 2018.gadā iekrīt starp svētku dienu 1.maiju un brīvdienu 29.aprīli, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, paredzēts pārcelt uz sestdienu, 2018.gada 21.aprīli. Spēkā esošais Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Gadījumā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties...

Uzņēmumu reģistrs ir veicis nozīmīgas izmaiņas portāla latvija.lv e-pakalpojumā "Izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem". Veiktie uzlabojumi e-pakalpojumā paredz izziņas saņemšanu dažu minūšu laikā pēc apmaksas veikšanas tiešsaistē, ja izziņas saņemšanas veids tiek izvēlēts "E-pastā" vai "Portālā". E-pakalpojums sniedz iespēju saņemt informāciju ātri un ērti, ārpus iestādes darba laika un neatkarīgi no atrašanās vietas. Izvēloties saņemšanas veidu "E-pastā" vai "Portālā", izziņas pieprasījums tiek apstrādāts nekavējoties pēc apmaksas veikšanas, kā arī tiek piemērota 10% atlaide pakalpojumam. Pēc pieprasījuma apstrādes 10-15 minūšu laikā (apstrādes laiks atkarīgs no konkrētā maksājumu pakalpojuma sniedzēja) uz portālu vai klienta e-pastu tiek nogādāta oficiālā iestādes izziņa, kurā iestrādāts e-zīmogs. E-zīmogs nodrošina juridisku spēku dokumentam un apliecina datu ticamību un atbilstību Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītajai informācijai. Ja portālā saņemšanas veids tiek norādīts „Pa pastu" vai „Personīgi", izziņas izsniegšanas termiņš saglabājas kā līdz šim - 2 darba dienas. Uzņēmumu reģistrs brīdina, ka šobrīd pakalpojums strādā testa režīmā, tāpēc...

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 23.februārī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" , kas pilnveidos līdzšinējo kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa. Kopumā tiks saglabāts šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtēšanu transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates un transportlīdzekļu tehniskās kontroles uz ceļiem ietvaros. Ar noteikumu projektu tiek pārņemtas vairākas Eiropas Savienības (ES) Direktīvas, kā rezultātā tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā ES. Tāpat kā līdz šim, noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā tiek veiktas transportlīdzekļu pārbaudes uz ceļiem. Ja Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim piešķirs 2.vērtējumu, tiks anulēta esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē, noņemta tehniskās apskates uzlīme un dota pagaidu atļauja. Ja transportlīdzeklim piešķirs 3.vērtējumu, tā tālākā piedalīšanās ceļu satiksmē būs aizliegta. Šādā gadījumā inspektors aizturēs transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un anulēs atļauju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2017.gada 1. janvāri, ir mainījies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju. Aicinām darba devējus un grāmatvedības speciālistus būt uzmanīgiem un ņemt vērā šīs izmaiņas, aizpildot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā darba devēju ziņojumus un 2017.gada paziņojumus par fiziskai personai izmaksātajām summām. 2017. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir šāds: ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem – 23,59 % un 10,50 % (2016.gadā – 23,59 % un 10,50 %); ja darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) – 20,57 % un 9,16 % (2016.gadā – 19,90 % un 8,85 %); ja darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs – 21,85 %...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2016.gadu liecina, ka situācija banku sektorā ir stabila. Latvijas banku sektors ir strādājis ar peļņu, kas apsteidz vidējos ES rādītājus. Atsācies arī kopējā kredītportfeļa pieaugums, būtiski palielinājies no jauna izsniegto kredītu apmērs, kā arī iekšzemes noguldījumi sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Tai pašā laikā pērn samazinājās ārvalstu klientu apkalpojošo banku biznesa apjoms, ko netieši veicināja vājā ekonomiskā situācija NVS valstīs, kā arī FKTK pastiprinātās prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NIILTFN) jomā. "Arī šogad bankām būs jāizkāpj no ierastās komforta zonas un jāpielāgo savas biznesa stratēģijas, lai nodrošinātu stabilus ienākumus, ņemot vērā Latvijas ekonomikas lēnāku attīstību, zemo procentu likmju vidi, kā arī sīvāku konkurenci no fintech jomas uzņēmumu puses. Lai arī pērn banku pelnītspējas rādītāji ievērojami apsteidz ES vidējos rādītājus, lielā mērā pateicoties VISA Europe akciju pārdošanai, prognozējam, ka šogad banku peļņa būs mazāka nekā pērn. Banku stratēģiju, biznesa modeļu un pelnītspējas vērtēšana būs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka jau kopš 2010. gada nav nepieciešams īpašs pieprasījums, lai saņemtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksu vai arī novirzītu to citu nodokļu parādu samaksai. Tādējādi, ja nodokļu maksātājam ir izveidojusies PVN pārmaksa, nodokļu maksātājam nav jāiesniedz pieprasījums par tās atmaksu vai novirzīšanu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma nosacījumiem VID PVN pārmaksu 30 dienu laikā pārceļ nodokļa turpmākiem maksājumiem vai atmaksā. Ja nodokļu maksātājam ir kāda cita nodokļa parāds, tad pirms pārmaksas atmaksas vai pārcelšanas to novirza attiecīgā nodokļa parādu samaksai. Savukārt, beidzoties taksācijas gadam, VID atmaksā PVN pārmaksu 10 dienu laikā pēc pārmaksas apstiprināšanas, pirms tam sedzot citu nodokļu parādu, ja tāds ir. Pieprasījums ir jāiesniedz tikai gadījumā, ja nodokļu maksātājs vēlas PVN pārmaksu novirzīt piešķirto termiņpagarinājumu vai vienošanās līguma grafika maksājumu segšanai, vai arī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Tādā gadījumā pieprasījums ir iesniedzams Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izvēloties dokumentu “Informācija VID klientu...

Tiesībsargs Juris Jansons kā pieaicināto persona sniedzis viedokli Satversmes tiesas tiesnesei Inetai Ziemelei. lietā Nr. 2016-14-01 “Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam” (turpmāk – lieta Nr. 2016-14-01) Pieteikumu iesniedzēji ir darba ņēmēji, kuru ienākumi pārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Tādējādi saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 5. pantu pieteikumu iesniedzēji ir solidaritātes nodokļa maksātāji. Ņemot vērā to, ka pieteikumu iesniedzēji lietā Nr. 2016-14-01 ir darba ņēmēji, līdz ar to, vērtējot Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta (turpmāk – apstrīdētās normas) atbilstību Satversmes 91. un 109. pantam, tiesībsargs izvērtēja pieteikuma iesniedzēju kā darba ņēmēju Satversmē noteikto tiesību iespējamo aizskārumu. Solidaritātes nodokļa likuma 3. pants noteic: “Nodokļa objekts ir ienākums, kas noteikts likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. un 20.2 pantā un pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam...

Latvijā 2016. gadā bija nodarbināti 893,3 tūkstoši jeb 61,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016. gadā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,8 procentpunktiem, taču nodarbināto skaits samazinājās par 2,8 tūkstošiem. Nodarbinātības līmenis sievietēm pieaudzis straujāk nekā vīriešiem (attiecīgi par 1,3 un 0,1 procentpunktu). 2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecībā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Kopš 2012. gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2016. gada 3. ceturksnī ES – 59,3 %), tomēr 2016. gada 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 65,0 %, bet Lietuvā – 62,5 %. 2016. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 32,8 %, kas ir par 1,7 procentpunktiem...

Notāru dienās 1. un 2. martā šogad notāri dosies mājas vizītēs pie cilvēkiem, kuriem visvairāk nepieciešama, bet vismazāk pieejama juridiskā palīdzība. Notāri sniegs atbildes uz jautājumiem un palīdzēs sakārtot lietas gan mantojuma tiesībās, gan nekustamo īpašumu, gan citās cilvēka dzīvē svarīgās jomās, kurās, lai viss būtu korekti un droši, nepieciešamas juridiskas zināšanas un izpratne par normatīvajos aktos paredzētajām tiesībām un pienākumiem. “Notariāta pamatbūtība un darbības svarīgākā jēga ir tas, ka notārs ir cilvēkam vistuvākais un pieejamākais jurists. Arī Notāru dienas katru gadu norit ar šo vadmotīvu – bezmaksas konsultācijas notāru birojos, konsultācijas kādā publiski plaši pieejamā vietā, kā tirdzniecības parks “Alfa” iepriekšējos gados u.tml. Šogad Notāru dienās būsim vēl tuvāk – paši ejot pie cilvēkiem nevis otrādi,” stāsta Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja. Ir virkne cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ nenokārto pat visvienkāršākās juridiskās lietas savā dzīvē un šīs neizdarības dēļ attopas vien tad, kad ir jau par vēlu....

Otrdien, 21.februārī, pirmajā sanāksmē nozaru eksperti sāka izvērtēt iespējas samazināt pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām pievienotās vērtības nodokli (PVN), informē Zemkopības ministrija. "Mūsu galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pārtikai pozitīvi ietekmēs Latvijas pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju un vai nodokļa samazināšana kāpinās Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu, tādejādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Otrs ne mazāk svarīgs jautājums - kāda būs samazināta PVN pārtikai ieviešanas ietekme uz maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju, kā PVN samazināšana ietekmēs pārtikas cenas mazumtirdzniecībā, kam nodokļa samazināšanas gadījumā veikalos vajadzētu kļūt lētākai," uzsver ekspertu darba grupas vadītājs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizāciju pārstāvji sacīja, ka PVN samazināšana pārtikai dotu iespēju vietējiem ražotājiem veiksmīgāk konkurēt tirgū, kā arī samazinātu pārtikas nelegālās tirdzniecības apjomus un citas krāpnieciskas darbības pārtikas tirdzniecībā. Samazinoties pārtikas cenām mazumtirdzniecībā, Latvijas iedzīvotāji sāktu vairāk savam ikdienas uzturam iegādāties tieši mūsu valstī ražotos pārtikas produktus. Lauksaimnieku pārstāvji norādīja, ka nodokļa samazināšanas...

Labklājības ministrija ir sniegusi atbildes uz vairākiem jautājumiem saistībā ar 2016.gadā ieviesto gada diferencēto neapliekamo minimumu. Ja 2016.gada laikā, saņemot ikmēneša algu, iedzīvotājiem vēl nekas nemainījās, jo piemēroja minimālo mēneša neapliekamo minimumu (75 eiro), tad 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2016.gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ir tiesības atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no taksācijas gada (2016.gada) laikā neizmantotās gada diferencētā neapliekamā minimuma daļas. Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs: ir mazāks vai vienāds ar 4560 eiro (380 eiro mēnesī), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro (100 eiro mēnesī);VID klientu apkalpošanas centros klātienē “papīra formātā”. Veidlapas atrodamas VID mājaslapā vai pieejamas klātienē apkalpošanas centros. Vai gada ienākumu deklarāciju var iesniegt arī tad, ja nav bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecību, par kuriem iespējams atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli? Jā, arī šādā gadījumā persona var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja persona bijusi...

Valsts ieņēmumu dienests izplatījis paziņojumu, ka raidījumā "Nekā personīga" (19.02.2017) izteiktie pārmetumi par jauno kārtību, kāda uzņēmējiem jāiesniedz gada pārskati Valsts ieņēmumu dienestam (VID) esot nepamatoti. VID atzīst, ka sistēma nav pilnībā perfekta, tomēr raidījumā izskanējušie pārmetumi neatbilstot patiesībai. Nepieciešamos dokumentus ir iespējams izdrukāt, attiecīgajā vietā ieliekot atzīmi. Arī pārmetums par to, ka atsevišķas ailes nav bijis iespējams aizpildīt, nav vietā. Klientu ērtībai atsevišķas ailes automātiski kļūst neaktīvas, tiklīdz sistēma saprot, ka konkrētajam uzņēmumam pēc noteiktiem parametriem tās nav jāaizpilda. Arī aizrādījums, ka nav iespējams iekopēt nepieciešamo tekstu, neatbilst patiesībai - tekstu ir iespējams iekopēt. Sistēma ailēs neļauj kopēt tabulas un diagrammas. Tika norādīts, ka iesniegtais dokuments pazūd, ka nav saprotams, vai tas ir iesniegts, vai nav. Šāda situācija var rasties tikai tādā gadījumā, ja pirms dokumenta nonākšanas VID, revidents konstatē, ka uzņēmuma iesniegtā informācija neatbilst patiesībai. VID pārstāvji uzsver, ka jaunās izmaiņas veiktas par kopējo summu 91,6 tūkstošiem eiro, nevis 90...

Ministru kabinets 21.februāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu. “Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi un virzīties uz inovatīvas ekonomikas modeli. Tāpēc uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas tālākajam darbam esam definējuši piecus prioritāros rīcības virzienus – tiesiskuma stiprināšanu, uz klientu orientētas valsts pārvaldes attīstību, valsts pakalpojumu digitalizāciju, uzņēmējdarbības vides atvērtību un nodokļu sistēmas konkurētspējas celšanu,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem Latvijai ļāvusi sasniegt 14. vietu Pasaules Bankas “Doing Business 2017” pētījumā 190 valstu konkurencē, kas ir vēsturiski augstākais sniegums. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projektā ietverti pasākumi, kas izstrādāti, balstoties uz dažādu sociālo un sadarbības partneru, valsts institūciju izteiktajiem priekšlikumiem un identificētajiem problēmjautājumiem, kā arī ņemot vērā Doing Business, Globālās konkurētspējas indeksa, kā arī citu starptautiski atzītu reitingu iezīmētās problēmjomas. Pasākumu plānā ietvertās aktivitātes un Ekonomikas ministrijas piedāvātās prioritātes tālākajam darbam, lai uzņēmējdarbības vide kļūtu uzņēmējiem un...

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi vienādās situācijās un garantētu valsts valodas lietotāju lingvistiskās tiesības, arī biedrību valdes locekļiem, ja viņu darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses vai viņi veic noteiktas publiskas funkcijas, būs jālieto valsts valoda augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1), norāda Sarmīte Pāvulēna, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja. To paredz Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" grozījumu projekts. Līdzšinējais tiesiskais regulējums ir bijis nepilnīgs, jo paredzēja nepamatoti atšķirīgu pieeju starp valdes locekļiem, kas darbojas sabiedrībā, kuras mērķis ir peļņas gūšana, un valdes locekļiem, kas darbojas biedrībā, kuras mērķis nav peļņas gūšana. Peļņas gūšana (kapitālsabiedrības) vai peļņas negūšana (NVO, nodibinājumi utt.) nedrīkst būt kritērijs valsts valodas lietošanai vai nelietošanai....

Valdība 21.februārī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai". Ar grozījumiem ir noteikts, ka 2017. gadam valsts atbalsts lauksaimniecībai subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 8 723 490 eiro. Ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam lauksaimniecības nozarei izvirzītās prioritātes, noteikumu projektā ir noteikti atbalsta pasākumi un to īstenošanai nepieciešamais finansējums. Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ļoti būtisks valsts atbalsts ir jomās, kas stimulētu lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju. Tāpēc 2017. gadā pieejamais finansējums galvenokārt paredzēts lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem: 1) lopkopības attīstībai - 5 786 473 eiro; 2) augkopības attīstībai - 614 522 eiro; 3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai - 701 920 eiro; 4) tirgus veicināšanai - 354 530 eiro; 5) dalībai pārtikas kvalitātes shēmās un nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšanai - 479 650 eiro; 6) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu...