JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto valsts amatpersonām kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2016. gadu jāiesniedz VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) no 2017. gada 15. februāra līdz 3. aprīlim ieskaitot. Ja gadījumā ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot, lai iesniegtu valsts amatpersonas deklarāciju vai jebkuru citu dokumentu EDS. Dokumentu iesniegšana arī vairs nav jāapliecina ar VID e-paraksta datni. Kopš pagājušā gada valsts amatpersonām valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda arī šāda informācija: ja tā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir patiesā labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas vai tās daļas, par to, vai ir veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas iemaksas. Turpinot vienkāršot deklarācijas aizpildīšanu, tajā automātiski var iegūt datus no VID rīcībā esošās informācijas par amatpersonas papildus ieņemamajiem amatiem. Visa...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atbalsta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma strauju un ievērojamu paaugstināšanu, taču LBAS norāda, ka vienlaikus ir jāveic vērienīgāka ēnu ekonomikas ierobežošana. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka LBAS atbalsta strauju un ievērojamu neapliekamā minimuma celšanu mazajām algām, taču tas nenozīmē, ka mazliet augstākām un vidējām algām šis neapliekamais minimums būtu jāsamazina: "Diferencētam neapliekamajam minimumam ir jēga, bet nedrīkst būt tā, ka lielākām algām tas pakāpeniski izzūd, arī šīm algām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būtu jāpaaugstina, jo tas jau ir noslīdējis līdz 60 eiro mēnesī." LBAS priekšsēdētājs akcentē, ka nākamais svarīgais solis ir ēnu ekonomikas ierobežošana, jo, ja aptuveni viena trešdaļa darbinieku saņem darba samaksu līdz minimālajai algai vai minimālās algas apmērā, tad ir pamatotas pārdomas, ka ne visi šie darbinieki strādā daļēju slodzi: "Ja mēs gribam sasniegt labklājību, bet tajā pašā laikā nepasliktinām aplokšņu algu situāciju, tad mums ir ļoti nopietni jādomā, kas tad...

Ceturtdien, 16.februārī, Saeima konceptuāli lems par likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā. Līgums noteiks ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteiks ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs likuma grozījumus, lai varētu pārņemt direktīvas prasības par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem valsts piederīgajiem no trešajām valstīm saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros. Vēl galīgajā lasījumā šodien jāvērtē pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma grozījumi. Tie paredz, ka noteikumus par atalgojuma apmēra noteikšanu vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem Ministru kabinets pārskata reizi četros gados, ņemot vērā vidējo darba samaksu un ekonomisko attīstību valstī. Otrajā lasījumā parlamenta darba kārtībā ir arī likuma grozījumi, kas nepieciešami, lai vienkāršotu un paātrinātu sadarbību starp tiesām dokumentu izsniegšanā. Tāpat otrajā lasījumā Saeima...

Ministru kabineta šā gada 14. februāra sēdē apstiprināti grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr.997"Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai". Ar tiem būtiski palielināti uzņēmumiem pieejamā Attīstības finanšu institūcijas Altum kredīta garantijas summa - tā palielināta līdz 3 milj. eiro līdzšinējo 1,5 milj. eiro vietā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka uzsver:"Ekonomikas ministrija rosināja izmaiņas kredītu garantiju atbalsta programmā, lai veicinātu lielāka apjoma projektu kreditēšanu, kā arī finansējuma pieejamību uzņēmējdarbībai kopumā. Līdz ar ES fondu investīciju projektu pieaugumu šogad kredītu garantijas būs nozīmīgs instruments, lai uzņēmumi piesaistītu sev nepieciešamos kredītresursus uzņēmējdarbības tālākai attīstībai." ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:"Šī uzņēmumiem ir vēl viena atspēriena iespēja. Šogad kredītu garantijām ALTUM ir paredzēti vairāk nekā 150 miljoni eiro, kas veicinās vēl lielāka apjoma finansējuma ieplūšanu uzņēmējdarbībā. Uzņēmēji atzīst, ka valsts garantija naudas piesaisti no komercbankas padara vienkāršāku un ļauj palielināt biznesu arī tad, ja...

Izgudrotāju vidū pieaug interese par patentu informācijas meklējumu nozīmi, kas ir liels solis pretī Latvijas patentu kvalitātes uzlabošanai un izgudrojuma potenciāla apzināšanai. Ir saņemti pirmie izgudrotāju pieteikumi, no kuriem divi jau nodoti patentspējas ekspertīzei Eiropas Patentu iestādes (EPO) ekspertiem, informē Patentu valde (PV). Aizvadītajā gadā tika veiksmīgi uzsākts PV un EPO kopīgi izstrādātais pilotprojekts par patentmeklējumu veikšanu, kas nacionālo patentu pieteicējiem nodrošina iespēju šogad veikt meklējumu 40 izgudrojumiem bez maksas. Pērnā gada sākumā ir saņemts viens patentmeklējuma veikšanas pieprasījums, toties šī gada sākumā ir saņemti jau divi pieprasījumi. Divus no tiem mūsu ekspertu komisija ir atzinusi par atbilstošiem Nolikuma par patentmeklējuma veikšanu prasībām, un šī gada 25. janvārī pirmais pieteikums ir nosūtīts EPO ekspertiem. Jāatzīmē, ka EPO strādā vairāk nekā 4500 ekspertu dažādās zinātnes jomās, kas nodrošina augstu meklējuma kvalitāti. "Mēs esam gandarīti par īstenoto un paredzam, ka interese par dalību pilotprojektā arvien pieaugs,” atzīmē Sandris Laganovskis, PV direktors. Pēc pastāvošās kārtības,...

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule paziņojusi, ka dienestam jākļūst par klientam draudzīgāko valsts pārvaldes iestādi Latvijā. Intervijā žurnāla "Bilance" jaunākajam, šā gada 4. (kopumā jau 400. izdotajam numuram) I. Cīrule kā vienu no pirmajām dienestā veicamajām reformām akcentē kvalitatīvāku konsultāciju un vienkāršākas, saprotamākas valodas ieviešanu uzziņu sniegšanā klientiem. Tāpat esot plānota jauna auditu stratēģija un aktīvāka komunikācija ar uzņēmēju organizācijām. Īss ieskats intervijā: Kādi būs galvenie principi VID turpmākajā sadarbībā ar nodokļu maksātājiem, grāmatvežiem - kas mainīsies, salīdzinājumā ar Ināras Pētersones laiku? Vadības līmenī esam vienojušies, ka VID jākļūst par klientiem visdraudzīgāko valsts pārvaldes iestādi Latvijā. Tas ir iespējams, jo vēsturiski tā ir bijis. Protams, uzraugošās institūcijas nemīl nevienā valstī, tas arī ir saprotams. Taču tas ir lielais mērķis, uz ko tiekties. Ikdienā ir daudz citu, mazāku uzdevumu, piemēram, jāievieš princips: "Konsultē vispirms!". Mums ir jāprot būt labiem konsultantiem. Mēs labi saprotam, ka esam tilts starp klientu un likumdevēju. Mēs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) valsts budžetā no brīvi izraudzītas saimnieciskās darbības ienākuma daļas, kas nav mazāka par 380 eiro mēnesī. 2017.gadā saimnieciskās darbības veicējs kā pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi no saimnieciskās darbības ir sasnieguši vismaz 380 EUR. Obligātās sociālās iemaksas veic no summas, kas nav mazāka par 380 EUR mēnesī. Kā aprēķināt un veikt obligātās sociālās iemaksas? Obligāto sociālo iemaksu apmēru aprēķina, reizinot obligāto iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda attiecīgajā gadā ir noteikta pašnodarbinātajam. 2017.gadā minimālā mēneša darba alga ir 380 EUR, tādējādi pašnodarbinātajiem obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs 2017.gadam ir 4560 EUR (380 EUR x 12 mēneši). Savukārt obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs mēnesim ir 380 EUR. Vispārējā kārtībā pašnodarbinātās personas obligāto sociālo iemaksu likme 2017. gadā ir 31,13% no...

Revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma EY vispasaules Krāpšanas un korupcijas pētījuma ietvaros Latvijā veiktās aptaujas dati parāda, ka joprojām vairāk nekā puse jeb 58% privātā un valsts sektora vadības līmeņa profesionāļu uzskata korupciju Latvijā par plaši izplatītu, ierindojot Latviju augstāka riska Eiropas valstu grupā kopā ar lielāko daļu Austrumeiropas valstu. Turklāt 79% pētījuma respondentu uzskata, ka korupcijas riski attiecas gan uz publisko, gan privāto sektoru. EY pētījums parāda, ka Latvijas korupcijas uztveres līmenis ir vairākkārt lielāks nekā ekonomiski attīstītākajās Eiropas rietumvalstīs. Piemēram, tikai 4% Zviedrijas profesionāļu uzskata korupciju par plaši izplatītu savā valstī, kam seko Vācija un Nīderlande ar 6% rādītāju, Beļģija, Īrija un Šveice ar 8% un Austrija ar 10%. Augstāks korupcijas uztveres līmenis ir Norvēģijā - 16%, Francijā - 18% un Lielbritānijā - 28%, bet Spānijas un Portugāles (abās 50%) korupcijas uztveres rādītāji ir Austrumeiropas valstu līmenī. Latvijas rādītāji ir aptuveni citu Centrālās un Austrumeiropas valstu līmenī. Piemēram,...

Valdība 14. februārī apstiprināja ziņojumu "Par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi". Šāds novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomās ar mērķi novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas turpmākai attīstībai. Valdības akcepts nozīmē zaļo gaismu reāla darba uzsākšanai novērtējuma izstrādē, informē Tieslietu ministrija. Tieslietu sistēmas novērtējums tiks veikts projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu. Pirmo reizi Latvijā tiks veikts tieslietu sistēmas novērtējums, tostarp, aplūkojot maksātnespējas un komerctiesību jomas. Novērtējumu veiks īpaši izraudzīti ārvalstu organizāciju pārstāvji: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Padomes Komisijas i eksperti. Izvēloties organizācijas pētījumu veikšanai, tika ņemta vērā to pieredze tiesu darbības, komercdarbības un maksātnespējas jomās, kā arī līdzšinējā sadarbība ar Latviju. Plānotās izmaksas novērtējuma izveidei ir 450 000 EUR. Novērtējuma rezultāts būs rekomendācijas Latvijas tieslietu sistēmas pilnveidei, kas būs pieejamas 2018. gada beigās. Novērtējuma izveides procesā tiks veiktas aptaujas, informācijas un...

Otrdien, 14. februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" . Likumprojekts paredz papildināt noteikto personu loku, kuras var būt atklātā pensiju fonda dibinātāji (akcionāri), un vienlaikus stiprinātu privāto pensiju fondu pārvaldības principus un palielinātu atklāto pensiju fondu kapitāla prasības. Privāto pensiju fondu likums tiks papildināts ar jaunu subjektu – ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī. Paredzēts arī noteikt papildu prasības attiecībā uz pensiju fonda pārvaldi – valdi un padomi, un pensiju fonda darbiniekiem ar mērķi novērst interešu konflikta rašanos Likuma izpratnē saistībā ar pensiju fonda pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu vai turēšanu. Uz doto brīdi ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ir pensiju fonda pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāji un pēc šo grozījumu spēkā stāšanās varēs būt arī pensiju fonda akcionāri (dibinātāji). Tāpat likumprojekts paredz mainīt prasības attiecībā uz apmaksātā pamatkapitāla apmēru atklātajam pensiju fondam.Tas piedāvā...

Iznācis žurnāla BILANCE jau 400. numurs. Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ilzi Cīruli: «Mana pieredze ar grāmatvežiem ir bijusi tikai pozitīva». GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Vai grāmatvedim ir viegli no VID saņemt atbildi uz savu jautājumu? NODOKĻI Dzintars Kobitjevs: Izmaiņas likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» Sergejs Nikitjuks: Elektroniskās deklarēšanas sistēmas jaunumi un izmaiņas UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Māra Rūse: Dalīšanās ekonomika – tradicionālās ekonomikas ienaidnieks vai glābējs? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Redakcija atbild uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem: Aprēķini un pārskati, ja darba devējs apdrošinājis darbinieka veselību uz gadu, bet darbinieks visu gadu bijis attaisnotajā prombūtnē Redakcija: VSAOI avansa maksājums taksistiem; Paziņojuma aizpildīšana par ienākumu, ja atlīdzība nav izmaksāta; Izdevumu ierobežojumi par taksometru NODERĪGI Redakcija: Precizējumi MK noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» Abonēt žurnālu var šeit. Gada abonentiem pieejams žurmāla iepriekšizdoto numuru elektroniskais arhīvs. Abonējot žurnālu martā uz gadu,...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) preses konferencē pagājušajā ceturtdienā, 9. februārī, VID ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā iepazīstināja ar tām nozarēm, kurām VID šogad pievērsīs īpašu vērību ēnu ekonomikas apkarošanā:

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodiskos norādījumus, kuros ar piemēriem skaidro, kādos gadījumos ir un kādos nav piemērojams īpašais PVN režīms darījumos ar lietotām automašīnām. Lietotu automobiļu tirgotājs (tirgotājs) ir tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu vai vispārīgo PVN piemērošanas kārtību. Par lietotām mantām uzskata ķermeniskas lietas, kas ir lietotas un derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Tirgotājs ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu automobiļu pirkšana, lai tos pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību. 1.piemērs Tirgotājs pārdod lietotu automobili, kuru tas pēc iegādes nedēļu ir izmantojis citu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai (pārvadājis preces) un/vai savām privātajām vajadzībām. Tirgotājs nav tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu tālākai automobiļa piegādei. Lietotu automobiļu pārdevējs (turpmāk – pārdevējs)...

Igaunijā ir pieņemts grozījums Ienākuma nodokļa likumā, kas darba devējiem ļaus ar ienākuma un sociālo nodokli neaplikt darbinieka veselības veicināšanas izdevumu kompensācijas, ja tās nepārsniedz 100 eiro ceturksnī, informē grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums Leinonen. Jaunais atvieglojums būs spēkā ar 2018. gadu un paredz, ka darba devējs var kompensēt sekojošus izdevumus nemaksājot nodokļus: sabiedrisko sporta pasākumu dalības maksas; izdevumus, kas tieši saistīti ar regulāru sporta klubu vai treniņu centru apmeklēšanu; darba devēja sporta centru apmeklējumi; izdevumi, ko sniedz rehabilitācijas speciālisti, fizioterapeiti, manuālie terapeiti, logopēdi vai psihologi, kuri ir iekļauti valsts veselības aprūpes speciālistu reģistrā vai kuriem ir attiecīga profesionālā kvalifikācija sniegtajiem pakalpojumiem; apdrošināšanas prēmijas veselības apdrošināšanas līguma ietvaros. Latvijā un Lietuvā algas nodokļa un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu atbrīvojums pašreiz ir tikai darba devēja izdevumiem darbinieku veselības, dzīvības vai pensijas apdrošināšanai. Jau informējām, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība prasa palielināt ar nodokļiem neapliekamo sociālo garantiju klāstu.

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par krājaizdevu sabiedrību turpmākās attīstības perspektīvām", ko valdība izskatīja janvāra nogalē. FM piedāvā modeli krājaizdevu sabiedrību apvienotas struktūras izveidošanai, krājaizdevu sabiedrībām brīvprātīgi apvienojot spēkus, dibinot vienotu krājaizdevu sabiedrību banku. Krājaizdevu sabiedrība ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, kura būtība ir apmierināt biedru ikdienas vajadzības, iesaistot šajā procesā pašus cilvēkus. Krājaizdevu sabiedrības pamatuzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai, veicinot taupību un veidojot resursus biedru kreditēšanai, sekmētu viņu labklājību. Krājaizdevu sabiedrības biedri ir vienlaicīgi tās īpašnieki un klienti - krājaizdevu sabiedrība pieder visiem biedriem un tikai biedri var saņemt pakalpojumus. Ministrija norādījusi, ka patlaban ir grūtības nodrošināt vienmērīgu pieejamo finanšu pakalpojumu reģionālo pārklājumu, tāpēc apvienota krājaizdevu sabiedrību banka varētu piedāvāt finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, apvienojot pieejamos krājaizdevu sabiedrību finanšu, tehniskos un informācijas tehnoloģiju resursus, kā arī Latvijā pieejamās zināšanas. Apvienotās bankas darbība būtu saistīta ne tikai ar esošo krājaizdevu sabiedrību pakalpojumu sniegšanu,...