JAUNUMI

Trešdien, 1. februārī, notiks šā gada pirmā Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomes (TSP) vadības komitejas sēde, kuras laikā ar sociālajiem un sadarbības partneriem plānots vienoties par uzņēmējdarbības politikas prioritātēm 2017. gadā. Tāpat tiks ievēlēts padomes priekšsēdētājs šim gadam. Rotācijas kārtībā šogad tas būs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis. Par uzņēmējdarbības prioritātēm šim gadam ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un EM valsts sekretārs Juris Stinka vienosies ar sociālo partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), un sadarbības partneru - LTRK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājiem. Pērn TSP prezidēja LDDK. Vērtējot paveikto, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauž, ka augstu vērtē sadarbību ar EM, kas pērn padomes ietvaros kļuvusi ciešāka, un ļauj cerēt, ka būs produktīva arī daudz plašākā mērogā. “Viens no nozīmīgākajiem pērn paveiktajiem darbiem ir Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna izstrāde. Darba devējiem ir gandarījums, ka ministra izvirzītās prioritātes - tiesiskuma...

Ministru kabineta 2017.gada 17.janvāra noteikumi №34 «Kuģu aprīkojuma noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 31.janvāri.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2017.gada 26.janvāra lēmums №1/3 «Noteikumi par prasībām dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarībai»Lēmums stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumi №49 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos №188 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 31.janvāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017.gada 24.janvāra lēmums №4 «Par pretcikliskās kapitāla rezerves normas riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, noteikšanu»Lēmums stājas spēkā ar 2017.gada 24.janvāri.

Starp citām dažādi interpretējamām jaunieviestām nodokļu (un cīņas pret ēnu ekonomiku) normām, jautājumus rada arī skaidras naudas darījumu ierobežojums fiziskajām personām, preses konferencē semināra "Grāmatveža svētki 2017" laikā sacīja žurnāla "Bilance" galvenā redaktore Maija Grebenko. Nav saprotams, kurš un kādā veidā kontrolēs ierobežotos darījumus skaidrā naudā fizisko personu starpā, uzsvēra M. Grebenko.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu pagājušā gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 2,1% lielāks nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka kopumā 2016. gadā IKP pieauga par 1,6 procentiem. IKP dinamika (izmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) * IKP ātrais novērtējums 2016. gada 4. ceturksnī IKP kāpumu būtiski ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā par 10%. Būvniecības nozarē turpinājās kritums, tomēr tas ir samazinājies un bija 13 procenti. Kopumā 2016. gadā pozitīvi izaugsmi ietekmēja privātā patēriņa pieaugums. 2016. gadā privātā patēriņa straujāku pieaugumu ietekmēja algu palielinājums, kā arī izteikti zemā inflācija, kas atsevišķos mēnešos pārgāja pat deflācijā. Eksports 2016. gadā pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma palielinājās par 2,1%, straujāku tā izaugsmi kavēja ES lēnā izaugsme. Preču eksportu pozitīvi ietekmēja ievērojams transportlīdzekļu un lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums. Galvenais izaugsmi bremzējošais faktors 2016. gadā bija krasa investīciju samazināšanās. To līmenis 2016. gadā bija gandrīz par 1/4 daļu zemāks...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka tie nodokļu maksātāji, kuri no 2017. gada 1. janvāra vēlas iegūt vai atgūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu vai atteikties no tā, to varēs izdarīt, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu līdz 2017. gada 31. janvārim. Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu. VID atgādina, ka 2016. gada 20. decembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka: gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 12%, savukārt apgrozījumam virs 7000 eiro – 15% sākot ar 2018. gadu, mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 15% atceltas normas, kas noteica darba devējiem pienākumu veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbiniekiem. Taču VID vērš uzmanību, ka šie likuma grozījumi vēl nav izsludināti. Tāpēc, pieņemot lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa maiņu, VID aicina nodokļu maksātājus iepazīties un izvērtēt...

Trešdien, 1. februārī, darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apvienojot divu Rīgas tiesu - Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona - tiesu darbības teritorijas. Minētās izmaiņas ir saistītas ar 2015. gadā uzsākto tiesu teritoriālo reformu ar mērķi efektivizēt tiesu darbu, tostarp samazināt tiesvedības termiņus. Arī turpmāk dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām - abu līdzšinējo tiesu adresēs (Baloža ielā 14 un Daugavgrīvas ielā 58). Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: “Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tika izveidota ar mērķi samazināt noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem, tādejādi paredzot plašākas tiesnešu specializācijas iespējas. Turklāt minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām un tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu, tādejādi tiesas apvienojot tiks sekmēta tiesu pieejamība, lietu izskatīšanas nepārtrauktība un lietu sadales nejaušība tiesā.” Tiesu mājaslapā internetā www.tiesas.lv vai www.manastiesas.lv pieejama aktuāla informācija par Rīgas pilsētas Pārdaugavas...

Kopš 20.gs. vidū parādījās pirmie aizmetņi norēķiniem ar kartēm šis maksājumu veids ir attīstījies teju eksponenciāli – gan pēc lietojuma mēroga, gan veidiem. Arī tagad šīs jomas attīstība nebūt nav apstājusies, bet gājusi plašumā. Proti, reaģējot uz patērētāju un uzņēmēju pieprasījumu pēc elastīgiem, drošiem un pilnībā digitāli pārvaldāmiem norēķinu risinājumiem, pasaulē jau vairāk nekā 15 gadus, bet Latvijā pēdējos divus, trīs gadus ir pieejamas arī priekšapmaksas norēķinu kartes. “WestStein” līdz šim ir viens no pirmajiem Latvijā, kurš uzsāka piedāvāt priekšapmaksas karšu risinājumus uzņēmumiem un privātpersonām. Kā tās atšķiras no tradicionālajām norēķinu kartēm? #1 Vienkāršāki procesi un efektīvāka kontrole “WestStein priekšapmaksas Mastercard® privātpersonām” ir starptautiska norēķinu karte ar kontu ārzemēs, savukārt uzņēmumu gadījumā “WestSein biznesam” risinājums ir elektroniskās naudas konts jeb e-maks, kam piesaistītas priekšapmaksas norēķinu kartes ērtai biznesa tēriņu vadībai. Tas, ka e-maks un karte nav piesaistīta uzņēmuma pamata kontam ļauj daudz drošāk un vienkāršāk organizēt uzņēmuma avansa norēķinus, jo noformējot...

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošie noteikumi №5 «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 28.janvāri.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošie noteikumi №2 «Par līdzfinansējuma samaksas kārtību par izglītības ieguvi Jūrmalas Mākslas skolā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 28.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji - līdz 2017. gada 1.februārim jādeklarē VID 2016. gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskām personām, kuru summa pārsniedz 3000 eiro. Atgādinām, ka no 2013.gada 1.janvāra ir spēkā likuma par "Par nodokļiem un nodevām" norma, kas noteic, ka nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi" noteikto līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3 000 eiro. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem un fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim jādeklarē VID visi taksācijas gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskajām personām, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. janvārī izskatīts likumprojekts "Grozījums likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"", kas paredz likumu ar jaunu pantu par administratīvo atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu un kompetenci sodu piemērošanā. Likumprojektā ietvertā LAPK 190.15 panta pārkāpuma sastāva saglabāšana administratīvo pārkāpumu sistēmā ir izvērtēta, ņemot vērā nodarījuma bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrības kaitīgumu. Likumprojektā noteikts, ka "Par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Savienības muitas teritorijā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sodu piecu procentu apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt." Kā norādījusi Finanšu ministrija, izvērtējot līdzšinējo LAPK 190.15 pantā paredzēto sodu secināms, ka šajā gadījumā naudas sods ir vienīgais iespējamais un efektīvākais sods, jo skaidras naudas pārvadājuma atļaujas saņemšana vai licencēšana nav paredzēta, līdz ar ko, konstatētā pārkāpuma gadījumā nav iespējams piemērot naudas soda vietā citus Administratīvo pārkāpumu procesa...

Teju katrs otrais uzņēmums jeb 48% naudu darbiniekiem dažādiem tēriņiem izsniedz skaidrā naudā vai pārskaita uz viņu privātajiem kontiem, tā faktiski pilnībā zaudējot kontroli par uzņēmuma līdzekļiem, liecina finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "WestStein" un pētījumu kompānijas "Kantar TNS" veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja. Uzņēmuma debetkarti darbiniekiem dažādiem ikdienas norēķiniem, piemēram, biroja tēriņiem, klientu attiecībām - dāvanām, pusdienām, ziediem utt. - vadītāji uztic vien 18% gadījumu. "Jāņem vērā, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas vadīt darbinieku tēriņus. Ja lielie uzņēmumi var izvirzīt savus noteikumus un maksāt par pakalpojumiem, pat par ziedu iegādi, pēcapmaksā, tad MVU segmentā šādu iespēju bieži nav - jāmeklē citas alternatīvas," uzskata "WestStein" valdes locekle Signe Kalniņa. Vienlaikus 38% respondentu pauda viedokli, ka pašreizējā darbinieku izdevumu kontroles pieejā vēlētos lielāku caurskatāmību, proti, zināt, kad, cik daudz un par ko tiek tērēti uzņēmuma līdzekļi. "Viens no uzņēmumu, it sevišķi mazu un vidēju, finanšu veselības nosacījumiem ir naudas plūsmas kontrole. Taču situācijā,...