JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №844 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumos №442 «Noteikumi par akcīzes preču Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa (TARIC) nacionālajiem papildkodiem un to piemērošanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

No 2017.gada 1.janvāra ir būtiski samazināts valsts budžeta ieņēmumu kontu skaits akcīzes nodokļa maksājumiem. Ir izveidoti 12 akcīzes nodokļa maksājumu konti līdzšinējo 54 vietā - pa vienam katrai konkrētai akcīzes preču grupai (atsevišķi iekšzemē iekasējamam akcīzes nodoklim un atsevišķi importam). Tas darīts, lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Veicot maksājumus, jāpievērš uzmanība izmaiņām kontu numuros. No šī gada 1.janvāra ir spēkā viens valsts budžeta ieņēmumu konts iekšzemē maksājamajam akcīzes nodoklim un viens konts - preču importa gadījumos katrai no šādām akcīzes preču grupām: alkoholiskie dzērieni; alus; naftas produkti; dabasgāze; tabakas izstrādājumi; pārējās akcīzes preces (kafija, bezalkoholiskie dzērieni un elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums). Aktuālā informācija par jaunajiem akcīzes nodokļa maksājumu kontiem pieejama VID mājaslapas sadaļā "Kontakti/Konti nodokļu un nodevu samaksai" un Valsts kases mājaslapas sadaļā "Kontu apkalpošana/Nodokļu un nodevu konti". Mazāks valsts budžeta ieņēmumu kontu skaits mazinās arī uzņēmēju iespēju kļūdīties, izvēloties precei atbilstošo maksājumu kontu, kā arī ietaupīs maksājumu veikšanai nepieciešamo...

Saeima pagājušā gada 23. novembrī pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par algas nodokli Atbilstoši veiktajiem grozījumiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta piektajā daļā noteiktais 10 procentu ierobežojums dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos nav piemērojams maksātājam proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām nodokļa maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa “B”, attiecībā uz: iemaksātajām dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām; iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), ja minētās iemaksas un maksājumi: nepārsniedz iepriekš veikto maksājumu apmēru, pirms maksātājs devies bērna kopšanas atvaļinājumā vai pirms darbnespējas lapas “B” izsniegšanas, vai tiek veikti atbilstoši darba devēja parasti īstenotajai atlīdzības politikai, tai skaitā atbilstoši darba tiesiskās attiecības...

Šogad aprit 15 gadi, kopš ir ieviests Darba aizsardzības likums. Darba aizsardzības sistēmas izveide bijusi nopietns izaicinājums, jo bija nepieciešams mainīt darba devēju izpratni par darba aizsardzības būtību, veikt preventīvus darba vides uzlabošanas pasākumus, vairāk resursu ieguldot bīstamības cēloņu novēršanā vai mazināšanā, nevis tikai cīņai ar sekām. Lai arī šobrīd Darba aizsardzības likumu var uzskatīt par stabilu pamatu pašreizējai darba aizsardzības sistēmai, darba aizsardzības jomā joprojām ir daudz izaicinājumu. "Šo gadu laikā izpratne par darba aizsardzību un tās nozīmi Latvijā ir ievērojami mainījusies. Arvien vairāk ir tādu darba devēju, kuriem rūp savu darbinieku drošība un veselība, kuri savu attīstību plāno ilgtermiņā un ar atbildību. Tajā pašā laikā uzņēmumi un darba apstākļi tajos mēdz būt dažādi, tāpēc būtiski ir turpināt skaidrojošo un izglītojošo darbu, lai ikvienam darba ņēmējam darba vide būtu droša," uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs. Piecpadsmit gadu laikā Latvijā situācija darba aizsardzības jomā ir uzlabojusies, ko apliecina arī nelaimes gadījumos darbā...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī apturēja tiesvedību lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet gan Eiropas Savienības institūcijās. Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi darba ņēmēja un sociālo iemaksu veicēja Latvijā, un līdz ar to pieņemot par viņas iemaksu algu valstī noteikto vidējo iemaksu algu, kas konkrētajā gadījumā ir bijusi ievērojami mazāka nekā pieteicējas iemaksu alga pēc atgriešanās Latvijā (aprēķina perioda divpadsmitajā mēnesī), pieteicējai aprēķinātā pabalsta apmērs arī ir ievērojami mazāks, nekā tas būtu, ja viņa visus 12 mēnešus būtu strādājusi Latvijā. Konkrētajā gadījumā brīvas pārvietošanās tiesību izmantošana pieteicējai ir radījusi nelabvēlīgus apstākļus attiecībā...

Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka tikai katrs trešais pensiju 2.līmeņa dalībnieks uztver šos uzkrājumus kā savu naudu un ar tiem nākotnē rēķinās. Turklāt tikai 6% iedzīvotāju regulāri seko līdzi uzkrāto līdzekļu apjoma izmaiņām. Taču lielākā daļa jeb 61% iedzīvotāju uzkrājumus pensiju 2.līmenī neuztver kā savu naudu. No tiem 35% kopumā neuzticas pensiju sistēmas ilgtspējai nākotnē, 18% neuzskata to par savu naudu, jo saņems to tikai pensionējoties, bet 8% pat nezina, kura banka pārvalda iemaksas un cik daudz līdzekļu uzkrāts. Jāatzīmē, ka pēdējo 5 gadu laikā ir audzis to iedzīvotāju skaits, kas uzkrājumus pensiju 2.līmenī neuztver kā savu naudu (pieaugums par 5 procentpunktiem). Pētījums liecina, ka starp nozīmīgākajiem kritērijiem pensiju 2.līmeņa pārvaldnieka izvēlē dominē uzticēšanās savas bankas piedāvājumam (61% aptaujāto). Tam seko pārvaldnieka drošība un uzticamība (17%), kā arī prognozētais peļņas līmenis (9%). Taču ceturtdaļa (26%) aptaujāto neslēpj - viņi vispār neiedziļinās pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku piedāvājumā pēc būtības, bet vēl 5% norāda,...

Saeimas 2016.gada 15.decembra likums «Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību «Bulduru Dārzkopības vidusskola»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 15.janvāri.

Saeimas 2016.gada 8.decembra likums «Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №861 «Zudumu apmēru noteikšanas kārtība muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 28.decembra noteikumi №219 «Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.decembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 20.decembra noteikumi №212 «Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2017.gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №839 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1529 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sniedz skaidrojumu, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs. Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām. Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā : Ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no ārvalstīs...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016.gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017.gada 1.martu. Gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra. Sākot ar 2016.gadu, katram nodokļa maksātājam tajā ienākuma gūšanas vietā, kura viņa algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēta kā galvenā, piemēros minimālo mēneša neapliekamo minimumu un ar katru nākamo gadu tas pakāpeniski samazināsies: 2016.gadā – 75 eiro; 2017.gadā – 60 eiro; 2018.gadā – 40 eiro; 2019.gadā – 20 eiro; 2020.gadā – 0 eiro. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (turpmāk – likums) veikti šādi grozījumi. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātāji Likuma 3.pants ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātājs ir transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītais turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, – transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs), kuram Latvijā ir reģistrēts vai tiek reģistrēts likuma 2.pantā minētais ar nodokli apliekamais transportlīdzeklis vai kura īpašumā, turējumā vai valdījumā esošajam šā likuma 2.pantā minētajam ar nodokli apliekamajam transportlīdzeklim Latvijā tiek izsniegtas tranzīta numura zīmes, vai persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili. M1 un N1 transportlīdzekļu kategorijas klasificētas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 5.septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu...