JAUNUMI

Lai par atbalsta iespējām biznesa uzsākšanai informētu iedzīvotājus reģionos, šī gada 2. novembrī Alojā, Ungurpilī notiks attīstības finanšu institūcijas ALTUM rīkotais pasākums jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem “Atbalsta gadatirgu biznesa uzsācējiem”. Tajā šogad piedalās arī VID Limbažu klientu apkalpošanas centra pārstāvji, lai konsultētu pasākuma apmeklētājus par saimnieciskās darbības uzsākšanu un VID e-pakalpojumiem, kā arī sniegtu atbildes uz citiem topošajiem uzņēmējiem aktuālajiem jautājumiem. VID informatīvajā stendā apmeklētāji varēs iepazīties un arī praktiski izmēģināt VID e-pakalpojumu priekšrocības, noskaidrot interesējošos jautājumus par saimnieciskās darbības uzsākšanu un dažādiem nodokļu nomaksas režīmiem, kā arī saņemt atbildes uz citiem jautājumiem, kas skar sadarbību ar VID. Pasākuma apmeklētājus konsultēs VID Limbažu klientu apkalpošanas centra galvenā nodokļu inspektore Anita Krūzkope un Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Ļubova Ručinska. Lai būtu iespēja kopīgi ar VID darbiniekiem praktiski izmēģināt VID e-pakalpojumus, apmeklētājiem lūgums ņemt līdzi internetbankas autorizācijas datus (lietotājvārdu, paroli, kodu kartes u.tml.),...

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №671 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumos №463 «Noteikumi par pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, pasta tīkla piekļuves punktu, pastkastīšu punktu un pastkastīšu ierīkošanu, izvietošanu un noformēšanu, kā arī pārrobežu pasta sūtījumu apstrādes vietu ierīkošanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 28.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi №679 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos №902 «Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 28.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi №687 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumos №126 «Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 28.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi №681 «Kārtība, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 28.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi №684 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos №972 «Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 28.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi №680 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumos №694 «Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda vadības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 28.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №674 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos №529 «Ēku būvnoteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi №683 «Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos №656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №672 «Noteikumi par valsts nodevu par pārvadātāja licences izsniegšanu pārvadājumiem pa dzelzceļu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 28.oktobri.

Ministru kabinets 25. oktobrī pieņēma MK noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa. Noteikumi paredz, ka iesniegumus par preču, kas paredzētas labdarībai vai filantropiskiem nolūkiem, atbrīvošanu no ievedmuitas, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kurš pieņem šo lēmumu. Tāpat VID arī uzrauga preču izmantošanu atbilstoši ievešanas mērķim. Lai pārbaudītu, vai iestāžu un organizāciju ievestās preces izmantotas atbilstoši atļaujā norādītajam izmantošanas mērķim, VID salīdzina iestāžu un organizāciju iesniegtajos pārskatos norādīto preču nosaukumu, daudzumu un vērtību ar atļaujā un muitas deklarācijā esošo informāciju, identificē pārskatā norādītos preču saņēmējus, pārbauda vai iestādes un organizācijas nodrošina ievesto un izdalīto preču uzskaiti un identificēšanu. Ja preces nav tikušas izmantotas atbilstoši atļaujā norādītajam ievešanas mērķim, atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa tiek anulēts. Noteikumi arī nosaka, kādā veidā persona iesniedz VID iesniegumu un kravas pavaddokumentus. Minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ja iesnieguma...

Saeima ceturtdien, 27.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja jauno Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. Kopumā jaunais Publisko iepirkumu likums paredz pakalpojumiem un piegādēm celt līgumcenu robežvērtību līdz 10 000 eiro un būvdarbiem līdz 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem no 14 000 eiro. Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka. Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības...

Personas, kuras pārmaksājušas vai nepareizi iemaksājušas naudas sodu, varēs to atgūt trīs gadu laikā, ar iesniegumu vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai attiecīgajā pašvaldībā. Šādu kārtību paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas 27.oktobrī trešajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimā. Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, vēršoties VID ar attiecīgu iesniegumu. Savukārt, lai saņemtu atpakaļ pašvaldības budžetā ieskaitīto naudu, ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Valsts budžetā nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, ja iesniegums būs iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā. Iepriekš normatīvie akti neregulēja rīcību attiecībā uz pārmaksātām vai nepareizi iemaksātām naudas summām, taču praksē soda naudas atmaksa pēc personas lūguma tika veikta, par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas deputātiem iepriekš skaidroja VID pārstāvji. Soda pārmaksa nereti veidojas gadījumos, kad persona sākotnēji samaksā naudas sodu, bet...

Lai noteiktu stingrāku reģistrācijas kārtību pasta komersantiem, Saeima 27.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pasta likumā. Grozījumi nepieciešami, jo praksē nereti pasta komersanti negodprātīgi izmanto savu īpašo statusu un nodarbojas ar kaut ko citu, nevis sniedz attiecīgos pasta pakalpojumus, iepriekš norādījuši likumprojekta autori no Satiksmes ministrijas (SM). Tādējādi līdz ar likuma grozījumiem ieviesta komersanta reputācijas pārbaude. Likuma grozījumi noteic, ka pasta komersantu regulators nereģistrēs, ja tam nodokļu parādi būs lielāki par 150 eiro, ja būs apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai arī sākts tā maksātnespējas vai likvidācijas process. Tāpat komersantu nereģistrēs, ja tam būs atņemtas tiesības sniegt pasta pakalpojumus vai arī nebūs beidzies pakalpojuma sniegšanas aizlieguma termiņš. Regulatoram būs pienākums 30 dienu laikā informēt komersantu par atteikumu to reģistrēt, paredz likumprojekts. Likumā turpmāk arī uzskaitīti gadījumi, kad regulators pasta komersantu no reģistra izslēdz. Tāpat regulatoram reģistrā būs jāatzīmē, ka pasta komersantam atņemtas tiesības sniegt pakalpojumus uz trim gadiem, ja tas atkārtoti...

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas rezidentiem, nosakot to 0% apmērā. Šo normu kredītiestādēm specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2017. gada 1. novembra un tā būs spēkā līdz 2018. gada 1. februārim. Nākamo divu gadu laikā nepieciešamība paaugstināt PKR normu nav paredzēta. Tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs jāveido. Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida “drošības...