JAUNUMI

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 4.oktobrī uzsāka darbu pie priekšlikumiem, kas iesniegti Valsts kontroles likuma grozījumu otrajam lasījumam. Komisijas deputāti atbalstīja vairākus priekšlikumus likuma precizējumiem, tostarp, ka Valsts kontrole (VK) revīzijas veic atbilstoši ne tikai Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, bet arī valsts kontroliera noteiktiem augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītiem un apstiprinātiem starptautiskajiem standartiem augstākajām revīzijas iestādēm. Komisija kādā no nākamajām komisijas sēdēm plāno vērtēt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus par tiesībām VK veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Saeimā iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. Valsts kontroliere iepriekš deputātiem pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu...

Saeima 6.oktobrī sanāk uz plenārsēdi, un galīgajā lasījumā deputātiem būs jāskata grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas paredz pilnveidot šķīrējtiesu darba tiesisko regulējumu. Otrajā lasījumā Saeima skatīs rosinājumu būtiski vienkāršot un paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanu bērniem. Jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, ko deputāti lēmuši virzīt izskatīšanai Saeimā, paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu. Deputāti otrajā lasījumā lems par jaunu administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procedūru, kas paredz veicināt cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību. Tāpat Saeimai otrajā lasījumā būs jālemj par atbalsta mehānismu kļūdaini iemaksāto administratīvo sodu atmaksai. Lai pasažieru pārvadājumiem ieviestu regulējumu kopbraukšanas pakalpojumu jomā, Saeima pirmajā lasījumā lems par Autopārvadājumu likuma grozījumiem. Deputāti konceptuāli arī skatīs Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumu un grozījumus vairākos citos likumos, paredzot pilnveidot un efektivizēt noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mehānismu. Parlaments konceptuāli skatīs konvencijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. 2015.gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmērā. Papildus tam 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 tematiskajās pārbaudēs konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi. Tā, piemēram, 2015.gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī...

Ministru kabinets 4. septembrī atbalstīja grozījumus Apsardzes darbības likumā, kas paredz mazināt nelegālo nodarbinātību un nodokļu krāpšanās risku apsardzes darbības jomā, informē Iekšlietu ministrija. Līdz ar grozījumiem minētajā likumā samazināsies iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas, kas šobrīd bieži izplatīta apsardzes darbības ģenerāluzņēmumu piesaistīto apakšuzņēmumu ķēdēs. Likuma grozījumi nodrošinās, ka ģenerāluzņēmēja piesaistītais apakšuzņēmējs nevarēs nodot tālāk citiem neatklātiem izpildītājiem savu saistību izpildi, tādējādi ievērojami samazinot gadījumu skaitu par izvairīšanos no nodokļu samaksas. Piemēram, paredzēts likuma 4. panta pirmo daļu papildināt ar 10. punktu, lai novērstu gadījumus, kad, negodprātīgi izpildot līguma nosacījumus, apsardzes komersants tikai pēc pārbaudes uzsākšanas norāda uz komersantu, kuram it kā nodevis apsardzes pakalpojuma sniegšanu kā apakšuzņēmējam, tādā veidā cenšoties izvairīties no atbildības par pārkāpumiem arī nodokļu nomaksas jomā. Nereti apsardzes komersants (ģenerāluzņēmums) nodod saistību izpildi citam apakšuzņēmumam, bet apakšuzņēmums saistību izpildi nodot tālāk - vēl citam apakšuzņēmumam un tādā veidā notiek izvairīšanās gan no atbildības par pārkāpumiem apsardzes darbības jomā,...

Valsts darba inspekcija (VDI) oktobrī uzsākusi tematisko pārbaudi uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu drošu un veselībai nekaitīgu lietošanu. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst darba devēju un darbinieku uzmanību atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei darbā ar ķīmiskajām vielām, pareizai ķīmisko vielu marķēšanai, uzglabāšanai u.c. Kopumā mēneša laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 dažādu nozaru uzņēmumus visā Latvijā, kuru darbā tiek izmantotas ķīmiskās vielas un maisījumi. VDI dati rāda, ka ķīmisko vielu iedarbības rezultātā nelaimes gadījumos cieš darbinieki dažādās nozarēs - pārtikas ražošanā un ēdināšanā, uzkopšanā, lauksaimniecībā u.c. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek ķīmiskajām vielām nonākot uz ādas, acīs vai tās iedzerot, turklāt darba stāžs cietušajiem nereti ir vairāki gadu desmiti, kas liecina, ka darbā ar ķīmiskajām vielām būtiska ir gan darbinieku rūpīga apmācība par potenciālajiem riskiem, rīcību ārkārtas situācijās, gan arī citi darba devēja īstenotie preventīvie pasākumi, kā arī pašu darbinieku attieksme. Nepietiekami novērtēts ķīmisko vielu iedarbības risks un zināšanu trūkums par rīcību...

Digitālā drošības alianse kopā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, DEAC, CERT.LV un citiem partneriem uzsākusi informatīvo kampaņu "Mirklis pirms klik". "Latvijā pēdējais laiks apzināties, ka digitālās drošības riski pēc būtības neatšķiras no citu kategoriju riskiem. Tam ir arī izmērāmas sekas - augustā Latvijā, izmantojot t.s. biznesa e-pastu kompromitēšanu, vienā incidentā uzņēmumi zaudēja no 6 līdz 60 000 EUR," stāsta Digitālās drošības alianses vadītāja Marta Krivade. Gemius aptauja* atklāj, ka gandrīz puse darbinieku ar uzņēmuma datiem mēdz strādāt no privātā e-pasta, tikai katrs desmitais neizvairās no programmatūru atjaunošanas, bet gandrīz katram piektajam uz darba datora vispār nav paroles. Vadītāji un viņu darbinieki neapzinās, ka tas tiešā veidā apdraud uzņēmuma un viņa sadarbības partneru finanses, datus un reputāciju. "Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi - darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais...

Valdībā 4. oktobrī izskatīts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” , kurš Valsts sekretāru sanāksmē bija izsludināts 19. maijā. Septembrī atjaunotajā likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējošo normatīvo bāzi, kas veicinātu labprātīgu PVN nomaksu, kā arī īstenotu Parīzes protokola papildu nolīguma nosacījumus (par militāro pasūtījumu piegādēm piemērojamo PVN 0% likmi), kā arī ieviestu Eiropas Padomes 2016.gada 25.maija direktīvu 2016/856/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu (turpmāk – Direktīva 2016/856/ES). Likumā precizēta arī terminoloģija, piemēram, Visā PVN likuma tekstā aizstāts vārds “renovācija” ar vārdu “atjaunošana”, vārdu “rekonstruē” ar vārdu “pārbūvē”, tādējādi nodrošinot, ka PVN likumā tiks lietota terminoloģija atbilstoši Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai. Cita starpā likumprojektā ir iekļautas arī šādas būtiskas normas: Izslēgts PVN likuma 52.panta pirmās daļas 8.punkts, lai sakārtotu PVN likuma normu atbilstību PVN direktīvas nosacījumiem, tādējādi neradot pretrunīgu normu skaidrojumu attiecībā...

Nozīmīgus ieteikumus valsts pārvaldei un pašvaldībām darba uzlabošanai ļaus izstrādāt Valsts kontroles (VK) finanšu revīzijas "Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem" laikā gūtie secinājumi, ar kuriem VK 4. oktobrī iepazīstināja plašāku sabiedrību. Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, Valsts kontrole secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi - valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas. Savukārt, vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, saskatīts mērķtiecīgas rīcības trūkums. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds. 2015.gadā tā summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks. Tomēr joprojām trūkst objektīva izvērtējuma un rīcības plāna, kā šo tendenci nākotnē ierobežot. VID...

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №620 «Kārtība, kādā veic aizturētā patvēruma meklētāja veselības stāvokļa pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī reģistrē to rezultātus»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis paziņojumu, kurā atspēko vairākus Valsts kontroles finanšu revīzijā “Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” izteiktos secinājumus. Publicējam tos pilnā apjomā. Valsts ieņēmumu dienests nenoraida objektīvu un konstruktīvu kritiku, tomēr daži apgalvojumi, kas izskanēja šodien Valsts Kontroles preses konferencē, kā arī pēc tam tika atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, nav korekti un ir pat maldinoši. Tādēļ vēlamies tos precizēt un skaidrot plašāk, lai nerastos maldīgs priekšstats par dažām būtiskām VID darbības jomām un tajās paveikto un plānoto. VID noraida Valsts Kontroles izteiktos apgalvojumus saistībā ar dienesta nepietiekamo vērību pret korupcijas risku novēršanu Korupcijas risku novēršana vienmēr ir bijusi viena no VID prioritātēm; tā vienmēr ir bijusi un ir iestrādāta VID darbības stratēģijās un citos nozīmīgos iestādes pamatdarbības dokumentos. Tā piemēram, Korupcijas risku reģistrs tika ieviests VID jau 2005.gadā un kopš tā laika tiek regulāri aktualizēts un pilnveidots, un katram gadam tiek izstrādāts un īstenots...

Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Šiem profesiju pārstāvjiem, kuri pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti, plānots attiecināt zemāku minimālās algas kritēriju - vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 4.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa ES zilo karti, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā. Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredz likuma...

Ieviest maksātnespējas procesu administratoru salīdzinošo vērtējumu – publisku reitingu sarakstu, ko veidos, ņemot vērā administratora rīcības tiesiskumu, atgūto līdzekļu īpatsvaru, maksātnespējas procesa izmaksu īpatsvaru administrētajos procesos, kā arī vidējo procesu ilgumu, paredz Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie Maksātnespējas likuma grozījumi, ko Saeimas Juridiskā komisija 4.oktobrī izskatīja iesniegšanai otrajam lasījumam Saeimas plenārsēdē. Maksātnespējas likuma otrajam lasījumam kopumā iesniegti 187 priekšlikumi. Likumprojekts paredz stiprināt Maksātnespējas administrācijas kompetenci un kapacitāti maksātnespējas administratoru uzraudzībā. Paredzēts, ka tā no nozares asociācijas pārņems administratoru eksaminācijas un sertifikācijas funkciju. Plānots arī, ka tā nodrošinās administratoru disciplinārkolēģijas funkciju ar tiesībām piemērot sankcijas. Būtiski, ka atbalstu šādam risinājumam pauda arī Ārvalstu investoru padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Komercbanku asociācijas pārstāvji, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Vienlaikus no vairākām iesaistītajām pusēm izskanēja aicinājums uz maksātnespējas procesa virzību uz brīvo tirgu, proti, dodot tiesības kreditoriem pašiem pēc saviem ieskatiem izvēlēties procesa administratorus. Komisijā atbalstītais piedāvājums paredz, ka par administratoru varēs...

Valdībā 4.oktobrī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība" paredz, ka turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu. Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams. Tāpat, ja komersantam pēdējā gada laikā par darbību būs izteikts brīdinājums par administratīviem pārkāpumiem darba tiesību, darba aizsardzības, patērētāju tiesību aizsardzības un negodīgas komercprakses jomā, tad NVA neskatīs jautājumu par licences tūlītēju anulēšanu, jo šāds administratīvais sods nav pietiekami būtisks apdraudējums vai kaitējums darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēja likumīgajām interesēm. Pieņemtie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka autoratlīdzībām - ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, - ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 370 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 370 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10. datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 370 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 370 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram,...

Latvijā darba devēji saskaras ar ievērojamām grūtībām darbaspēka pieejamībā: 70 % no viņiem pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka, 85 % saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, kurus uzņēmums vērtētu kā “labus”. Meklējot darbiniekus, 47% uzņēmumu dod priekšroku speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju (gan vidējo, gan augstāko izglītību). Šādi rezultāti tika iegūti Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā darba devēju aptaujā par kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, kuras ietvaros tika noskaidrots 98 uzņēmumu no visām tautsaimniecības nozarēm viedoklis. 60 % no respondentiem veidoja lielie vai vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 50. Aptauja tika veikta Izglītības un zinātnes ministrijas ES līdzfinansēta projekta «EPALE Nacionālā atbalsta sistēma», pateicoties kuram tika organizēta profesionālās kvalifikācijas atzīšana pieredzējušiem darbiniekiem bez atbilstošas izglītības. 96 % respondentu norādīja, ka darbinieku kvalifikācijas celšana un tālākizglītība ir ļoti svarīga vai drīzāk svarīga. Uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā lielākoties piecus dažādus veidus, kā darbinieki var papildus izglītoties un celt savu kvalifikāciju. Starp populārākajām...