JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto valsts budžeta maksājumu kopējais parāds 2016.gada 1.augustā bija 1,425 miljardi eiro, liecina VID apkopotā informācija. No kopējā parāda 935,523 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, 322,15 miljoni eiro - parāds pašvaldību budžetiem, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,77 miljoni eiro. No šī parāda 888,89 miljoni eiro jeb 62,36% ir reāli nepiedzenamie parādi.No kopējā parāda piedzenamie parādi ir 1,032 miljardi eiro jeb 72,37%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 142,775 miljoni eiro jeb 10,02% no kopējā parāda apjoma. Lielāko daļu (872,25 miljonus eiro) nepiedzenamo parādu veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav naudas līdzekļu un nekādas mantas, pret ko varētu vērst piedziņu. No kopējā parāda tikai 0,68% jeb 9,63 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem. Kopš 2016.gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,416 miljardi eiro, parāds septiņu mēnešu laikā ir audzis par 0,63%. Reāli nepiedzenamo parādu summa septiņu mēnešu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir pārliecinātas, ka nekavējoties ir jāveic kardināla reforma valsts pārvaldes motivācijas sistēmā, lai iespējami ātri Latvija nonāktu pie mazas, efektīvas, un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes. Reforma ir jāuzsāk, par pilotprojektu izvēloties Valsts ieņēmumu dienestu (VID), paredzot, ka topošajam iestādes ģenerāldirektoram ir adekvāts, ar privāto sektoru, valsts kapitālsabiedrībām un vismaz ar Igauniju konkurētspējīgs atalgojums, kurš ir atkarīgs no organizācijas darbības rezultātiem. Abas lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata, ka reforma ir jāveic ar mērķi nepalielināt valsts izdevumus, vienlaikus paredzot VID vadītājam rīcības brīvību esošā budžeta ietvaros pašam veidot iestādes vadošo menedžeru komandu un viņu motivācijas sistēmu. Līdzšinējā pieeja motivācijas sistēmā tik nozīmīga amata izpildītājiem ir bijusi zem jebkādas kritikas, tādēļ lielākās uzņēmēju organizācijas atbalstīs valdības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas centienus meklēt veidus, kā aizsākt šo nozīmīgo reformu valsts pārvaldē. Uzņēmēji uzskata, ka reforma jāveic nekavējoties, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas...

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārpalikums kopbudžetā bija 207,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn pieauga par 76 miljoniem eiro. Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums gan pašvaldību budžetā 108,6 miljonu eiro apmērā, gan valsts budžetā 99 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz kopbudžeta nodokļu un nenodokļu virsplāna ieņēmumiem šā gada septiņos mēnešos, kā arī minēto ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, kopā par 245,6 miljoniem eiro, kopbudžeta ieņēmumu kāpums 34 miljonu eiro apmērā vērtējams kā mērens. Zemais pieauguma temps pamatā saistāms ar būtisku kritumu ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības, kur šā gada septiņos mēnešos vērojams samazinājums par 222,9 miljoniem eiro jeb 30,4%, jo Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt Eiropas Komisijas (EK) atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos izpildīts 100,4% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 18,1 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada...

Par apvienošanos paziņojušas banka Nordea un DNB banka. Pēc jaunākajām ziņām Nordea un DNB bankas apvienošanās līgums tiks slēgts 2017. gadā. Balstoties uz 31.martā iesniegtajiem datiem, Nordea un DNB kopējie aktīvi sasniedz 5,32 miljardus, tām kopēji ierindojoties pirms Swedbank, kurai pieder 5,41 miljards aktīvu Latvijā. Līdz ar to pēc apvienošanās darījuma jaunā banka būs 2. lielākā banka Latvijā, atrodoties ļoti tuvu tirgus līderim. Zvērinātu advokātu biroja BDO Legal vadošā partnere Vita Liberte vērtē: "Lai slēgtu līgumu, abām bankām jāgaida akcepts no Konkurences padomes, kurai būs jāvērtē abu banku kopējie finanšu rādītāji un konkrētie tirgi, kuros darbojas abas bankas un kā šie rādītāji un tirgi ietekmēs konkurences situāciju nākotnē pēc iespējamā apvienošanās darījuma". Konkurences padome lietas ietvaros apvienošanās ietekmi uz konkurenci parasti vērtē šādos tirgos: noguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, aizdevumu pakalpojumu tirgus Latvijā, ieguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, kā arī maksājumu karšu tirgus Latvijā. No konkurences viedokļa Latvijas banku sektorā ir pārstāvētas vairākas spēcīgas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2016.gada jūlijā liecina, ka banku sektors kopumā 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos darbojās ar peļņu 300.8 milj. eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās visas 16 Latvijas bankas un trīs no septiņām ārvalstu banku filiālēm (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 98.4%). Jūlijā banku sektora kopējo noguldījumu apmērs samazinājās, t.sk. rezidentu noguldījumi saruka par 2.5% jeb 297 milj. eiro (to galvenokārt ietekmēja valdības un privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumu sarukums), savukārt nerezidentu noguldījumi - par 3.2% jeb 344 milj. eiro. Kopējais piesaistīto noguldījumu apmērs jūlija beigās sasniedza 21.6 miljrd. eiro. Kopējais kredītportfelis jūlija laikā pieauga par 0.3% jeb 48 milj. eiro, t.sk. rezidentu korporatīvais portfelis auga par 0.4% jeb 30 milj. eiro (galvenokārt pateicoties operācijām ar nekustamo īpašumu), kamēr rezidentu mājsaimniecību kredītportfelis saruka par 0.2% jeb 9 milj. eiro. Jūlijā par 1.2% palielinājās arī nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums....

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latgales Plānošanas reģionu rīko "Uzņēmēju dienas Latgalē 2016", kas notiks 23.septembrī un 24.septembrī Latgales vēstniecībā "GORS", Rēzeknē. "GORS" lielajā koncertzālē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Latgales novadu pašvaldību piedāvājumu, katram novadam raksturīgajiem produktiem, pakalpojumiem, tūrisma informāciju, kā arī ar Latgales reģiona un visas Latvijas uzņēmēju jaunāko piedāvājumu. Pie koncertzāles būs iespēja baudīt Latgalei raksturīgos gardumus mājražotāju un amatnieku gadatirgū, kā arī apskatīt Nacionālo Bruņoto spēku tehniku. Līdzīgi kā pērn rīkotajās "Uzņēmēju dienās Latgalē", arī šogad uzņēmējiem pasākuma laikā būs iespēja iegūt zināšanas Biznesa iespēju forumā, kā ietvaros notiks aktīva diskusija par reģionālajām aktualitātēm saistībā ar Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidi un darbaspēka pieejamību. Savu dalību pasākuma atklāšanā apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kas 23.septembrī plāno Latgales reģionālo vizīti un vietējo uzņēmumu apmeklējumu. "Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir būtisks priekšnosacījums, lai Latgales reģiona attīstība notiktu ne tikai uz papīra,...

Ministru kabineta 2016.gada 23.augusta noteikumi №573 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumos №1026 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam «Lauku saimniecību modernizācija»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 23.augusta noteikumi №565 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra noteikumos №639 «Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 23.augusta noteikumi №572 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumos №783 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 23.augusta noteikumi №571 «Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos №245 «Zemkopības ministrijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumi №534 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās» 4.2.1.2.pasākuma «Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās» pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 23.augusta noteikumi №564 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumos №312 «Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 23.augusta noteikumi №566 «Noteikumi par izmitināšanas centrā ievietotajam aizturētajam ārzemniekam garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un to saņemšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 23.augusta noteikumi №567 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos №93 «Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 23.augusta noteikumi №568 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1478 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.