JAUNUMI

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus uzņēmumiem ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu, lai atbalstītu t.s. dzīves stila uzņēmējdarbību Latvijā. Priekšlikumi paredz, ka uzņēmumam, kura apgrozījums gadā nepārsniedz 10 minimālās mēnešalgas jeb 3700 eiro ļaut tikai reģistrēt savu uzņēmējdarbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Savukārt, ja uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 12 000 eiro, un pie noteiktiem nosacījumiem ne vairāk kā 24 000 eiro, ieviest patentmaksu 150 eiro mēnesī, neierobežojot nozares un nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz trim. Vienlaikus plānots, ka tiktu saglabāti līdz šim piedāvātie nodokļa maksāšanas režīmi (fiziskas personas ienākumi no saimnieciskās darbības, no īpašuma, no piemājas saimnieciskās darbības un no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku tūrisma, sēņošanas, ogošanas u.c., patentmaksa un sezonas lauku darbi). Jau informējām, ka diskusijās ar uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām, tai skaitā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, biedrību...

Vakar, 19. septembrī, Latvijas biznesa vidi pārsteidza ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, paziņojot par viņa vadītās ministrijas uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidi. Priekšlikumi vēl būs jāskata valdībā un savs vērtējums jaunajiem ierosinājumiem jāizteic arī valsts budžeta stingrajiem uzraugiem - Finanšu ministrijai. Lai Latvija kļūtu par strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu (start-up) attīstības vietu, Ekonomikas ministrija piedāvā ieviest minimālo fiksēto maksājumu par katru darbinieku un ieviest atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Šāds uzņēmums par katru darbinieku maksātu fiksētu mēneša maksājumu 252 eiro apmērā, kas tiks novirzīts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksai. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis. Šis režīms varētu tikt piemērots uzņēmumam, kurš ražo, attīsta un pārdot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību, tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai ir piesaistītās riska kapitāla investīcijas. Tāpat plānots arvien aktīvāk no valsts puses stimulēt augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti šādos uzņēmumos, lai radītu ekonomikas...

Eiropas Komisija 2016. gada janvārī uzsāka trīsposmu procesu, lai izveidotu kopīgu Eiropas Savienības sarakstu, kas savukārt ietilpst plašākā plānā apkarot nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu un veicināt taisnīgāku nodokļu politiku gan ES, gan visā pasaulē. Kopīgs ES saraksts ar nodokļu jurisdikcijām, kas atsakās sadarboties, būs daudz vērtīgāks nekā pašreizējā sistēma, kad dalībvalstis attiecībās ar ārpussavienības valstīm, kuras atsakās ievērot starptautiskos pareizas nodokļu pārvaldības standartus, izmanto pašas savus sarakstus. Šāds ES saraksts arī liegtu iespēju agresīvas nodokļu plānošanas cienītājiem savā labā izmantot atšķirības starp dažādu valstu sistēmām.Galīgo sarakstu ar jurisdikcijām, kas atsakās sadarboties, iecerēts publicēt līdz 2017. gada beigām. Dalībvalstis jau ir paudušas savu atbalstu šai pieejai, kuru virza arī Eiropas Parlaments. Komisija ir sagatavojusi rezultātu pārskatu, lai dalībvalstīm būtu vieglāk izlemt, ar kurām valstīm Eiropas Savienībai vajadzētu sākt dialogu par pareizu nodokļu pārvaldību. Nolūks bija iekustināt procesu un piedāvāt dalībvalstīm informāciju, kas tām palīdzētu izlemt, kuras valstis vajadzētu izvērtēt padziļināti. Tika...

Uzstājoties ar runu par Eiropas Savienības stāvokli 2016. gadā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 14. septembrī nācis klajā ar tādiem autortiesību modernizēšanas noteikumiem, kas var vairot Eiropas kulturālo daudzveidību un tiešsaistē pieejamo saturu, vienlaikus visiem tiešsaistes darītājiem nosakot skaidrākus noteikumus. Priekšlikumi ietvers arī inovācijas rīku piedāvājumu izglītības un pētniecības, kā arī kultūras mantojuma iestādēm. "Es vēlos, lai žurnālistiem, izdevējiem un autoriem par viņu darbu tiktu maksāts taisnīgi, neatkarīgi no tā, vai darbi tapuši studijās vai dzīvojamās istabās, vai tie tiek izplatīti bezsaistē vai tiešsaistē, vai tos publicē ar kopētāja palīdzību vai ar hipersaites starpniecību tirgo tīmeklī," norādījis Ž. K. Junkers. Digitālo tehnoloģiju ietekmē mainās tas, kādā veidā mūzika, filmas, TV, radio, grāmatas un prese tiek radītas, izplatītas un izmantotas. Ļoti lielu popularitāti ir ieguvuši jauni tiešsaistes pakalpojumi, piemēram, mūzikas straumēšana, video platformas un RSS lasītāji, savukārt patērētāji aizvien biežāk sagaida, ka kultūras žanra saturs būs piekļūstams arī ceļojumos un pārrobežu braucienos....

Šā gada 1.oktobrī stāsies spēkā jaunais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums . Tā mērķis ir noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā. Likumā noteikta attiecīgo ministriju un pašvaldību konkrēta atbildība un pienākumi katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanā. Katrai no astoņām katastrofas pārvaldīšanā iesaistītajām ministrijām noteiktas 19 dažādu jomu katastrofas, kuru pārvaldīšanu tās koordinē. Pašvaldībām uzticētā atbildības joma ir katastrofas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā. Šādas katastrofas gadījumā civilās aizsardzības uzdevumu izpildi pašvaldībā vada un vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu nodrošina pašvaldības domes priekšsēdētājs. Bez iepriekš minētā, likums tāpat nosaka, ka pašvaldības apstiprina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumu un sastāvu, apstiprina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu, nodrošina iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu,...

2016.gada pirmajā pusē daudzās valstīs bija vērojamas izaugsmes grūtības, tomēr jaunākie ekonomiskie signāli pārsvarā ir pozitīvi. Baltijas valstu ekonomikas pakāpeniski paātrinās izaugsmi. To joprojām virzīs privātais patēriņš, stiprinot arī darba tirgu un algu pieaugumu. Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas arī riski - secināts SEB bankas jaunākajā Ziemeļvalstu un Baltijas ekonomikas apskatā (Nordic Outlook), kura prezentācija paredzēta 21. septembrī. Globālā ekonomika: šķēršļu joslas pārvarēšana Neskatoties uz ievērojamo politisko nenoteiktību, nozīmīgo strauji augošo ekonomiku smagākās grūtības ir aiz muguras, daļēji enerģijas un izejvielu cenu stabilizēšanās dēļ. ASV ekonomika gada pirmajā pusē zaudēja tempu, un IKP prognoze 2016. gadam ir 1.6%, bet nākamajam gadam - 2.4%. Ķīnas ekonomikā visdrīzāk vērosim kontrolētu palēninājumu, šogad tai pieaugot par 6.6%. IKP pieaugums palēnināsies līdz 6.3% 2017. gadā un 6% 2018. gadā. Kopumā globālās izaugsmes perspektīvas 2016.-2018. gada periodam nav iespaidīgas. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad būs 1.7%, 2017. un...

Starptautiskās kredītinformācijas dienas ietvaros 22. septembrī pirmo reizi Latvijā 10 000 mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņems sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Iniciatīvas mērķis - iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu pieejama citiem tirgus dalībniekiem un no kuras atkarīga ne tikai uzņēmuma reputācija, bet arī kreditēšanas iespējas un nosacījumi. Uzņēmuma kredītreitinga rādītājs prognozē iespēju veiksmīgi norēķināties ar saviem piegādātājiem turpmāko 12 mēnešu laikā. Kredītreitinga aprēķina pamatā ir AS "Kredītinformācijas Birojs" sistēmas dalībnieku sniegtie dati par savu klientu maksājumu disciplīnu un LR Uzņēmumu reģistra dati. Uzņēmuma kredītspēja tiek analizēta piesaistot jaunus finanšu avotus un vērtēšana notiek ne tikai kredītiestādēs. Uzņēmumi, kuri sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu, praktiski visos gadījumos vērtē savus esošos un it īpaši jaunos sadarbības partnerus. Līdz šim uzņēmumu pilnvērtīgas izvērtēšanas iespējas bija ierobežotas nepilnīgas informācijas apmaiņas un pieejamības dēļ. "Pasaules Banka, kas veic pētījumus daudzās valstīs ir konstatējusi, ka informācijas pieejamība palielina kreditēšanas pieejamību. Uzņēmējdarbībai tas nozīmē divas...

Jelgavas domes 2016.gada 25.augusta saistošie noteikumi №16 - 18 «Grozījums Jelgavas pilsētas pašvaldības 2016.gada 28.janvāra saistošajos noteikumos №16 - 3 «Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkcijas īstenošanas kārtība»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 13.septembra noteikumi №607 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos №13 «Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 16.augusta noteikumi №562 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā» 1.1.1.4.pasākuma «P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.septembri.

Nodokļu slogs, atbilstoša finansējuma nepietiekamība un arī grāmatvedības prasību sarežģītība ir galvenās problēmas uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem, konstatēts Ekonomikas ministrijas konceptuālajā ziņojumā par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem. Ziņojuma autori atzīst, ka lielākais traucēklis biznesa uzsācējiem ir augsts darbaspēka nodokļu slogs uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, ņemot vērā arī tendenci, ka tiek likvidēti atsevišķi nodokļu maksāšanas režīmi mazajiem uzņēmumiem (piemēram, no 2016.gada 1.janvāra atcelts fiksētais ienākuma nodoklis). Tas atsaucas uz darba spēka izmaksām, kuras tādējādi sadārdzinās un ietekmē gan brīvo apgrozāmo līdzekļu, gan investīciju pieejamību. Kā uzņēmējus apgrūtinošs aspekts ziņojumā minēta arīgrāmatvedības nodokļu uzskaites prasību sarežģītība (t.sk., sabiedrība ar ierobežotu atbildību nevar veikt grāmatvedību pēc vienkāršotās uzskaites, turklāt dažkārt uzņēmumu īpašniekiem nav izpratnes par nepieciešamo dokumentāciju un grāmatvedības prasībām, līdz ar to par papildus līdzekļiem jāalgo grāmatveža pakalpojumi vai jāpavada ilglaicīgi pie visa normatīvā regulējuma apzināšanas un jāizpilda tajos noteiktās prasības). Grāmatvedības prasības, kas rada...

Laikā no šī gada 19.-23.septembrim visā Latvijā jau atkal notiks kampaņa "Dienas bez rindām", kurā vairāk nekā 80 valsts un pašvaldību iestādes konsultēs iedzīvotājus un uzņēmējus par e-pakalpojumu lietošanu. To skaitā, tāpat kā pagājušajā gadā, būs arī Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID). Kampaņu "Dienas bez rindām" šī gada 19.septembrī plkst.11.00 laukumā pie Origo (Stacijas laukumā 1) atklās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks e-pārvaldes jautājumos Edmunds Beļskis, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Informācijas tehnoloģiju direktors Lauris Lenerts un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktors Juris Gaiķis. Informatīvajā E-teltī pie Origo visas dienas garumā līdz pat plkst.16.00 ikviens interesents varēs uzzināt vairāk par dažādiem valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem. E-teltī klātienē varēsiet uzdot jautājumus VID, VARAM un VSAA speciālistiem un saņemt praktisku palīdzību pirmajiem soļiem e-pakalpojumu saņemšanā. Vēršoties pie VID speciālistiem, iedzīvotāji aicināti noskaidrot sev interesējošus jautājumus par elektronisko algas nodokļu grāmatiņu, gada ienākuma deklarācijas aizpildīšanu, VID mobilo...

Pārvadātājiem līdz 1.novembrim ir iespēja pieteikties Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) atļauju saņemšanai 2017.gadam. Saņemot attiecīgo atļauju, pārvadātājam ir iespēja veikt kravu pārvadājumus starp 43 ETMK atļauju sistēmas dalībvalstīm. Pārvadātāji var pieteikties īstermiņa un gada atļauju saņemšanai, un daļa atļauju ir derīgas arī pārvadājumu veikšanai Krievijas teritorijā. Latvija 2017.gadā saņems 225 gada un 300 īstermiņa ETMK atļauju, kurām var pieteikties pārvadātāji, kuru rīcībā ir vismaz EURO IV droši automobiļi, un minētās atļaujas neparedz tiesības veikt pārvadājumus uz un no Krievijas. Latvija saņems arī 920 gada un 1080 īstermiņa atļauju pārvadājumu veikšanai ar vismaz EURO V drošiem automobiļiem, un 80 gada un 600 īstermiņa attiecīgo atļauju būs derīgi pārvadājumu veikšanai Krievijas teritorijā. Savukārt, lai varētu veikt starptautiskos kravu pārvadājumus ar EURO VI drošiem automobiļiem, Latvijai piešķirtas 36 gada un 144 īstermiņa atļaujas, no kurām 24 gada un visas 144 īstermiņa atļaujas būs derīgas arī Krievijas teritorijā. Austrija, Grieķija, Itālija, Krievija un Ungārija ir...

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un stiprinātu klasteru lomu viedās specializācijas stratēģijas ieviešanā, Latvija kopā ar Īriju, Lielbritāniju, Itāliju, Ungāriju, Spāniju un Poliju uzsākusi īstenot kopēju projektu CLUSTERS3 -"Klasteru politikas izmantošana RIS3 stratēģijas sekmīgai ieviešanai". Projekta mērķis ir izstrādāt ieteikumus klasteru politikas uzlabošanai, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un stiprinātu klasteru lomu viedās specializācijas stratēģijas ieviešanā. Projektu īsteno minēto valstu klasteru politikas plānošanas un ieviešanas organizācijas, no Latvijas puses projekta īstenotājs ir Ekonomikas ministrija. Ministrijas mērķis dalībai projektā ir attīstīt klasterus kā tautsaimniecības izaugsmes veicināšanas instrumentu. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un koordinētu projekta mērķa sasniegšanu, Ekonomikas ministrija kopā ar pārstāvjiem no publiskā un privātā sektora ir izveidojusi darba grupu un uzsākusi aktīvu darbu pie klasteru vides uzlabošanas plāna izstrādes. 14. septembrī notika Latvijas darba grupas pirmā tikšanās, kuras laikā Ekonomikas ministrija informēja par 7 valstu kopējā projekta mērķiem un plānoto darba kārtību projekta īstenošanas laikā. Tāpat tikšanās laikā tika...

Iznācis žurnāla BILANCE septembra otrais jeb 18. (390.) numurs. Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Linda Puriņa: Jaunās prasības lauksaimniecības uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Kam pieder dzīvokļu īpašnieku pār valdniekam iemaksātā nauda mājas remontiem nākotnē NODOKĻI Olga Lukašina: Vēlreiz par likvidācijas kvotu: nodokļu piemērošanas problēma FINANSES Ludmila Fadejeva, Oļegs Krasnopjorovs: Minimālās algas celšana: brīnumnūjiņa vai bremze tautsaimniecībai? Redakcija: Minimālās VSAOI, kas jāveic darba devējam MUN maksātājam un darba devējam, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā UZŅĒMUMA , IESTĀDES , ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Vineta Vizule: Atkal diskusiju centrā grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumu obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana Andrejs Ponomarjovs: Laiks pārbaudīt savas grāmatvedības politikas atbilstību likumam ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Redakcija: Kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu par dažām nostrādātajām dienām NODERĪGI Redakcija: Maksājumu konti kļūs pieejamāki un banku tarifi – ērtāk salīdzināmi Žurnālu iegādāties vai abonēt ilgākam periodam var šeit.