JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi №512 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumos №451 «Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 12.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta noteikumi №511 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1516 «Publisko iepirkumu elektronisko izziņu noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 12.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumi №523 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos №302 «Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 12.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumi №521 «Noteikumi par konsulāro pakalpojumu valsts nodevu par notariālo darbību izpildi, ko veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 12.augustu.

Tieslietu ministrija, Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Komercbanku asociācija vienojušās par prioritārajām reformām maksātnespējas jomā.Tieslietu ministrs pie sevis aicināja uzņēmēju organizācijas, lai vienotos par galvenajiem principiem un turpmāk veicamajiem uzdevumiem, lai realizētu maksātnespējas procesa reformu, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un investoru uzticēšanos maksātnespējas procesiem Latvijā.Maksātnespējas reformas galvenie principi, par ko puses vienojās, ir sekojoši:1. Valsts uzraudzības pastiprināšana, Maksātnespējas administrācijai pārņemot maksātnespējas administratoru sertificēšanas funkciju.2. Nepieciešamību palielināt maksātnespējas administrācijas kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvu un motivētu kontroles sistēmu.Spēkā stāšanās termiņš 2017. gada 1. janvāris.3. Maksātnespējas administratoru loka paplašināšana ar citu reglamentētu profesiju pārstāvjiem (advokāti, revidenti un tiesu izpildītāji), kurus var izvēlēties kreditori.4. Tiesas lomas palielināšana apvienojot visus ar maksātnespēju saistītos jautājumus, palielinot tiesas kontroli pār maksātnespējas procesu un nodrošinot kreditoru prasījumu strīdu izlemšanu maksātnespējas lietas ietvaros, iespējami ātri panākot leģitīma kreditoru kopuma apstiprināšanu.5. Atzīto kreditoru tiesību palielināšana maksātnespējas procesā dodot tiem iespējas lemt par...

Tieslietu ministrijas sagatavotais Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu projekts 2016.-2020.gadam neveicinās maksātnespējas jomas attīstību, jo tajā ietvertie rīcības virzieni un izvirzītie mērķi ir vispārīgi un deklaratīvi, turklāt nav vērsti uz būtiskāko maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu risināšanu, uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk - Administratoru asociācija)."Vērtēšanai Ministru kabineta komitejā nodotais politikas plānošanas dokumenta projekts ir nederīgs nozares attīstības plānošanai, un tikai formāli izpilda Valsts kontroles 2015.gada 3.marta revīzijas ziņojumā "Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?" noteikto," norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.Administratoru asociācija uzskata, ka Tieslietu ministrija kā par maksātnespējas jomas attīstību atbildīgā institūcija joprojām nav novērsusi Valsts kontroles konstatēto, proti, "nav veikusi nepieciešamos pasākumus valsts politikas plānošanā, tā neveicinot konsekventu un pēctecīgu maksātnespējas politikas plānošanu, maksātnespējas normatīvā regulējuma tiesisko stabilitāti, sistēmisku pieeju problemātisko jautājumu identificēšanai un risināšanai." (Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?", 03.03.2015.).Administratoru asociācija norāda, ka maksātnespējas politikas attīstības plānošanas dokumentā jāietver konkrēti,...

Valdības un tās sociālo un sadarbības partneru 9. augustā parakstītais Vienošanās protokols par kopīgu redzējumu uz kopā darāmajiem darbiem, sadarbības un sociālā dialoga principiem vieš optimismu un rada priekšnoteikumus tam, lai Latvija tomēr spētu īstenot nepieciešamās reformas, gala rezultātā mainot nelabvēlīgo emigrācijas tendenci, straujāk kāpinot iekšzemes kopproduktu un uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī paaugstinot iedzīvotāju drošību. Tā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.Atliekot vai izvairoties no nepieciešamajām reformām, Latvija riskē arī turpmāk būt par valsti, kur iedzīvotāju dzīves līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, no kuras cilvēki brauc prom labākas dzīves meklējumos, kur valstij katastrofāli trūkst naudas izglītībai, valsts drošībai, veselības aprūpei, transporta infrastruktūrai un citām neatliekamām vajadzībām, turpina L. Meņģelsone. Sociālie un sadarbības partneri, parakstot vienošanos, ir izteikuši gatavību sniegt valdībai nepieciešamo atbalstu reformu īstenošanā.Vienošanās paredz, ka valdība veiks reformas valsts pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un nodokļu politikā. Tostarp tiks noteikts konkurētspējīgs atalgojums augstākā līmeņa vadītājiem,...

Pēc Eiropas Savienības tiesas sprieduma saņemšanas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 9.augustā izskatīja pieteicējas - zemnieku saimniecības - kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Lauku atbalsta dienesta lēmums par pienākumu pieteicējai atmaksāt saņemto atbalstu. Augstākā tiesa Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu.Pieteicēja sākotnēji pieteica agrovides atbalstam 10,20 hektārus zemes, bet nākamajā gadā palielināja šo sākotnējo platību par 2,30 hektāriem. Šā palielinājuma dēļ saistība tika nodibināta no jauna uz pieciem gadiem. Pieteicēja, kļūdaini uzskatot, ka saistības ir izpildītas, skaitot piecu gadu termiņu no sākotnējās saistības nodibināšanas brīža, nepieteica platību atbalsta saņemšanai saistību pēdējā gadā. Lauku atbalsta dienests nolēma atprasīt visu izmaksāto atbalstu, jo atzina, ka saistības nav tikušas pildītas visu nepieciešamo periodu.Iepriekš Augstākā tiesa lietā bija apturējusi tiesvedību, vēršoties ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības tiesā. Ņemot vērā, ka pieteicējai piešķirtais atbalsts attiecībā uz sākotnēji atbalstam pieteikto zemes platību faktiski nodrošināja to mērķu sasniegšanu, kuru dēļ tas paredzēts Eiropas Savienības...

Jūlija sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 78 164, bet jūlija beigās - 77 425 bezdarbnieki. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 739 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī jūlija beigās bija 8,3%, mēneša laikā tas nav samazinājies.Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija Rīgas reģionā - 5,3%, bet augstākais Latgales reģionā - 17,8 %. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā bija 10,3%, Vidzemē - 8,7% un Zemgalē - 7,7%.Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2016. gada jūlija beigās: Rīgā - 5,1%, Jūrmalā - 6,2%, Valmierā - 5,3%, Jelgavā - 6,3%, Ventspilī - 6,8%, Jēkabpilī - 9,1%, Daugavpilī - 11,1%, Liepājā - 11,7%, Rēzeknē - 15,3%.Jūlijā pastāvīgā darbā iekārtojušies 4 225 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Jūlija beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas 6 727 aktuālās brīvās darba vietas.Atgādinām, ka ikvienam ir iespēja pieteikties uz vakancēm un NVA organizētajiem pasākumiem, kā arī darba devēji var publicēt vakances dienesta mājaslapā.

Rīgas dome informē, ka iedzīvotāji un pilsētas viesi 13. un 14.augustā sabiedrisko transportu (autobuss, tramvajs, trolejbuss) Rīgā varēs izmantot bez maksas, izņemot minibusus, nakts satiksmes maršrutus un Retro tramvaju. Maksas autostāvvietas, kuras apkalpo Rīgas satiksme, Rīgas svētku laikā varēs izmantot bez maksas, izņemot pazemes autostāvvietu K.Valdemāra ielā 5a pie Kongresu nama - tur par auto novietošanu būs jāmaksā atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem.Tā kā šogad pilsētas viesiem un iedzīvotājiem tiek piedāvāta plaša svētku programma, sabiedriskā transporta kustība tiks pielāgota svētku norises vietām, kursēs lielākas ietilpības transporta līdzekļi, atsevišķos maršrutos, atbilstoši pasažieru plūsmai, tiks nodrošināti papildu reisi.Saistībā ar Rīgas svētku pasākumiem Grīziņkalnā 12.augustā, no plkst. 23:30 līdz 13.08.2016. plkst. 00:30 tiks organizēti papildu reisi 6. autobusa maršrutā: no pieturvietas "Vārnu iela" uz Dreiliņiem un no pieturvietas "Grīziņkalns" uz Abrenes ielu.13. un 14.augustā saistībā ar pasākumiem Lucavsalas atpūtas zonā 40. maršruta autobusi, braucot Ziepniekkalna virzienā, pieturēs pieturvietā "Lucavsala".11. maršruta tramvaji 13. un 14.augustā kursēs pēc...

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki ir saņēmuši informāciju par krāpniekiem, kuri izmanto dažādu ārzemju uzņēmumu e-pasta sistēmu zemo drošības līmeni. Krāpnieki, uzlaužot dažādu uzņēmumu e-pastu serverus, kā arī e-pastu kontus ar zemu drošības līmeni, t.i. viegli uzminamu paroli, iegūst informāciju par reāli notikušu darbību rēķiniem. Pēc tam, maldinot uzņēmumu sadarbības partnerus, kuriem adresēti pārtvertie e-pasti, nosūta pavadzīmes vai rēķinus, kuros norādīti krāpnieku bankas rekvizīti. Cietušie, nepārliecinoties par rekvizītu precizitāti, pārskaita konkrēto naudas summu krāpnieku bankas kontam, tādā veidā radot mantisko kaitējumu savam uzņēmumam.Piekļuves paroļu iegūšanai noziedznieki izmanto dažādas metodes, piemēram, izvilina paroles caur sociālajiem tīkliem, veic mobilo iekārtu skenēšanu publiski pieejamos bezvadu interneta tīklos, instalē datorsistēmās programmas, kas ļauj attālināti iegūt informāciju, un citos līdzīgos veidos.Par minētajiem krāpšanas mēģinājumiem Valsts policija ir uzsākusi vairākus kriminālprocesus, kā arī resoriskās pārbaudes. Cietušie ir ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī viņu sadarbības partneri ārvalstīs.VP ENAP aicina uzņēmuma vadību un darbiniekus, kuri...

Valsts kanceleja ceturtdien, 11.augustā, atkārtoti izsludinājusi konkursu uz Maksātnespējas administrācijas direktora amatu - atbildīgu darbu Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, kas īsteno valsts politiku maksātnespējas procesa jautājumos. Pieteikties iespējams līdz 2016. gada 25.augustam.Galvenās prasības: maģistra grāds tiesību zinātnēs, ekonomikā vai finansēs, ne mazāk kā trīs gadu pieredze vismaz 10 cilvēku lielas komandas vadīšanā, ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze valsts pārvaldē, labas zināšanas par maksātnespējas jautājumiem, kā arī labas zināšanas administratīvajās tiesībās un procesā un izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi, darbības principiem un budžeta plānošanu. Pretendentiem jābūt labām angļu valodas zināšanām, teicamām sadarbības un komunikācijas prasmēm, labām stratēģiskās plānošanas prasmēm un nevainojamai reputācijai.Kopā ar pieteikuma dokumentiem jāiesniedz eseja ar redzējumu par Maksātnespējas administrācijas prioritātēm un attīstību - turpmāko perspektīvu un iestādes stratēģiskajiem mērķiem.Maksātnespējas administrācijas direktora amatam ir noteikta mēnešalga 2 264 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Vairāk par prasībām un pieteikšanos Ministru kabineta mājas lapā.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka no 12.augusta CSP mājaslapā vairs nebūs pieejamas e-Pārskata un e-Intervijas sistēmas. Tās pilnībā aizstās jaunā EDV jeb Elektroniskās datu vākšanas sistēma (https://e.csb.gov.lv).Šī iemesla pēc līdz 12.augustam noteikts e-Pārskata un e-Intervijas sistēmu darbības pārtraukums, un šobrīd nav iespējams iesniegt datus nevienā no abām sistēmām.Lai no 12.augusta pieslēgtos jaunajai EDV sistēmai, e-Pārskata un e-Intervijas lietotājiem jāizmanto CSP iepriekš izsniegtais lietotājvārds un parole, ar kuru lietotājs līdz šim atvēra e-Pārskatu un e-Interviju. Savukārt lietotāji, kuri izmantoja internetbanku autorizāciju, turpmāk jaunajai EDV sistēmai varēs pieslēgties, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu "Latvija.lv".EDV autorizētiem lietotājiem nodrošinās ērtu piekļuvi e-Pārskata un e-Intervijas veidlapām. EDV apvienos e-Pārskata un e-Intervijas sistēmu funkcionalitāti un dos iespēju visas elektroniskās veidlapas iesniegt vienkopus. Lietotājiem būs pieejama aktuālā informācija par aizpildītajām un iesniegšanai sagatavotajām veidlapām. EDV būs arī noderīga informācija par CSP veidlapu aizpildīšanu.

Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku jeb 56% uz jautājumu, vai darba devējs ir ieinteresēts savu darbinieku kvalifikācijas celšanā, atbildējuši noraidoši. No tiem 44% aptaujāto apgalvo, ka darba vietā vispār nav apspriesta tēma par iespēju apmeklēt kursus, lai celtu kvalifikāciju. Savukārt 12% atbild, ka kvalifikācijas celšana darba vietā nenotiek, jo darbiniekam pašam ir jāsedz kursu apmaksa, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 348 respondenti.Tomēr 41% respondentu atbild, ka darba devēji ir ieinteresēti darbinieku kvalifikācijas uzlabošanā. No tiem 20% respondentu darba vietās notiek darba devēja apmaksāti kursi un individuālas apmācības, 12% var piedalīties dažādās uzņēmuma iekšējās apmācībās, bet 9% respondentu vienmēr ir pieejami dažādi materiāli un pašapmācību platformas interneta vidē."Ikviena uzņēmuma konkurētspēju nosaka arī darbinieku kvalifikācija, līdz ar to arī spēja pielāgoties jaunām inovācijām nozarē, ko uzņēmums pārstāv. Tādēļ aizvien biežāk darba devēji uzņēmuma pastāvēšanas un attīstības mērķus saista ar darbinieku izglītošanu," aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. "Kvalifikācijas celšana...

Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra, noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, par to atgādina arī Labklājības ministrija. To paredz 2015.gadā Saeimā apstiprinātās izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas izstrādātas 2016.gada valsts budžeta veidošanas gaitā sadarbībā ar Finanšu un Ekonomikas ministriju, citām valsts institūcijām un sociālajiem partneriem. No visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem 31,2% apdrošināšanas iemaksas ir mazākas par valstī noteikto minimālo darba algu. Līdz ar to pastāv iespēja, ka trešdaļa sociāli apdrošinātie cilvēki sev “nevarēs nopelnīt” pat minimālo pensiju. Tā rezultātā nākotnē viņiem nebūs pietiekami līdzekļi ikdienas iztikai, kā arī tas var radīt slogu pārējiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem. No 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018.gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par...