JAUNUMI

Elektroenerģijas vairumtirgus cenas Baltijas reģionā pastāvīgi samazinās un aizvadītā gada laikā ir kritušās gandrīz par piektdaļu, neliels kritums ir novērojams arī mājsaimniecību kopējos rēķinos. Vienlaikus būtiskas cenu atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju uztur atbalsta maksājumi atjaunojamo energoresursu atbalstam. Arī sadales tīkla tarifu politika katrā valstī ir izvēlēta atšķirīga, kas kopumā nosaka gandrīz pusi no elektrības cenas. Šādi secinājumi izdarāmi, analizējot maksu par elektrību mājsaimniecību tirgū, kas vistiešākajā veidā atspoguļo katras valsts izvēlēto taktiku tirgus attīstībai, informē informē elektroenerģijas pārdevēja Enefit.Starp trim Baltijas valstīm, Latvija notur pozīcijas ar augstāko elektrības kopējo cenu, ko galvenokārt nosaka obligāta iepirkuma komponentes (OIK) maksājumi, kas gandrīz divkārt pārsniedz kaimiņvalstīs spēkā esošo OIK maksu. No 1.augusta situācija Latvijā nedaudz mainīsies, jo stāsies spēkā jaunie Sadales tīkla tarifi, kas no vienas puses samazinās tarifu par piegādāto elektroenerģijas vienību, bet ieviesīs fiksētu maksu par pieslēgumu. Jaunajiem Sadales tīkla tarifiem gan ietekme uz elektroenerģijas izdevumiem mājsaimniecību segmentā būs neliela, ievērojami...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs (turpmāk - Iesniedzējs) ir 100 % meitas uzņēmums SIA “U”. Iesniedzējs nodarbojas ar sava nekustamā īpašuma iznomāšanu. 2016.gadā uzņēmums ir noslēdzis līgumus ar astoņiem nomniekiem, dokumentu plūsma uzņēmumā ir neliela un uzņēmumā nav neviena darbinieka, kas saņem minimālo mēneša darba algu. Iesniedzēja apgrozījums 2016.gadā pa mēnešiem: janvāris 9909,58 eiro, februāris 2002,75 eiro, marts 5914,22 eiro, aprīlis 5783,34 eiro, maijs 5652,51 eiro.Iesniedzējam ir divas amatpersonas – valdes priekšsēdētājs B un valdes loceklis H. Iesniedzēja jautājums ir par valdes locekļa H atalgojuma apmēru uzņēmumā, jo valdes priekšsēdētājs B izpilda tikai valdes priekšsēdētāja funkcijas bez atalgojuma. Iesniedzējam ar valdes locekli H noslēgts pilnvarojuma līgums, kura pielikumā ir noteikts, ka viņa darba atalgojuma apmērs ir atkarīgs no veicamo darbu apjoma. Uzņēmuma vadītājam H ikmēneša bruto darba samaksa par nostrādātām stundām pie Iesniedzēja (viena darba stunda dienā) ir 145,11 eiro mēnesī.H uz līguma pamata strādā...

Ministru kabinets 26.jūlija sēdē apstiprināja Uzņēmumu energoaudita noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un rentablu uzņēmumu energoauditu veikšanu neatkarīgi no to lieluma un darbības veida.Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā veicams uzņēmumu energoaudits, uzņēmumu energoauditoram (juridiskajai personai) izvirzāmās kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, kā arī to uzraudzības kārtību un tā atbildību.Noteikumos atrunāta energoaudita pārskata satura un izmantošanas kārtība, kā arī kārtība kādā Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā reģistrējams energoaudita pārskats.Bez tam noteikumi definē vides pārvaldības sistēmas sertifikācijai piemērojamo standartu un kārtību, kādā papildina vides pārvaldības sistēmu un apliecina tādu vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, kas nodrošina nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, kā arī minēto papildināšanu apliecināt tiesīgās institūcijas.Regulējumā ir saglabāta prasība, ka uzņēmumu energoauditu lielākajā daļā gadījumu ir tiesīgs veikt tikai uzņēmumu energoauditors - nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēta atbilstības novērtēšanas - inspicēšanas institūcija.Lai nodrošinātu nepārtrauktu energoauditu pieejamību uzņēmumiem, paredzēts, ka rūpniecisko energoauditoru akreditācija, kas iegūta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši līdz šim...

Valsts sekretāru sanāksmē 21. jūlijā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” . Tie vēl jāpieņem valdības sēdē.Minētie noteikumi:1) paredz noteikt gada procentu likmes aprēķināšanas kārtību arī kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk - hipotekārās kreditēšanas līgums). Noteikumu projekta 1.pielikumā ir noteikti arī papildus pieņēmumi, kuri ir izmantojami hipotekārās kreditēšanas līgumu gada procentu likmes aprēķināšanai;2) precizēt informāciju, kas sniedzama patērētājam reklāmā un pirms hipotekārās kreditēšanas līguma noslēgšanas, kā arī noteikumu projekta 4.pielikumā pievienota Eiropas standartinformācijas forma, kas izmantojama informācijas sniegšanai par hipotekārās kreditēšanas līgumiem;3) noteikta patērētāju padomu došanas pakalpojumiem izvirzāmās prasībās;4) paredz aizliegumu komplektēt hipotekārās kreditēšanas pakalpojumus ar citiem finanšu pakalpojumiem vienotā paketē, nepiedāvājot tos patērētājiem iegādāties atsevišķi, izņemot, ja kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka, salīdzinot ar līdzīgiem pakalpojumiem, šāds komplektēts piedāvājums sniedz ieguvumus patērētājam; 5) noteikt prasības, kas jāievēro, piešķirot patērētājiem aizdevumu ārvalstu valūtā, lai mazinātu valūtu...

Pārņemot tā dēvētās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvas prasības, no 2016. gada 1.jūlija stājas spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz, ka arī Latvijā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam var piemērot PVN 21% apmērā. Tas attiecas tikai uz pārvaldīšanas, nevis komunālajiem pakalpojumiem un gadījumos, ja pakalpojumu sniedz reģistrēts PVN maksātājs, informē Finanšu ministrija. Šai sakarā aktuāls varētu būt temats par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ko žurnāla BILANCE 2016. gada 3. numurā apskata Raitis Kalniņš, Dr.Sc.ing., Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs, un Svetlana Sokolova, Mg.Sc.ing., Nekustamā īpašuma lietotāju apvienību valdes locekle. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) noteic ne tikai līguma noslēgšanas īpašo kārtību un formu – atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10. panta otrai daļai, bet arī skaidri un uzskatāmi noformulētus nepieciešamos un pietiekamos pārvaldīšanas līguma nosacījumus atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 11 pantam. Panta pirmā daļa noteic līguma būtību kā pilnvarojuma līgumu, bet panta otrā daļa noteic ziņas un nosacījumus, kuriem līgumā ir jābūt...

Valdības sēdē 26.jūlijā atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.1.pasākuma "Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība" īstenošanas noteikumi", kas paredz no Kohēzijas fonda (KF) projektu īstenošanai atvēlēt 5,47 milj. eiro.Noteikumu mērķis ir attīstīt atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un veicināt materiālu vairākkārtēju izmantošanu. Līdz 2018. gadam no kopējā KF finansējuma pieejami būs 5,14 milj. eiro.Projekti tiks īstenoti atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, projektu iesniegumus iesniedzot atsevišķi par specializētā autotransporta iegādi atkritumu dalītās savākšanas maršrutu nodrošināšanai un atkritumu dalītās savākšanas punktu un šķirotu atkritumu savākšanas laukumu izveidi un pilnveidošanu.Noteikumi paredz, ka visās izveidotajās vai pilnveidotajās atkritumu šķirošanas vietās būs jāparedz vismaz piecu atkritumu veidu šķirošana. Tajā skaitā obligāti jānodrošina iespēja šķirot papīru un kartonu, stiklu, plastmasu un metālu.Tāpat priekšroka projektu vērtēšanā ir gadījumos, ja tiek nodrošināta bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana.Projektu īstenošanai...

Valsts Valodas centrs informē, ka apkopoti dati par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu 2016. gada pirmajā pusgadā. Šajā periodā Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta amatpersonas veikušas 1592 valsts valodas lietojuma pārbaudes. Šajā periodā uzsāktas 249 lietvedības par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt pie administratīvās atbildības sauktas 180 personas.Raksturīgākie pārkāpumi joprojām ir valsts valodas nelietošana, pildot amata un profesionālos pienākumus. Par šo pārkāpumu pie administratīvās atbildības sauktas 139 personas.Kā norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš: “Jāuzsver, ka Valsts valodas centra mērķis ir valsts valodas lietotāju tiesību nodrošināšana. Šo uzdevumu centram palīdz veikt sabiedriskie palīgi, kas veic preventīvo darbu. Rezultātā ir mazinājies pie administratīvās atbildības saukto personu skaits”.Kopumā 2016. gada I pusgadā saņemtas un izskatītas 497 sūdzības par Valsts valodas likuma prasību pārkāpumiem.Administratīvā pārkāpuma lietu skaits un būtība 2015. gadāLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pants 2015 41.1 (1) Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu...

Latvijas Republikas Patentu valdes (PV) direktors Sandris Laganovskis 25.jūlijā pasniedza preču zīmes reģistrācijas apliecību ar numuru 70 000. Šis apaļais skaitlis ticis akciju sabiedrības "UPB", kuras dibinātājs ir arhitekts Uldis Pīlēns, reģistrētai preču zīmei. Akciju sabiedrības pamata darbības nozares ir būvkonstrukciju projektēšana, ražošana, būvuzņēmējdarbība, montāža un serviss, kā arī mašīnbūve un koģenerācijas staciju ražošana. Interesanti, ka iepriekšējā jubilejas preču zīme, kura reģistrēta ar numuru 60 000, tika izsniegta pirms astoņiem gadiem daudznozaru kompānijai SIA "Daugava". Tā bija pazīstama ar saviem piena produktiem, maizes un konditorejas izstrādājumiem. Tāpat apaļo preču zīmju numuru saņēmēju godā bijusi SIA "UNDA", kuras vārdiskā preču zīme "UNDA" reģistrēta 2002. gadā ar kārtas numuru 50 000. Reģistrācijas numurs 40 000 tika piešķirts preču zīmei "UNICAL", uzņēmējsabiedrībai "AGA AB" 1998. gadā.Preču zīmju reģistrācija Latvijā tika uzsākta 1992. gadā, kad tika atjaunotaPatentu valdes darbība. Pirms tam - bijušās Padomju Savienības laikā - preču zīmju reģistrācija Latvijā nepastāvēja.Mūsu valsts teritorijā bija spēkā...

Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi №480 «Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi №483 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi №485 «Nozaru ekspertu padomju izveidošanas, darbības un darbības koordinācijas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.jūliju.

Ar mērķi atbalstīt energoefektivitātes iniciatīvas un finansēt valsts atbalsta programmu īstenošanu energoefektivitātes jomā Ekonomikas ministrija rosina veidot Valsts energoefektivitātes fondu (turpmāk – fonds). Plānots, ka fonda pārvaldītājs būs akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Kā viens no fonda finanšu avotiem paredzēti ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas. Paredzēts, ka energoefektivitātes nodevu maksās tikai tie komersanti, kuru elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh/gadā un kuri nav ieviesuši energopārvaldības sistēmu uzņēmumā efektīvai energoresursu izmantošanai. Energoefektivitātes nodevu plānots noteikt 7% apmērā no uzņēmuma iepriekšējā kalendāra mēnesī patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta piemērojot Eurostat publicēto Latvijas vidējo elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu. Minētā nodeva neattieksies uz uzņēmumiem, kuri būs ieviesuši sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas un papildinātas vides pārvaldības sistēmas, vai arī veikuši energoauditu, kas nodrošinās nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, kā arī ziņos Ekonomikas ministrijai par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Tādejādi komersanti tiks mudināti īstenot energoefektivitātes pasākumus uzņēmumā. Efektīvāka energoresursu izmantošana sniegs ilgtermiņa ieguvumus kā konkrētam...

Eiropas Komisija (EK) 20. jūlijā pieņēma paziņojumu, kurā atzīts, ka pēc maijā iedarbinātā vairāku valstu parlamentu priekšlikuma pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu, šajos priekšlikumos, kas skars direktīvu, tā nekonstatē subsidiaritātes principa pārkāpumus.Atgādinām, ka 2016. gada 8. martā Komisija iesniedza priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu (Direktīvu 96/71/EK), nosakot virkni obligātu pamatnormu par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami norīkotajiem darba ņēmējiem. Priekšlikumos paredzēts, ka uz norīkotajiem darba ņēmējiem kopumā attieksies tādi paši noteikumi par darba samaksu un darba nosacījumiem, kādi attiecas uz vietējiem darba ņēmējiem, tātad - ne tikai prasība maksāt valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz šim darba devējam nebija pienākuma norīkotajam darba ņēmējam maksāt vairāk nekā minimālo algas likmi, kas noteikta uzņēmējā valstī. Tas var radīt algas atšķirības starp norīkotajiem un vietējiem darba ņēmējiem, un, iespējams, var radīt negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka norīkotie darba ņēmēji bieži vien par to pašu darbu saņem mazāk nekā citi darbinieki.Darba...

Jautājums: Vai pastāv kādi juridiskie ierobežojumi, veicot videonovērošanu uzņēmuma noliktavā?Datu valsts inspekcija (DVI) informē, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (FPDAL) 10.panta pirmās daļas 2.punktu personas datu apstrādi ir atļauts veikt tādā apjomā, kāds pēc iespējas mazāk ietekmē datu subjektus, un, ja mērķi ir iespējams sasniegt ar mazāk datu subjektu tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, tad jāizvēlas šie mazāk ierobežojošie līdzekļi.Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 29.panta darba grupa sava atzinuma Nr.4/2004 par personas datu apstrādi videonovērošanas veidā 25.lapaspusē norāda, ka videonovērošanas sistēmas, kuru mērķis ir darbinieku darba apjoma un kvalitātes kontrole, ir pieļaujamas tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos (atzinums atrodams interneta vietnē).Eiropas datu aizsardzības uzraugs videonovērošanas vadlīniju 22.lapaspusē norāda, ka darba produktivitātes uzlabošana, darba kvalitātes kontrole un pierādījumu iegūšana strīdu atrisināšanai nepamato un neattaisno darbinieku videonovērošanu (vadlīnijas atrodamas interneta vietnē ).Arī DVI savā rekomendācijā “Personas datu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu graudaugu un tehnisko kultūru piegādēm no 2016.gada 1.jūlija. Saeima 2015.gada 16.jūnijā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, ar kuriem likums papildināts ar 143.2pantu, kurā noteikts, ka graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu, kuri neizmainītā stāvoklī parasti nav paredzēti galapatēriņam, piegādei piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas režīmu (tā saukto PVN apgriezto maksāšanas kārtību). 2. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) tika izstrādāti, pamatojoties uz nozares sniegto informāciju, ka attiecībā uz šīm precēm pastāv krāpšanās risks. Pēc atbilstošo nozaru sniegtās informācijas attiecībā uz minētajiem produktiem PVN jomā pastāv krāpšanās iespējas, ko varētu novērst, ieviešot īpašu PVN piemērošanas režīmu. Normatīvais regulējums ieviests atbilstoši Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 199.a panta 1.punkta i) apakšpunktā iekļautajai izvēles normai, kas ļauj dalībvalstīm līdz 2018.gada 31.decembrim ieviest...