JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №405 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumos №761 «Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 28.jūnija noteikumi №411 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 25.novembra noteikumos №727 «Darbības programmas «Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014. - 2020.gada plānošanas periodā» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №402 «Kārtība, kādā noformē administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Satversmes tiesas 2016.gada 27.jūnija spriedums lietā №2015 - 22 - 01 «Par likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 7.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110.panta pirmajam teikumam un 91.panta pirmajam teikumam»Spriedums stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūniju.

Valdībā otrdien, 5. jūlijā, pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksas noteikumiem un kārtību", kas nosaka to, kā jāpiesakās pensijai vai tās pārrēķināšanai un kā notiek tās izmaksa.Noteikumi paredz, ka iesniegumam pensijas piešķiršanai vai pārrēķināšanai jāpievieno dokumenti, kas apliecina tiesības uz attiecīgo pensiju vai tās pārrēķinu, ja pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamā informācija nav Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (aģentūra) rīcībā.Ja persona līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu, kura apmērs arī ir atkarīgs no personas kopējā apdrošināšanas stāža, vai invaliditātes pensiju un stāža līdz 31.12.1995. apliecinošie dokumenti jau ir iesniegti aģentūrā, tad personai nebūs nepieciešams šos dokumentus pievienot iesniegumam pensijas piešķiršanai. Tāpat gadījumos, kad persona pieprasa pensijas pārrēķinu sakarā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu laikā pēc pensijas piešķiršanas vai sakarā ar fondētās pensijas kapitāla pievienošanu, pensijas pārrēķina veikšanai nepieciešamā informācija ir aģentūras rīcībā. Šādos gadījumos pietiek ar personas iesniegumu, kuru var iesniegt klātienē (uzrādot personu apliecinošu dokumentu), elektroniski...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada jūnijā Nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums Latgales speciālā ekonomiskā zona tiek izveidota ar mērķi veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstīšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Likums nosaka Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas, pārvaldības un izmantošanas kārtību. 19.05.2016. 20.06.2016. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā Ar grozījumiem mainīta 10.panta 1.daļa, nosakot, ka likuma subjekts — juridiskā persona — ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas), kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju. Pants papildināts ar 2.1 daļu, nosakot pienākumus kredītiestādei, maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei likuma prasību ievērošanai. Veikti arī citi grozījumi....

Š.g. 30.jūnijā noslēdzās Komerclikumā noteiktais termiņš uzņēmumu pamatkapitāla denominācijai uz eiro, kura laikā kapitālsabiedrības (SIA un AS) šīs izmaiņas varēja veikt ar likumā noteiktajiem atvieglojumiem. Lai izpildītu noteiktās prasības un sakārtotu dokumentus atbilstoši likumdošanai, uzņēmumu rīcībā, kopš Komerclikuma grozījumu stāšanās spēkā, bija 2.5 gadi. Šajā laikā UR ir realizējis daudz un dažādas aktivitātes, lai informētu uzņēmējus un sniegtu atbalstu denominācijas izpildei. Šobrīd aktuālie dati liecina, ka prasības izpildījuši 43.6% jeb 43 902 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 95.6% jeb 746 akciju sabiedrības, taču kopējais skaits vēl pieaugs, jo tuvojoties noslēguma termiņam, manāmi palielinājies arī iesniegto pieteikumu skaits, tāpēc precīza statistika būs pieejama tikai jūlija vidū, kad tiks pabeigta elektronisko un pa pastu iesūtīto dokumentu apstrāde. "Arī Uzņēmumu reģistram olimpiskais gads ir nesis olimpiskus rezultātus - pārsniegti iepriekšējo gadu rādītāji - elektroniski iesūtīto dokumentu skaits, saņemto reģistrācijas pieteikumu skaits, pieņemto lēmumu skaits. Tikai ar labu komandu, kāds neapšaubāmi ir Uzņēmumu reģistra kolektīvs, ir iespējami...

Trešdien, 6.jūlijā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija nolēma uz otro kārtu virzīt četrus no 11 pretendentiem, kuri bija iesnieguši pieteikumus atklātajā konkursā. Vakar komisija sanāca, lai izvērtētu iesniegtos dokumentus un to atbilstību izvirzītajām izglītības un pieredzes prasībām.Otrā jeb mutiskā daļa būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un svešvalodu zināšanu pārbaude. Neatkarīgi personālvadības speciālisti trešajā kārtā vērtēs tālāk izvirzīto pretendentu vadības kompetences - stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu un uzturēšanu, kā arī orientāciju uz rezultātu.Pretendentus vērtē finanšu ministres izveidota komisija un piesaistīti ārējie eksperti. Kā procesa novērotāji pieaicināti arī nevalstiskā sektora pārstāvji no Biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.VID ģenerāldirektora vērtēšanas komisija sastāv no pieciem locekļiem: komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs,...

Ik gadu visas trīs Baltijas valstu datu aizsardzības institūcijas vienojas par vienotu sektorālu pārbaudi par personas datu aizsardzības nosacījumu ievērošanu iepriekš izvēlētā nozarē.2015.gada ietvaros pārbaude tika veikta pārtikas mazumtirdzniecības sektorā. Sektorālās pārbaudes ietvaros tika veiktas pārbaudes trijos lielākajos pārtikas veikalu tīklos Latvijā. Pārbaudes ietvaros sākotnēji informācija tika iegūta, izmantojot visās Baltijas valstīs vienotu jautājumu anketu, pēc atbilžu saņemšanas, veicot saņemtās informācijas pārbaudi, kā arī papildus jautājumu noskaidrošanu klātienē, apmeklējot lielāko pārtikas veikalu tīklu administrācijas ēkas.Pārbaudes ietvaros tika atklātas šādas problēmas pārtikas tirdzniecības veikalu veiktajā personas datu apstrādē:Datu apstrāde lielākā apjomā nekā nepieciešams, lai sasniegtu datu apstrādes mērķi;Datu uzglabāšanas ilgums atsevišķos gadījumos neatbilst personas datu apstrādes tiesiskajam pamatam un mērķim;Nav sakārtoti visi nepieciešamie dokumenti saskaņā ar noteikto tiesisko pamatu personas datu apstrādei, tai skaitā atsevišķu uzņēmumu personas datu aizsardzības jomu nosakošā dokumentācija pieejama tikai angļu valodā;Attiecībā uz atsevišķiem personas datu apstrādes mērķiem netiek nodrošināts, ka personas datiem var piekļūt tikai pilnvarotās personas.Klātienes pārbaudēs...

Trešdien, 6.jūlijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar Dzimtsarakstu departamenta direktori Solvitu Saukumu – Laimeri apsprieda nepieciešamos pasākumus, lai Latvijā piemērotu jaunpieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par publisko dokumentu uzrādīšanas prasību vienkāršošanu.Jaunos noteikumus oficiālā ceremonijā 6.jūlija pievakarē līdzparakstīja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs (Martin Schulz) un ES Padomes prezidējošās valsts Slovākijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas valsts sekretārs Ivans Korčoks (Ivan Korčok). Drīzumā tos publicēs ES Oficiālajā Vēstnesī. Noteikumi stāsies spēkā 20 dienas pēc publikācijas, savukārt to piemērošanu pilnā apmērā paredzēts uzsākt 2019.gada sākumā.Eiropas Komisijas 2016.gada jūnijā apkopotā informācija liecina, ka šobrīd aptuveni 13 miljoni ES pilsoņu dzīvo citā ES dalībvalstī. Iekārtošanās jaunajā mītnes valstī, apprecoties vai uzsākot darbu, var būt apgrūtinoša, jo personai jāsaskaras ar nevajadzīgām birokrātiskām prasībām, iesniedzot vienas ES dalībvalsts izdotus publiskos dokumentus citu ES dalībvalstu iestādēs.Jau šogad augustā Tieslietu ministrija plāno uzsākt informēšanas pasākumus, lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar vienkāršotajām procedūrām un to ietvaros izmantojamām daudzvalodu veidlapām, kas...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir izstrādājusi konsultāciju dokumentu par universālā pakalpojuma saistībām elektronisko sakaru nozarē, lai izzinātu tirgus dalībnieku viedokli par nepieciešamību pārskatīt universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu sarakstu un aktualizēt universālā pakalpojuma saistības.Izmaiņas ir nepieciešamas, jo saskaņā ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu sarakstā vairs nav ietverts visaptverošs telefona uzziņu dienests un visaptverošs abonentu saraksts. Tāpat arī daļa universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu šobrīd tirgū ir pieejami konkurences apstākļos un tie nebūtu nosakāmi kā universālā pakalpojuma saistības. Plašāk ar konsultāciju dokumentu ir iespēja iepazīties Regulatora mājas lapā www.sprk.gov.lv, sadaļā Publiskās konsultācijas.Regulators pēc viedokļu izzināšanas par sagatavoto konsultāciju dokumentu aktualizēs universālā pakalpojuma sarakstu un noteiks atbilstošas universālā pakalpojuma saistības. Priekšlikumus un komentārus lūdz Regulatoram iesniegt rakstveidā, kā arī elektroniskā formā, nosūtot tos uz elektroniskā pasta adresi [email protected] pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) kā daudznozaru regulators darbu uzsāka 2001. gada 1.septembrī ar uzdevumu realizēt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves...

Tiek papildināti nosacījumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi Latvijas iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā, ko paredz valdības sēdē 5.jūlijā apstiprinātie grozījumi.To paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) 2010.gada 21.decembra noteikumos Nr.1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos", ar kuriem noteikumi tiek papildināti ar jaunu nodaļu, kurā ietverti kuģošanas satiksmes nosacījumi jūras ūdeņos.Noteikts, ka nereģistrēta kuģa izmantošana jūras satiksmē neatkarīgi no tā, kuras valsts valstiskās piederības pazīmes tas izmanto, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad kuģis saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām netiek reģistrēts vai ir paredzēta tā brīvprātīga reģistrācija.Tiek noteikti pienākumi un aizliegumi atpūtas kuģu vadītājiem jūras ūdeņos atbilstoši regulējumam, kas bija iekļauts 2016.gada 1.maijā spēku zaudējušajos MK 2005.gada 1.marta noteikumos Nr.158 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos".Kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos no krasta līnijas uz sauszemes pusi un ostu akvatorijās nosaka šā gada 9.februārī valdībā pieņemtie MK noteikumi Nr.92 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos", kas...

Ministru kabineta 2016.gada 28.jūnija noteikumi №424 «Noteikumi par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem paredzēto konteineru atbilstības novērtēšanu un verificētās bruto masas noteikšanu, paziņošanu un kontroli»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 5.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 28.jūnija noteikumi №415 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos №971 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.3.2.1.aktivitāti «Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūliju.