JAUNUMI

Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 23.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 7.jūnija noteikumi №359 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.3.5.specifiskā atbalsta mērķa «Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.jūniju.

Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Valdība otrdien, 21. jūnijā, apstiprināja jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Tas izdots saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 15. panta trešo daļu un paredz, ka finanšu pārskati vai konsolidētie finanšu pārskati turpmāk būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) noteiktā formā, kuru nosaka likums un šie MK noteikumi. Ja līdz šim EDS iesniedzot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu elektroniskā noraksta formā, uzņēmums varēja attiecīgās shēmas papildināt ar papildus posteņiem, posteņus sadalīt sīkāk un apvienot, turpmāk tā vairs nevarēs - būs strikti jāseko noteikumos definētajai bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata EDS elektronisko norakstu formas atbilstībai, pamatojoties uz likuma pielikumā noteiktajām shēmām (EDS sistēmā elektroniskā noraksta forma atbildīs likumā noteiktajām shēmām). Tāpat noteikumu projekts paredz, ka turpmāk arī finanšu...

Saeimā 16. jūnija sēdē otrajā lasījumā pieņemti un turpina tālāko ceļu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz samazināt administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu grāmatvedības reģistros. Otrajam lasījumam saņemtajos priekšlikumos likumā piedāvāts un atbalstīts mainīt 8. panta redakciju, kurā runāts par attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanu. Patlaban pantā lietots termins "saņemtie attaisnojuma dokumenti", kuru plānots mainīt uz "ārējie un iekšējie dokumenti", norādot, ka runa ir par attaisnojuma dokumentiem, kas gan saņemti, gan izsniegti uzņēmumā. Tāpat otrajam lasījumam piedāvātās izmaiņas atbalstītas 10. panta redakcijā, kas runā par attaisnojuma dokumentu glabāšanas ilgumu, nosakot kategorijai "pārējie attaisnojuma dokumenti" (t.i., izņemot gada pārskatus, inventarizācijas sarakstus, grāmatvedības reģistrus, grāmatvedības organizācijas dokumentus un attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem) līdzšinējā likumā noteiktā glabāšanas laika - 5 gadu - vietā šādu termiņa formulējumu: "līdz dienai, kamēr tie nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma 2. pantā noteiktās prasības...

Valdība otrdien, 21. jūnijā, apstiprināja rīkojuma projektu "Par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju", kas paredz, ka demisionējušās bijušās VID vadītājas Ināras Pētersones vietā uz laiku līdz noslēgsies konkurss par jauno VID ģenerāldirektoru, iestādes vadībā stāsies līdzšinējā VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. Rīkojuma projektā minēts, ka Dace Pelēkā par VID vadītāja pienākumu izpildītāju iecelta, ievērojot Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ieteikumu. Šādu kārtību nosaka likums "Par valsts ieņēmumu dienestu". D. Pelēkā VID vadītājas pienākumus sāk pildīt ar šodienu, 27. jūniju un to darīs līdz līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.Valsts kanceleja 16. jūnijā uzsludināja konkursu uz VID vadītāja vietu, pieteikumus tajā iespējams iesniegt līdz 4. jūlijam.

Šā gada 18.jūnijā spēkā stājās 2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (turpmāk – direktīva 2014/67/ES).Sākotnēji jautājumus, kas saistīti ar darbinieku nosūtīšanu regulēja Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – direktīva 96/71/EK), kuras prasības Latvijas normatīvajos aktos tika ietvertas jau 2001.gadā, kad tika pieņemts jaunais Darba likums. Regulējums spēkā stājās 2002.gada 1.jūnijā, un tas definēja tādus jēdzienus kā “darbinieka nosūtīšana”, “nosūtītais darbinieks”, tāpat tika paredzēti darba devēja pienākumi gan attiecībā uz nosūtītajam darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem, gan arī pienākumi attiecībā pret valsts iestādēm.Ņemot vērā Eiropas Savienības tiesu praksi, kā arī praksē konstatētās radušās problēmas, 2014.gadā tika izstrādāta un pieņemta direktīva 2014/67/ES. Šīs...

Otrdien, 21. jūnijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto jauno noteikumu projektu meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra (MVR) informācijas aprites jomā. Noteikumi sagatavoti, lai precizētu meža inventarizācijas saturu un kārtību, kā arī gadījumus, kad veicama atkārtota meža inventarizācija. Tāpat jaunie noteikumi paredz MVR uzturēšanas un meža inventarizācijas datu aktualizācijas kārtību, kā arī Valsts meža dienestam (VMD) iesniedzamo informāciju.Meža likumā ir noteikts, ka meža īpašnieks savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz VMD, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Praksē mēdz rasties neskaidrības attiecībā uz pirmreizējo un atkārtotu meža inventarizāciju. Tā kā meža inventarizācijas datu ievākšanā nav būtiskas atšķirības, noteikumu projekts paredz visos gadījumos noteikt vienādu meža inventarizācijas saturu un kārtību. Paredzēts, ka turpmāk jebkura meža inventarizācija notiks, izmantojot iepriekš MVR reģistrēto informāciju un inventarizējot visu zemes vienību vai atsevišķus nogabalus. Noteikumu projektā precizēti gadījumi, kad...

Tieslietu padomes sēdē, kas notiks pirmdien, 27.jūnijā, atkārtoti tiks skatīts konceptuālais ziņojums "Par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās".Tieslietu ministrija ziņojumu ir papildinājusi atbilstoši Tieslietu padomes šī gada 16.februāra sēdē izteiktajiem priekšlikumiem, tai skaitā plašāk atspoguļojot sabiedrības viedokli par iespēju ieviest advokātu procesu.Tieslietu ministrija lūdz Tieslietu padomes atbalstu konceptuālā ziņojuma tālākai virzībai.Tieslietu ministrija sagatavojusi arī tiesnešu specializācijas principu un slodzes rādītāju noteikšanas kārtības projektu, arī šis jautājums būs Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā.Savukārt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rosina izdarīt grozījumus kolēģijas reglamentā, precizējot tiesnešu ārpuskārtas novērtēšanas kārtību.Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā arī tiesnešu karjeras un citi jautājumi.

Saeimas 2016.gada 2.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.jūliju.

Saeimas 2016.gada 2.jūnija likums «Muitas likums»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.jūliju.

Sveicam portāla lasītājus, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests klientus vasaras saulgriežu svētkos!

Skolēnu vasaras brīvlaikā, kā ierasts, aktuāls kļūst jautājums par bērnu un pusaudžu nodarbināšanu. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna drošībai, veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotajiem būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas.No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās?Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/.Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta?Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats,...

Tiks nodrošināta iespēja Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas un autovadītāja atestāta starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā saņemšanai pieteikties elektroniski. Tas atvieglos attiecīgo dokumentu saņemšanu un nodrošinās lielākas ērtības iesaistītajām personām, tāpēc ir izstrādāti grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā”. Minētie grozījumi otrdien, 21.jūnijā, tika pieņemti Ministru kabineta sēdē.Lai elektroniski pieteiktos Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas vai autovadītāja atestāta saņemšanai, būs jāizmanto e-pakalpojums: jāaizpilda speciāla tiešsaistes forma Autotransporta direkcijas (ATD) tīmekļvietnē, tādējādi samazinot administratīvo slogu pārvadātājiem un uzlabojot Autotransporta direkcijas darba efektivitāti. Elektronisko dokumentu apmaiņai un personas identitātes pārbaudei paredzēts izmantot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Pārvadātājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem tiek saglabāta arī iespēja iesniegumu minēto dokumentu saņemšanai iesniegt personiski ATD, vai to nosūtīt pa pastu.Izstrādātie grozījumi paredz, ka termiņu lēmuma pieņemšanai par Eiropas Kopienas atļaujas izsniegšanu...

No 21. līdz 23. jūnijam Finanšu ministrijas pārstāvji Tokijā, Japānā, uzsāk sarunas par Latvijas – Japānas nodokļu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noslēgšanu.Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuru galvenie uzdevumi ir nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana.Japāna kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts ir starp Latvijas galvenajām prioritātēm nodokļu konvenciju noslēgšanā, ņemot vērā Latvijas iestāšanos OECD.Latvijas – Japānas pirmā neoficiālā tikšanās par nodokļu konvencijas noslēgšanu notika šā gada februārī Viļņā, piedaloties triju Baltijas valstu un Japānas delegācijām. Šobrīd jau oficiālās sarunas tiek turpinātas divpusējā formātā ar katru Baltijas valsti atsevišķi. Jāatzīmē, ka Latvija pirmā no trijām Baltijas valstīm ir saņēmusi Japānas puses priekšlikumu noturēt sarunas par minētās nodokļu konvencijas noslēgšanu.Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka...