JAUNUMI

Otrdien, 14. jūnijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu un vienkāršotu atbalsta piešķiršanas kārtību.Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā nosaka, ka turpmāk papildu punkti tiek piešķirti atbalsta pretendentiem, kuru saimniecības pamatdarbības nozare ir augļkopība, lopkopība vai dārzeņkopība. Pamatdarbības nozare ir tā, no kuras gūtie ieņēmumi ir vismaz 50 procenti no atbalsta pretendenta kopējā apgrozījuma kalendārajā gadā. Savukārt ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas ietver arī ieņēmumus no pašražoto lauksaimniecības produktu pārstrādes. Atbalsta piešķiršanas kārtībā noteikts, ka turpmāk atbalstu varēs saņemt arī tie, kas var pierādīt piecu gadu darba pieredzi lauksaimniecībā.Tā kā saimniecības, kas nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, aitkopību vai ilggadīgo stādījumu ierīkošanu, stabilus ienākumus var gūt tikai savas darbības 3. vai 4. gadā, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka šiem darījumdarbības plāniem īstenošanas termiņš ir četri gadi.Atbalsta piešķiršanas kārtībā noteikts, ka konsultāciju pakalpojuma izmaksas, ietverot projekta...

2016.gada 16.jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam".Satversmes tiesa spriedumā norādījusi, ka konkrētā norma ir labs mehānisms un nepārkāpj parādnieka tiesības, tomēr ir pilnveidojams regulējums, lai nodrošinātu, ka norma neaizskar bērnu intereses.Satversmes tiesa kopumā normu ir novērtējusi par atbilstošu, un tās efektivitāte ir pierādījusies praksē, turklāt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norāda, ka, ņemot vērā 2015.gada 1.jūlijā uzsākto parādnieku datu publiskošanu un atgūto līdzekļu apjoma palielināšanos, ir iespējams veikt būtiskus grozījumus likumā - uzturlīdzekļu saņemšanai palielināt vecuma slieksni no 18 līdz 21 gadam, ja pēc pilngadības sasniegšanas persona turpina iegūt izglītību mācību iestādē.Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka ministrija nekavējoties uzsāks darbu pie norādīto nepilnību novēršanas, lai novērstu iespējamos riskus bērnu tiesību ierobežošanai uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesiskā regulējuma pilnveidošanai Satversmes tiesa ir devusi laiku līdz 2017.gada 1.februārim.Parādnieku datu publiskošana sekmējusi būtisku regresa kārtībā atgūto izmaksāto uzturlīdzekļu apjoma palielināšanos, proti, 2016.gada maijā...

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 29.marta sanāca uz 12 kārtējām, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā deputāti pieņēmuši 80 likumus - 15 jaunus un grozījumus 65 likumos. Vienu likumu Saeima izskatīja otrreizējā caurlūkošanā.Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 63 likumprojekti, no kuriem 40 iesniedzis Ministru kabinets, 18 - Saeimas komisijas, bet piecus - deputāti. Divus likumus Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgriezis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā - Saeimā vērtēti kopumā 1258 priekšlikumi.Kopš pavasara sesijas sākuma Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti Mārtiņš Bondars (LRA) - 16 reizes, Ivars Zariņš (SASKAŅA) - 15 reizes, Jānis Ādamsons (SASKAŅA) - 12 reizes, bet deputāti Andrejs Judins (VIENOTĪBA) un Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) - katrs pa 11 reizēm, deputāte Inguna Sudraba (NSL) - 8 reizes, savukārt deputāti Vilnis Ķirsis (VIENOTĪBA), Ingmārs Līdaka (ZZS) un Kārlis Seržants (ZZS) no Saeimas tribīnes runājuši katrs pa septiņām reizēm.Saeima šī gada pavasara...

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №368 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos №324 «Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «Pētniecība un stipendijas» aktivitātes «Pētniecība» projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №367 «Noteikumi par pārvietošanas dokumentu personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 7.jūnija noteikumi №360 «Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas un lietošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 16.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №374 «Valsts informācijas sistēmu savietotāja noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №375 «Valsts reģionālās attīstības aģentūras nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №372 «Elektronisko cigarešu uzpildes mehānisma tehniskie standarti»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №369 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos №529 «Konsultatīvās padomes «Izglītība visiem» nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №366 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos №257 «Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №365 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos» 1.2.2.3.pasākuma «Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №364 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1623 «Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un nodevas maksāšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums) izpratnē emisijas kvotu tirdzniecība ir uzskatāma par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekams darījums. Kā piemērojams PVN darījumos ar emisijas kvotām - gan tās pērkot, gan pārdodot - informē Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana darījumos ar emisijas kvotām". PVN piemērošana sniegtajiem pakalpojumiem un darījumu uzrādīšana PVN deklarācijā Pārdodot emisijas kvotas, pakalpojuma sniegšana ir notikusi, kad pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas. PVN par sniegtajiem pakalpojumiem (izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu) norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemta atlīdzība pirms pakalpojuma sniegšanas saskaņā ar nodokļa rēķinu. Pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu, reģistrēts nodokļa maksātājs norāda tā taksācijas perioda nodokļa...

No šī gada 1.jūlija nepārstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru, tostarp eļļas augu sēklu, piegādēm piemēros tā saucamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību. To paredz grozījumi PVN likumā, ko Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, pieņēma galīgajā lasījumā. Izmaiņas paredz, ka nodokli par graudaugu – kviešu, rudzu, miežu, auzu, kukurūzas, griķu, tritikāles, sojas pupu, linsēklu, rapšu vai ripšu sēklu – piegādēm, kā arī šo preču maisījumu un sēklu piegādēm valsts budžetā turpmāk maksā preču saņēmējs. Šādu kārtību varēs piemērot tikai tad, ja abi darījuma partneri ir reģistrēti kā PVN maksātāji. Saskaņā ar PVN apgriezto maksāšanas kārtību par nodokļa nomaksu valsts budžetā atbildīgs būs preču saņēmējs, kurš preču piegādātājam samaksā rēķinā norādīto vērtību bez PVN bezskaidras naudas norēķina veidā. PVN apgrieztā maksāšanas kārtība tiek ieviesta, jo graudaugu nozarē vērojama tendence pieaugt PVN krāpniecības riskiem, norāda likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Tāpat jāņem vērā, ka drīzumā sāksies jaunās graudu ražas novākšana, un grozījumu autori rosināja Saeimu grozījumus...