JAUNUMI

Otrdien, 21. jūnijā, Ministru kabineta sēdē atbalstīti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai pilnvērtīgi ieviestu Civillikumā paredzēto jauno tiesību institūtu – apbūves tiesību no 2017. gada 1. janvāra.Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam (apbūves tiesīgajam) būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.Apbūves tiesība atbilstoši 2015. gada 5. martā Saeimā pieņemtajiem un Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Civillikumā būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību...

Šā gada 21.jūnija Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Likumprojekts paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.Likumprojekts paredz jaunu iepirkuma procedūru ieviešanu, precizē “mazo iepirkumu” norises kārtību, detalizētāk regulē ar apakšuzņēmējiem saistītos jautājumus un iepirkuma līguma grozīšanas iespējas.Neskatoties uz likumprojekta ilgo saskaņošanas procesu, starp tā izstrādē iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem nav panākta vienprātība, un Saeimā joprojām ir gaidāmas diskusijas par vairākiem likumprojektā skartajiem jautājumiem, piemēram, depozītu ieviešana par iesniegtajām sūdzībām par iepirkumu rezultātiem, iepirkuma “sliekšņu” izmaiņām, iepirkuma līguma grozījumu pieļaujamo apjomu, piedāvājumu izvēles kritērijiem.

Valdības sēdē, 21.jūnijā, noteikta kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.No 2016.gada 1.jūnija stājusies spēkā Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta jaunā redakcija, kas nosaka jaunu soda piemērošanas kārtību par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem bez vadītāja klātbūtnes. Satversmes tiesā, izskatot fiziskas personas pieteikumu par Ceļu satiksmes likuma normas atbilstību Satversmei, nolēma atzīt Ceļu satiksmes likuma 43.2 pantu, ciktāl tas neparedzēja tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt protokolu – paziņojumu transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad izdarīts apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam.Noteikumi precizē esošo kārtību attiecībā uz administratīvā naudas soda piemērošanu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu, līdz ar to tas no administratīvā sloga viedokļa kārtība būtiski nemainās. Visām iesaistītajām institūcijām būs arī turpmāk jānodrošina uzdevumu izpilde atbilstoši savai kompetencei, pilnveidojot procesu. Datu uzglabāšana par izdarītajiem apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem tiek nodrošināta Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts...

Otrdien, 21.jūnijā, Ministru kabinets izdeva noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.225 “Noteikumi par Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību”, kuri paredz no 2016.gada 1.jūlija vienlaikus ar personas tiesiskā statusa noteikšanu un ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā deklarēt arī personas dzīvesvietas adresi.Turpmāk minētajos gadījumos dzīvesvietas deklarēšanai nepieciešamās ziņas Iedzīvotāju reģistrā iekļaus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, elektroniski aizpildot pirmuzskaites veidlapu.Tāpat grozījumi paredz, ka, iekļaujot ziņas Iedzīvotāju reģistrā par Latvijas valsts piederīgo vai personu, kurai tiek izsniegta uzturēšanās atļauja, reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā, no 2017.gada 1.jūlija tiks iekļautas ziņas par personai ārvalstī piešķirtu citas valsts identifikācijas kodu.Noteikumi izdoti, pamatojoties uz 2015.gada 8.oktobra likumu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kurā paredzēts, ja persona ir iesniegusi iesniegumu uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanai vai tiesiskā statusa noteikšanai un šajā iesniegumā norādītā informācija satur dzīvesvietas deklarācijā nepieciešamās ziņas, tā ir uzskatāma par dzīvesvietas deklarāciju.Ieviešot minēto regulējumu,...

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №381 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma «Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā» apakšpasākuma «Atbalsts meža bojājumu profilaksei un atjaunošanai, ko nodarījuši ugunsgrēki, dabas katastrofas, katastrofāli notikumi» aktivitātē «Meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošana un uzlabošana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №363 «Kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtība Latvijas ūdeņos»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.jūniju.

Satversmes tiesas 2016.gada 16.jūnija spriedums lietā №2015 - 18 - 01 «Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2016.gada 20.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №382 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumos №292 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma «Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība» apakšpasākumā «Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №379 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos №120 «Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.jūniju.

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izsludināti jauni un izmaiņu ziņā nozīmīgi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Lai novērstu atšķirīgu pieeju nokavējuma naudas aprēķināšanai atkarībā no tā, kāds nodokļu kontroles pasākums ir veikts un, vai nodokļu maksātājs ir veicis uzrēķinātās summas samaksu normatīvajos aktos noteiktajā laikā pēc maksāšanas termiņa iestāšanās, tiek veikti grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļā, nosakot datu atbilstības pārbaudes rezultātā tādu pašu nokavējuma naudas aprēķināšanu kā nodokļu revīzijas (audita) rezultātā. Vienlaicīgi tādā pašā veidā tiek precizēta nokavējuma naudas aprēķināšana gadījumos, kad nodokļu administrācija, konstatējot iejaukšanos elektroniskajās ierīcēs un iekārtās (mainīta programmatūra vai veiktas citas darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu), nosaka samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu uz aprēķina pamata.Papildinot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmajā daļā sniegto uzskaitījumu (gadījumus, kad VID ir tiesības piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu), nodokļu maksātājiem, kas paši veic precizējumus iesniegtajās nodokļu deklarācijās pirms...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izsludinātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" iekļauts regulējums, kas paredz skaidras naudas lietošanas aizliegumu darījumos no 7200 eiro, izņemot, ja darījums slēgts notariāla akta formā. Minētais regulējums ir attiecināms uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Šis nav liegums veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, bet gan vienīgi liegums to veikt skaidrā naudā, izņemot, ja darījums slēgts notariāla akta formā, norāda likumprojekta autori no Finanšu ministrijas.Viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kuri aprēķina un nomaksā nodokļus pilnā apmērā. Izmaiņas likumā ieviestas, lai veicinātu bezskaidras naudas lietošanu darījumos, tādējādi mazinot iespēju veikt krāpnieciskus darījumus, un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus.Saskaņā ar Notariāta likuma 87.1 pantu zvērināts notārs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā mājaslapā publicējis informatīvo materiālu "Informācija par EDS formas iesniegumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam". Pati iesnieguma forma elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejama: Dokumenti - Sagatavot jaunu dokumentu “No veidlapas” - Citi - "Iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai". VID informatīvajā materiālā ar attēliem demonstrē, kā korekti aizpildāms iesniegums, sagatavojams atmaksas grafiks, kā arī norādījis, kā rīkoties gadījumā, ja EDS pienāk VID automātisks paziņojums, ja VID sistēmā nav reģistrēts lēmumā aprēķinātais nodokļu maksājums, vai arī tas nav veikts pilnā apmērā. VID norāda, ka, veicot regulāro maksājumu obligāti, vienlaicīgi, ir jāveic arī aprēķinātās nokavējuma naudas nomaksa (aprēķinātā nokavējuma nauda redzama EDS). Ja tiek veikts tikai lēmuma grafikā noteiktais maksājums, tad no iemaksātās summas tiek aprēķināta nokavējuma nauda (atbilstoši likumā noteiktajam) un veidojas pamatsummas parāds, par kuru regulāri tiks saņemti sistēmas brīdinājumi. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24.panta sestajā daļā ir noteikts, ka nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu un nokavējuma...

Valdība 31. maijā izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem"", ar ko paredzēts noteikt jaunu regulējumu zvērinātiem advokātiem. Jaunā regulējuma tapšanas pamatā ir Eiropas Savienības prasības, paredzot noteikt revīzijas tirgus stingrāku regulāciju un revidentu profesijas uzraudzības stiprināšanu.Rezultātā tika pieņemta Direktīva 2014/56/ES un Revīzijas regula. Jauno ES normatīvo aktu mērķis ir nodrošināt ES un Eiropas Ekonomikas zonas uzņēmumu, īpaši sabiedriskas nozīmes struktūru, finanšu pārskatu ticamību, attiecīgi nostiprinot šo uzņēmumu pārvaldību, iecelto revidentu zināšanas un revīzijas kvalitāti, kā arī nodrošināt revidenta neatkarību no kontrolējošā akcionāra.Likumprojekta mērķis ir:1) pārņemt likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (turpmāk – likums) ar Direktīvu 2014/56/ES izdarītos Revīzijas direktīvas grozījumus;2) iekļaut likumā normas, kas nepieciešamas Revīzijas regulas prasību piemērošanai;3) ieviest OECD Korporatīvās pārvaldības un Investīciju komitejas rekomendācijas;4) pārņemt likumā ar Nefinanšu direktīvu izdarītos Direktīvas 2013/34/ES grozījumus;5) veikt citus precizējumus un papildinājumus atbilstoši esošajai situācijai revīzijas pakalpojumu sniegšanas jomā, tajā skaitā tos, kuru pamats ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums un...

Eiropas Centrālā banka (ECB) un eiro zonas valstu centrālās bankas – Eirosistēma – publiskos jauno Eiropas sērijas 50 eiro banknoti 2016. gada 5. jūlijā. Jauno banknoti plānots laist apgrozībā 2017. gada pavasarī. Banknošu iekārtu ražotāji, nozares asociācijas un ECB parakstīja saprašanās memorandu, uzsverot apņemšanos nodrošināt, ka tirdzniecības un biļešu automāti un citas iekārtas, kas pieņem banknotes, varēs apstrādāt jauno 50 eiro banknoti jau no ieviešanas dienas. Viņi arī apņemas informēt klientus, partnerus, darbiniekus un iesaistītās personas par jauno banknoti."Mēs – Eirosistēma un nozares partneri – esam sākuši gatavoties jaunās 50 eiro banknotes ieviešanai, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ir gatavi un iedzīvotāji var bez traucējumiem visur izmantot jaunās banknotes no dienas, kad tās nonāks apgrozībā," sacīja ECB Banknošu direktorāta vadītājs Tons Ross (Ton Roos).50 eiro banknote ir visbiežāk lietotā eiro banknote. Vairāk nekā 8 mljrd. banknošu apgrozībā ir 50 eiro banknotes, kas veido aptuveni 45% no kopējā banknošu skaita.Eirosistēmas centrālās bankas kopš aprīļa...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izskatītas un starpministriju saskaņošanai nodotas Tieslietu ministrijas sagatavoto pamatnostādņu projektu "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam".Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto maksātnespējas politikas mērķi, tajās ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju;veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju;veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu).Attiecīgi arī formulēti veicamie pasākumi šo uzdevumu īstenošanai. Būtiskākie plānotie pasākumi:Sagatavot un publicēt (piemēram, Maksātnespējas administrācijas, Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē viegli uztveramu informāciju par likuma prasībām – tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un termiņiem. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un uzņēmēju organizācijām organizēt seminārus un izstrādāt bukletus, lai popularizētu TAP mērķi, ieguvumus, labo praksi un veiksmīgos piemērus. Organizēt seminārus un izstrādāt bukletus sabiedrības informēšanai...