JAUNUMI

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1.jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm - kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē, norāda Sintija Ozola, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja.Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir...

Piektdien, 10. jūnijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis vadīja Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdi, kurā apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam.Plānā iekļauti 55 pasākumi, kas vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā, kā arī noteikti termiņi, kādos pasākumi jāīsteno. Atsevišķiem pasākumiem vēl tiks precizēti izpildes termiņi, bet pēc tam plāns būs publiski pieejams.M.Kučinskis norādīja, ka plāns palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi - līdz 2018.gadam nodokļos iekasēt vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta.Pasākumu plānā iekļautie pasākumi grupēti atbilstoši sešiem rīcības virzieniem. Jau iepriekš Ministru prezidents uzsvēris, ka ir būtiski panākt, lai, nepalielinot nodokļu slogu, būtu iespējams iekasēt nodokļu veidā lielākas naudas summas, nekā līdz šim, kas savukārt ļautu piešķirt papildu finansējumu dažādām vajadzībām, piemēram, izglītības un veselības aprūpes jomā.Pamatojoties uz iepriekšējā padomes sēdē nolemto, Finanšu ministrija ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nozaru ministrijām un to padotības iestādēm precizēja sākotnējā plāna uzdevumus, kā arī iekļāva tajā jaunus veicamos darbus, strukturējot...

Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas precizē patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm.Likuma grozījumi paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls.Grozījumi paredz papildināt likumā noteikto maksātspējas novērtējumu ar to, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja aizdevējs ir izvērtējis cilvēka spēju to atmaksāt un šis izvērtējums liecina, ka kredīta saistības visticamāk tiks izpildītas pēc līguma noteikumiem. Līdz šim regulējums noteica kredīta devējam pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu pirms līguma noslēgšanas.Tāpat...

Elektronisko sakaru likums (ESL), kas stāsies spēkā 2016.gada 1.decembrī, paredz noteikt atlīdzības kārtību par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, informē Satiksmes ministrija. Valsts sekretāru sanāksmē 9.jūnijā izsludināts noteikumu projekts "Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu", kurā noteikta vienreizējas atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtība. Atlīdzības apmērs ir atkarīgs no elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras būves veida, tās izvietošanai nepieciešamās zemes platības un zemes kadastrālās vērtības. Projektā noteikta metodika, kādā aprēķināma zemes platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķināma atlīdzība.ESL nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašnieks par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu varēs saņemt atlīdzību no elektronisko sakaru komersanta, ja zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla būvniecībai. Kā arī, ja, veicot esoša elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu. Praksē nereti nekustamā īpašuma...

Lai samazinātu iespēju ļaunprātīgi izvairīties no muitas un citu nodokļu samaksas, izstrādāts stingrāks regulējums no ārvalstīm ievestu transportlīdzekļu reģistrācijai un tirdzniecībai. To paredz Satiksmes ministrijas virzītie un 9.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.Līdzšinējā transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība ir papildināta ar prasību pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijā saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atļauju gadījumos, kad tiek ievests Eiropas Savienībā (ES) iegādāts transportlīdzeklis, kura pēdējās reģistrācijas valsts nav ES. Līdzīga prasība ir spēkā arī Igaunijā. Tāpat VID atļauja nepieciešama, ja juridiskās personas īpašumā reģistrē transportlīdzekli, kurš atkārtoti ievests Latvijā no ārvalsts gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā, kā arī gadījumos, kad juridiska persona jaunu, iepriekš nereģistrētu, transportlīdzekli iegādājusies ārvalstī.Paredzēts, ka ar nereģistrētu transportlīdzekļu realizāciju varēs nodarboties tikai komersanti, kuri noteiktā kārtībā ir reģistrējuši transportlīdzekļu tirdzniecības vietu - tas samazinās iespēju ļaunprātīgi izvairīties no PVN nomaksas.Savukārt, lai izskaustu nereģistrētu komercdarbību un nodrošinātu pircēja tiesību aizsardzību, paredzēts noteikt, ka Latvijā nereģistrēts transportlīdzeklis jāuzrāda...

Valsts prezidents 11.jūnijā nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2016.gada 2.jūnija sēdē pieņemto likumu "Grozījumi Jūras kodeksā", jo likumā esošie trūkumi liek apšaubīt tā kvalitāti un skaidrību, kā arī iespējas likumu piemērot.Iepazīstoties ar likuma tekstu, konstatēts, ka likumā ir ietverts jauns atpūtas kuģu veids - sporta buru jahtas, taču likumā nav noteikta neviena pazīme, kas raksturotu sporta buru jahtas un ļautu tās nošķirt no citiem kuģošanas līdzekļiem. Vienlaikus likumā paredzēta īpaša sporta buru jahtu sertifikācijas kārtība, paredzot izņēmumu no līdzšinējās kuģu reģistrācijas kārtības, un pilnvarots šo uzdevumu veikt privātpersonai - Latvijas Republikā atzītai burāšanas sporta federācijai.Taču likums liedz minētajai sporta federācijai izpildīt administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu prasības, jo likumā nav ietvertas normas, kas regulētu sertifikācijas procesu. Likumā arī nav ietverta neviena norma, kas varētu tikt vērtēta kā tiesisks pamats buru jahtu atzīšanai par sporta buru jahtām, attiecīgi radot pamatu piedalīties ūdens satiksmē uz atšķirīgiem noteikumiem nekā pārējām ūdens satiksmē iesaistītām personām.Vēstulē Saeimai...

Saeima 9.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses", tādējādi ratificējot 2015.gada 21.decembrī parakstīto nolīgumu."Sadarbība ar Centrālāzijas valstīm ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Uzskatu, ka ne tikai Latvijai, bet arī Eiropas Savienībai šis ir reģions ar lielu ekonomiskās sadarbības potenciālu. Kazahstāna mūsu valstij ir nozīmīgs sadarbības partneris šajā reģionā, un esmu gandarīts, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā pastiprināta uzmanība tika veltīta Eiropas Savienības Centrālāzijas stratēģijas pārskatīšanai, veicinot izpratni par attiecību ar Kazahstānu nozīmīgumu," uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.Ņemot vērā abu valstu ciešās attiecības, ir simboliski, ka Latvija būs pirmā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas ratificēs šo līgumu, norāda ārlietu komisijas vadītājs.Savukārt Kazahstāna ir pirmā Centrālāzijas valsts, kas ar ES noslēgusi nolīgumu par padziļinātu partnerību un sadarbību.Līdz ar nolīguma ratifikāciju visās ES dalībvalstīs un ES Padomē būs izveidots mūsdienīgs tiesiskais...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis īpašu mobilo lietotni “Aizdomīgie darījumi”. Ar tās palīdzību ikvienam iedzīvotājam ir iespēja ērti un vienkārši iesaistīties negodprātīgu uzņēmēju apzināšanā un atbalstīt cīņu pret ēnu ekonomiku, anonīmi nosūtot VID čeku, kvīti vai citu maksājumu apliecinošu dokumentu par šaubīgiem darījumiem.Viedtālruņa lietotāji aplikāciju “Aizdomīgie darījumi” var lejupielādēt mobilās platformas piegādātāju uzturētajās vietnēs:Android iekārtu lietotāji – Google Play vietnē https://play.google.com/store/apps/details?id=com.exigenservices.vid.eds.verify;iOS iekārtu lietotāji – App Store vietnē https://itunes.apple.com/lv/app/aizdomigie-darijumi/id1078636499?mt=8;Windows iekārtu lietotāji – Microsoft Store vietnē https://www.microsoft.com/lv-lv/store/apps/aizdomigie-darijumi/9nblggh5c4h1.Lai iesniegtu VID informāciju par aizdomīgiem darījumiem, viedtālruņa īpašniekam jāveic vien dažas vienkāršas darbības:izmantojot aplikāciju, jānofotografē čeks vai cits maksājumu apliecinošs dokuments (vai arī aplikācijā tas jāpievieno no viedtālruņa galerijas), kas personai šķiet aizdomīgs (vēlams attaisnojuma dokumentus fotografēt un iesūtīt secīgi – citu pēc cita);jāapraksta notikuma vieta (piemēram, pakalpojumu sniedzējs, adrese u.tml.) vai arī jāpozicionē tā atrašanās vieta kartē;vēlams pievienot papildu informāciju – novērojumus, kas varētu palīdzēt VID izprast situāciju, piemēram, čeks izsniegts tikai pēc pircēja pieprasījuma,...

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №327 «Veterināro zāļu ievešanas un izvešanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 7.jūnija noteikumi №356 «Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumos №545 «Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 10.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 7.jūnija noteikumi №355 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumos №489 «Latvijā iegūtas un vietējā tirgū izplatāmas gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 10.jūniju.

Plānots, ka turpmāk Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju ik gadu izvērtēs ekonomisko situāciju valstī un virkni noteikto rādītāju. Turklāt minimālās mēneša darba algas apmēru un ieviešanas datumu saskaņos ar sociālajiem partneriem - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes sēdē un NTSP, kurā pieaicinās arī Latvijas Pašvaldību savienība. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 9.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība". Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā.Vienlaikus paredzēts, minimālās mēneša darba algas apmēru palielinot, to noapaļot līdz veselam skaitlim, ja tas atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā). Piemēram, LM aicināja 2016.gadā palielināt minimālo mēneša darba algu līdz 367 eiro (kas procentuāli atbilst darba produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā), bet Ministru kabinetā nolēma, ka 2016.gadā minimālā mēneša darba alga ir jāpalielina līdz 370 eiro...

Komerclikumā noteiktā kapitālsabiedrību (SIA un AS), kā arī Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktā kooperatīvo sabiedrību pamatkapitāla denominācija uz eiro noslēgsies jau 30. jūnijā, atgādina Uzņēmumu reģistrs (UR).Tie uzņēmumi, kas šo darbiņu nebūs veikuši, ar to agri vai vēlu saskarsies arī pēc noteiktā termiņa, jo veicot jebkuras citas izmaiņas komercreģistrā, nāksies "sakārtot papīrus" arī saistībā ar eiro. Statistika dati liecina, ka, sākot ar maiju, katru nedēļu vairāk nekā 700 uzņēmumu veic pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro, tomēr visticamāk daļa uzņēmēju dokumentus līdz pārejas perioda beigām nesakārtos. Rodas jautājums - kāpēc tik daudzi uzņēmumi vēl palikuši "aiz svītras"? Vai tāpēc, ka nereti dzirdēts: pārreģistrācijas process ir laikietilpīgs un sarežģīts, vai arī šķiet - tas neattiecas uz manu uzņēmumu? UR kopā ar sertificētu nodokļu konsultanti Jadvigu Neilandi atspēko mītus par uzņēmuma pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro.Tas notiek automātiskiDenominācija nenotiek automātiski! Situācijā, ja kapitālsabiedrība nebūs izpildījusi prasības līdz 2016. gada 30. jūnijam, Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, pārrēķinās komercreģistrā...

Valsts sekretāru sanāksmē 9. aprīlī izsludināts likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz likumu papildināt ar jaunu nodevu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu.Ja uzņēmums nebūs veicis attiecīgus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tam būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva, kuras apmēru noteiks valdība, paredz 2016. gada 3. martā pieņemtais Energoefektivitātes likuma 13. pants. Atbilstoši Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 2.punktam noteikumus par energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību Ministru kabinetam jāizdod līdz 2016.gada 1.oktobrim. Ievērojot paredzēto energoefektivitātes nodevas mērķi, minētā nodeva atbilst likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā noteiktajai valsts nodevas definīcijai. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 2.panta ceturto daļu, ja Ministru kabineta noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajam terminam „nodeva”, bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā. Līdz ar to ir veicams grozījums likumā...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien, 8. jūnijā, atbalstīja Eiropas Savienības (ES) pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Informācijas tehnoloģiju nolīgumam starp ES un 24 pasaules valstīm, ieskaitot arī Japānu, Ķīnu un ASV, kas paredz atcelt muitas nodokļus 201 jauno tehnoloģiju izstrādājumiem, piemēram, videospēļu konsolēm, medicīniskās attēlveidošanas aparatūrai un skārienjutīgiem ekrāniem. Turpmāk jaunās paaudzes IT produktus varēs eksportēt ar atvieglotiem noteikumiem. Paplašināto Informācijas tehnoloģijas nolīgumu ir parakstījušas 25 PTO dalībnieces - bez ES tajā iesaistījušās arī Austrālija, Kanāda, Ķīna, Japāna, ASV un Dienvidkoreja u.c.Pievienojoties nolīgumam, valstis apņemas pakāpeniski atcelt muitas nodokli 201 augsto tehnoloģiju produktam, piemēram, videospēļu konsolēm, magnētiskās rezonanses aparātiem, navigācijas ierīcēm, TV ekrāniem, telekomunikāciju satelītiem, skārienjutīgajiem ekrāniem un videokamerām.Tarifu samazināšana sāksies 2016.gada jūlijā, un tie pavisam jāatceļ līdz 2019.gada 1.jūlijam.Attiecībā uz ES tirgum “jutīgiem” produktiem, piemēram, TV ekrāniem, nodevu atcels lēnāk, lai vietējiem ražotājiem dotu laiku pielāgoties.ES ir viens no pasaules vadošajiem augsto tehnoloģiju ražotājiem, īpaši videospēļu un medicīnisko iekārtu jomā. Pašlaik...