JAUNUMI

Latvijas zemes fonds, kura pārvaldītājs ir Attīstības finanšu institūcija ALTUM un kurš darbību uzsāka 2015.gada 1.jūlijā, pirmā darbības gada laikā no zemju īpašniekiem iegādājies 1400 hektāru zemes par 3,4 miljoniem eiro ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā.Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākais īpašumu skaits iegādāts Zemgalē - 30 īpašumi ar kopējo platību 690 hektāri. Vidzemē Zemes fonds iegādājies 15 īpašumus ar kopējo platību 257 hektāri, Rīgas reģionā - 12 īpašumus ar kopējo platību 114 hektāri, Latgalē - 11 īpašumus (142 hektāri), Kurzemē - 10 īpašumus (197 hektāri).Šobrīd fondam pieder 78 īpašumi, no kuriem 68 īpašumiem jau ir nomnieki - lauksaimnieki, kuriem lauksaimniecības zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai. Tai skaitā zeme iznomāta arī jaunajiem lauksaimniekiem.ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: "Zemes fonda darbības aktivitāte pirmajā gadā ir pārsniegusi sākotnēji prognozēto gan īpašumu iegādes piedāvājumā, gan fonda īpašumā esošo zemju nomas pieprasījumā. Fonda darbības pirmajā pusgadā tika veikti darījumi 1 miljona...

No 1.jūlija Lietuva līdz 380 palielināja minimālo mēnešalgu. Iepriekš valstī tā bija noteikta 350 eiro, līdz ar to algas pieaugums ir 30 eiro jeb par 8,6 procentiem. Minimālā stundas likme Lietuvā noteikta 2,32 eiro - tā palielinājās par 0,19 eiro jeb 8,9 procentiem."Šis ir piektais ievērojamākais minimālās algas pieaugums no 2013. gada," atzinis Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs. 380 eiro minimālās algas slieksnis būs piemērojams aptuveni 350 000 darbinieku, ieskaitot aptuveni 80000 darbiniekus budžeta iestādēs. 2016. gadā valsts budžeta šim mērķim ir atvēlēti 21.1 milj. eiro.Igaunijā minimālā alga patlaban ir 390 eiro. Latvija ar 370 eiro nu palikusi "astē" kaimiņvalstīm.Latvijā ir arī augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme - 23% (bija plānots likmi pakāpeniski samazināt līdz 20%, bet 2016.gadā likmes samazinājums netika veikts), kamēr Igaunijā tā ir tikai 20%, savukārt Lietuvā - 15%. Arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi (VSAOI) Latvijā kopumā izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Latvijā VSAOI likme ir 34,09 % (t.sk. darba...

Eiropas Komisija ierosinājusi uzlabojumus Eiropas Savienības (ES) noteikumos, ar ko aizsargā bērnus pārrobežu strīdos par vecāku atbildību, kuri saistīti ar aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna nolaupīšanu. Jaunie noteikumi paātrinās tiesas un administratīvos procesus un nodrošinās, ka vienmēr tiek ņemtas vērā bērna intereses.Ja starp ģimenes locekļiem rodas strīds vai šķiras starptautiski pāri, ir būtiska tiesu iestāžu pārrobežu sadarbība, lai bērniem sniegtu drošu tiesisku vidi, kas ļautu viņiem saglabāt attiecības ar abiem vecākiem (arī aizbildņiem), kuri, iespējams, dzīvo dažādās Eiropas valstīs.Atjauninātie noteikumi pamatojas uz novērtējumu par spēkā esošajiem noteikumiem, un to mērķis ir novērst konstatētos trūkumus. Būtisks mērķis ir nodrošināt ātrākas procedūras, ņemot vērā to, ka laiks ir ļoti svarīgs elements, aizsargājot bērna intereses šajos pārrobežu strīdos par vecāku atbildību. Konkrētāk, ir ierosinātas šādas mērķtiecīgas izmaiņas.Termiņi, ko piemēro dažādos bērna atpakaļatdošanas procedūras posmos, tiks ierobežoti līdz 18 nedēļām (ne vairāk kā sešas nedēļas centrālajai saņēmējiestādei pieteikuma apstrādei, sešas nedēļas pirmās instances tiesai un sešas...

Darba likums (DL) ir normatīvais akts, kuram jāapmierina gan personālvadības speciālistu, gan juristu, gan grāmatvežu vajadzības. Diemžēl veiktie grozījumi arī likuma darbības sešpadsmitajā gadā ne tuvu nav pēdējie – rudenī gaidāmi nākamie precizējumi. Šoreiz Maija Grebenko vērš grāmatvežu uzmanību DL 140. panta saturam, proti, par kādu pārskata periodu pantā ir runa, ja darbinieka darba laiks uzskaites veids noteikts kā summētais. Sakarā ar to, ka normālo darba laiku ir iespējams nostrādāt dažādos veidos, kļūst aktuāls jautājums par darbinieka nostrādātajām virsstundām. Likums nosaka atšķirīgu kārtību šo stundu uzskaitei (un attiecīgi – apmaksai). Jūlija Loseva vērš lasītāju uzmanību uzņēmuma maksājamo nodokļu duālajai būtībai: no vienas puses pastāv likumu prasības nodokļu aprēķināšanas kārtībai, bet vienlaikus pastāv grāmatvedības prasības nodokļu uzskaitei. Šīs prasības aptver vairākas fāzes: ja nodokļi ir samaksāti savlaicīgi (ar kavējumu), pārmaksāti, segti no citu nodokļu pārmaksas summām, atmaksāti uzņēmumam un tml. Rakstā skaidrots dažādu nodokļu uzskaites principi un sekas. Vēloties nodarboties ar lauksaimniecības produkcijas...

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par aviāciju»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi Imigrācijas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par piesārņojumu»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 30.jūniju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi Prokuratūras likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūliju.

Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījums Reklāmas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №406 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumos №153 «Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 30.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №400 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos №568 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 30.jūniju.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājās spēkā 2016.gada 30.jūnijā. Tajā veiktas sekojošas izmaiņasPar Latvijas rezidentu ārvalstīs saņemtas algas deklarēšanas pienākumu Sākot ar 2016.gada 30.jūniju, Latvijas rezidentiem algota darba ienākumi, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, nav jādeklarē gada ienākumu deklarācijā.Piemēram, fiziskajai personai, kas 2016.gadā strādāja Francijā un no algas Francijā maksāja ienākuma nodokli, nav jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācija par Francijā saņemto algu.Fiziskajai personai – Latvijas rezidentam – par ienākumiem, kas kalendāra gadā saņemti, strādājot darba devēja – ārvalsts nodokļu maksātāja – labā ārpus Eiropas Savienības, ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.jūnijā arī turpmāk ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācija.Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz visiem ārpus Latvijas strādājošiem Latvijas rezidentiem, kas guvuši cita veida ienākumus, piemēram, procentu ienākumus vai ienākumus no saimnieciskās darbības,...