JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē.Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta resursi primāri tiek novirzīti principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai. Kasācijas tiesa atslogojama no mazākas nozīmes lietām, novirzot resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai - vienotas tiesu prakses nodrošināšanai.Civillietu izskatīšana kasācijas instancē Latvijā prasa ļoti ilgu laiku - 2015.gada nogalē vidējais lietu izskatīšanas ilgums bija 15 mēneši, kas ievērojami pārsniedz pārējo divu AT departamentu attiecīgos rādītājus. Administratīvo lietu departamentā tie bija 3,3 mēneši, bet Krimināllietu departamentā - 1,3 mēneši. Lai arī Civillietu departamentā samazināts neizskatīto lietu uzkrājums, vienlaikus vērojama tendence, ka būtiski palielinās blakus sūdzību skaits un pieaug arī pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaits.Pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi nosaka, ka kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā...

Otrdien, 7.jūnijā, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par lietas dalībnieka - fiziskās personas - tiesībām noformēt pārstāvību ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē. Kopsapulci, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 49.1 panta pirmo daļu un ņemot vērā Tieslietu ministrijas ierosinājumu, sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu praksē pastāv atšķirīga izpratne par Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrajā teikumā lietas dalībniekam - fiziskajai personai - noteiktajām tiesībām tiesas sēdē noformēt pārstāvja pilnvarojumu ar mutvārdu pieteikumu. Ja atbilstoši likuma normas vienam iztulkojumam fiziskā persona ir tiesīga dot pilnvarojumu pārstāvim tikai uz tiesas sēdi, kurā šāds pilnvarojums izteikts, tad saskaņā ar citu iztulkojumu šādas tiesības attiecināmas uz pilnvarojuma došanu jebkādu procesuālo darbību, tostarp Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādīto darbību, kam nepieciešams īpašs pilnvarojums, veikšanai. Ņemot vērā būtiski atšķirīgos iztulkojumus, Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse var nelabvēlīgi ietekmēt...

AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (ALTUM) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 8.jūnijā parakstīja finansēšanas nolīgumu par fondu fonda un finanšu instrumentu īstenošanu. Saskaņā ar to 2014. - 2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros ALTUM saņems Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) pirmo finansējuma daļu 118.44 miljonu eiro apmērā fondu fonda izveidei, lai ieviestu vairākus finanšu instrumentus Latvijas uzņēmumu atbalstam.ALTUM izveidotajā fondu fondā kopējais ERAF finansējums būs 126 miljoni eiro. Papildus tam tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, kas ļaus palielināt kopējo uzņēmējiem pieejamo finansējumu līdz 376 miljoniem eiro.ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: "Fondu fonda izveidošanai būs virkne ieguvumu. Pirmkārt, tā būs iespēja elastīgāk un efektīvāk izmantot kopējo finansējumu, operatīvāk reaģējot uz tirgus vajadzībām. Piemēram, ja kāds no finanšu instrumentiem tirgū būs īpaši pieprasīts, savukārt kāds cits mazāk pieprasīts, varēsim operatīvāk pārdalīt sākotnējo finansējumu par labu pirmajam. Otrkārt, fondu fonda izveide ļaus nodrošināt programmu ilgtspējību, atmaksātās investīcijas atkārtoti novirzot MVU finansēšanai....

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien, 9. jūnijā, pieņēma jaunus Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kuru mērķis ir veicināt iedzīvotāju brīvu pārvietošanos ES, vienkāršojot procedūras dažu publisko dokumentu, piemēram, dzimšanas vai laulības apliecību, atzīšanai citās ES dalībvalstīs. Lai izvairītos no prasības pēc tulkojuma, noteikumi paredz jaunu daudzvalodu ES veidlapu pievienošanu ikvienam dokumentam.Jaunie noteikumi atbrīvo no legalizācijas un apostille prasības - divas administratīva rakstura formalitātes, ar kādām parasti citā valstī apliecina publiskos dokumentus par civilstāvokli, vecāku statusu un valsts piederību. EP deputāti un ES Padome vienojās paplašināt noteikumu jomu, lai iekļautu arī dokumentus, kas pierāda spēju stāties laulībā vai reģistrētās partnerattiecībās. Bez legalizācijas prasībām būs jāpieņem arī dokumenti, kas apliecina sodāmības neesamību.Noteikumi attieksies arī uz dokumentiem, kas jāuzrāda citas dalībvalsts iedzīvotājiem, ja viņi vēlas balsot un/vai izvirzīt savu kandidatūru Eiropas vai pašvaldību vēlēšanās tajā dalībvalstī, kurā viņi uzturas.Pieņemtie noteikumi ievieš jaunas daudzvalodu veidlapas, ko pievieno atsevišķiem publiskiem dokumentiem, lai tie nebūtu jātulko. Veidlapas pievienos dokumentiem, kas...

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreizējā caurlūkošanā skatīs Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 000 eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju. Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, taču Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.Deputāti galīgajā lasījumā lems par Civilprocesa likuma grozījumiem, kas vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē. Tāpat Saeimā trešajā lasījumā būs jālemj par izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt naudas sodu personām par neatļautu atrašanos uz ūdenstilpju ledus.Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, ieviestu jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm, Saeima arī trešajā lasījumā skatīs grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tāpat galīgajā lasījumā paredzēts lemt par grozījumiem interešu konflikta novēršanas likumā, lai par valsts amatpersonu varētu uzskatīt arī personu, kas uz laiku pildīs citas valsts amatpersonas pienākumus.Saeimas sēdes darba kārtībā galīgajā lasījumā...

Rēzeknes pilsētas domes 2016.gada 2.jūnija saistošie noteikumi №5 «Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes 2013.gada 8.februāra saistošajos noteikumos №5 «Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Rēzeknes pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 9.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №340 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumos №1083 «Kārtība, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūniju.

Saeimas 2016.gada 19.maija likums «Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 22.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №346 «Noteikumi par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №322 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» prioritārā virziena «Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte» 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa «Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 9.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №339 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumos №35 «Kārtība, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūniju.

Eiropas Parlaments 8. jūnija balsojumā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ierosināto Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu, tomēr prasīja stingrākus ierobežojumus pārmaksāto nodokļu atmaksai un attiecībā uz ārvalstīs gūtiem ienākumiem. Viņi prasīja arī vairāk pārredzamības ieguldījumu (trastu) fondiem, vienotus noteikumus par “patentlodziņa” atlaidēm attiecībā uz intelektuālā īpašuma ieņēmumiem un izveidot nodokļu oāžu “melno sarakstu”.Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva atspoguļo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rīcības plānu ar mērķi ierobežot ienākuma nodokļu bāzes samazināšanos un peļņas novirzīšanu, un tajā ņemti vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada novembrī iestrādātie ierosinājumi (TAXE 1 ziņojums) un decembrī ieteiktie likumdošanas soļi pret agresīvu nodokļa plānošanu.Jauno noteikumu pamatā ir princips, ka nodokļi ir jāmaksā vietā, kur gūta peļņa, un tie juridiski saistošā veidā bloķē metodes, ko uzņēmumi visbiežāk lieto, lai apietu nodokļus. Direktīvā noteiktas kopīgas definīcijas terminiem, kas līdz šim bijuši atvērti interpretācijai – “pastāvīgā darījumu darbības vieta“, “nodokļu oāzes”, “minimāla ekonomiskā būtība”, "transfertcena”, “autorhonorāra izmaksas”, “patentlodziņi”, “pastkastītes uzņēmumi” u.c.EP deputāti vēlas...

Ārvalstīs strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par algotā darbā gūtajiem ienākumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 8.jūnijā, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.Ar likuma izmaiņām noteikto deklarēšanas atbrīvojumu varēs piemērot tikai algota darba ienākumiem, kas gūti kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.Izmaiņas likumā rosinātas, jo VID informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli patlaban jau saņem no ES dalībvalstīm obligātās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros.Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis, bet ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, tāpat kā līdz šim būs pienākums VID iesniegt ikgadējo ienākumu deklarāciju. Šāda kārtība tiks saglabāta, jo prasība par informācijas apmaiņu ar šīm valstīm nav obligāta un ziņas par Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs gūtajiem ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem VID nesaņem no visām valstīm, ar kurām noslēgtas attiecīgās konvencijas.Plānots,...

Tiesu administrācija 6.jūnijā noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Justīcija attīstībai" īstenošanu. Projekta mērķis ir komercdarbības vides uzlabošana, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci.Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver projekta nozīmīgumu Latvijas tieslietu sistēmā: “Šis ir unikāls projekts, kāds līdz šim Latvijā nav īstenots. Projekts paredz ne tikai apjomīgāko mācību nodrošināšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem, kvalifikācijas pilnveides pasākumus mediatoriem, šķīrējtiesnešiem, maksātnespējas procesa administratoriem, bet arī iespēju Latvijas tieslietu sistēmu aplūkot no malas – ar ārvalstu institūciju palīdzību izstrādāt novērtējumu, kas ir liels solis tieslietu sistēmas efektivizēšanā”.Projekts “Justīcija attīstībai” ir vērsts uz Latvijas komercdarbības vides uzlabošanu, nodrošinot vērienīgus kvalifikācijas pilnveides pasākumus ne tikai tiesu sistēmā strādājošajiem, bet arī tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem. Projektā plānots apmācīt vairāk nekā 12 tūkstošus personu, kā arī izstrādāt visaptverošu Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu – pamatu turpmākām reformām un citiem tieslietu sistēmas pilnveidošanas pasākumiem.Tiesu administrācijas...

Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību "Business Against Shadow Economy" un Rīgas Ekonomikas augstskolu.Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas 2015. gadā sasniedz 36.6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE "Riga Ēnu ekonomikas indeksa" aplēsēm, sasniedz 40%.Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē."Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē tiek veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi....