JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, sākot no 2016.gada 30.jūnija, tiem Latvijas rezidentiem, kuriem algota darba ienākumi ir kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, tie vairs nav jādeklarē Gada ienākumu deklarācijā. Savukārt tiem Latvijas rezidentiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis, arī turpmāk būs jāiesniedz VID Gada ienākumu deklarācija un jādeklarē visi ārvalstī gūtie ienākumi.Tas nozīmē, ka tiem Latvijas rezidentiem, kuri strādā un gūst algota darba ienākumus kādā no ES dalībvalstīm, sākot no 2016.gada 30.jūnija vairs nebūs VID jāsniedz Gada ienākumu deklarācija, lai tos deklarētu.Taču vēršam uzmanību, ka tas attiecas tikai uz algota darba ienākumiem. Savukārt, ja ES valstī strādājošs Latvijas rezidents gūst cita veida ienākumus, piemēram, ienākumus no saimnieciskās darbības, dividendēm, personīgā īpašuma pārdošanas u.c., tie arī turpmāk ir jādeklarē, iesniedzot VID Gada ienākumu deklarāciju laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam.Savukārt tiem Latvijas rezidentiem, kuri jebkāda veida ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis (kaut arī ar tām ir noslēgtas...

Vēršam uzmanību, ka likumā “Par nodokļiem un nodevām” ar 2015. gada 30. novembra grozījumiem noteikts, ka no 2016. gada 1. jūlija VID paredzētas tiesības piemērot papildus nodrošinājuma līdzekli - liegumu komersanta amatpersonu maiņai, reorganizācijai, likvidācijai pirms administratīvā procesa (nodokļu revīzijas) uzsākšanas vai to uzsākot, ja pastāv riski, ka komersants varētu savu darbību pārtraukt vai mēģinātu izvairīties no atbildības. Proti, VID noteikts pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par nodokļu maksātājiem, kam plānots uzsākt nodokļu revīziju. Savukārt Uzņēmumu reģistrs informēs VID par saņemtajiem pieteikumiem no šādiem nodokļu maksātājiem un VID attiecīgi vērtēs nodokļu maksātājam konstatētos riskus, kā arī nepieciešamību piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekli. To paredz likuma 18.panta pirmās daļas 25.punkts, 26.1 panta 3.1 daļa un 28.1 panta 4.1 un sestā daļa, kas stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.1. jūlijā stājas spēkā arī likuma normas, kas nosaka, ka nodokļu maksātāji drīkst lietot elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām...

Lai gan Latvijā normatīvie akti, kuros iekļauti pasaules un Eiropas Savienības standarti, kas regulē globālo cīņu ar t.s. naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, ir spēkā kopš 2008.gada un gadu no gada tiek papildināti ar daudz striktākām prasībām, tomēr uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar augsta riska darījumiem, joprojām nav pilnīgas izpratnes par savu pienākumu veikšanu, par to, ko pieprasa likumi un kā savā darbībā ieviest risku novērtēšanas sistēmu. To seminārā, ko bija noorganizējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (turpmāk - LANĪDA), atzina Baiba Rūdapa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas daļas vadītāja vietniece. Semināra mērķis bija nodrošināt, lai projektu attīstītāju pārstāvji, aģenti, starpnieki un nekustamo īpašumu (turpmāk - NĪ) firmu juristi gūtu izpratni, kā veidot iekšējās kontroles sistēmas un novērst risku darījumos ar NĪ saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk - likums). Globālā mērogā aktualizējoties jautājumam par terora draudu novēršanu un aktivizējoties...

Vakar, 30.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Kārtība, kādā komersants paziņo par elektronisko cigarešu un elektronisko cigarešu uzpildes flakonu tirdzniecības uzsākšanu", kas nosaka kārtību, kādā komersantam būs jāziņo Veselības inspekcijai.Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma (turpmāk - likums) 8.panta devīto daļu. Atbilstoši likumam Veselības inspekcijai ir deleģētas uzraudzības un kontroles funkcijas attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm un to uzpildes flakoniem. Noteikumu projekts izstrādāts, lai atklātu informāciju par elektronisko cigarešu un to uzpildes flakonu tirdzniecības vietām, kas ir būtiski inspekcijai likumā noteikto funkciju realizēšanai.Noteikumu projekts nosaka, ka komersants aizpilda noteikta parauga veidlapu un iesniedz to Veselības inspekcijai, informējot par tirdzniecības vietu un piedāvāto sortimentu. Paredzēts, ka situācijās, kad informācija mainās vai komersants uzsāk pakalpojuma sniegšanu jaunajā tirdzniecības vietā, komersanta pienākums būs paziņot Inspekcijai par izmaiņām. Atbilstoši noteikumu projektam Inspekcija būs tiesīga pārbaudīt iesniegtās informācijas patiesumu.

Izveidots pirmais apgabaltiesu tiesu prakses apkopojums (judikatūra) administratīvo pārkāpumu lietās. Tas ir pieejams ikvienam interesentam vienotā Latvijas tiesu portāla tiesas.lv sadaļā Tiesu nolēmumi / Apgabaltiesu prakse un nolēmumi.Šis apkopojums ir tapis, sadarbojoties visām apgabaltiesām un saskaņojot viedokļus par tiesību normu interpretāciju. Tam pielikumā ir pievienoti apgabaltiesu apelācijas instances galīgie un nepārsūdzamie nolēmumi trīs administratīvo pārkāpumu lietās.Apkopojums atspoguļo problēmjautājumus par lietām, kuras saistītas ar Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļas "Apstāšanās un stāvēšana" normas ievērošanu daudzdzīvokļu namu pagalmos, kuros ir spēkā dzīvojamām zonām paredzētie ceļu satiksmi regulējošie noteikumi, kā arī par pārbaudēm alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai un par atteikšanos pieņemt svešvalodā iesniegtu sūdzību no personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Šie jautājumi apspriesti visu Latvijas apgabaltiesu tiesnešu sanāksmēs.Šonedēļ tiesu portālā izvietots arī pirmais apgabaltiesu tiesu prakses apkopojums civillietās. Apgabaltiesu judikatūras veidošanas principus un kārtību apgabaltiesu tiesneši šogad apsprieda vairākās videokonferencēs, kur līdz ar citiem jautājumiem tiesu reformas ietvaros diskutēja par vienotas tiesu prakses aktualitātēm.

SIA ""Ventspils nafta" termināls" (VNT) neatbalsta šī gada 16.jūnijā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (turpmāk - grozījumi).Grozījumi paredz, ka pašvaldībām tiks piešķirtas tiesības pēc saviem ieskatiem, proti, bez šobrīd skaidri noteiktiem kritērijiem, regulēt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides apmēru brīvostas teritorijā strādājošajiem uzņēmumiem. Turklāt grozījumi neizslēdz pašvaldībām iespēju ar savu rīcību iejaukties spēkā esošo ieguldījuma līgumu regulējumā, samazinot piemērojamās nodokļu atlaides, kas veido šo līgumu neatņemamu sastāvdaļu. VNT uzskata, ka grozījumu spēkā stāšanās gadījumā radīsies situācija, kas neveicinās biznesa attīstību pašvaldību teritorijās, bet radīs neparedzamu, pretrunīgu un investīcijām nelabvēlīgu vidi Latvijā."Nodokļu atlaides piemērošanai ir jākalpo par stratēģisko rīku valsts pārvaldei, nevis šāda funkcija jānodod pašvaldību patvaļai. Esmu pārliecināts, ka Latvijas valsts interesēs ir saglabāt tās reputāciju esošo un potenciālo investoru acīs. Tas tomēr ir tieši saistīts arī ar valdības pausto uzstādījumu nodrošināt biznesam labvēlīgu vidi," norāda VNT ģenerāldirektors Larss Panclafs.Grozījumu pieņemšana ir sasteigta, nav rūpīgi izvērtēta...

Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju fonds (EIF) nāca klajā ar garantiju iniciatīvu 121 miljona eiro apmērā, lai ar finanšu iestāžu starpniecību atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) kultūras un radošajās nozarēs. Ir plānots, ka šī sistēma nākamajos sešos gados ļaus sniegt bankas aizdevumus vairāk nekā 600 miljonu eiro apmērā.Šī iniciatīva ļauj EIF bez maksas nodrošināt garantijas un kontragarantijas izraudzītiem finanšu starpniekiem, lai viņi varētu sniegt lielāku aizņēmuma finansējumu uzņēmējiem kultūras un jaunrades jomā. Komercbankas/privātklientu bankas, attīstību veicinošas bankas un citi finanšu starpnieki, kuri gūs labumu no garantijām 121 miljona eiro apmērā, atbalstīs vairāk nekā desmit tūkstošu MVU daudzās nozarēs, kuru vidū ir audiovizuālā joma (ieskaitot filmas, televīziju, animācijas filmas, videospēles un multividi), festivāli, mūzika, literatūra, arhitektūra, arhīvi, bibliotēkas un muzeji, daiļamatniecība, kultūras mantojums, dizains, izpildītājmāksla, izdevējdarbība, radio un vizuālā māksla.Finanšu instrumentu, kas izveidots saistībā ar "Creative Europe" (galvenā ES programma, kas paredzēta kultūras un radošajām nozarēm), Eiropas Komisijas vārdā pārvaldīs EIF. Eiropas...

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №394 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumos №309 «Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №392 «Meža inventarizācijas veicēju sertifikācijas un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №397 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 20.oktobra noteikumos №1204 «Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №387 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 20.oktobra noteikumos №1194 «Noteikumi par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №385 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumos №928 «Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №388 «Kārtība, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūniju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.augustu.

Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūliju.