JAUNUMI

Ceturtdien, 16. jūnijā, Valsts kanceleja izsludina atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam. “Aicinām pieteikties profesionālus, sevi pierādījušus līderus, kuri vēlas strādāt sabiedrības labā un dot būtisku ieguldījumu mūsu valsts pārvaldes attīstībā,” norāda Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. “Meklējam cilvēku, kas ar entuziasmu un milzu gribu gatavs mesties izaicinājumos un pilnveidot Valsts ieņēmumu dienestu par modernu un klientorientētu iestādi.”Galvenās prasības pretendentiem: nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 darbinieku lielu komandu, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, kā arī spēja analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju.Pretendentiem jābūt izpratnei par VID darbības jomu un valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, tāpat jābūt teicamām sadarbības, komunikācijas un stratēģiskās plānošanas prasmēm un jāpārzina svešvalodas.Kopā ar pieteikuma dokumentiem jāiesniedz savs redzējums par VID prioritātēm un attīstību, tostarp jāanalizē nepieciešamās izmaiņas iestādes struktūrā, metodēs un personālpolitikā, lai nodrošinātu efektīvu pārmaiņu procesu. Jāsniedz viedoklis arī par Latvijas nodokļu sistēmu kopumā un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem. Pieteikšanās līdz 2016....

Ārvalstīs strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par algotā darbā gūtajiem ienākumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 16.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.Ar likuma izmaiņām noteikto deklarēšanas atbrīvojumu varēs piemērot tikai algota darba ienākumiem, kas gūti kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.Likums grozīts, jo VID informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli patlaban jau saņem no ES dalībvalstīm obligātās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros.Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis, bet ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, tāpat kā līdz šim būs pienākums VID iesniegt ikgadējo ienākumu deklarāciju. Šāda kārtība tiks saglabāta, jo prasība par informācijas apmaiņu ar šīm valstīm nav obligāta un ziņas par Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs gūtajiem ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem VID nesaņem no visām valstīm, ar kurām noslēgtas attiecīgās konvencijas.Jaunā kārtība stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma...

Ir izstrādāts normatīvais regulējums, lai ļautu dzelzceļa pavadzīmes noformēt elektroniski, tādējādi nodrošinot mūsdienīgāku pakalpojumu sniegšanu un samazinot administratīvo slogu.Vienlaikus paredzēts arī saglabāt līdzšinējo iespēju noformēt dzelzceļa pavadzīmes - izdrukājot tās uz tipogrāfijas veidlapām, kas ir stingrās uzskaites dokumenti ar piešķirto numuru. Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 18. decembra noteikumos Nr. 533 “Noteikumi par pavadzīmes aizpildīšanas kārtību dzelzceļa kravu pārvadājumos” ceturtdien, 16.jūnijā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.Iespēju pavadzīmes noformēt arī elektroniski nodrošinās VAS "Latvijas dzelzceļš" Informatīvās skaitļošanas centra informācijas sistēma "Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēma" (KPS). KPS vidē pavadzīmes numurs tiks piešķirts automātiski un būs unikāls. Turklāt tādējādi tiks nodrošināta vairāku funkciju izpilde saistībā ar elektronisko datu apmaiņu. KPS noformētai pavadzīmei sistēmas piešķirtais unikālais numurs nodrošinās tādu pašu aizsardzību pret numura izmaiņām kā tipogrāfiski iespiestai pavadzīmei, proti, KPS sistēmā ailē, kurā norādīts pavadzīmes numurs, sistēmas lietotājs nevarēs veikt izmaiņas.Lai izstrādātie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā.

Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, nolēma uzdot Ministru kabinetam vērtēt iespēju mainīt nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu vienīgajam īpašumam. Valdībai līdz šī gada 1.oktobrim Saeimā jāiesniedz informatīvs ziņojums par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības. Lēmuma projektu sagatavojusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā šī gada aprīlī 10 496 Latvijas pilsoņu Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim”. Kolektīvajā iesniegumā norādīts, ka nepieciešamais parakstu skaits, lai iniciatīvu varētu iesniegt parlamentā, savākts īsā laika posmā – 29 dienās - un tas liecina par jautājuma aktualitāti un svarīgumu Latvijas sabiedrībā.

Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, konceptuāli atbalstīja jaunu likumprojektu, kas vienkāršos un paātrinās uzturlīdzekļu saņemšanu. Tieslietu ministrijas izstrādātais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu. „Izmaiņas ievērojami vienkāršos uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi iestājoties par bērna interesēm un arī samazinot tiesu noslodzi. Bērni nedrīkst ciest tādēļ, ka vecāki nepilda savu pienākumu, proti, nemaksā uzturlīdzekļus. Turklāt jaunais regulējums ļaus līdzekļus saņemt arī skolēniem, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. Likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta izglītības ieguve, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai, ja bērns iegūst izglītību Latvijā un viens vai abi vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturam. Piedāvātā jaunā kārtība paredz, ka uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā...

Lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts un pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem, no 2018.gada 1.jūnija valstī sāks darboties oficiālā elektroniskā e-adrese. To paredz Oficiālās elektroniskās adreses likumprojekts, kuru Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, pieņēma galīgajā lasījumā. Šāda adrese būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē, lai ar portāla www.latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm saņemt oficiālo korespondenci, kā arī sazināties tūlītēji. Uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, bet fiziskās personas to varēs izvēlēties brīvprātīgi. Tiesām, kas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās lietas un administratīvo pārkāpumu lietas, Satversmes tiesai, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, maksātnespējas procesa administratoriem šī e-adrese obligāti būs jāsāk izmantot no 2020.gada. Lai izveidotu e-adresi, personai būs jāpieslēdzas savā kontā portālā www.latvija.lv ar tiem pašiem autentifikācijas līdzekļiem, kā, piemēram, iesniedzot iesniegumu. Fiziskās personas e-pasta aktivizēšana notiks, personai pirmo reizi autentificējoties portālā e-adreses izmantošanai. Atbildi personai nosūtīs elektroniski uz tās...

Saeimas 2016.gada 26.maija likums «Grozījums Reģionālās attīstības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 16.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 7.jūnija noteikumi №358 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumos №323 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma «Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība» apakšpasākumā «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 16.jūniju.

Saeimas 2016.gada 26.maija likums «Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №362 «Noteikumi par valsts nodevu par apvienošanās izvērtēšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūniju.

Saeimas 2016.gada 26.maija likums «Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 29.jūniju.

Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, kas paredz Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā lūgusi Saeimas Ārlietu komisija. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz vides reklāmai, tāpat kā citiem reklāmas veidiem, noteikt vienādus nosacījumus, kā arī precizēt priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus internetā. Saeima trešajā lasījumā skatīs arī likuma grozījumus, lai pilnveidotu sociālā nodrošinājuma sistēmu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Tāpat galīgajā lasījumā šodienas darba kārtībā ir grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nepārstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru, tostarp eļļas augu sēklu piegādēm paredz piemērot tā saucamo pievienotās vērtības nodokļa apgrieztās maksāšanas kārtību. Lai mainītu līdz šim noteikto paaudžu ierobežojumu repatrianta statusa iegūšanai un iespēju pārcelties uz dzīvi Latvijā dotu plašākam cilvēku lokam, Saeima galīgajā lasījumā skatīs Repatriācijas likuma grozījumus. Savukārt, lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts un pašvaldību iestādēm un...

Viena no pakalpojumu nozarēm, par kurām saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu mēdz rasties neskaidrības, ir pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem. Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Tas attiecas arī uz nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvniecības pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu. Ja reģistrēts nodokļa maksātājs iekšzemē saņem ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus no citas dalībvalsts personas vai ES teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojuma saņēmējs. Piemērs Zviedrijas reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību Zviedrijā, Latvijā sniedz ēkas būvniecības uzraudzības pakalpojumu Latvijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs plāno ēku izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai. Tā kā ēku būvē Latvijā, ēkas būvniecības uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme. Zviedrijas reģistrētam nodokļa maksātājam nav jāreģistrējas Latvijā pirms šī...

Vispārējie pamatprincipi, pēc kuriem, piemērojot pievienotās vērtības nodokli, nosaka pakalpojuma sniegšanas vietu, ir šādi: Ja pakalpojumu sniedz personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja: saimnieciskās darbības mītnes vieta; pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojumu sniedz pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. 2. Ja pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, arī tad pakalpojuma sniegšanas vieta var būt pakalpojuma sniedzēja: saimnieciskās darbības mītnes vieta; pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojumu sniedz no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. 3. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai, ja pakalpojumu sniedz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) citu dalībvalstu personām vai ES teritorijā nereģistrētām personām, būtiski ir izvērtēt pakalpojuma...

Sākoties ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina – ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām:sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves.Tomēr arī šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā...