Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Veselības ministre rosina atcelt ierobežojumu saņemt zāles pa pastu no trešajām valstīm
Veselības ministre rosina atcelt ierobežojumu saņemt zāles pa pastu no trešajām valstīm
Ņemot vērā, ka ir identificēti gadījumi, kad pacientam nav iespējams saņemt ārsta nozīmētai terapijai nepieciešamās zāles, veselības ministre Anda Čakša devusi rīkojumu steidzamības kārtā sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība".Grozījumi paredzēs atcelt ierobežojumu zāļu saņemšanā no trešajām valstīm pasta sūtījumā personīgajai lietošanai. Turpmāk būs atļauts saņemt zāles atbilstoši ārsta nozīmētajai terapijai. Tomēr, ņemot vērā, ka pastāv noteikts risks pa pastu saņemto zāļu kvalitātei, Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta prasība, pacientam, kurš zāles saņem, apliecināt to, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par šo zāļu lietošanu, attiecīgi apzinās iespējamos riskus un apņemas izmantot tikai personīgajai lietošanai.Aizliegums saņemt pa pastu saglabāsies attiecībā uz narkotiskajām un psihotropajām zālēm, narkotiskajiem analgētiķiem, jaunajām psihoaktīvajām vielām, kā arī anaboliskajiem steroīdiem, testosteroniem, augšanas hormoniem un to analogiem.Kā zināms, jau trīs mēnešus ir spēkā grozījumi noteikumos, kas aizliedz privātpersonām no trešajām valstīm ievest narkotiskos analgētiķus, jaunās psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas, kā...
KP atļauj apvienoties apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem
KP atļauj apvienoties apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem
Konkurences padome (KP) 9.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam "VIENNA INSURANCE GROUP AG Wiener Versicherung Gruppe" (VIG) iegādāties AAS "BTA Baltic Insurance Company". KP pieņēma atļaujošu lēmumu, jo tirgus apstākļu izvērtējums neliecināja, ka apvienošanās varētu negatīvi ietekmēt konkurenci nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū.Kā norādīts apvienošanās ziņojumā, VIG iegādāsies 90% AAS "BTA Baltic Insurance Company" akciju, kamēr pārņemamā apdrošinātāja līdzšinējais īpašnieks BTA Insurance Company SE pēc apvienošanās saglabās īpašumtiesības uz 10% akciju.KP lēmumā norāda, ka apvienošanās darījums ietekmē trīs nedzīvības apdrošināšanas tirgus Latvijā - OCTA tirgu, galvojumu apdrošināšanas tirgu, kā arī palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanas tirgu.Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP secina - tā kā ietekmētajos tirgos ir raksturīgi īstermiņa apdrošināšanas veidi un tirgū valda sīva konkurence, pēc apvienošanās īstenošanas klientiem nebūs ierobežojumu izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. KP nesaskata būtiskas barjeras arī jaunu apdrošinātāju ienākšanai tirgū vai līdzšinējo darbības paplašināšanai, tādējādi radot konkurences spiedienu apvienotajam uzņēmumam un piedāvājot patērētājiem pēc iespējas plašākas izvēles iespējas.Tāpat...
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 6.jūliju.
Transports
Transports
Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 23.jūniju.
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Ministru kabineta 2016.gada 7.jūnija noteikumi №359 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.3.5.specifiskā atbalsta mērķa «Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 22.jūniju.
Nodokļi. Nodevas
Nodokļi. Nodevas
Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.
Valdība noteikusi jaunas prasības finanšu pārskatu iesniegšanai
Valdība noteikusi jaunas prasības finanšu pārskatu iesniegšanai
Valdība otrdien, 21. jūnijā, apstiprināja jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Tas izdots saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 15. panta trešo daļu un paredz, ka finanšu pārskati vai konsolidētie finanšu pārskati turpmāk būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) noteiktā formā, kuru nosaka likums un šie MK noteikumi. Ja līdz šim EDS iesniedzot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu elektroniskā noraksta formā, uzņēmums varēja attiecīgās shēmas papildināt ar papildus posteņiem, posteņus sadalīt sīkāk un apvienot, turpmāk tā vairs nevarēs - būs strikti jāseko noteikumos definētajai bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata EDS elektronisko norakstu formas atbilstībai, pamatojoties uz likuma pielikumā noteiktajām shēmām (EDS sistēmā elektroniskā noraksta forma atbildīs likumā noteiktajām shēmām). Tāpat noteikumu projekts paredz, ka turpmāk arī finanšu...
Ko paredz Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie Grāmatvedības likuma grozījumi?
Ko paredz Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie Grāmatvedības likuma grozījumi?
Saeimā 16. jūnija sēdē otrajā lasījumā pieņemti un turpina tālāko ceļu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz samazināt administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu grāmatvedības reģistros. Otrajam lasījumam saņemtajos priekšlikumos likumā piedāvāts un atbalstīts mainīt 8. panta redakciju, kurā runāts par attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanu. Patlaban pantā lietots termins "saņemtie attaisnojuma dokumenti", kuru plānots mainīt uz "ārējie un iekšējie dokumenti", norādot, ka runa ir par attaisnojuma dokumentiem, kas gan saņemti, gan izsniegti uzņēmumā. Tāpat otrajam lasījumam piedāvātās izmaiņas atbalstītas 10. panta redakcijā, kas runā par attaisnojuma dokumentu glabāšanas ilgumu, nosakot kategorijai "pārējie attaisnojuma dokumenti" (t.i., izņemot gada pārskatus, inventarizācijas sarakstus, grāmatvedības reģistrus, grāmatvedības organizācijas dokumentus un attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem) līdzšinējā likumā noteiktā glabāšanas laika - 5 gadu - vietā šādu termiņa formulējumu: "līdz dienai, kamēr tie nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma 2. pantā noteiktās prasības...
VID vadītājas pienākumus pagaidām pildīs Dace Pelēkā
VID vadītājas pienākumus pagaidām pildīs Dace Pelēkā
Valdība otrdien, 21. jūnijā, apstiprināja rīkojuma projektu "Par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju", kas paredz, ka demisionējušās bijušās VID vadītājas Ināras Pētersones vietā uz laiku līdz noslēgsies konkurss par jauno VID ģenerāldirektoru, iestādes vadībā stāsies līdzšinējā VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. Rīkojuma projektā minēts, ka Dace Pelēkā par VID vadītāja pienākumu izpildītāju iecelta, ievērojot Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ieteikumu. Šādu kārtību nosaka likums "Par valsts ieņēmumu dienestu". D. Pelēkā VID vadītājas pienākumus sāk pildīt ar šodienu, 27. jūniju un to darīs līdz līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.Valsts kanceleja 16. jūnijā uzsludināja konkursu uz VID vadītāja vietu, pieteikumus tajā iespējams iesniegt līdz 4. jūlijam.
Jaunās prasības par darbinieku nosūtīšanu uz un no citām ES dalībvalstīm
Jaunās prasības par darbinieku nosūtīšanu uz un no citām ES dalībvalstīm
Šā gada 18.jūnijā spēkā stājās 2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (turpmāk – direktīva 2014/67/ES).Sākotnēji jautājumus, kas saistīti ar darbinieku nosūtīšanu regulēja Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – direktīva 96/71/EK), kuras prasības Latvijas normatīvajos aktos tika ietvertas jau 2001.gadā, kad tika pieņemts jaunais Darba likums. Regulējums spēkā stājās 2002.gada 1.jūnijā, un tas definēja tādus jēdzienus kā “darbinieka nosūtīšana”, “nosūtītais darbinieks”, tāpat tika paredzēti darba devēja pienākumi gan attiecībā uz nosūtītajam darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem, gan arī pienākumi attiecībā pret valsts iestādēm.Ņemot vērā Eiropas Savienības tiesu praksi, kā arī praksē konstatētās radušās problēmas, 2014.gadā tika izstrādāta un pieņemta direktīva 2014/67/ES. Šīs...
Precizē meža inventarizācijas veikšanas kārtību
Precizē meža inventarizācijas veikšanas kārtību
Otrdien, 21. jūnijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto jauno noteikumu projektu meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra (MVR) informācijas aprites jomā. Noteikumi sagatavoti, lai precizētu meža inventarizācijas saturu un kārtību, kā arī gadījumus, kad veicama atkārtota meža inventarizācija. Tāpat jaunie noteikumi paredz MVR uzturēšanas un meža inventarizācijas datu aktualizācijas kārtību, kā arī Valsts meža dienestam (VMD) iesniedzamo informāciju.Meža likumā ir noteikts, ka meža īpašnieks savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz VMD, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Praksē mēdz rasties neskaidrības attiecībā uz pirmreizējo un atkārtotu meža inventarizāciju. Tā kā meža inventarizācijas datu ievākšanā nav būtiskas atšķirības, noteikumu projekts paredz visos gadījumos noteikt vienādu meža inventarizācijas saturu un kārtību. Paredzēts, ka turpmāk jebkura meža inventarizācija notiks, izmantojot iepriekš MVR reģistrēto informāciju un inventarizējot visu zemes vienību vai atsevišķus nogabalus. Noteikumu projektā precizēti gadījumi, kad...
Tieslietu padome atkārtoti vērtēs advokātu procesa ieviešanu
Tieslietu padome atkārtoti vērtēs advokātu procesa ieviešanu
Tieslietu padomes sēdē, kas notiks pirmdien, 27.jūnijā, atkārtoti tiks skatīts konceptuālais ziņojums "Par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās".Tieslietu ministrija ziņojumu ir papildinājusi atbilstoši Tieslietu padomes šī gada 16.februāra sēdē izteiktajiem priekšlikumiem, tai skaitā plašāk atspoguļojot sabiedrības viedokli par iespēju ieviest advokātu procesu.Tieslietu ministrija lūdz Tieslietu padomes atbalstu konceptuālā ziņojuma tālākai virzībai.Tieslietu ministrija sagatavojusi arī tiesnešu specializācijas principu un slodzes rādītāju noteikšanas kārtības projektu, arī šis jautājums būs Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā.Savukārt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rosina izdarīt grozījumus kolēģijas reglamentā, precizējot tiesnešu ārpuskārtas novērtēšanas kārtību.Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā arī tiesnešu karjeras un citi jautājumi.
Latvijas Republika. Uzbūve un pārvalde
Latvijas Republika. Uzbūve un pārvalde
Saeimas 2016.gada 2.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.jūliju.
Ārējā tirdzniecība. Muita
Ārējā tirdzniecība. Muita
Saeimas 2016.gada 2.jūnija likums «Muitas likums»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.jūliju.
Priecīgus Līgo svētkus!
Priecīgus Līgo svētkus!
Sveicam portāla lasītājus, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests klientus vasaras saulgriežu svētkos!