JAUNUMI

Komerclikumā noteiktā kapitālsabiedrību (SIA un AS), kā arī Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktā kooperatīvo sabiedrību pamatkapitāla denominācija uz eiro noslēgsies jau 30. jūnijā, atgādina Uzņēmumu reģistrs (UR).Tie uzņēmumi, kas šo darbiņu nebūs veikuši, ar to agri vai vēlu saskarsies arī pēc noteiktā termiņa, jo veicot jebkuras citas izmaiņas komercreģistrā, nāksies "sakārtot papīrus" arī saistībā ar eiro. Statistika dati liecina, ka, sākot ar maiju, katru nedēļu vairāk nekā 700 uzņēmumu veic pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro, tomēr visticamāk daļa uzņēmēju dokumentus līdz pārejas perioda beigām nesakārtos. Rodas jautājums - kāpēc tik daudzi uzņēmumi vēl palikuši "aiz svītras"? Vai tāpēc, ka nereti dzirdēts: pārreģistrācijas process ir laikietilpīgs un sarežģīts, vai arī šķiet - tas neattiecas uz manu uzņēmumu? UR kopā ar sertificētu nodokļu konsultanti Jadvigu Neilandi atspēko mītus par uzņēmuma pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro.Tas notiek automātiskiDenominācija nenotiek automātiski! Situācijā, ja kapitālsabiedrība nebūs izpildījusi prasības līdz 2016. gada 30. jūnijam, Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, pārrēķinās komercreģistrā...

Valsts sekretāru sanāksmē 9. aprīlī izsludināts likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz likumu papildināt ar jaunu nodevu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu.Ja uzņēmums nebūs veicis attiecīgus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tam būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva, kuras apmēru noteiks valdība, paredz 2016. gada 3. martā pieņemtais Energoefektivitātes likuma 13. pants. Atbilstoši Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 2.punktam noteikumus par energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību Ministru kabinetam jāizdod līdz 2016.gada 1.oktobrim. Ievērojot paredzēto energoefektivitātes nodevas mērķi, minētā nodeva atbilst likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā noteiktajai valsts nodevas definīcijai. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 2.panta ceturto daļu, ja Ministru kabineta noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajam terminam „nodeva”, bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā. Līdz ar to ir veicams grozījums likumā...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien, 8. jūnijā, atbalstīja Eiropas Savienības (ES) pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Informācijas tehnoloģiju nolīgumam starp ES un 24 pasaules valstīm, ieskaitot arī Japānu, Ķīnu un ASV, kas paredz atcelt muitas nodokļus 201 jauno tehnoloģiju izstrādājumiem, piemēram, videospēļu konsolēm, medicīniskās attēlveidošanas aparatūrai un skārienjutīgiem ekrāniem. Turpmāk jaunās paaudzes IT produktus varēs eksportēt ar atvieglotiem noteikumiem. Paplašināto Informācijas tehnoloģijas nolīgumu ir parakstījušas 25 PTO dalībnieces - bez ES tajā iesaistījušās arī Austrālija, Kanāda, Ķīna, Japāna, ASV un Dienvidkoreja u.c.Pievienojoties nolīgumam, valstis apņemas pakāpeniski atcelt muitas nodokli 201 augsto tehnoloģiju produktam, piemēram, videospēļu konsolēm, magnētiskās rezonanses aparātiem, navigācijas ierīcēm, TV ekrāniem, telekomunikāciju satelītiem, skārienjutīgajiem ekrāniem un videokamerām.Tarifu samazināšana sāksies 2016.gada jūlijā, un tie pavisam jāatceļ līdz 2019.gada 1.jūlijam.Attiecībā uz ES tirgum “jutīgiem” produktiem, piemēram, TV ekrāniem, nodevu atcels lēnāk, lai vietējiem ražotājiem dotu laiku pielāgoties.ES ir viens no pasaules vadošajiem augsto tehnoloģiju ražotājiem, īpaši videospēļu un medicīnisko iekārtu jomā. Pašlaik...

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē.Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta resursi primāri tiek novirzīti principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai. Kasācijas tiesa atslogojama no mazākas nozīmes lietām, novirzot resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai - vienotas tiesu prakses nodrošināšanai.Civillietu izskatīšana kasācijas instancē Latvijā prasa ļoti ilgu laiku - 2015.gada nogalē vidējais lietu izskatīšanas ilgums bija 15 mēneši, kas ievērojami pārsniedz pārējo divu AT departamentu attiecīgos rādītājus. Administratīvo lietu departamentā tie bija 3,3 mēneši, bet Krimināllietu departamentā - 1,3 mēneši. Lai arī Civillietu departamentā samazināts neizskatīto lietu uzkrājums, vienlaikus vērojama tendence, ka būtiski palielinās blakus sūdzību skaits un pieaug arī pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaits.Pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi nosaka, ka kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā...

Otrdien, 7.jūnijā, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par lietas dalībnieka - fiziskās personas - tiesībām noformēt pārstāvību ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē. Kopsapulci, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 49.1 panta pirmo daļu un ņemot vērā Tieslietu ministrijas ierosinājumu, sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu praksē pastāv atšķirīga izpratne par Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrajā teikumā lietas dalībniekam - fiziskajai personai - noteiktajām tiesībām tiesas sēdē noformēt pārstāvja pilnvarojumu ar mutvārdu pieteikumu. Ja atbilstoši likuma normas vienam iztulkojumam fiziskā persona ir tiesīga dot pilnvarojumu pārstāvim tikai uz tiesas sēdi, kurā šāds pilnvarojums izteikts, tad saskaņā ar citu iztulkojumu šādas tiesības attiecināmas uz pilnvarojuma došanu jebkādu procesuālo darbību, tostarp Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādīto darbību, kam nepieciešams īpašs pilnvarojums, veikšanai. Ņemot vērā būtiski atšķirīgos iztulkojumus, Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse var nelabvēlīgi ietekmēt...

AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (ALTUM) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 8.jūnijā parakstīja finansēšanas nolīgumu par fondu fonda un finanšu instrumentu īstenošanu. Saskaņā ar to 2014. - 2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros ALTUM saņems Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) pirmo finansējuma daļu 118.44 miljonu eiro apmērā fondu fonda izveidei, lai ieviestu vairākus finanšu instrumentus Latvijas uzņēmumu atbalstam.ALTUM izveidotajā fondu fondā kopējais ERAF finansējums būs 126 miljoni eiro. Papildus tam tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, kas ļaus palielināt kopējo uzņēmējiem pieejamo finansējumu līdz 376 miljoniem eiro.ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: "Fondu fonda izveidošanai būs virkne ieguvumu. Pirmkārt, tā būs iespēja elastīgāk un efektīvāk izmantot kopējo finansējumu, operatīvāk reaģējot uz tirgus vajadzībām. Piemēram, ja kāds no finanšu instrumentiem tirgū būs īpaši pieprasīts, savukārt kāds cits mazāk pieprasīts, varēsim operatīvāk pārdalīt sākotnējo finansējumu par labu pirmajam. Otrkārt, fondu fonda izveide ļaus nodrošināt programmu ilgtspējību, atmaksātās investīcijas atkārtoti novirzot MVU finansēšanai....

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien, 9. jūnijā, pieņēma jaunus Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kuru mērķis ir veicināt iedzīvotāju brīvu pārvietošanos ES, vienkāršojot procedūras dažu publisko dokumentu, piemēram, dzimšanas vai laulības apliecību, atzīšanai citās ES dalībvalstīs. Lai izvairītos no prasības pēc tulkojuma, noteikumi paredz jaunu daudzvalodu ES veidlapu pievienošanu ikvienam dokumentam.Jaunie noteikumi atbrīvo no legalizācijas un apostille prasības - divas administratīva rakstura formalitātes, ar kādām parasti citā valstī apliecina publiskos dokumentus par civilstāvokli, vecāku statusu un valsts piederību. EP deputāti un ES Padome vienojās paplašināt noteikumu jomu, lai iekļautu arī dokumentus, kas pierāda spēju stāties laulībā vai reģistrētās partnerattiecībās. Bez legalizācijas prasībām būs jāpieņem arī dokumenti, kas apliecina sodāmības neesamību.Noteikumi attieksies arī uz dokumentiem, kas jāuzrāda citas dalībvalsts iedzīvotājiem, ja viņi vēlas balsot un/vai izvirzīt savu kandidatūru Eiropas vai pašvaldību vēlēšanās tajā dalībvalstī, kurā viņi uzturas.Pieņemtie noteikumi ievieš jaunas daudzvalodu veidlapas, ko pievieno atsevišķiem publiskiem dokumentiem, lai tie nebūtu jātulko. Veidlapas pievienos dokumentiem, kas...

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreizējā caurlūkošanā skatīs Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 000 eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju. Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, taču Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.Deputāti galīgajā lasījumā lems par Civilprocesa likuma grozījumiem, kas vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē. Tāpat Saeimā trešajā lasījumā būs jālemj par izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt naudas sodu personām par neatļautu atrašanos uz ūdenstilpju ledus.Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, ieviestu jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm, Saeima arī trešajā lasījumā skatīs grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tāpat galīgajā lasījumā paredzēts lemt par grozījumiem interešu konflikta novēršanas likumā, lai par valsts amatpersonu varētu uzskatīt arī personu, kas uz laiku pildīs citas valsts amatpersonas pienākumus.Saeimas sēdes darba kārtībā galīgajā lasījumā...

Rēzeknes pilsētas domes 2016.gada 2.jūnija saistošie noteikumi №5 «Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes 2013.gada 8.februāra saistošajos noteikumos №5 «Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Rēzeknes pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 9.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №340 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumos №1083 «Kārtība, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №322 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» prioritārā virziena «Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte» 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa «Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 9.jūniju.

Saeimas 2016.gada 19.maija likums «Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 22.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №346 «Noteikumi par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №339 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumos №35 «Kārtība, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūniju.

Eiropas Parlaments 8. jūnija balsojumā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ierosināto Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu, tomēr prasīja stingrākus ierobežojumus pārmaksāto nodokļu atmaksai un attiecībā uz ārvalstīs gūtiem ienākumiem. Viņi prasīja arī vairāk pārredzamības ieguldījumu (trastu) fondiem, vienotus noteikumus par “patentlodziņa” atlaidēm attiecībā uz intelektuālā īpašuma ieņēmumiem un izveidot nodokļu oāžu “melno sarakstu”.Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva atspoguļo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rīcības plānu ar mērķi ierobežot ienākuma nodokļu bāzes samazināšanos un peļņas novirzīšanu, un tajā ņemti vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada novembrī iestrādātie ierosinājumi (TAXE 1 ziņojums) un decembrī ieteiktie likumdošanas soļi pret agresīvu nodokļa plānošanu.Jauno noteikumu pamatā ir princips, ka nodokļi ir jāmaksā vietā, kur gūta peļņa, un tie juridiski saistošā veidā bloķē metodes, ko uzņēmumi visbiežāk lieto, lai apietu nodokļus. Direktīvā noteiktas kopīgas definīcijas terminiem, kas līdz šim bijuši atvērti interpretācijai – “pastāvīgā darījumu darbības vieta“, “nodokļu oāzes”, “minimāla ekonomiskā būtība”, "transfertcena”, “autorhonorāra izmaksas”, “patentlodziņi”, “pastkastītes uzņēmumi” u.c.EP deputāti vēlas...