JAUNUMI

Ārvalstīs strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par algotā darbā gūtajiem ienākumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 8.jūnijā, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.Ar likuma izmaiņām noteikto deklarēšanas atbrīvojumu varēs piemērot tikai algota darba ienākumiem, kas gūti kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.Izmaiņas likumā rosinātas, jo VID informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli patlaban jau saņem no ES dalībvalstīm obligātās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros.Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis, bet ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, tāpat kā līdz šim būs pienākums VID iesniegt ikgadējo ienākumu deklarāciju. Šāda kārtība tiks saglabāta, jo prasība par informācijas apmaiņu ar šīm valstīm nav obligāta un ziņas par Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs gūtajiem ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem VID nesaņem no visām valstīm, ar kurām noslēgtas attiecīgās konvencijas.Plānots,...

Tiesu administrācija 6.jūnijā noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Justīcija attīstībai" īstenošanu. Projekta mērķis ir komercdarbības vides uzlabošana, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci.Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver projekta nozīmīgumu Latvijas tieslietu sistēmā: “Šis ir unikāls projekts, kāds līdz šim Latvijā nav īstenots. Projekts paredz ne tikai apjomīgāko mācību nodrošināšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem, kvalifikācijas pilnveides pasākumus mediatoriem, šķīrējtiesnešiem, maksātnespējas procesa administratoriem, bet arī iespēju Latvijas tieslietu sistēmu aplūkot no malas – ar ārvalstu institūciju palīdzību izstrādāt novērtējumu, kas ir liels solis tieslietu sistēmas efektivizēšanā”.Projekts “Justīcija attīstībai” ir vērsts uz Latvijas komercdarbības vides uzlabošanu, nodrošinot vērienīgus kvalifikācijas pilnveides pasākumus ne tikai tiesu sistēmā strādājošajiem, bet arī tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem. Projektā plānots apmācīt vairāk nekā 12 tūkstošus personu, kā arī izstrādāt visaptverošu Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu – pamatu turpmākām reformām un citiem tieslietu sistēmas pilnveidošanas pasākumiem.Tiesu administrācijas...

Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību "Business Against Shadow Economy" un Rīgas Ekonomikas augstskolu.Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas 2015. gadā sasniedz 36.6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE "Riga Ēnu ekonomikas indeksa" aplēsēm, sasniedz 40%.Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē."Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē tiek veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi....

Lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts un pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem, no 2018.gada 1.jūnija valstī sāks darboties oficiālā elektroniskā e-adrese. To paredz Oficiālās elektroniskās adreses likumprojekts, kuru Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 8.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai parlamenta sēdē galīgajā lasījumā.Šāda adrese būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē, lai ar portāla www.latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm saņemt oficiālo korespondenci, kā arī sazināties tūlītēji. Uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, bet fiziskās personas to varēs izvēlēties brīvprātīgi, paredz likumprojekts.Tiesām, kas izskata civillietas, krimināllietas, administratīvās lietas un administratīvo pārkāpumu lietas, Satversmes tiesai, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, maksātnespējas procesa administratoriem šī e-adrese obligāti būs jāsāk izmantot no 2020.gada.Lai izveidotu e-adresi, personai būs jāpieslēdzas savā kontā portālā www.latvija.lv ar tiem pašiem autentifikācijas līdzekļiem, kā, piemēram, iesniedzot iesniegumu. Fiziskās personas e-pasta aktivizēšana notiks, personai pirmo reizi...

Viena no obligātajām ziņām, ko Uzņēmumu reģistrs uzkrāj par visiem uzņēmumiem, ir juridiskā adrese. Kā žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā norāda INDRA AUŽELE, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem juridiskā adrese ir vieta, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis).Komerclikums paredz īpašu nosacījumu, ar kuru var rēķināties visa sabiedrība un kura noteikti jāņem vērā uzņēmējam, proti, ja uz juridisko adresi komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to komersantam ir jārūpējas par to, lai viņš būtu sastopams juridiskajā adresē un saņemtu uz to sūtīto korespondenci. Komersants nevar atsaukties uz to, ka tā faktiskā adrese nesakrīt ar juridisko un šī iemesla dēļ viņš nav saņēmis tam sūtīto korespondenci.Sabiedrības juridiskās adreses mērķis ir padarīt sabiedrības valdi sasniedzamu un panākt, lai ieraksti komercreģistrā atbilstu faktiskajai situācijai. Bieži vien, nosūtot korespondenci...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 8.jūnijā, vienojās atbalstīt likumdošanas iniciatīvu, kas būtiski vienkāršotu un paātrinātu uzturlīdzekļu saņemšanu. Jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, ko deputāti lēma virzīt izskatīšanai Saeimā, paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu.„Izmaiņas ievērojami vienkāršos uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi iestājoties par bērna interesēm un arī samazinot tiesu noslodzi. Bērni nedrīkst ciest tādēļ, ka vecāki nepilda savu pienākumu, proti, nemaksā uzturlīdzekļus. Turklāt jaunais regulējums ļaus līdzekļus saņemt arī skolēniem, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu,” uzsver Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, atzinīgi vērtējot Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma projektu.Likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta izglītības ieguve, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai, ja bērns iegūst izglītību Latvijā un viens vai abi vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturam.Piedāvātā...

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №336 «Informācijas apkopošanas un statistikas veidošanas kārtība veterināro zāļu aprites jomā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №333 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 8.decembra noteikumos №695 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma «Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi» apakšpasākumā «Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 4.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №330 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumos №704 «Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 4.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №331 «Noteikumi par pasākumiem, kas saistīti ar civilās aviācijas nelaimes gadījumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 4.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 1.jūnija rīkojums №312 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 9.marta rīkojumā №169 «Par Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu»»Rīkojums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №334 «Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecības produktu informācijas un veicināšanas programmām»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 4.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №332 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumos №644 «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 4.jūniju.

Atgādinām, ka kopš 2014. gada 1. jūnija augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 15% apmērā, kā to paredz grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šādu nodokļa režīmu var piemērot personai, kas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kuras ienākumi nepārsniedz 3000 eiro. Traktortehnikas vadīšana nav uzskatāma par lauksaimniecības sezonas darbu.Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.Sezonas laukstrādnieku ienākums ir ienākums, ko darba ņēmējs gūst, veicot sezonas rakstura darbus augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā (turpmāk – lauksaimniecības sezonas darbi) pie darba devēja, kurš atbilst sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam. Par tādu uzskatāma fiziskā vai juridiskā persona, ja vienlaicīgi izpildās trīs nosacījumi: kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamu zemi izmanto augļkoku, ogulāju...

No šī gada 1.jūlija nepārstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru, tostarp eļļas augu sēklu, piegādēm plānots piemērot tā saucamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību. To paredz grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti otrdien, 7.jūnijā, vērtēja pirms izskatīšanas Saeimā.Rosinātās izmaiņas paredz, ka nodokli par graudaugu - kviešu, rudzu, miežu, auzu, kukurūzas, griķu, tritikāles, sojas pupu, linsēklu, rapšu vai ripšu sēklu - piegādēm, kā arī šo preču maisījumu un sēklu piegādēm valsts budžetā maksā preču saņēmējs. Šāda kārtība būs piemērojama tikai tad, ja abi darījuma partneri ir reģistrēti kā PVN maksātāji.Saskaņā ar PVN apgriezto maksāšanas kārtību par nodokļa nomaksu valsts budžetā atbildīgs būs preču saņēmējs, kurš preču piegādātājam samaksā rēķinā norādīto vērtību bez PVN bezskaidras naudas norēķina veidā.PVN apgrieztā maksāšanas kārtība tiek ieviesta, jo graudaugu nozarē vērojama tendence pieaugt PVN krāpniecības riskiem, norāda likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Tāpat jāņem vērā, ka drīzumā tiks uzsākta jaunās graudu ražas...