JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumi №308 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumos №440 «Kārtība, kādā tiek sadalīta valsts budžeta mērķdotācija to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.maiju.

Saeimas 2016.gada 19.maija likums «Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 9.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №313 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumos №193 «Noteikumi par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesijām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija ieteikumi №1 «Ieteikumi vienotas rīcības nodrošināšanai attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu»Ieteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №314 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos №460 «Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №312 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos №541 «Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības uzskaites sistēmu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.maiju.

Saeimas 2016.gada 12.maija likums «Grozījumi Darba likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 9.jūniju.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājušies spēkā 2016.gada 6.janvārī, paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodoklis ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas sniegti iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem, to biedriem. Iesniedzējs secina, ka, ievērojot grozījumus, mājas pārvaldniekam, kurš ir reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, sākot ar 2016.gada 1.jūliju ir pienākums par savā vārdā sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem izrakstīt rēķinu iedzīvotājiem, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā. Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.4.apakšpunktā un 11.punktā noteikts, ka ikvienā dzīvojamā mājā ir organizējami uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, t.sk. nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam). Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā “Metodiskais...

Latvijas pilsoņi bez latviskas izcelsmes, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai, varēs mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.maijā, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā.Saeimas sēdē atbalstītais priekšlikums paredz vairākus priekšnosacījumus, lai persona bez latviskas izcelsmes varētu kļūt par latvieti. Savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis” varēs mainīt cilvēks, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija, kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai. Veikt tautības ieraksta maiņu varēs arī latviskas izcelsmes personas, kurām izveidojusies saikne ar Latviju un kuras var apliecināt savu latvisko izcelsmi un valodas zināšanas. Likumprojekts paredz iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var...

Ceturtdien, 26.maijā, finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadībā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde. Tās laikā sadarbības partneri apsprieda vairākus jautājumus, kas saistīti ar nodokļu politikas pilnveidi, informē Finanšu ministrija (FM).Sēdes dalībnieki apsprieda iespēju ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu viena no koplīgumā ar arodbiedrību noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām - ēdināšanas izdevumiem. Tika nolemts, ka no fiziskās personas ienākumiem, par kuriem darba devējs maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos koplīgumā ar arodbiedrību noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja tie nepārsniegs 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī).FM sagatavos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un virzīs tos izskatīšanai Ministru kabinetā (MK), paredzot, ka atvieglojumu var uzsākt piemērot jau ar 2017. gadu.Tāpat, lai būtiski mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru taksometru pakalpojumu sektorā, puses apsprieda divus tiešo nodokļu regulējums šai nozarei.Lai mazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un uzlabotu tā iekasēšanu, apakšpadome vienojās izvērtēt iespēju ieviest nozarēs ar augstu PVN krāpšanas...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ceturtdien, 26.maijā, iepazīstināja ar pētījumu par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai.Kopumā, ārvalstu uzņēmēji norāda, ka "ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē". Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):"Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.""Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci starp tiem, kuri maksā nodokļus un tiem, kuri nemaksā; tam, savukārt, ir sniega...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi kārtējos grozījumus Profesiju klasifikatorā, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. To paredz ceturtdien, 26.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Noteikumos par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.Profesiju klasifikatorā plānots precizēt profesijas kokapstrādes jomā, aizstājot profesijas nosaukumu Programmvadības kokapstrādes darbgaldu/līniju operators ar Datorizētu kokapstrādes iekārtu operators.Tāpat paredzēts Profesiju klasifikatoru papildināt ar jaunām profesijām - Saeimas Administrācijas izpilddirektors, Vēstnieka sekretārs, Aeronavigācijas informācijas publikāciju speciālists, Gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas mehānikas inženieris, Līnijas dzelzceļa stacijas dežurants, Muzeja vadītājs/ direktors, Bibliotēkas vadītājs/ direktors, Cepēja palīgs u.c.Vienlaikus no Profesiju klasifikatora plānots svītrot profesiju Lopkopības pārraugs, jo šāda profesija nav nepieciešama.Paredzēts arī mainīt profesijas standarta nosaukumu un profesijas standartā iekļauto terminoloģiju šādai profesijai - Programmvadības kokapstrādes darbgaldu/līniju operatora profesijas standarts, aizstājot terminu programmvadības kokapstrādes darbgaldi/līnijas ar terminu datorizētas kokapstrādes iekārtas.Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu,...

Lai meklētu atbildes uz uzņēmēju problēmjautājumiem par tiesiskumu maksātnespējā un uzņēmumu glābšanas kultūru, Saeimā 3.jūnijā notiks diskusija "Tiesiskums maksātnespējā - veselīgai tautsaimniecībai". Diskusiju rīko Saeima sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Ārvalstu investoru padomi Latvijā.Nozares profesionāļi un interesenti aicināti pieteikties diskusijai līdz 31.maija pulksten 17.00, sūtot pieteikumu uz e-pastu [email protected] par tiesiskumu maksātnespējas procesā notiks piektdien, 3.jūnijā, Saeimas nama Sarkanajā zālē Jēkaba ielā 11, un tā sāksies pulksten 10.00. Pasākuma norisei varēs sekot līdzi tiešsaistē www.saeima.lv.Pasākumu atklās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.Dalībnieki piektdien, 3.jūnijā, strādās divās paneļdiskusijās.Pirmajā paneļdiskusijā par maksātnespēju un tiesiskumu diskutēs Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs, Galvenās kriminālpolicijas...

Eiropas Komisija ir oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tajos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību.2003. gada Pievienošanās līgumā jaunajām dalībvalstīm paredzēts pārejas periods, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem. Pēc šo periodu beigām 2014. gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi.Šie jaunie valstu tiesību akti ietver vairākus noteikumus, kurus Komisija uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas, savukārt, var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem. Dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem; tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.Pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā. Ja Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ABLV Bank, AS (turpmāk - banka) un tās valdes loceklis Aleksandrs Pāže ir noslēguši trīspusēju administratīvo līgumu par tiesisko attiecību noteikšanu Kredītiestāžu likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ( NILLTFN) likuma piemērošanas jomā, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā (NILLTFN jomā). Līgumā paredzēts piemērot bankai soda naudu 3 166 682 eiro un izteikt brīdinājumu par NILLTFN jomu atbildīgajam bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem.Parakstot administratīvo līgumu, FKTK, Banka un A. Pāže ir vienojušies noslēgt izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu par FKTK pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem.Nosakot bankai piemērojamās soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina uzlabot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kā arī bankas apņemšanos turpmākā pusotra gada laikā ieguldīt savas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā finanšu līdzekļus ne mazāk kā 6.5 milj. eiro apmērā, tāpēc soda nauda netiek piemērota maksimālajā apmērā, bet gan...