JAUNUMI

Darba devējs saņems Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu un iegūs iespēju piesaistīt savam uzņēmumam jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku, ja piedalīsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotā ESF projekta "Jauniešu garantijas" atbalsta pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim". Pieteikt darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem ar augstāko vai profesionālo izglītību var komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi. Darba vietai ir jābūt izveidotai speciāli dalībai šajā pasākumā vai vakantai vismaz 4 mēnešus pirms pasākuma uzsākšanas, darba devējs nevar nodarbināt jaunieti nekvalificētos un mazkvalificētos darbos.Pirmo pusgadu nodarbinātā jauniešu algai NVA ik mēnesi maksā dotāciju 200 eiro apmērā (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro), bet otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 160 eiro mēnesī (jaunietim ar invaliditāti - 240 eiro). Darba devējam jānodrošina līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu.NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir...

Valsts kontrole ir augstākā audita iestāde Latvijā, kas gadiem ilgi publiski ziņojusi par nelietderīgiem tēriņiem dažādās valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās. Parasti sabiedrības atmiņā tas paliek par “kārtējo nesodīto blēdību”, jo pilnvaru pieprasīt atbildību no negodprātīgajiem ierēdņiem Valsts kontrolei nav – pagaidām. Par to stāsta Ikars Kubliņš, kurš tikās ar Valsts galveno kontrolieri. Viss varētu mainīties ar patlaban Saeimā esošu likumu grozījumu pieņemšanu, kas ļautu Valsts kontrolei piedzīt zaudējumus no konkrētiem atbildīgajiem, fiziskajām personām. Starp tām var būt arī grāmatveži. Intervijā ar Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu iztirzājam iecerēto likuma izmaiņu būtību un analizējam kopējo situāciju valsts un pašvaldību iestādēs, īpaši pievēršoties grāmatvedības jautājumiem.Kārtējo reizi Justīne-Sofija Jaunzema iepazīstina mūs ar grāmatvedības “augstāko matemātiku”, proti, ar grāmatvedības standartiem, šoreiz tas ir Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) Nr. 21 “Ārvalstu valūtas kursa izmaiņu ietekme”. Drīz vien grāmatvežiem tiks piedāvāta autores grāmata, kurā tiks ietverti arī citi starptautiskie standarti, kas noteikti noderēs ikdienas darbā, jo prasības...

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №329 «Noteikumi par Tautību klasifikatoru»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №323 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa «Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №321 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumos №194 «Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi №328 «Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 3.jūniju.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā žurnāla "Bilance" jūnija numurā analizē grāmatvedības situāciju pašvaldībās, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, sarunā arī par iecerētajām likuma izmaiņām par amatpersonu - fizisku personu - materiālo atbildību par prettiesisku rīcību, kas nodarījusi valstij zaudējumus, šī likuma subjekti būs arī grāmatveži. Publicējam intervijas fragmentu. Pilnu interviju lasiet žurnāla "Bilance" jūnija numurā (11./12 (2016) - 383/384).Minējāt, ka pirms dažiem gadiem arī ministrijās un centrālajās iestādēs bija problēmas grāmatvedībā, kas tagad ir novērstas. Vai tās bija līdzīgas problēmas kā patlaban pašvaldībās?Jā, problēmas bija līdzīgas - tāpat nebija sakārtota nekustamo īpašumu un citu aktīvu uzskaite, nebija izpratnes par inventarizāciju un tamlīdzīgi. Pārskaitījumus uz personu privātajiem kontiem gan neatceros tur redzējusi. Taču, kamēr nav sakārtots uzskaites jautājums un valsts vai pašvaldība vispār īsti nesaprot, kas tai pieder, tikmēr nav iespējams pat runāt ne par likumīgu, ne lietderīgu līdzekļu izlietošanu. Iznāk, ka pašvaldībām un to grāmatvežiem šobrīd būtu jādodas pieredzes apmaiņā uz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par aktuālākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada maijā.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemšanas datumsSpēkā stāšanās datumsGrozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"Ar grozījumiem papildināta 11.panta otrā daļa ar 136.punktu, nosakot, ka Valsts nodevas ir maksājamas par atļaujas izsniegšanu kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, pagaidu izvešanai, kā arī mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai vai pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas.21.04.2016.01.01.2017.Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"Ar grozījumiem precizēti likumā lietotie termini: akcīzes nodokļa marka, maksimālā mazumtirdzniecības cena un reģistrēts nosūtītājs, kā arī veikti citi grozījumi un precizējumi. 05.05.2016.08.06.2016.Ministru kabineta 2016. gada 3. maijā noteikumi Nr.267 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi"Ar grozījumiem noteikts, ka informācija par attiecīgas valsts rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumu veidiem Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek...

Finanšu ministrijas (FM) resora nākamā gada jauno politikas iniciatīvu (JPI) mērķis ir paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba efektivitāti un samazināt korupcijas riskus, stiprinot dienesta tehnisko un profesionālo kapacitāti. Tāpat starp prioritātēm ir priekšlikumi nodrošināt zvērinātu revidentu uzraudzību saskaņā ar kopējām Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām, kā arī stiprināt azartspēļu sistēmas uzraudzību. Viena no būtiskākajām resora JPI paredz VID profesionālāko paaugstināta riska struktūrvienību ierēdņu un darbinieku motivēšanu. Tādējādi tiks veicināta iestādes uzdevumu efektīva izpilde un panākta korupcijas risku iespējamības būtiska samazināšanās. Šim mērķim VID finansējuma pārdales rezultātā katru gadu nepieciešams atvēlēt 1,8 miljonu eiro.Tāpat JPI ietver sekundārā datu centra izveidošanu VID, kas nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību. VID ir nepieciešama informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras attīstīšana, lai informācijas sistēmu atjaunošana būtu realizējama īsā laika posmā. VID ir veicis vairāku risinājumu analīzi un kā vispiemērotāko risinājumu ir atzinis datu centra izvietošanu nomātā datu centrā. Šīs iniciatīvas realizācijai nepieciešams 2017. gadā atvēlēt 3,25 miljonus eiro,...

Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Muitas likumu. Jaunā likuma mērķis ir sistematizēt un padarīt skaidrāku muitas jomu regulējumu. Jauns likums bija nepieciešams, jo līdzšinējais muitas jautājumu regulējums, kas ir spēkā kopš 2004.gada maija, ir novecojis, kā arī lietotājam ir apgrūtinoši izprast visu muitas jomu kopumā, turklāt uz šī likuma pamata ir izdoti vairāki desmiti Ministru kabineta noteikumu. Tāpat būtiski, ka šogad spēkā stāsies jaunais Kopienas Muitas kodekss, norādīts likumprojekta anotācijā. Likumā iestrādātas aktuālās līdzšinējā likuma normas un veikti to precizējumi, kā arī pilnveidoti terminu un definīciju skaidrojumi. Atbilstoši aktuālajai situācijai paredzēts arī jauns regulējums, tostarp par muitas iestāžu rīcību ar precēm īpašos gadījumos, muitas nodokļa kavējuma naudas aprēķināšanu un iekasēšanu, kā arī gadījumiem, kad nodokļu administrācija pieņem lēmumu, lai personai netiktu nodarīts nelabojums kaitējums. Jaunais likums paredz paplašināt muitas amatpersonu pilnvaras, paredzot tiesības muitas darbiniekiem muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka tā pie sevis neslēpj muitošanai pakļautās vai...

Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus palielināt sankcijas kredītiestādēm par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Izmaiņas regulējumā paredz arī paaugstinātas atbilstības prasības attiecīgajām atbildīgajām personām kredītiestādēs. Likums grozīts, ņemot vērā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par Pretkorupcijas konvencijas ieviešanu Latvijā. Attiecīgas izmaiņas Saeima jau iepriekš veikusi arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumāun Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozītais Kredītiestāžu likums noteic, ka turpmāk kredītiestādēm maksimālā soda nauda būs 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, nevis no iepriekšējā finanšu gada neto ienākuma, kā tas bija iepriekš. Ja 10 procenti būs mazāk par pieciem miljoniem eiro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs tiesības uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro. Soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro varēs uzlikt arī amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma...

Valsts nodrošināti juristu pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami arī administratīvajās lietās tiesā, paredz grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas ceturtdien, 2.jūnijā, pirmajā lasījumā pieņemti Saeimā. Likumprojekts vienlaikus paredz virkni citu papildinājumu, lai pilnveidotu valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviestu pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizētu lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā. Likuma grozījumi ieviesīs valsts nodrošinātu juridisko palīdzību administratīvajās lietās tiesā. Valsts apmaksātas jurista palīdzības piešķiršana būs tiesas kompetencē, un to piešķirs, izvērtējot personas mantisko stāvokli un lietas sarežģītību. Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas aplēsēm gadā valsts nodrošināta juridiskā palīdzība tiks sniegta ap 30 tiesvedību procesos. Likumprojekts paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski. Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos gadījumos,...

Otrdien, 31. maijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sekmīgi sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, bet 62,2 miljona eiro apmērā 2018. gadam.Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017. gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.“Laika gaitā ir būtiski mainījusies ministriju izdevumu struktūra, kā arī nereti nozaru ministriju kompetences pārklājas. Tādēļ, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, tika paveikta ļoti detalizēta izdevumu pārskatīšana, kas turpmāk būs regulārs process pirms budžeta veidošanas. Tā ir vērsta uz efektīvāku budžeta līdzekļu izmantošanu, sasaistot tos ar ministriju rezultatīvajiem rādītājiem. Rastie līdzekļi būs labs atbalsts nozaru politiku prioritāšu īstenošanai jau nākamajā gadā,” norāda...

Aicina noskatīties video ierakstu e-semināram "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" Seminārs notika un tika ierakstīts 18. maijā SEMINĀRU VADA Mag. sci. оec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas „Darba likums un grāmatvedība” autore E-semināra temati: Atšķirības starp terminiem „komandējums”, „darba brauciens” un „nosūtīšana”. Kāda persona sūtāma komandējumā ? Kāda persona sūtāma darba braucienā? Dienas naudas summas noteikšana Latvijā un ārzemēs. Naktsmītnes izmaksas Latvijā un ārzemēs: - no budžeta finansēto institūciju darbiniekiem; - privātajiem uzņēmējiem. Izdevumu segšana, ja komandējumā dodas ar savu vai dienesta automašīnu. Komandējuma dokumentālā noformēšana. Ierobežojumi (dienas naudai komandējumos un darba braucienos, naktsmītnes izdevumiem, izmantojot taksometrus, citiem izdevumiem). Prasības, kas jāievēro, ja darbinieks ir nodarbināts citā valstī. Grozījumi DL 14. pantā. Atbildes uz jautājumiem. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu un iegādāties piekļuvi video ierakstam.

Preiļu novada domes 2016.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi №2016/7 «Par Preiļu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 2.jūniju.