JAUNUMI

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien, 2.jūnijā, lems par jaunu Muitas likumu, kura mērķis ir sistematizēt un padarīt skaidrāku muitas jomas regulējumu. Tāpat trešajā lasījumā deputāti skatīs saistītos grozījumus Valsts ieņēmumu dienesta likumā, tādējādi sakārtojot jautājumus par muitas iestāžu un tās ierēdņu darbību.Darba kārtībā trešajā lasījumā iekļauti arī grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas ļaus palielināt sankcijas kredītiestādēm par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Izmaiņas regulējumā paredz arī paaugstinātas atbilstības prasības attiecīgajām atbildīgajām personām kredītiestādēs.Trešajā lasījumā deputāti skatīs arī grozījumus Jūras kodeksā, kas paredz sporta buru jahtu reģistrāciju noteikt kā brīvprātīgu, kā arī grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kas ļautu sportistiem šaušanas sacensībās izmantot lielāka kalibra šaujamieročus, proti, līdz 11,43 milimetriem.Saeima galīgajā lasījumā lems arī par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas atzīti par steidzamiem. Likumprojekts paredz, ka elektroniskās cigaretes un to uzpildes flakonus nedrīkstēs reklamēt audio un audiovizuālās reklāmās.Tāpat galīgajā lasījumā deputātiem jālemj par...

Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 1.jūnijā, pabeidza darbu pie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas paredz precizēt patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm.Likuma grozījumi paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku, teikts likumprojekta anotācijā. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls.Grozījumi paredz papildināt likumā noteikto maksātspējas novērtējumu ar to, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja aizdevējs ir izvērtējis cilvēka spēju to atmaksāt un šis izvērtējums liecina, ka kredīta saistības visticamāk tiks izpildītas pēc līguma noteikumiem. Patlaban regulējums noteic...

Turpmāk būs vienota kaitējuma atlīdzināšanas kārtība gadījumos, ja kaitējums personai nodarīts ar valsts nepamatotu un prettiesisku rīcību administratīvo pārkāpumu lietvedībā un kriminālprocesā. To paredz jauna likuma projekts, kas trešdien, 1.jūnijā, konceptuāli atbalstīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Jaunais tiesiskais regulējums noteiks kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, tā veidus un kaitējuma apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī procesuālo kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība. Patlaban nepastāv tiesiskais regulējums kaitējuma atlīdzināšanai gadījumā, ja administratīvo sodu piemēro tiesa. Likumprojekts paredz ieviest konstantu kompensāciju par nepamatotu personas brīvības ierobežošanu, prezumējot, ka nepamatota atrašanās apcietinājumā nodarījusi personai morālo kaitējumu. Atlīdzību par brīvības ierobežošanu plānots noteikt divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru apcietinājumā pavadītu mēnesi. Jaunajā likumā tiks nostiprinātas privātpersonas tiesības saņemt nemantiskā kaitējuma atlīdzību ar valsts pārvaldes iestādes lēmumu, nevēršoties tiesā. Patlaban ārpustiesas kārtībā privātpersona...

Par "ofšoriem" dzirdam bieži, un pēdējā laikā šis jautājums aktualizējies arī tā saucamo "Panamas dokumentu" kontekstā. Kas tieši saprotams ar vārdu "ofšori" un kādi ir mehānismi, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz ekonomiku - skaidro Finanšu ministrija. Runājot par ārzonām jeb tā sauktajiem "ofšoriem", būtu jāpiemin atšķirīgas to nozīmes. No finanšu un biznesa viedokļa skatoties, uzņēmumi var pārvietot daļu biznesa uz kādu citu valsti, piemēram, izveidot meitas uzņēmumu vai pārdot uzņēmumu ārvalstu uzņēmumam (iespējams, ar to pašu īpašnieku vai saistītu personu). Attiecīgi var teikt, ka neatkarīgi no tā, kura valsts tiek iesaistīta, teorētiski par "ofšoriem" varam runāt, kad kādas darbības rezultātā attiecīgi ienākumi tiek pārnesti uz teritoriju ārpus konkrētās valsts, tātad uz ārzonu.No nodokļu aplikšanas viedokļa vārds "ofšors" tiek saistīts ar tā saucamajiem nodokļu patvērumiem (angļu valodā - tax haven), un attiecīgi iepriekš minētajā vienkāršotajā piemērā, izvēloties ārvalstu jurisdikciju, kur reģistrēt mātes vai meitas uzņēmumu, tiek piemeklēta valsts vai teritorija, kurā...

Ministru kabineta sēdē šā gada 31.maijā apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programma jaundibinātiem komersantiem, mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka “jaunā atbalsta programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai”.Latvijā komercbankas ļoti piesardzīgi sniedz mikroaizdevumus un aizdevumus saimnieciskās darbības uzsākšanai (t.i. starta aizdevumus), jo tie ir augsta darījuma riska aizdevumi galvenokārt komersantu nepietiekamās kredītvēstures dēļ, kā arī tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret viena aizdevuma apmēru.Programmas ietvaros komersanti varēs saņemt mikroaizdevumu līdz 25 000 eiro un starta aizdevumu no 2 000 līdz 150 000 eiro, ar maksimālo termiņu – 8 gadi.Kopējais aizdevumos izsniedzamā finansējuma apmērs ir 32 miljoni eiro: Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums ir 10 miljoni eiro, Starta aizdevumiem pieejamais finansējums ir 22 miljoni.Aizdevumus piešķirs Attīstības finanšu institūcija Altum. Jaunā atbalsta programma turpinās 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda mikroaizdevumu un...

Ministru prezidents Māris Kučinskis un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) 2.jūnijā Parīzē svinīgā ceremonijā parakstīs Līgumu par Latvijas pievienošanos OECD.Pēc līguma parakstīšanas un tā ratificēšanas Latvijas Republikas Saeimā, Latvija oficiāli kļūs par 35. organizācijas dalībvalsti.M. Kučinskis akcentē, ka iestāšanās OECD nozīmējot jaunas ekonomiskās attīstības iespējas Latvijai. Tomēr prognozes par Latvijas kredītreitingu paaugstināšanos pagaidām piepildījušās nav - "Standard & Poor's" Latvijas kredītreitingu nupat saglabājusi iepriekšējā, A- līmenī.Svinīgajā parakstīšanas ceremonijā piedalīsies arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Liepājas pilsētas domes 2016.gada 19.maija saistošie noteikumi №11 «Par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju Liepājas pilsētas pašvaldībā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №319 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 6.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Saeimas 2016.gada 19.maija likums «Grozījumi Saeimas kārtības rullī»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 14.jūniju.

Liepājas pilsētas domes 2016.gada 19.maija saistošie noteikumi №10 «Saistošie noteikumi par pašvaldības līdzfinansējumu privātajam bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi №324 «Valsts papildu atbalsta piešķiršanas kārtība piena ražotājiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Saeimas 2016.gada 12.maija likums «Grozījumi Konkurences likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūniju.

Saeimas 2016.gada 19.maija likums «Grozījums Latvijas Republikas Satversmē»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 14.jūniju.

Otrdien, 31.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības) piemērošanu un ieviest to arī graudaugu nozarē attiecībā uz noteikto neapstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu un sēklu, piegādēm.“Lai cīnītos ar liela apjoma PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Pozitīvi ir tas, ka ar šīs maksāšanas kārtības ieviešanu uzlabojas uzņēmējdarbības godīgas konkurences apstākļi, tajā pašā laikā nodokļu krāpšanas iespējas tiek būtiski mazinātas. Latvijā šī kārtība jau ir ieviesta vairākās nozarēs: kokrūpniecībā, metāllūžņu piegādēs un ar tām saistītos pakalpojumos, būvniecības pakalpojumos, mobilo telefonu un citu saistīto ierīču piegādēs. Arī graudaugu nozarē piemēros reverso PVN maksāšanas kārtību jau no šā gada 1. jūlija,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.Ar mērķi mazināt PVN krāpniecības risku graudaugu nozarē paredzēts ieviest PVN...

Laika gaitā – jau kopš zemnieku saimniecības saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu tiek dibinātas – ir radusies situācija, ka lielā daļā zemnieku saimniecību atsevišķi īpašuma objekti (gan kustamā, gan nekustamā manta) juridiski ir reģistrēti nevis kā zemnieku saimniecības, bet gan kā saimniecības īpašnieka īpašums. Tāpēc gan īpašniekiem, gan grāmatvežiem bieži rodas jautājumi par to, kā pamatot un kā grāmatvedībā atspoguļot īpašniekam piederošās mantas (piemēram, zemes gabalu, ēku, tehnikas) izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Diemžēl pēdējos gados iecerētās zemnieku saimniecību reformas, kas sakārtotu saimniecību juridisko statusu, nav tikušas īstenotas, tāpēc, iepazīstoties ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, jānoskaidro, vai un kādi ierobežojumi varētu būt gadījumos, kad zemnieku saimniecība izmanto īpašniekam piederošus objektus savā saimnieciskajā darbībā. Patapinājuma vai nomas līguma nepiemērotība zemnieku saimniecībai Daļa saimniecību īpašnieku izvēlas noslēgt nomas vai patapinājuma līgumus par īpašuma objektiem, kuri pieder saimniekam un kurus izmanto saimniekam pašam piederošais uzņēmums. Tiek pieņemts, ka šāds līgums drošāk ļauj saimnieciskās darbības...