Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests ieviesis jaunu EDS versiju
Valsts ieņēmumu dienests ieviesis jaunu EDS versiju
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai 31. maijā ieviesta ekspluatācijā jauna versija 8.2, kurā īstenoti vairāki papildinājumi un uzlabojumi.1. Veiktas vairākas izmaiņas EDS, lai pielāgotu lietotāja saskarni fizisko personu vajadzībām:fiziskām personām EDS sākumlapā izveidoti divi jauni logrīki: "Gada ienākuma deklarācijas" un “Valsts amatpersonu deklarācijas", kuru lapās attēlota informācija par sagatavoto deklarāciju statusu pa gadiem un attēlotas spiedpogas darbību veikšanai ar šiem dokumentiem;EDS lapas galvenē blakus lietotāja vārdam un uzvārdam izveidota spiedpoga, ar kuru var atvērt lapu “Profils”. Lapai “Profils” izveidotas trīs cilnes: ”Lietotājs” ar EDS lietotāja pamatdatiem un iespēju veikt paroles maiņu, “Nodokļu maksātājs” ar pārstāvētā nodokļu maksātāja pamatdatiem, tā statusu, kā arī iespēju pārvaldīt savu lietotāju tiesības un mainīt saziņas e-pasta adresi un “QR kods autentifikācijai mobilajā aplikācijā” ar iespēju izmantot lapiņā attēloto QR kodu, lai pieslēgtos mobilajai aplikācijai “Attaisnotie izdevumi”;izveidota funkcionalitāte biežāk iesniedzamo EDS dokumentu saraksta “Mans saraksts” veidošanai. Sākotnēji visām fiziskām personām sarakstā “Mans saraksts” iekļautas...
Jūnijā stāsies spēkā jaunie grozījumi Darba likumā
Jūnijā stāsies spēkā jaunie grozījumi Darba likumā
Saeima 12. maijā pieņēma grozījumus Darba likumā, Valsts prezidents tos izsludināja 26.maijā. Grozījumi stāsies spēkā šī gada 9.jūnijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs informē par būtiskākajiem likuma grozījumiem. Kas tika grozīts?Darba likuma 14.pants ir izteikts jaunā redakcijā, likums papildināts ar jaunu 14.1, 14.2, 75.2pantu, kā arī likums papildināts ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.Kāpēc grozījumi bija nepieciešami?Grozījumi bija nepieciešami, lai pārņemtu 2014. gada 15. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ("IMI regula") (turpmāk – direktīva 2014/67/ES), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros (turpmāk – direktīva 2014/66/ES) prasības.Ņemot vērā, ka direktīvas 2014/67/ES prasības bija jāpārņem līdz šī...
Valsts darba inspekcija uzvar tiesā pret uzņēmumu, kurā darba aizsardzības nepilnību dēļ gāja bojā darbinieki
Valsts darba inspekcija uzvar tiesā pret uzņēmumu, kurā darba aizsardzības nepilnību dēļ gāja bojā darbinieki
2014. gada 3. novembrī uzņēmumā „Zaļā Mārupe” notika nelaimes gadījums darbā, kurā ar biogāzi saindējās trīs darbinieki, no kuriem divi gāja bojā. Valsts darba inspekcija (VDI) veica nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā rezultātā konstatēja, ka nelaimes gadījums ir saistīts ar nepilnībām darba aizsardzībā.Atbildība par nelaimes gadījuma cēloņiem tika uzlikta darba devējam – SIA „Zaļā Mārupe” un kompetentajai institūcijai SIA „Darba aizsardzības institūts”. Kā galvenie šī nelaimes gadījuma cēloņi tika noteikti - darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām neatbilstoši veikta darba vides iekšējā uzraudzība, nodarbināto nepietiekama informētība par cilvēka veselības un dzīvības reālo apdraudējumu, saskaroties ar biogāzi slēgtā telpā, kā arī nodarbināto nenodrošināšana ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.Nepiekrītot VDI konstatētajiem pārkāpumiem, SIA „Zaļā Mārupe” tos apstrīdēja, taču šī gada 27. maijā Administratīvā rajona tiesa pilnībā noraidīja SIA „Zaļā Mārupe” pieteikumu, atstājot spēkā VDI izmeklēšanā konstatēto.
Personai, kas uz laiku aizvieto amatpersonu, būs valsts amatpersonas statuss
Personai, kas uz laiku aizvieto amatpersonu, būs valsts amatpersonas statuss
Par valsts amatpersonu būs uzskatāma arī persona, kas uz laiku pilda citas valsts amatpersonas pienākumus. To paredz grozījumi interešu konflikta novēršanas likumā, ko otrdien, 31.maijā, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē vienbalsīgi atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti. Grozījumi paredz, ka uz šādām amatpersonām attieksies visi likumā paredzētie noteikumi, kuri attiecas uz valsts amatpersonu, kuru tā aizvieto, savukārt valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz tikai tad, ja attiecīgos amata pienākumus tā pilda ilgāk nekā vienu mēnesi. Persona valsts amatpersonu varēs aizvietot uz laiku, bet ne ilgāk kā pusotru gadu, piemēram, kārtējā atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Šādos gadījumos institūcijas vadītājs varēs atļaut attiecīgu amatu savienošanu, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Grozījumus likumā sākotnēji rosināja Aizsardzības ministrija, ņemot vērā, ka zemessargiem ir iespēja uz laiku aizvietot prombūtnē esošus profesionālā dienesta karavīrus, kā arī aizpildīt vakances Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) ar atbilstošiem speciālistiem. Savukārt...
Kā Latvijas eksportētājiem sekmīgi darboties ASV un Ķīnas tirgos?
Kā Latvijas eksportētājiem sekmīgi darboties ASV un Ķīnas tirgos?
Latvijas Bankā 24. maijā notika kārtējā ekspertu saruna "Gravitācijas centra maiņa pasaules ekonomikā: iespējas Latvijas izaugsmei", kurā tika novērtēta globālā makroekonomiskā aina no biznesa iespēju viedokļa, kopsavilktas praktiķu atziņas par pagaidām īso pieredzi lielos un dinamiskos, bet ģeogrāfiski attālos tirgos, un saliktas dažas noderīgas ceļazīmes uzņēmumu tālākai darbībai ASV un Ķīnas tirgos un nepieciešamie valdības atbalsta pasākumi.Diskusijā piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ārlietu daļas vadītājs Mārcis Dzelme, "Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, SIA "RCG Lighthouse" valdes loceklis Raits Bebris, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere. Diskusijas vadītājs - ekonomists Andris Strazds.Ekspertu atziņas īsā kopsavilkumā Tautsaimniecība Eiropā kopumā aug, kontinents ir joprojām nozīmīgs tautsaimnieciskas aktivitātes centrs pasaulē, taču pēdējās desmitgadēs citi reģioni mūs apsteidz. Eiropas Savienības izaugsme ir zem 2% un pārskatāmā nākotnē nebūs strauja. Mūs bremzē krīzes mantojums – augsts parāds, daudzās dalībvalstīs ignorēta budžeta sabalansēšana.ASV importa/eksporta statistikā atpaliekam no baltiešu konkurentiem, lai arī sortimentā dominē augsta pievienotā vērtība....
Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā lasiet
Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā lasiet
Iznācis žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2016. gada JŪNIJA numurs, un redakcija atskatās uz trim aizvadītajiem gadiem, jo 2013. gada jūnijā abonentu pastkastītēs nonāca žurnāla pirmais numurs. Sagaidot žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 36. numuru, jāsecina, ka tematiski žurnāls ir attīstījies un guvis plašu lasītāju atsaucību. Žurnāla lappusēs viedokli pauduši daudzi juridisko profesiju pārstāvji un arī valsts institūciju atbildīgie darbinieki, par ko sakām lielu paldies!Ieskats jūnija numura tematikā:NUMURA INTERVIJA Juridisko izglītību gaida pārmaiņas. Saruna ar ANITU RODIŅU, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni, asociēto profesoriJURISTA PADOMS Datu subjekta piekrišana personas datu apstrādei. SARMIS SPILBERGS, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex zvērināts advokāts; ILGA VAĻKO, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex jaunākā juristeNacionālā un pārrobežu apvienošana – praktiskie aspekti. INGRĪDA REINFELDE, KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāteDarbinieku nosūtīšana uz Latviju un ar to saistītās izmaiņas Darba likumā. KRISTĪNE MARKUS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākā juristePakalpojumu jeb uzņēmuma līgums. KARĪNA OZERSKA, juriste, K. Ozerskas juridiskā praksePirmslīguma informācija e-komercijā....
Pašvaldības
Pašvaldības
Rīgas Domes 2016.gada 24.maija saistošie noteikumi №206 «Grozījumi Rīgas domes 2010.gada 24.augusta saistošajos noteikumos №89 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.
Transports
Transports
Rīgas Domes 2016.gada 17.maija saistošie noteikumi №203 «Grozījums Rīgas domes 2015.gada 13.oktobra saistošajos noteikumos №171 «Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.maiju.
Veselības aizsardzība
Veselības aizsardzība
Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumi №310 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa «Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem» 9.2.4.1.pasākuma «Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi» un 9.2.4.2.pasākuma «Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.maiju.
Nodokļi. Nodevas
Nodokļi. Nodevas
Ventspils pilsētas domes 2016.gada 29.aprīļa saistošie noteikumi №3 «Grozījumi Ventspils pilsētas domes 2014.gada 12.septembra saistošajos noteikumos №8 «Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību Ventspils pilsētas pašvaldībā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.maiju.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atkāpusies no amata
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atkāpusies no amata
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirmdien, 30. maijā, iesniegusi finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai savu atlūgumu, vēsta mediji. Šodien, 31. maijā, VID sasaucis preses konferenci, kurā sīkāk informēs par notikušo.Finanšu ministre D. Reizniece-Ozola šorīt Latvijas televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka nezina I. Pētersones atkāpšanās iemeslus. Ministre vēlētos, lai VID vadītāja turpina darbu un pabeidz iesākto VID reformēšanas jomā.Kā zināms, vēl pagājušajā nedēļā I. Pētersone pēc tikšanās ar finanšu ministri paziņoja, ka pagaidām atkāpties negrasās. Vēl nedēļu iepriekš I. Pētersone nāca klajā ar paziņojumu, ka pret viņu sākta nomelnošanas kampaņa, jo kāds, parakstījies kā "VID kolektīvs", bija izplatījis medijiem fotogrāfijas ar it kā Pētersonei piederošiem nekustamajiem īpašumiem un apgalvojumiem, ka VID ģenerāldirektore dzīvojot neatbilstoši saviem oficiālajiem ienākumiem.
Saskaņošanai nodotas izmaiņas IIN paziņojuma veidlapās
Saskaņošanai nodotas izmaiņas IIN paziņojuma veidlapās
Valsts sekretāru sanāksmē 26. maijā izsludināts starpministriju saskaņošanai noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem"", kas paredz papildināt minētos noteikumu 1. pielikuma “Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām” un 2.pielikuma “Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums)” norādītos ienākuma veida kodus ar jaunu ienākuma veida kodu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamam ienākumam, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 52.punktam, un jaunu ienākuma veida kodu ar IIN neapliekamam ienākumam, kurus izmaksā no pašvaldības budžeta kā atlīdzību fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma – aprūpe mājās – sniegšanu, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 44.punktam. Minētās stipendijas vai atlīdzības, kā arī izmaksas no pašvaldības budžeta kā atlīdzību fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma – aprūpe mājās – sniegšanu, ko patlaban paziņojumos par fiziskai personai izmaksātājiem ienākumiem norāda kopā ar citiem likuma “Par...
VID video: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums
VID video: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums
Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis video sižetu par jauno Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, kurā iepazīstina ar likuma izstrādes mērķiem, tā pieņemšanu un likuma ieviestajām jaunajām izmaiņām: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumsPrezentācija "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums"
Izsludina saskaņošanai grozījumus distances līguma regulējumā
Izsludina saskaņošanai grozījumus distances līguma regulējumā
Valsts sekretāru sanāksmē 26. maijā izsludināts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumos Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu"". Noteikumu projekts izstrādāts, lai novērstu nepilnības, kuras radušās, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (turpmāk - direktīva 2011/83/ES).Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 2.7. apakšpunktā ietverto norādi uz finanšu pakalpojumiem, nosakot, kādi pakalpojumi ir uzskatāmi par finanšu pakalpojumiem šo noteikumu izpratnē, t.i. - kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojumi.Ņemot vērā, ka azartspēļu jomu regulē speciālās tiesību normas (Azartspēļu un izložu likums) noteikumu projekts paredz, ka Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumu Nr.255 “Noteikumi par distances līgumiem” prasības neattiecas uz azartspēlēm.Noteikumu projekts arī precizē noteikumu 5.3. apakšpunktu, nosakot, ka pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju par juridisko adresi un, ja...
Datu valsts inspekcija nereģistrē video uzņemšanas ierīces, bet gan personas datu apstrādi, veicot video novērošanu
Datu valsts inspekcija nereģistrē video uzņemšanas ierīces, bet gan personas datu apstrādi, veicot video novērošanu
Tā kā sabiedrībā aktualizējies jautājums par videoreģistratoriem, Datu valsts inspekcija (DVI) paskaidrojusi, ka DVI nereģistrē konkrētu ierīci, ar kuru tiek veikta videonovērošana vai tiek nofilmēts konkrēts moments. Taču, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar videoreģistratoru, kura darbības rezultātā tiek iegūti un apstrādāti arī personas dati, t.i. videoreģistratora kvalitātes uzstādījumi ļauj ar nofilmētā materiāla palīdzību identificēt fiziskas personas, tad ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija saskaņā ar likumu (tiek piemērots Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 5.punktā noteiktais – tiek veikta videonovērošana un iegūtais materiāls tiek saglabāts veidā, kas ļauj tam pilnībā vai atsevišķos fragmentos piekļūt).DVI vērš uzmanību, ka valsts nodeva tiek maksāta par personas datu apstrādi, kuru veic pārzinis (persona), nevis par konkrēto ierīci vai to skaitu. Līdz ar to, ja pārzinim ir divi transportlīdzekļi un katrā ir videoreģistrātors vai vienā transportlīdzeklī ir vairākas ierīces, tad pārzinim būtu jāmaksā viena valsts nodeva.Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 22.panta devīto daļu par katru...