JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №245 «Noteikumi par grāmatvedības uzskaites informāciju, kas pēc pieprasījuma iesniedzama Valsts dzelzceļa administrācijai»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №244 «Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskata saturu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №246 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumos №191 «Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada perioda programmas «Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma» īstenošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.aprīli.

Eiropas Komisijas 2016.gada 22.aprīļa regula №637 «Komisijas Regula (ES) 2016/637 (2016.gada 22.aprīlis), ar ko attiecībā uz konkrētu aromatizējošo vielu svītrošanu no Savienības saraksta groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1334/2008 I pielikumu»Regula stājas spēkā ar 2016.gada 13.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №225 «Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.aprīli.

Ministru kabinets otrdien, 26.aprīlī, apstiprināja Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.Valdības rīcības plāns veidots, ņemot vērā valdības prioritātes - tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī reformas veselības aprūpē.Valdības rīcībā plāna veidošanā svarīgākais bija skaidra rīcība deklarācijā noteikto uzdevumu īstenošanai, definēti saprotami un izmērāmi darbības rezultāti, fiskāli atbildīgi un valdības darbības laikā īstenojami pasākumi, kā arī īstenota horizontāla pieeja strukturālu izmaiņu īstenošanai.Katrā no rīcības virzieniem aprakstītas nepieciešamās darbības, norādot vadošo ministriju un ministrijas, kuru uzdevums ir sniegt atbalstu kopējā mērķa sasniegšanai. Virzība uz kopējo katra rīcības virziena izpildi tiek īstenota, vadošajai ministrijai izveidojot un vadot rīcības virziena koordinācijas darba grupu un iesaistot sociālos partnerus.Sākam iepazīstināt ar ministriju piedāvājumu plānā.Finanšu ministrija (FM)FM plānā ierakstījusi sekojošus uzdevumus, kas attiecas uz nodokļu politiku.Turpināsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un fiskālo disciplīnu, kas paredz virzību...

Kā informē Finanšu ministrija, konsolidētā kopbudžeta pārpalikums 2016. gada pirmajā ceturksnī bija 48,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada trijiem mēnešiem pieauga par 13,9 miljoniem eiro. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošināja par 3,8% lielāki kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada trijiem mēnešiem. Nodokļu ieņēmumu plāns trijos mēnešos tika izpildīts 100,1% apmērā, galvenokārt pateicoties iedzīvotāju ienākumu pakāpeniskam pieaugumam tautsaimniecībā, kas atspoguļojas darbaspēka nodokļu izpildē, kā arī patēriņa nodokļu virsplāna ieņēmumos.Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izpilde martā pārsniedza plānoto par 8,0 miljoniem eiro jeb 5,9%, kas kopumā sekmēja šā gada janvāra - marta PVN izpildi no periodā plānotā par 100,1%. Lai arī kopējā darījumu vērtība šā gada pirmajā ceturksnī kritās, mazākas PVN atmaksas nekā pērnā gada trijos mēnešos nodrošināja plāna izpildi. Veikto darījumu apjoma samazinājumu ietekmēja naftas produktu zemās cenas un būvniecības apjomu samazināšanās. Salīdzinot ar pagājušā gada trim mēnešiem, vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 19,4 miljoniem eiro jeb 4,5%. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pildās...

Jautājums: Ko darīt, ja firmas saimnieciskās darbībās nodrošināšanai ir vajadzīgs kāds pamatlīdzeklis, kura tūlītējai iegādei trūkst līdzekļu? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Maija Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Viens no ceļiem, ko izmantot ir visvienkāršāk: nomāt šo pamatlīdzekli, kas kādam jau pieder. Noslēdzot nomas līgumu, kurā noteikti dažādi nosacījumi, noformējot pieņemšanas-nodošanas aktu, nomniekam būs jāveic ikmēneša (ikceturkšņa vai citādi) maksājumi par šo pakalpojumu. Izdevumi sakarā ar nomu un attiecīgā PVN summa tiek uzskaitīti kā parasti, saņemot jebkādu citu pakalpojumu. Proti, jāvērtē saistība ar saimniecisko darbību (UIN vajadzībām) un pakalpojuma (iznomātā pamatlīdzekļa (PL) izmantošanas) apliekamo darījumu nodrošināšana (PVN summas atskaitīšanai). Ja firmai vajadzīgs dārgs pamatlīdzeklis... Otrā iespēja - iegādāties pamatlīdzekli: saņemt kredītiestādē kredītu un norēķināties ar piegādātāju par kāroto mantu. Šāds ceļš ir sarežģītāks, jo kredītiestādes piešķir kredītus tikai tad, ja puslīdz skaidri redzams, kādā veidā uzņēmums būs spējīgs šo...

Tieslietu padome atbalstīja Saeimā virzītos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredzēti kasācijas tiesvedības efektivizēšanai.Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša un zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis, iepazīstinot Tieslietu padomi ar iecerētajiem grozījumiem, norādīja, ka likuma grozījumu mērķis ir samazināt civillietu izskatīšanas termiņus kasācijas instancē un nodrošināt Augstākās tiesas Civillietu departamenta resursu primāru novirzīšanu principiālu un visai tiesību sistēmai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai.Likumprojekts paredz precizēt kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu pamatus, nosakot, ka tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, un ja lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanai vai tiesību tālākveidošanai. Paredzēts arī jauns kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma pamats - strīdus summas (2100 euro) kritērijs mantiska rakstura strīdos.Paredzēts paaugstināt drošības naudas lielumu no 284,57 uz 300 euro un atteikties no automātiska atbrīvojuma no drošības naudas samaksas pienākuma gadījumos, kad kādā no iepriekšējām procesa stadijām tiesa lietas dalībnieku ir atbrīvojusi no valsts nodevas...

Ikgadējais Eiropas Komisijas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā EU Justice Scoreboard, kas tiek veikts kopš 2013.gada, šogad publiskotajā ziņojumā apstiprina progresu Latvijas tieslietu sistēmas darbā.EU Justice Scoreboard Eiropas Savienības 28 valstu tiesu sistēmas vērtētas trīs aspektos - tiesu sistēmas efektivitāte (tiesvedības ilgums), tiesu sistēmas kvalitāte (uzraudzība un novērtēšana) un tiesu sistēmas neatkarība (aptaujas, budžets, Tieslietu padomes pilnvaras). EU Justice Scoreboard kvantitatīvos datus sniedz Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisija CEPEJ, Pasaules banka, Pasaules Ekonomikas forums, Eiropas tiesiskās sadarbības tīkli, valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupa.Apspriedusi apkopojuma rezultātus, Tieslietu padome secināja, ka Latvijas tiesu sistēmas stiprie punkti ir spriedumu pieejamība, elektroniskā saziņa, kvalitātes un uzskaites sistēma un dzimumu līdztiesība.Savukārt vājie punkti ir tiesām piešķirtais budžets, ārpustiesas strīdu risināšana (mediācija), kā arī tiesnešu pašnovērtējums par neatkarību - Latvijai šis ir viszemākais rādītājs.Kā īpaši nozīmīgu rādītāju Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atzīmēja to, ka Latvija, pretēji publiskajā telpā nereti paustajiem vērtējumiem, nav starp tām Eiropas Savienības valstīm, kuras...

Īstenojot Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāti, turpmāko sešu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno veikt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstoša profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas prasībām.Vakar, 26.aprīlī, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.5.2.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai" īstenošanas noteikumi"" paredz aktualizēt un izstrādāt profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī izstrādāt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu, ieviešot izglītības programmu modulāro pieeju.Kopumā projekta īstenošanā tiks ieguldīti 12,9 mil. eiro, no kuriem 11 milj. eiro ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinasējums, bet 1, 9 milj. eiro - valsts budžeta investīcijas. Projekta laikā tiks izstrādāti 160 profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī 184 modulārās profesionālās izglītības programmas. Plānots izdot 80 mācību līdzekļu, tai skaitā digitālos, un atbilstoši Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrai izveidot 210 profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu.Satura reforma paredz ieviest vienotu kvalifikācijas pārbaudījumu sistēmu, stiprināt nozaru atbildību par...

Ārlietu ministrija piektdien, 29.aprīlī, organizē diskusiju par Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) un Latvijas interesēm attiecībā uz jaunajiem PTO jautājumiem, kuri varētu tikt iekļauti organizācijas darba kārtībā: tirdzniecības noteikumi maziem un vidējiem komersantiem, digitālai tirdzniecībai un e-komercijai, ieguldījumiem, pieejai izejmateriāliem, subsīdijām, vietējā satura prasībām un izcelsmes noteikumiem. Pasākumā aicināti piedalīties uzņēmēji un sociālie partneri.Diskusiju ministrijā atklās Latvijas vēstniece-pastāvīgā pārstāve PTO Inga Ernstsone, savukārt Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta pārstāvji informēs par aktuāliem jautājumiem PTO un daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Diskusijas dalībnieki tiks aicināti dalīties pieredzē par to, kas kavē uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, piemēram, augsti produktu tarifi, produktu atbilstības un kvalitātes prasības, noteikumi attiecībā uz preču zīmēm, muitas procedūrām.Pasākums notiks Ārlietu ministrijas Mācību centrā 29.aprīlī plkst. 10.00.-11.30. Dalību lūdzam apstiprināt līdz 28.aprīlim plkst. 16.00, rakstot uz e-pastu [email protected] ir starptautiska organizācija, kura izveidota 1995. gadā, lai atvērtu tirgu starptautiskajai tirdzniecībai, kā arī regulētu dalībvalstu tirdzniecības attiecības. Latvija ir PTO...

Vakar, 26.aprīlī, tika sumināti Latvijas Republikas Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa "Gada preču zīme" laureāti. Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās - "Gada preču zīme - Latvijai" un "Gada preču zīme - pasaulei". "Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem," konkursa "Gada preču zīme 2015" laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi: "Milzīgs paldies visiem tiem uzņēmējiem, kuri ieguldījuši laiku, pūles un līdzekļus, lai izveidotu labu sava zīmola tēlu, un mēģina to aizsargāt ar reģistrētas preču zīmes palīdzību. Tā tiek nodrošināta godīga konkurence un tiek veicināta arī citu uzņēmēju vēlme investēt savu produktu kvalitātes...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2016.gada 21.aprīļa lēmums №1/9 «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2009.gada 11.novembra lēmumā №1/5 «Noteikumi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzamo informāciju»»Lēmums stājas spēkā ar 2016.gada 26.aprīli.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2016.gada 21.aprīļa lēmums №1/10 «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2012.gada 21.novembra lēmumā №1/15 «Noteikumi par tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjomu un iesniegšanas kārtību»»Lēmums stājas spēkā ar 2016.gada 16.maiju.